Reiz, kad es savai mammai stāstīju, cik man ļoti patīk palīdzēt cillvēkiem, viņa uzreiz man pajautāja, vai es PROTU VIŅIEM NETRAUCĒT… Kopš tās reizes ir pagājis ilgs laiks, un tagad es skaidri zinu, ka viens no visefektīvākajiem palīdzības veidiem, ir atzīt cilvēka tiesības pašam izvēlēties, kas viņam ir labi un kas patiesi viņam ir vajadzīgs…
Viens no izsmalcinātākajiem emocionālās vardarbības veidiem, ko esmu novērojusi daudzu savas prakses gadu garumā, notiek zem lozunga “Ar vislabākajiem nodomiem!”… “Es tikai gribēju, kā labāk!”…. “Es taču tikai labu tev vēlu!”… “Es zinu, ko tev vajag!”…
Mēs pat mīlestībā neprotam vienkārši pieņemt šo mīlestību kā DAŽĀDU cilvēku brīnumainu mijiedarbību… Mēs arī sevi ne vienmēr protam pieņemt un uztvert kā cilvēku, kurš pelnījisi vislabākās emocijas – mums noteikti vajag to pierādīt visdažādākajos veidos… Dažkārt – pat ļoti vardarbīgos…
Mēs aktīvi sākam “nodarīt” to pašu labo, kas labs šķiet tieši mums… Mums bieži vien patiešām šķiet, ka tad, ja jūtam pret cilvēku gaišas jūtas, mēs saņemam atļauju pilnīgai piekļuvei viņa domām, slēptajām vēlmēm un drīkstam tulkot viņa rīcību… Turklāt uzreiz izsniedzam sev atļauju viņa vietā pieņemt lēmumus, uzspiežot savu… Mēs nekavējoties izpētam visu viņa dzīves telpu, īpaši pretendējot uz vietām, kurās neesam aicināti… Nekavējoties aktivizējam savu dalību tur, kur taktiskāk būtu bijis NEpiedalīties…
Mēs tik ļoti cenšamies sevi pārliecināt, ka darām pareizi, ka pārstājam JAUTĀT cilvēkam, vai viņam vajadzīga tāda mūsu aktivitāte viņa dzīvē… Un pārnesam šīs pašas metodes uz ikvienām citām attiecībām – sākot no vecāku dzīvēm līdz draugiem…
Mēs neklātienē ikvienu pakļaujam amatieriskai spektrālajai analīzei, spriežam tiesu, uzstādām diagnozes, atstrādājam… NEVIENA NELŪGTU PLĀNU SVEŠAS DZĪVES UZLABOŠANAI…
Un pēc tam… Mēs ļoti apvainojamies, kad mūs noliek pie vietas… Kad sajūsmā nemetas mums pie kajām, lai pateiktos… Kad no mums attālinās un nosprauž objektīvas robežas…
NETRAUCĒT…Netraucēt, tas nenozīmē būt vienaldzīgam… Tas vienkārši nozīmē nebūt otra cilvēka dzīvē aktīvākam par viņu pašu… Tas nozīmē neuzskatīt sevi par gudrāku un aktīvāku nekā viņš… Tas nozīmē pārstāt palīdzēt tur, kur mums nelūdz palīdzēt un nedot padomus, kad nejautā… Un tā ir dziļa cieņa pret tuviem cilvēkiem, kas ļauj mums neuzvilkt galvā pašdarinātu Glābēja, Pravieša un “Dzīves skolotāja” kroni… Netraucēt nozīmē mīlēt nevis uzspiest savu mīlestību… Mīlēt, nevis okupēt ar savu mīlestību…
Šobrīd notiek cīņa par mūsu enerģiju un mūsu dvēselēm. Galvenais karš notiek Dvēseles līmenī, par katra cilvēka apziņu un enerģiju. Uz ko koncentrēt uzmanību, gribu un savu Cilvēcisko apziņu – mēs izvēlamies paši, tā ir BRĪVA IZVĒLE. Tieši tur tiek novirzīta psiholoģiskā enerģija. Mēs barojam šos procesus ar savu enerģiju un dodam tiem spēku.
Sen vairs nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir enerģijas ģenerators un šai akumulētajai psihiskajai, Cilvēka radītajai enerģijai ir milzīgs spēks.
Šobrīd pasaulē ir radītas ļoti nopietnas situācijas un procesi, speciāli tam, lai piesaistītu mūsu uzmanību un saņemtu mūsu enerģiju. Tiek radīta kara realitāte – mērķis destrukcija un iznīcība. Taču tāpat ir arī cita realitāte – miera un mīlestības vides radīšana – kuru atbalsta garīgie Gaismas spēki. Un tā ir patiesā realitāte kuru rada mūsu Radītājs – mūsu izaugsmei un evolūcijai.
