
Ir labi būt ar mīlestību pavadītam, nevis skumji izvadītam…
Ir labi pārnākt mājās, nevis uz turieni, kur gulta un jumts virs galvas…
Ir labi, kad zini, ko mīli, nevis mocies ar domām, kuru izvēlēties…
Ir labi, kad tēju uzvāra dāsni vienai reizei, nevis vienai tējas paciņai ūdeni skopi uzlej vairākas reizes…
Mīļie, ir labi, kad pa īstam ir labi, nevis labi nomaskēts slikti…
Ir labi, kad godīgajā slikti viss atzīts un izdzīvots…
Ir labi, kad tu savā jaunajā rītā vari ienākt kā jaunā iespējā, kurā nav sevis tiesāšanas un izdomātas bezcerības…
Ir labi, kad vakardienas rūgtums netiek uzskatīts par šķērsli šodienas saldmei…
Ir labi, kad kaut ko dari nevis tāpēc lai izpatiktu, bet tāpēc, ka vari un gribi…
Un ir tik ļoti labi nenosalt no tā aukstuma, ko atnes nevis ziema un dūrainīšos sasilda, bet no tā, kas nemīlestības ledū un ilgas nepaciešamā paciešanas aukstumā, negribētas vientulības asajā vētrā, blakus tiem, kuri dozē savu siltumu tik ļoti, ka to vispār pat nejūt…
Ir labi dzīvot…
Un ir labi sevi paglābt nevis ticot bezgalībai, bet gan spējot šobrīd ļaut sevi atlikt uz bezgalību…
Melnās dienas nebūt nav tās, kurām mēs kaut ko atliekam, bet gan tās, kurām mēs atņemam savu klātesamību…
Ir labi to uzzināt pirms tas viss būs bezjēdzīgi…
Lai LABI notiek biežāk…
© Ļiļa Grad
Foto: Julia Volk
Tulkoja: Ginta Filia Solis