Kāpēc sākumā viss labi, bet pēc tam viss slikti?
Tādu jautājumu uzdeva kāds vīrietis. Viņa dzīvē viss bija diezgan labi: daudz maz veselīgs dzīvesveids, darbs, pietiekami daudz naudas, normālas attiecības ar radiniekiem. Tad satika sievieti, apprecējās, bet pēc tam… piedzima bērns ar iedzimtu slimību.
Visa dzīve it kā sagriezās kājām gaisā – attiecības ar sievu bojājās, naudas nepietiek (tai skaitā arī tāpēc, ka lielus līdzekļus prasa bērna ārstēšana), problēmas ar veselību. Viss taču bija labi, kāpēc tāds straujš pavērsiens?
Iedomājies žonglieri. Sākumā viņš žonglē ar vienu bumbu – tās ir rūpes par savu ķermeni. Pēc tam viņam iedod otru bumbu – attiecības ar radiniekiem. Kļūst sarežģītāk, taču viņš tiek galā. Trešā bumba – sociālās saiknes, darbs, nauda. Pagaidām normāli. Ceturtā bumba – attiecības ar sievu. Ļoti sarežgīti, taču pagaidām neviena bumba nekrīt. Bet te pēkšņi viņam pamet vēl vienu bumbu, lielāko un smagāko no visām – bērna piedzimšanu. Kas notiek?
Viņš vairs netiek galā. Tad viena, tad otra bumba krīt.
Mūsu visu dzīve aptver vairākas atbildības sfēras. Žonglēt un nenomest bumbu nozīmē sekot noteiktiem priincipiem, kas pārvalda šīs sfēras. Ideālā variantā atbildību vajadzētu uzaudzēt pakāpeniski. Taču bieži vien mēs esam situacijās, kad atbildības ir ļoti daudz, tad krīt viena, tad – otra.
Tāpēc es vienmēr saku “nesteidzies!”. Ja tavā dzīvē pagaidām neienāk kāda atbildība, kuru tu ļoti gaidi (liela nauda, otrā pusīte, bērniņš), tātad ir uzmanīgi jāpaskatās, kā tu žonglē ar to, kas tev jau ir. Lai jaunais nesagrautu visu sistēmu.
Un šajā gadījumā, ja tu jau esi situācijā, kad kaut kas viens vai uzreiz vairākas sfēŗas brūk, ir jāsāk izzināt un praktizēt fundamentāla zināšanu sistēma, kas regulē šīs sfēras.
Sāpju, notikumu, kuri liek mums ciest jēga ir tieši tajā, lai mēs sāktu meklēt šos principus, šīs vertības un vērstos pie tām pēc palīdzības.
Dmitrijs Trockis
Foto: Pavel L
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ginta Filia Solis 