Dzīves jēga: filosofiskās pieejas

dvesele3

Jautājums par dzīves jēgu laikam ir tikpat vecs, kā pati cilvēce. Izcili filosofi un dažādu kultūru domātāji ir centušies formulēt atbildi uz šo jautājumu. Viedokļu ir daudz un vēl joprojām viena – kopīga nav. Šajā rakstā publicējam galveno filosofisko sistēmu pasaules redzējumu un idejas par šo tēmu.

Kāpēc šis jautājums vispār ir svarīgs

Freids teica, ka, ja cilvēks sāk uzdot jautājumu par dzīves jēgu, tad viņš ir slims.

Tolstojs savā pirmsnāves vēstulē rakstīja, ka dzīve bez tās jēgas skaidrojuma un bez instrukcijas, kas izriet no šīs jēgas saprašanas, ir nožēlojama eksistēšana. Uzreiz ir jāpiemetina, ka nevajag jaukt divus jedzienus “mērķis” un “jēga”. Mērķis ir subjektīvs orientieris, kuru uzdod sev pats cilvēks. Nopirkt dzīvokli, uzrakstīt grāmatu u.t.t. – tie visi ir mērķi, bet, ne jēga.

Jēga ir kas objektīvāks, tā ir zināšana, kas dod sapratni par to, kas ir cilvēks un kā viņam jānodzīvo sev atvēlētā dzīve.

Protams, var uzstādīt mērķi un uzskatīt to par savu personīgo dzīves jēgu, taču tas ir individuāls lēmums, kas nederēs ikvienam cilvēkam un tāpec neatrisinās šo dzīves jēgas saprašanas jautājumu.

Daži varianti atbildēm uz jautājumu par dzīves jēgu:

  1. Dzīves jēgas nav. Nav jāmeklē atbilde uz šo jautājumu, vienkārši ir jādzīvo, kā sanāk.
  2. Dzīves jēga ir dzīves jēgas meklējumos. Tas ir grāmatu variants, gandrīz vai sofisms, kas diez vai spēs kādu apmierināt.
  3. Dzīves jēga ir kalpošanā Dievam. Šis jautājums jau sen nodarbina cilvēku prātus un daudzas reliģijas dod atbildes uz to.
  4. Dzīves jēga ir un tā nav saistīta ar reliģiju. Tās ir filosofiskas pieejas, kuras mēs pavisam īsi aplūkosim šajā rakstā.

Galvenās filosofiskās dzīves jēgas koncepcijas

Hedonisms

Hedonisti ir pārliecināti par to, ka dzīves jēga slēpjas labsajūtas gūšanā. Galveno hedonistu ideju var paust ar vienu frāzi: “Dzīvot nozīmē baudīt”. Protams, ar vārdu “baudīt” netiek apzīmēta vien fizioloģisko vajadzību apmierināšana. Tā ir baudas gūšana no savām nodarbēm, radošuma, zinātniskās darbības, kultūras un mākslas baudīšanas, u.t.t.

Eidemonisms

Šis filosofiskais virziens runā par to, ka laime ir cilvēka augstākais dzīves mērķis un tajā ir arī visa dzīves jēga. Eidemonisti uzskata, ka, lai cilvēks būtu laimīgs, viņam nav jāizjūt bailes ne Dieva, ne nāves ne ciešanu priekšā. Eidemonisms sludina mierīgu dzīvošanu un garīgo pilnveidošanos.

Utilitārisms

Saskaņā ar utilitārisma teoriju, dzīvot nozīmē gūt no visa un visiem labumu. Utilitārisma ētika runā, ka vienīgais pareizas rīcības kritērijs ir tā sekas. Utilitārisma klasiķis Jeremijs Bentams sludināja principu “laimes maksimizācija”: kad cilvēks sastopas ar morālu dilemmu, viņam jāizvēlas tas variants, kā rezultātā būs pēc iespējas vairāk laimīgu cilvēku.

Pragmatisms

Pragmatisms vēsta, ka mērķis attaisno līdzekļus un par patiesu atzīst visu praktiski izdevīgo. Izdevīgums ir vienīgais patiesais kritērijs. Vārds pragmatisms radies no grieķu vārda, kas apzīmē „darbību,” „rīcību” un „nodarbošanos.” Pragmatisma dzīves stils ir optimistisks, uzņēmīgs, praktisks un daudzveidīgs. Pragmatisms ir izvēles spēja. Pragmatisms grib uz zinātniski noskaidrotas un eksperimentālā pieredzē apstiprinātas domāšanas un valodas pamata dot atbildes konkrētai dzīves praksei. Pragmatiķi par galveno filozofijas jēdzienu uzskata pieredzi. To viņi saprot empīriski, t.i., kā visu, kas ar cilvēku notiek un ir noticis. Cilvēka uzdevums ir pielāgoties un izdzīvot pasaulē.