Kam atdot savu enerģiju Cilvēki izlemj paši – to lemj katrs pats un tā ir katra brīva izvēle. Katras Dvēseles individuālais lēmums ir šobrīd svarīgākais lēmums, šajā situācijā un pasaulē. Šī brīvā izvēle ir bijusi visu cilvēces pastāvēšanas laiku, taču šobrīd ir pienācis kritiskais izvēles mirklis. Tieši tādēļ katrs no mums izdara savu PĒDĒJO izvēli.
Šī garīgā cīņa notiek katra cilvēka Dvēselē. Bet viss apkārt esošais ārpus tās ir tikai skatuve ar dekorācijām. Kādu lomu spēlēt šajā teātrī izlemj katrs pats. Un par šo izvēli neizdosies nevienam uzlikt savu atbildību.
Kā mēs atdodam savu enerģiju? Kāds sakars ar cīņu par dvēselēm?
Dvēsele kura ir katram dota katram cilvēkam uz šīs zemes ir daļiņa no augstākā Radītāja, Augstākās apziņas. Mēs esam šīs Dievišķās daļiņas nēsātāji sevī. Taču ne tikai nēsātāji, bet arī radošās enerģijas radītāji – ģenerētāji. Cilvēki un zinātnieki to sauc par Cilvēka psiholoģisko enerģiju (psihika – tā arī ir dvēsele).
Viss sarežģītākais un grūtākais, šī brīža situācijā ir tas ka lielākā daļa Cilvēces pat nezin ka notiek šī izšķirošā cīņa par viņu Dvēselēm.
Kāds, protams, par šo visu ir dzirdējis, taču netic, tādēļ ka Cilvēkiem ir pārāk maza piekļuve zināšanām un to prāti ir aizņemti ar ārējo-apkārtējo apstākļu ietekmi. Šo informāciju rūpīgi slēpj „Šīs pasaules varenie”- speciāli, lai nepieļautu Cilvēces apskaidrību.
„Aklus” cilvēkus taču ir vieglāk vest uz bezdibeni. Neapzinātus Cilvēkus ir viegli piesaistīt ilūzijām un vest sev līdzi ceļā uz iznīcību. Tādā gadījumā cilvēks zaudē Dvēseli uz visiem laikiem.
Ir cilvēki, kuri sākuši paši par to aizdomāties, sajust intuitīvi – Tas ir Gaismas spēku nopelns, tie paši Eņģeļi – sargātāji un citas garīgās būtnes, kuras ir mums katram. Viņi ar visiem spēkiem cenšas dot mums ZĪMES, vajadzīgo informāciju, skolotājus u.t.t.
Šādiem Cilvēkiem jau ir CERĪBA sevi izglābt. Taču vissīvākā cīņa ir par tiem Cilvēkiem kuri nav pārliecināti, nav izlēmuši. Viņi šobrīd stāv krustcelēs, viņi var izvēlēties Gaismas pusi, tiem ir noteikts apjoms labsirdības un daudzas labas īpašības, bet tā kā tiem ir stingrs viedoklis konkrētos jautājumos un trūkst zināšanu, tos var viegli pārvirzīt uz iznīcības ceļu, izmantojot viltu un apziņas manipulācijas – kuras šobrīd ir visapkārt. Un tieši viss šis var atkal novest pie Dvēseles pazušanas.
Tātad – ko darīt, lai nepazaudētu SEVI šajā cīņā?
Censties ik mirkli apzināties – uzdot sev jautājumu: kurp ir vērsta mana uzmanība šobrīd? Kur atrodas domas un sajūtas, vai tās ir vērstas uz karu (iznīcība, ciešanas, bailes, dusmas), vai uz pasaules un apziņas realitāti (mīlestību, prieku un harmoniju).
Kur atrodas Jūsu domas un sajūtas – tur arī plūst Jūsu enerģija. Jūs ar savu psihi, Dvēseli, Apziņu pieslēdzaties tai realitātei par kuru domājat, (enerģijai – iznīcība vai radīšana) un tur arī novirzāt- atdodat savu enerģiju. Kara situācija ir radīta tieši šim mērķim. Lai pēc iespējas vairāk cilvēkus ievilktu šajā iznīcības, baiļu un ciešanu enerģijas bumbā- kamolā. Jo vairāk cilvēku ir piesaistīti šim enerģijas kamolam ar savām domām, bailēm, pārdzīvojumiem, jo vairāk tie rada šo enerģētisko vibrāciju – attiecīgi šī realitāte eksistēs un turpināsies. Iznīcinot šos Cilvēkus – izspiežot tos kā citronus.
Kā tieši tas notiek?
Notiek pilnīga pieslēgšanās Cilvēka Dvēselei, kā „Barošanās elementam”un viņš patstāvīgi tiek pildīts ar šo pašiznīcinošo programmu. Rezultātā šāds „Sazombēts” Cilvēks zaudē savu brīvo gribu – izvēli un kļūst par sistēmas „bateriju”
Tāds cilvēks vairs pilnībā nekontrolē sevi (burtiski), viņš nepārvalda savu apziņu un brīvo izvēli – Viņš ir pilnā sistēmas kontrolē.
Par kādu savas dzīves kontroli, vai dzīves radīšanu, veidošanu, te vispār var domāt. Bieži vien cilvēks var izlemt dzīvi neturpināt. Bez evolūcijas dzīvē, šāda sevis paša nolemta Dvēsele tiek dzēsta neatgriezeniski.
Kā Cilvēks izdara izvēli?
Ar savām domām un sajūtām. Ja Jūs no kā baidāties, neieredzat, nolādat ienaidniekus, vēlaties kāda nāvi vai ciešanas, japārdzīvojat par savu nākotni, vai saviem zaudējumiem – Jūs pieslēdzaties iznīcības realitātei un tumsa Jūs aprīs – izsūcot no Jums visu dzīvības sulu no Jūsu Dvēseles noindējot tās gaismu ar savu indi.
Ja tomēr Jūs: – atradāt sevī spēku, pārslēgt uzmanību, domas uz ko labu, – atradāt sevī gudrību, apzināti pieņemot iemeslus un mērķus visam kas notiek apkārt, pieņemt ka katra Dvēsele ir izlēmusi iepriekš šo konkrēto ceļu kura tā izdzīvo šobrīd, – atradāt spēku piedot tiem neapzinātajiem- mežonīgajiem Cilvēkiem, „Piedod tiem, jo viņi nezina ko tie dara”, – kā arī atmodināt savu iekšējo viedumu un gara spēku, pieņemt savus pārbaudījumus un pat to jēgu kuru šobrīd saprast nav iespējams. – un pieņemt to ka Jūs visu atrisināsiet un tiksiet ar to galā, rezultāta būsiet laimīgi un pasaulē valdīs miers, mīlestība un harmonija. – uzticoties Dievam un viņa gribai,
Tas nozīmē, ka esat nonākuši Dieva valstībā un viņa radošā enerģija Jūs piepildīs ar spēku, mierinājumu, mīlestību un aizsardzību.
Tiko kā Jūs pārslēgsiet savu uzmanību no energoinformatīvā lauka kara „Egregora”- Jūs uzreiz izejat no viņa ietekmes zonas. Tā arī ir īstā brīvība un veselums. Atslēdzoties no iznīcinošās realitātes, Jūs pārslēdzaties uz īsto Dzīves telpu-radošo Radītāja realitāti. Viņā valda miers, harmonija, pieņemšana, mīlestība, vienotība, labsirdība, prieks, attīstība un izaugsme.
Tieši tādēļ ir svarīgi izdarīt savu apzinātu izvēli ar visu savu apzināto uztveri, visu Dvēseli dzīvot gaišā, dievišķīgā realitātē. Izstarot un sajust šīs radošās vibrācijas un enerģijas. Jo vairāk pasaulē būs šādu cilvēku, jo ātrāk notiks šis realitātes apvērsums un tas viss kļūs īsts.
Cilvēkiem ir brīva izvēle, bet katras valsts sistēma, dara visu iespējamo, lai atstātu cilvēkam tikai ilūziju ka viņam pastāv izvēle. Jā Jums piedāvā izvēli no variantiem, patiesībā pareizo variants – ceļš tiek slēpts no Jums.
Virziet paši savu izvēli, pretēji izvēlēsies citi. Brīvība un atbrīvošanās sākas katra paša Cilvēka Dvēselē. Kā cīņas laukā par labo un ļauno, tāpat arī katra Dvēselē.
Zaudēt šajā cīņā var neapzināti, taču izglābt sevi no iznīcības var TIKAI APZINĀTI.
Es ticēšu katram no Jums! Katrā cilvēkā ir iekšējais viedums, kurš atrodas katra Cilvēka Dieva daļiņā – viņa Dvēselē.
Sajūtiet ar sirdi , kur ir tā patiesība. Sajūtiet, kas ir patiesās dzīves vērtības, sajūtiet patieso savas Dvēseles izvēli- atrodot spēkus noturēties pie šīs izvēles, neatkarīgi ne no kā.
Dievs Jūs gaida tāpat kā skaistā pasaule ar īsto realitāti. Novēlu lai vēlēšanās noticēt un ieraudzīt to kļūst par Jūsu viskaislīgāko vēlmi. Un tad tā piepildīsies.
Katram vēlu pacietību, viedumu, apzinātību, gara spēku! Pieņemšanu, saprašanu, un izturību! Mīlestību un mieru Dvēselē!
Ginta Filia Solis 