Ir labi…

Ir labi būt ar mīlestību pavadītam, nevis skumji izvadītam…

Ir labi pārnākt mājās, nevis uz turieni, kur gulta un jumts virs galvas…

Ir labi, kad zini, ko mīli, nevis mocies ar domām, kuru izvēlēties…

Ir labi, kad tēju uzvāra dāsni vienai reizei, nevis vienai tējas paciņai ūdeni skopi uzlej vairākas reizes…

Mīļie, ir labi, kad pa īstam ir labi, nevis labi nomaskēts slikti…

Ir labi, kad godīgajā slikti viss atzīts un izdzīvots…

Ir labi, kad tu savā jaunajā rītā vari ienākt kā jaunā iespējā, kurā nav sevis tiesāšanas un izdomātas bezcerības…

Ir labi, kad vakardienas rūgtums netiek uzskatīts par šķērsli šodienas saldmei…

Ir labi, kad kaut ko dari nevis tāpēc lai izpatiktu, bet tāpēc, ka vari un gribi…

Un ir tik ļoti labi nenosalt no tā aukstuma, ko atnes nevis ziema un dūrainīšos sasilda, bet no tā, kas nemīlestības ledū un ilgas nepaciešamā paciešanas aukstumā, negribētas vientulības asajā vētrā, blakus tiem, kuri dozē savu siltumu tik ļoti, ka to vispār pat nejūt…

Ir labi dzīvot…

Un ir labi sevi paglābt nevis ticot bezgalībai, bet gan spējot šobrīd ļaut sevi atlikt uz bezgalību…

Melnās dienas nebūt nav tās, kurām mēs kaut ko atliekam, bet gan tās, kurām mēs atņemam savu klātesamību…

Ir labi to uzzināt pirms tas viss būs bezjēdzīgi…

Lai LABI notiek biežāk…

© Ļiļa Grad
​​​​​​​Foto: Julia Volk
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mājīgie cilvēki

majigie cilveki5

Reiz katra cilvēka dzīvē noteikti parādās ļoti atklāti, sirsnīgi – mājīgi cilvēki. Kad tu ar tiem satiecies, tev gribas bezgalīgi smaidīt, un tevi pārņem laimes sajūta no matu galiņiem līdz papēžiem – mājīguma sajūta. Laiks ar viņiem paskrien ļoti ātri un tu to pat nepamani – nav saskaitāms kopā izdzerto tējas tasīšu skaits un pārrunātās tēmas. Un tu it kā pēkšņi sajūti, ka tas tev ir ļoti tuvs un mīļš cilvēks. Un nav svarīgi, ka no iepazīšanās brīža pagājušas vien pāris dienas, stundas, minūtes. Tādu cilvēku sabiedrībā tu pats kļūsti atvērtāks, labāks, siltāks un harmoniskāks.
Kad šķiraties, gribās ļoti stipri viņu apskaut, jo tu ar viņu esi varējis būt pavisam īsts, tu pats, izstāstīt to, ko nevienam pirms tam neesi stāstījis, to, kas tavā Dvēselē.
Šķiet, ka esi gatavs doties viņam līdzi, pat nezinot, uz kurieni un cik tālu, lai tikai sajustu šo mājīgumu.

Un reiz tev pašam sagribēsies būt tādam. Gribēsies izstarot siltumu, gaismu, mājīgumu, dāvāt citiem cilvēkiem prieku un darīt tikai labu. Tad tu pametīsi savu ārkārtīgi svarīgo darāmo un dosies pagatavot garšīgas vakariņas saviem vecakiem, rakstīsi vēstules draugiem, kuriem sen neesi rakstījis, gribēsi satikties, jo esi nolgojies. Tad tu sev atvērsies no pavisam citas, agrāk nezināmas puses.

Būt mājīgam cilvēkam ir ļoti patīkami, kaut arī, droši vien, ļoti grūti, jo mūsdienu pasaulē cilvēki ir raduši vairāk ņemt un mazāk dot. Taču ir vērts pacensties? Pareizi?

Autors: nezināms
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

majigie cilveki