Parāda ētika

Cilvēkam ir jākalpo citiem cilvēkiem un cilvēcei kopumā. Dzīves jēga – upurēt sevi un nest labumu. Atteikšanās no personiskā labuma, dēļ visu labuma – šīs pieejas ideāls, tieši tajā arī ir visa dzīves jēga un katra cilvēka dzīves aicinājums.
Daudzi domātāji ir runājuši par to, ka galvenā cilvēka dzīves jēga ir viņa pašrelizācijā. Imperatīvs Pindara runā, ka cilvēkam jākļūst par to, kas viņš ir. Tātad dzīves jēga ir maksimālā savu spēju realizācijā un visu savu iespēju realizācijā.
Taču, kamēr filosofi nav vienojušies un nav atraduši kopīgu visiem dzīves jēgu (ja vispār tas ir iespējams), mums katram pašam nāksies meklēt savu dzīves jēgu patstāvīgi, bez citu palīdzības.
Realizējiet sevi un piepildiet savu dzīvi ar sev svarīgo tās jēgu!
Avots: aum.news
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta FS

Cilvēka sūtība

sutiba
Katrs no mums šeit, uz Zemes atnāk ar savu sūtību. Un mēs paši, vēl pirms savas iemiesošanās, nolemjam, kas mums šeit jāizdara. Gars iedod šim mērķim visus vajadzīgos instrumentus. Tie ir mūsu talanti, spējas un mūsu īpašības, kas nepieciešami vienai vai citai darbībai. Kad cilvēks nokļūst tajā vietā, kas viņam paredzēta, viņš “trāpa šajā nišā” kā atslēga slēdzenē.
Katrs cilvēks ideāli atbilst savai nišai. Kad atrodaties savā vietā – jums izdodas viss. Jums nenākas sevi lauzt un pārtaisīt. Jums nenākas cīnīties un lauzties aizslēgtās durvīs, jums ir labi, komfortabli un mierīgi. Tāds ir viens no Visuma likumiem.
Ja jūsu ceļā nepārtraukti ir kādi šķēršļi, tātad, iespējams, jūs atrodaties vietā, kur jums nevajadzētu atrasties. Šādā brīdī vajadzētu apstāties, nomierināties un paskatīties apkārt, iespējams, jūsu īstais ceļš ir kaut kur tepat blakus. Kad nokļūsiet uz tā, sajutīsiet prieku un mieru un nedienas beigsies.
Var šķist, ka tādā lietu kārtībā ir kāda stingra nolemtība. Tad, kā ir ar brīvo gribu? «Kāpēc gan mēs nevaram nodarboties ar to, ko vēlamies, bet esam spiesti sekot savai sūtībai?» – jautā cilvēki.
Jūs vienkārši esat aizmirsuši, ka vēl pirms dzimšanas paši esat izvēlējušies savu sūtību, savu ceļu. Jūs tieši to izvēlējāties, kā to ceļu, kas vislabāk jums der, un, kas atnesīs jums vairāk prieka, komforta, labklājības, veiksmes un visa tā, kas jums ir svarīgs un vajadzīgs.
Cilvēks, kurš dzird savas Dvēseles balsi, nenovirzīsies no sava ceļa, jo viņa intuīcija nekļūdīgi pateiks, kurš tas ir. Cilvēks, kurš sevi ciena un mīl, nevēlēsies iet pa svešu ceļu, kas var atnest tikai sāpes un vilšanos, viņš zin, ka laime ir tikai savā ceļā.
Un tomēr, visbiežāk cilvēki ne uzreiz saprot savu sūtību un tāpēc aizklīst no sava ceļa. Dvēseles balsi ļoti bieži nomāc sociumā valodošie uzstādījumi un stereotipi, par to, kas ir labi un, kas – ne tik labi… Un cilvēki kļūst nelaimīgi. Visu dzīvi tie pilda kāda cita priekšstatus un piepilda svešus mērķus, un nesaprot, ka velti tērē savus dzīvības spēkus, savu enerģiju. Un to darot, neievēro, ka īstais ceļš ir tepat blakus.
Taču nekad nav par vēlu sākt iet pa pareizo ceļu. Iemācieties sajust sevi. Klausīties sava intuīcijā. Tikai uz sava ceļa ir iespējams būt laimīgam, dzīvot labklājībā, atklāt savas patiesās spējas un realizēt savu potenciālu. Jūs pat nespējat iedomāties, cik daudz jums ir iespēju!
Tikai savā ceļā jūs varēsiet izdarīt ļoti daudz laba sev, cilvēkiem un Zemei kopumā. Un tad, kad atveras patiesās radošuma iespējas, jūs kļūstiet par patieso savas dzīves radītāju.
Vārdu kodi intuīcijas pastiprināšanai
  • Es ļoti labi dzirdu savu ieksējo balsi, kas tiešā veidā savieno mani ar augstākās gudrības un zināšanu avotu.
  • Mana intuīcija vienmēr sniedz man pareizās atbildes, kas ļauj man pieņemt tikai pareizos lēmumus.
  • Es varu redzēt apslēpto jēgu un visu notikumu un parādību cēloņus, un tāpēc varu izdarīt pareizos secinājumus no notikušā, un paredzēt nākamo dienu.
  • Es labi pazīstu sevi, savas labās un sliktās īpašības, un es pieņemu sevi tādu, kads esmu un tāpēc zinu, uz ko esmu spējīgs, un vienmēr varu atrast savu pareizo ceļu.
  • Manī ir neizsīkstošs vieduma avots, es ieklausos tajā un saprotu, ka dvēseles dziļumos manī ir zināšanas par visu, kas bija, ir un būs, un atbildes uz visiem jautājumiem. Un tāpēc man nav par ko raizēties un nav, no kā baidīties. Mana iekšējā gudrība vienmēr ved mani pareizā virzienā, saudzē un aizsargā mani.
Kāpēc talanti ne vienmēr realizējas uzreiz?
Pirmais uzdevums, ar kuru cilvēks atnāk uz Zemes ir savas dvēseles pilnveidošana.
Ja šajā jomā cilvēkam jāizdara  ļoti daudz, uz kādu laiku tā var kļūt par viņa galveno sūtību.
Šajā laikā viņš var just, ka talanti ir, bet tie ne uzreiz realizējas – uzreiz neatveras īstās durvis, cilvēks sitas kā ar galvu sienā, cenšoties parvarēt šķēršļus. Parasti šajā laikā vairums no mums domā:: «Es taču skaidri zinu, ka esmu talantīgs. Es skaidri zinu, ka tā ir mana sūtība. Kāpēc man neizdodas neko tajā sasniegt un šos talantus realizēt?»
Var būt tā, ka, pirms realizēt savus talantus, cilvēkam sevī ļoti daudz kas ir jāmaina. kamēr dvēsele nav pietiekami pilnveidojusies, šī realizācija varētu kaitēt pašam cilvēkam. Kamēr dvēsele pilnveidojas, jums ļaus darīt tikai to, kas nāks dvēselei par labu.
Ja cilvēks ir talantīgs, bet cieš no lepnības, vai arī neieredz citus, viņam var būt noslēgta pieeja sava talanta realizācijai. Jo, ja gadījumā viņš realizēs savu talantu, kļūs slavens un bagāts, viņa lepnība tikai augs. Un tas nodarīs kaitējumu dvēselei.
Un tāpēc cilvēkam tiek noslēgtas viņa talanta realizācijas iespējas, lai tas pievērstos tajā brīdī daudz svarīgākam uzdevumam – savu trūkumu novēršanai, savas dvēseles pilveidošanai.
Ļoti bieži notiek tā, ka cilvēkam nepieciešamas ciešanas tāpēc, lai viņš kļūtu labāks. Cilvēks, kurš iepazinis ciešanas, visdrīzāk kļūs līdzcietīgāks, pazemīgāks, piedodošāks, labestīgāks un saprotošāks pret citiem. Un tajā brīdī viņam atvērsies viņa realizācijas ceļš, viņa sūtība.
Ja vēl pagaidām jums neizdodas realizēt savu talantu, esiet mierīgi, koncentrējaties uz to, kas šobrīd jums ir svarīgi garīgas izaugsmes ceļā. Augstākie spēki parūpēsies par to, lai šajā dzīves etapā jūs varētu saņemt visus nepieciešamos līdzekļus izdzīvošanai.
Jūsu Eņģeļi ir ieinteresēti tajā, lai jūs mācītos, saņemtu jaunas zināšanas un īpašības. Tie jums palīdzēs apmācību procesā un parūpēsies, lai jūs neciestu trūkumu un nebūtu diskomfortā. Un, ja jūs cienīgi iziesiet šo dzīves skolu, uzticoties un paļaujoties, jums atvērsies durvis uz patiesu sevis atklāšanu.

 

Tulkoja: Ginta FS