DZĪVS

Viegla ievainojamība nav vājums. Tas ir emocionāls risks, neaizsargātība, nenoteiktība un tā katru dienu piepilda mūsu dzīvi. Viegla ievainojamība ir DROSME BŪT GODĪGAM…

Nebaidies tikt saprasts līdz pašiem savas dvēseles dziļumiem, ar visām tavām vājībām;

Nebaidies mīlēt no visas sirds, pat tad, ja nav nekādu garantiju – un tas patiešām ir ļoti smagi, ļoti ļoti smagi;

Nebaidies paust pateicību un prieku tajos brīžos, kad ar šausmām domā: “Vai es varu tevi tik ļoti mīlēt? Vai es varu tik kaislīgi tam noticēt? Vai es varu uz to tik kaislīgi reaģēt?”

Tā vietā, lai juktu prātā no tā, kas varetu notikt, apstājies un saki: “Es esmu pateicīgs par to, ka varu justies tik ļoti ievainojams, tātad – DZĪVS”.

Brenē Brauna “Ievainojamības spēks”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Malacis!

drosme6

Un vēl gadās tā.
Kāds pienāk tev klāt, uzmanīgi pieskaras tavam plecam un saka:

– Oooo! Kāds skaistums! Tu to radīji? Kāds tu malacis!
Un tu saraujies, kaut kas tevī sāk burkšķēt un atrunāties par pieticību un rotām…. un tu atbildi:
– Nūūūū, es jau vispār tikai nozīmēju. Kad kaut ko savu uzzīmēšu, tad būšu pavisam malacis!
Un tālāk turpinās:
– Tu ar visu tiksi galā! Tu taču esi stiprs un drosmīgs!
– Nūūū, tas… es jau vēl neesmu ticis galā, vēl ir jauni uzdevumi. Kad tos atrisināšu, tad gan būšu malacis un drosminieks.
– Tu uzdrošinājies! Urā! Tu esi lauva!
– Nūūūū, jā, bet tā pagaidām vēl ir tikai ideja, vēl neko reālu neesmu izdarījis. Kad izdarīšu – tad varēsiet mani slavēt.
Zini, man ir ļoti pazīstams tas, ko tu jūti, kad, lūk tā, nenovērtē savus panākumus un sevi. Arī man tā bija. Jā, un vēl tagad dažkārt tā gadās. Jā!
Un es tev gribu teikt: viena liela lieta dalās daudzos maziņos uzdevumos un, pabeidzis katru tādu uzdevumu – Tu esi malacis. Vesels malacis, pavisam liels malacis, šeit un tagad – absolūts malacis.
Un kad turpināsi, būsi malacis. Un, kad pabeigsi. Un pat tad, ja pametīsi, sajutis, ka tas nav tavs (lai spertu tādu soli, arī ir vajadzīga drosme), un pat ja pārbīsies un nenovedīsi iesākto līdz galam (taču tu atradi drosmi sevī pamēģināt) – arī būsi malacis!
Bet tās jau būs citas uzvaras. Un tās nepadara tavu pirmo piesardzīgo uzvaru nepilnīgu un nepietiekamu.
Patiešām!
Atcerēsimies to kopā, labi?

Autors: Aleksandra Sņeg
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis