Kusties lēnām

kinopoisk.ru

kinopoisk.ru

Vēl ir viena patiesība. Mēs esam noguruši viens no otra – noguruši no spēlītēm, kuras spēlējam, meliem, kurus stāstām, nenoteiktības, ko dāvājam viens otram. Mēs nevēlamies uzvilkt masku, taču arī palikt par naivu muļķi negribās. Nākas spēlēt nīstamās lomas un tēlot, jo neesam pārliecināti par savu izvēli.

Es zinu, cik sarežģīti ir turpināt kaut ko darīt, censties atkal un atkal, kad dvēseles spēki gandrīz jau ir galā. Bet tie optimistiskie ideāli, kurus reiz loloji, tagad šķiet tik bezcerīgi un muļķīgi.

Taču, lūk, ko es tev palūgšu: ja esi tuvu tam, lai padotos, izdari vēl vienu mēģinajumu, cik vien ir spēks.

Mēs esam daudz dzīvespriecīgāki, kā varam iedomāties, un tā ir neapstrīdama patiesība. Mēs esam spējīgi atdot daudz vairāk mīlestības, ticības, kaisles, kā atdodam šobrīd. Mēs vēlamies tūlītējus rezultātus un padodamies, ja tos uzreiz neieraugām.

Mēs jūtamies vīlušies, ja neredzam atpakaļsaiti un vienkārši pametam iesākto.

Saproti, neviens no mums nevar katru dienu būt iedvesmots. Mēs visi nogurstam. Mēs visi sakreņķējamies. Tas fakts, ka esi bez spēka un noguris no dzīves, itin nemaz nenozīmē, ka tu stāvi uz vietas. Katrs cilvēks, par kuru mēs jebkad esam jūsmojuši, kaut reizi dzīvē ir juties kā zaudētājs, dzenoties pēc sava sapņa. Taču tas nav traucējis viņam sasniegt savus mērķus. Neļauj sev padoties, lai ko tu arī darītu, vai tas ir ikdienas rutīnas darbs vai grandiozu plānu realizācija.

Kad esi piekusis, kusties lēnām. Kusties mierīgi, nesteidzoties. Bet neapstājies. Tavam nogurumam ir objektīvi iemesli. Tu esi noguris, jo ļoti daudz ko maini un dari. Tu esi noguris, jo audz. Un reiz šī izaugsme patiesi tevi iedvesmos.

Als Pačīno
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nenovērtējamā mācība

93265865_1419734341564060_3759551269811781632_n

Reiz mans vīrs pasniedza man lielisku mācībstundu. Sākumā es to nesapratu un uzmetu lūpu. Uzskatīju, ka viņš ir biezādains un spītīgs ēzelis, kurš neko nesaprot no ģimenes dzīves. Un tikai pēc ilgāka laika es sāku apzināties, ka viņam bija taisnība.

Mēs apprecējāmies, kad vairs nebijām pārāk jauni: viņam bija 42 gadi, man – 36. Abi realizējušies un katram savs viedoklis par visu. Pirmie laulības gadi pagāja eiforijā, bet pēc tam es, pārāk aizrāvusies ar jauno statusu un savas ligzdiņas labiekārtošanu, sāku pieļaut vienu kļūdu aiz otras.
Es pametu savu step-aerobiku un angļu valodas kursus, lai pilnībā nodotos aveņu kēksu cepšanai un paklāju tīrīšanai. Zvanīju viņam darba laikā un interesējos par segmenta lodveida vārstu sērijas Flow-Tek S-19 pārdošanu. Šuvu raibus gultas pārklājus pačvork stilā un gludināju palagus no abām pusēm.

Griezu filca zaķus un gatavoju lečo. Apguvu dekupāžu un skumbrijas sālīšanu. Notievēju, biju pārstresojusies, cenšoties kļūt par ideālu saimnieci, un iedzinu sevi upura stavoklī.
To dienu es atceros kā šodien.

Bija pirmā novembra sestdiena, līņāja pelēkzaļai tējai līdzīgs lietus, un virtuvē jau no paša rīta dega gaisma. Viņš dzēra pienu un aizkaitināts vēroja, kā es šķēlītēs griežu sieru, aukstu teļa gaļu un tomātus.
Trīs reizes viņš atkārtoja, ka dzers tikai pienu un neēdīs nekādus sendvičus. Es klukstēju kā vista un mazgāju gaļas griežamo dēlīti.
Beidzot viņš neizturēja:
– Paklausies, man nevajag lai tu kalpo, pasniedz man pusdienas no pieciem ēdieniem, sterilizē krūzītes un tualetes podu. Mēs viens otram neesam vergi un es neesmu visa tava dzīve, es esmu tikai daļa no tās. Laimīgas nejaušības dēļ mēs satikāmies, iemīlējāmies un atradām kopsaucēju. Saķeres punktu.

Vietu, kurā mums divatā ir labi. Viss pārējais ir personisks. Tā kā necenties manī ieaugt un neliec manas intereses pirmajā vietā. Nevajag būt labāk vai sliktāk, vienkārši esi tu pati. Tā, kuru iemīlēju. Viegla, pilna humora un draiva. Bet šobrīd tu izšķīsti un aizej ēnā.
Viņš iemeta krūzi izlietnē un devās uz sporta zāli. Es paliku viena virtuves vidū, cenšoties sagremot viņa teikto. Sakopojusi visu gribasspēku, es noriju acīs sariesušās asaras, izmetu kārtaino mīklu, liku mierā sautējumu un iebāzu čemodānā dekoratīvos spilvenus.
Nomazgājos, piezvanīju savai angļu valodas pasniedzējai un atvēru failu ar nepazīstamu tekstu.
No tā brīža es vairs neesmu saimniece, ne arī meistars mežģīņu darināšanā vai lodveida vārstu pārdošanas menedžeris. Es nekalpoju, necenšos izpatikt un neko vairs nepierādu. No tā brīža es vienkārši esmu es pati.
Irina Govoruha
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Zināšanas, kas nepieciešamas Meistaram

1

“Mācīties nozīmē atsaukt atmiņā to, ko Tu jau zini.

Darīt nozīmē parādīt, ka Tu to zini.

Mācīt un atgādināt citiem, ka viņi to zina tikpat labi kā Tu.

Ikviens cilvēks mācās, dara, māca pats.

Tavs vienīgais pienākums katra sava mūža laikā ir būt patiesam pret sevi.

Būt patiesam pret kādu citu vai kaut ko citu ir ne tikai neiespējami, bet gan tā arī ir viltus mesijas pazīme.

Visvienkāršākie jautājumi ir arī visdziļākie.

Kur Tu esi dzimis? Kur ir Tavas mājas? Kurp Tu dodies? Ko Tu dari?

Padomā par to ik pa brīdim un pavēro, kā mainās Tavas atbildes.

Vislabāk māci citiem to, ko Tev pašam visvairāk vajadzētu iemācīties.”

@ Ričards Bahs
Avots: sobiratelzvezd.ru
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mēs SAŅEMAM VISU, kā cienīgi esam

dzives seklas

Mēs dzīvojam tā, kā esam to pelnījuši.
Kāpēc kadam blakus ir uzticams, mīlošs cilvēks, stipra ģimene un bērni, ar kuriem var lepoties, bet citi pavada savu dzīvi vientulībā?
Kāpēc vieniem ir stipra veselība, bet citi kā nopļauti krīt no slimībām?
Kāpēc vieniem ir lielisks darbs vai, iespējams, savs plaukstošs bizness, kas nes ne tikai labsajūtu, bet arī apskaužamu peļņu, bet citiem – nemīlama gadījuma profesija, kur katra kapeika jānopelna sūrā un grūta darbā?

Apstajieties uz mirkli un neuzdodiet liekus jautājumus kādam citam, bet pajautājiet sev, kāpēc jūs esat saskarušies tieši ar šiem dzīves apstākļiem. Paskatieties uz visu to no malas, un pacentieties izanalizēt, kā tā ir sanācis, ka jūsu dzīve dotajā brīdī rit tieši tā. Aizdomājieties, kāpēc tāda lietu kārtība izsauc jūsu neapmierinātību?

Atbilde ir samērā vienkārša: mēs dzīvojam tā, kā esam nopelnījuši.
Nav jēgas izteikt pretenzijas apkārtējiem, jo katrs pats vada savu likteni. Jums ir tieši tā ģimene un tas materiālais stāvoklis, kādu paši esat pelnījuši. Droši vien šobrīd, dzirdot šo frāzi, jūsos mutuļo protesta vētra? Tātad jūs atrodaties “savā taisnībā”, tāpat kā vairums ļaužu lielākā vai mazākā mērā. Un, ja ar šo neko nevar padarīt, nav iespējams sevi pārvarēt un pamēģināt izanalizēt savu dzīvi no objektīvās puses, tad nebūs iespējams runāt par kādām pozitīvām pārmaiņām dzīvē.

“Sava taisnība”

Visi cilvēki lielākā vai mazākā mērā atrodas “savā taisnībā”, neatkarīgi no sava attīstības līmeņa. Ko tas nozīmē? Tie ir personīgie uzskati, viedokļi, vērtības, kas ir iesīkstējušies tik lielā mērā, ka radījuši cilvēka priekšā aklu sienu, kas traucē ieraudzīt patieso lietu kartību vai kaut ko jaunu dzīvē. Tie ir domu un darbību šabloni, pie kuriem cilvēks akli turās, neatkarīgi no situācijas, un ļoti bieži nevēlās atzīt to, ka IR IESPĒJA IZIET NO ŠĪ RĀMJA.

Mēs saņemam visu, kā cienīgi esam.
Jūs jautāsiet, kas tie par abstraktiem vārdiem, un ar kādu mērauklu ir iespējams izmērīt cieņu?

Teiksim tā, cilvēka cienīgums ir pakāpeniska, visaptveroša attīstība, kas sevī vienlaicīgi ietver iekšēju briedumu, tīrību un viedumu. Mēs nenosakām sava cienīguma apmēru, to izdara mūsu vietā. Tāpēc dusmojas: es esmu pelnījis, kāpēc man to neiedeva? Vai arī cenšas iegūt vēlamo, domājot, ka nopelnīšana ir lieka spēku terēšana. Tas ir tas pats, kas paņemt kredītā dārgu automašīnu, un pēc laika to sasist. Mašīnas vairs nav, bet parāds – paliek.

Te nu rodas jautājums: kāpec tā ir noticis? Tāpēc, ka nebija pelnījis automašīnu.
Pēc tādiem pat parametriem dzīvē cilvēks knapi “aizvilcis” līdz trijniekam, kad vajadzētu vismaz četri ar plusu, lai šo mašīnu saņemtu. Vai arī, iedomājieties trauku, kuru esat iedevuši Visumam (vai Dievam, ja jūs tam ticat), lai tas to piepildītu ar tādiem vai citiem labumiem. Bet šim traukam divas sieniņas ir, bet trešās nav. Vai arī divas ir augstas, bet viena tikai 5 centimetrus virs dibena. Tā arī piepildīs šo trauku līdz 5 centimetriem. Ko darīt? Piestrādāt pie tām iekšējām īpašībām, kuras jums trūkst, lai saņemtu vēlamo. Kā uzzināt, kas tas par īpašībām? Te nu labāk ar savu problēmu vērsties pie Augstākā vai Meistara – pie tā, kuram jūs uzticaties.

Mēs esam atnākuši šajā pasaulē, lai attīstītos un mainītos. Ja tas nenotiek, tad Visums izvelk cilvēku dzīves “sētā” un atstāj tur vienkārši “atdzīvot” savu laiku. Lai saprastu savu attīstības līmeni, pietiek vien paskatīties apkārt. Sabiedrība, kurā mēs dzīvojam un situācijas, kuras norāda mums uz lietu kārtību mūsu dzīvē, tieši vai netieši, ir tās bākas, kas pastāvīgi mums signalizē par mūsu kļūdām, trūkumiem u.t.t.

Viss šajā pasaulē ir līdzsvarā

Šis jēdziens šķiet pārāk izplūdis un neskaidrs, tomēr mēs to varam salīdzināt ar svaru kausiem. Viens no tiem atrodas mūsos, bet otrs – ārpusē. Cik un ko mēs uzliekam uz tiem iekšpusē, tas arī ietekmē izmaiņas ārpusē. Tādi ir sistemoloģijas likumi.

Piemēram: meitenei tēvs pastāvīgi atkārtoja, ka ar zēniem ir bīstami saieties, ar vislabākajiem nodomiem centās viņu nosargāt. Bet rezultātā, jau pieaugusī meitene, baidās iepazīties ar vīriešiem, un pati nezin, kāpēc šajās attiecībās viņa jūtas tik nepārliecināta un tik ļoti ātri nonāk upura lomā. Visticamākais, viņa arī saņems vīrieti, kurš viņu izmantos. Jebkurā gadījumā dēļ uzstādījumiem, ar kuriem mūs bernībā apbruņoja, mums dzīvē nāksies izjust grūtības.

Vai arī cilvēks dzīvo pēc sekojošiem principiem: ļoti maz kam var ticēt, katrs meklē tikai savu labumu, pasaule ir cietsirdīga, ir jāizdzīvo. Tātad dzīvē viņam gadīsies tieši tie cilvēki, kuri viņu krāps, izmantos un apmelos. Tieši “savas taisnības” dēļ, viņš neieraudzīs to, ka ir arī citādāka dzīve, kur var vienoties, kur ir atbalsts un draudzība.

To var paskaidrot arī šadi:

Vai jums ir pazīstama teorija par pasaule hologrāfiskumu? Vairums zinātnieku to uzskata par pamatlikumu.

Lai paskaidrotu šīs teorijas jēgu, var izmantot Hermesa Trismegista vārdus: “Tas, kas apakšā, atbilst tam, kas atrodas augšā”.

Neskatoties ne uz kādām pārliecībām, nāksies samierinaties ar faktu, ka, lai izmainītu pasauli, kas jums ir apkārt, nāksies sākt ar sevi. Nav jēgas mainīt profesiju, dusmoties uz savu ģimeni, šausmināties par nepieklājīgi zemo algu un daudz ko citu.

Pacentieties pieņemt tos apstākļus, kādos atrodaties. Tieši tie liecina par jūsu attīstības līmeni. Šī brīža dzīves apstākļus mēs varam nosacīti nosaukt par sākuma punktu ceļam, uz kura jūs atrodaties. Balstoties uz tiem, ir jāsaprot, kādā virzienā tālāk kustēties, lai sasniegtu savus mērķus, pie kā piestrādāt un kam pievērst savu uzmanību.

Cienīgs cilvēks vienmēr IR PATEICĪGS par to, kas viņam ir. Iemācoties pieņemt un novērtēt savu dzīvi tādu, kāda tā ir šobrīd, jūs kļūstiet gatavi saņemt ko vairāk. Un nekā savadāk!

Pieliekot pūles dažādās savās dzīves darbības sfērās, jūs vienmēr saņemsiet atbalsi no pasaules. Katrs solis tiks apbalvots ar rezultātu, kurš būs proporcionāls pieliktajām pūlēm un centieniem. Te nu arī ir Cienīguma Mērs. Periodiski var šķist, ka par tik smagu darbu jūs saņemat parāk maz, taču tas tā nav. Atcerieties, ka ne jau cilvēks nosaka mēru. Ja rezultāts neattaisno gaidas, tātad jūsu atdeves ir bijis par maz. Ceļā uz labāku dzīvi jūs iemācīsieties apzināties savas vēlmes un vajadzības, atrast pareizos problemu risināšanas veidus un pareizos savu mērķu sasniegšanas veidus. Ar laiku jūs sapratīsiet, ko esat pelnījuši patiesībā, un kas vēl ir jāizdara, lai saņemtu to, ko vēlaties, bet vēl neesat saņēmuši. Objektīva savu darbību analīze ir atslēga Visuma likumu izpratnei. Turpmāk jūs sajutīsiet  saistību starp pieliktajām pūlēm un tiem labumiem, kurus Visums jums dod.
Autors: Lija Šatuša
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS