Treniņš mīlestības muskulim

13895519_1197457766942380_4545566804668665516_n
Mēs ejam uz trenažieru zāli, kad vēlamies savu ķermeni uzturēt labā fiziskā formā, taču arī mīlestības enerģijai ir vajadzīgs treniņš.
Sāc ar to, ka arvien vairāk un vairāk apzinies mīlestību. Tava sirds guļ dziļā miegā un tā jāatmodina. Un kad tā atmodīsies, tu sajutīsies pa īstam laimīgs. Laime ir mīlestības darbs; nekas cits tevi nevar darīt laimīgu, kā tikai mīlestība.
Gandrīz katra cilvēka sirds ir cieši aizmigusi. Mums nekad nav mācījuši Mīlestību. Mūs apmācīja naidam – iemācīja cīnīties. Tev iemācīja to, ka Pasaule ir naidīga un lai izcīnītu savu vietu šai Pasaulē, ir jācīnās. Gan tiešā gan pārnestā nozīmē – Tu dzīvo Pasaulē, kura ir naidīga un tev jācīnās, ja vēlies izdzīvot, izmantojot gan godīgus gan negodīgus līdzekļus. Ja necīnīsies, zaudēsi: labākais līdzeklis, lai aizstāvētu sevi, ir uzbrukums. Lūk, kur slēpjas lielākā cilvēces nelaime. Tapēc pavisam dabiski, ka Mīlestība ir pazudusi no cilvēku redzesloka.
Sirds turpina sisties kā fizisks mehānisms, taču vairs netiek uzskatīta par dvēselisku dzinējspēku, kāda ir tās galvenā funkcija. Tā NAV tikai fizisks mehānisms – ta patiešām IR dvēseles dzinējspēks. Tāpēc, tikai tad, kad sāksi pulsēt mīlestībā, tu sajutīsies un būsi pa īstam dzīvs. Sāc to apzināties. Jo apzinātāks tu kļūsi, jo vairāk mīlestības tu sajutīsi.

Metode

Kad turi savu draugu aiz rokas, esi ļoti uzmanīgs. Seko tam, vai tava roka izstaro siltumu. Ja tā nebūs, jūsu starpā nebūs harmonijas un enerģijas atdeves. Patiesībā Jūs varat būt sadevušies rokās, taču roka var būt auksta un nedzīva. Nav vibrāciju, nav pulsācijas, enerģija neplūst tava drauga virzienā. Tātad tas ir tukšs, neauglīgs žests. Tāpēc tad, kad esat sadevušies rokās, vēro, vai dziļi iekšienē plūst enerģija drauga virzienā, palīdzi to virzīt, virzi to pats. Sākumā tas būs vingrinājums tikai iztēlei.
Iztēle rada saknes… tā rada un vada enerģiju. Tāpēc tad, kad turi roku; turi to apzināti un iedomājaties, ka enerģija plūst īstajā virzienā un roka kļūst silta un draudzīga. Tu sajutīsi fantastiskas izmaiņas.
Kad skaties uz cilvēku, skaties ar mīlestības pilnām acīm, pretējā gadījumā fiziski acis ir kā akmeņi. Tās ir aukstas un tajās nav nekā dvēseliska.
Kad skaties uz cilvēkiem, “lej” mīlestību “caur acīm”. Kad ej, izstaro mīlestību visapkārt.
Sākumā tā atkal būs tikai iztēle, bet jau pēc mēneša, diviem, tu ieraudzīsi, kas notiek patiesībā. Cilvēki sajutīs , ka esi kļuvis savādāks, daudz siltāks cilvēks…. ar tevi blakus citi sajutīsies komfortabli, laimīgi, mierīgi un arī tev pašam būs lieliska pašsajūta..
Un tā – tai jābūt tavai apzinātai piepūlei – sākt apzināties vairāk mīlestības un izstarot to Pasaulei!”
Autors: OŠO
Tulkoja: Ginta FS
Advertisements

Kāds patiess stāsts

kirzaka

Tas noticis Japānā.
Lai atjaunotu savu mājokli, kāds japānis uzlauzis sienu. Japāņi mājas ceļ, atstājot brīvu telpu starp koka sienām. Jaucot nost vienu no sienām, saimnieks pamanīja kādu iesprūdušu ķirzaku. No otras puses sista nagla bija pienaglojusi tās kājiņu. To ieraugot, viņam palika ļoti žēl ķirzaciņas, bet pārņēma arī ziņkāre. Nagla taču tika iesista 5 gadus atpakaļ. Tad, kad nams tika būvēts!!!
Šādā pienaglotā pozīcijā ķirzaka ir izdzīvojusi 5 gadus!!!
Kā tas iespējams?! Viņš apstādināja darbus un nolēma izpētīt un novērot ķirzaku- ko tā dara, kā ēd, ko ēd, atrodoties pienaglota…
Pēc brīža, nez no kurienes, uzradās vēl viena ķirzaka, mutē nesdama ēdienu.
Viņš bija pārsteigts un aizkustināts.
Šo ar naglu piekalto ķirzaku cita ķirzaciņa baroja piecus gadus!!!
Iedomājieties? Viņa to nepagurstoši darījusi, nezaudējot cerības atgūt savu draugu.
Iedomājieties, ko var tāda maza radībiņa, bet cilvēks, kurš apveltīts ar apbrīnojamu prātu- bieži vien nē.
Neatstājiet savus mīļos.
Nesakiet, ka jums nav laika tad, kad esat tiem vajadzīgi.
Jūsu priekšā var būt visa pasaule… bet, iespējams, tieši jūs esat Kāds Vienīgais kādam citam.
Pirms sakiet skarbu vārdu… atcerieties, ka vajag tikai mirkli, lai iznīcinātu, bet visu dzīvi, lai…

No Māras Brantes krājumiem

Spēcīga personība

laiva6

Pazīmes, kas liecina, ka esi spēcīga personība

Ļaudis no tevis baidās? Iespējams, esi spēcīga personība.

Kad cilvēki sastop spēcīgu personību, viņi ne vienmēr saprot, ar kādu cilvēku viņiem darīšana. Kāds uzskata tevi par varaskāru un augstpratīgu. Kāds domā, ka esi vienkārši rupeklis. Taču, kā vieni tā otri kļūdās.

Spēcīgs cilvēks nedzenas pēc uzvarām, viņš vienkārši neļauj pret sevi kājas slaucīt. Gadās, ka cilvēki pret tevi ir piesardzīgi. Tas tāpēc, ka viņi nesaprot to, kā gan tev izdodas izskatīties tik pašpārliecinātam, kāpēc tu nemeklē savas rīcības apstiprinājumu citos cilvēkos.

Tu nemīli taisnošanos.

Spēcīgi cilvēki nemīl taisnošanos. Tevi neinteresē uzklausīt ņaudēšanu par to, ka kaut kas nav sanācis, kaut kas izgājis ne tā. Tu koncentrējies uz savām iespējām, uz to, kā saniegt ko vairāk un to, ko esi nolēmis. Protams, atrastos ļoti daudz iemeslu, kāpēc nevari kaut ko sasniegt, bet iemeslu, kāpēc tev to vajag, ir miljoniem reižu vairāk.

Tu ļoti uzmanīgi izvērtē cilvēkus, kurus ielaid savā dzīvē.

Spēcīgs cilvēks nepaļaujas uz citu viedokļiem un spriedumiem par to, uz ko viņš ir spējīgs un ko viņš var. Tu apzinies to, ka daudziem gribās tevi pamācīt, tāpēc, lai paši sajustos svarīgi. No citas puses, tu ļoti labi apzinies, ka ir cilvēki, kuriem svarīgi dzirdēt citu viedokli par sevi. Pat tad, ja tu vēl nezini savu spēku, tev vienalga nav vajadzīgs cilvēks – draugs, draudzene, priekšnieks vai pat tuvs radinieks, kurš stāstīs tev par to, ko tu vari. Tev pašam ir spēks to noskaidrot.

Tu neciet tukšas runas.

Ja esi stiprs cilvēks, tava galva ir pilna ar dažādām idejām. Tu nevēlies tērēt savu laiku tukšām sarunām un tenkām par kaimiņiem, valdību un dažādām nebūšanām.  Tu saproti, ka savu laiku vari izmantot savai izaugsmei un tam, lai ko labu izdarītu pasaulei. Dažkārt tev šķiet, ka tu vienkārši neproti pļāpāt ne par ko. Un tu lieliski zini, ka tukšas runas un pļāpas nosit laiku, atņem enerģiju un nogalina smadzeņu šūnas.

Tu nemīli nejūtību, idiotismu un nekaunību.

Dominējošas personības balstas uz zināšanu un audzināšanas nepietiekamību. Turpretīm spēcīgas personības ir uzmanīgi un erudīti cilvēki. Te arī ir lielākā atšķirība. Tu daudz sava laika velti tam, lai iemācītos izmantot pilnvērtīgi savu prātu. Tāpēc neciet, ka cilvēki izdara secinājumus tā – vienkārši, bez iedziļināšanās par to, par ko absolūti neko nezin. Spēcīgs cilvēks neizmantos savas zināšanas lai manipulētu ar citiem. Taču tieši viņš var pamudināt citus domāt, pirms runā.

Tu proti klausīties un dzirdēt.

Spēcīgi cilvēki prot klausīties. Šķiet, ka visi to novērtē. Taču bieži vien cilvēkus, kuri pieraduši pie tā, ka viņos klausās, tāda uzmanīga attieksme var nobiedēt.

Tev nav vajadzīga uzmanība.

Spēcīgs cilvēks nealkst atrasties uzmanības centrā. Taču tava personība pievelk citus cilvēkus. Un, lai ari tu nekad necenties patikt un sadraudzēties, vairums sociālo kontaktu, kurus tu uzturi, nav radušies pēc tavas vēlēšanas un iniciatīvas. tas tāpēc, ka cilvēki alkst, lai viņiem apkārt būtu tādi spēcīgi cilvēki, kā tu.

Taču atceries, ka dažkārt tev vajadzīga pārstartēšanās. Nebaidies ieturēt pauzi. tas ir normāli, rūpēties par savām sajūtām, lai arī kā tu rūpētos par citiem cilvēkiem. padomā par sevi – stiprais!

Tu esi bezbailīgs.

Iespējams, šis punkts nav par tevi. Varbūt tas ir vienīgais, no kā tu baidies. Taču atsķirība starp tevi un citiem ir tā, ka tu nedod iespēju šīm bailēm ņemt virsroku un traucēt tev dzīvot tā, kā tu to vēlies.

Savu ievainojamību tu uztver kā vēl vienu jaunu iespēju.

Ievainojamība liek tev pastavīgi pilnveidoties. Tu zini, ka neesi pilnība, taču tu nebaidies kļūdīties, atzīt savas kļūdas un mācies no tām. Jo, ja tu to nedari, tad nedzīvo, bet vienkārši eksistē.

Protams, daudzi uzskata, ka atrasties tev blakus ir sarežģīti. Taču viņiem tā ir tikai tāpēc, ka tu vēlies lai tie augtu kopā ar tevi. Un pat, ja tā ir lielākā problēma, tu tomēr dod priekšroku palikt tev pašam.

Avots: http://happyphilosophy.ru/

Tulkoja: Ginta FS

Par draudzību

draugi56

Draudzība ir viena no mūsu dzīves lielākajām vērtībām un īsta draudzība parasti ir pārbaudīta tieši smagās dzīves situācijās. Kā saprast, kuri ir tavi patiesie draugi?

Reiz kāds jauns cilvēks grasījās precēties. Visu nedēļu viņš skraidīja, gatavodamies kāzām, laika bija maz, lai visu pienācīgi sagatavotu. Tāpēc kādā vakarā viņs vērsās pie sava tēva:

“Tēti, man tev ir milzīgs lūgums. Es viens visu nepaspēju izdarīt. Lūdzu, te būs manu draugu saraksts. Apzvani viņus un uzaicini uz manām kāzām.”

“Labi, dēliņ, izdarīšu!” — atbildēja tēvs.

Kāzu dienā dēls sarūgtināts teica tēvam: “Tēt, es taču tev lūdzu piezvanīt visiem maniem draugiem!”

— Es tā arī izdarīju.

 — Bet manā sarakstā ir 50 cilvēku, taču kāzās – tikai 15 no tiem.

— Dēliņ, es apzvanīju visus… visus 50 cilvēkus. Katram no viņiem es teicu, ka zvanu pēc tava lūguma. Teicu, ka tev šobrīd ir lielas problēmas un ļoti vajadzīga draugu palīdzība. Es palūdzu visiem atnākt šajā laikā un šajā vietā. Tāpēc, nepārdzīvo, dēls. Visi tavi draugi tagad ir šeit!”

Viena no manām mīļākajām filmām: par draudzību: “Reiz Amerikā” un Ennio Morrikones mūzika šai filmai:
https://www.youtube.com/watch?v=D4W17gTumi8

Pati filma: 3 stundas (krievu valodā) Režisors Serdžio Leone. Fantastiski aktieri: galvenajā lomā Roberts de Niro
http://kinogo.co/2025-odnazhdy-v-amerike-1983.html

Tev vienmēr ir izvēle!

apvainojies bērns5

Atceries no bērnības tadu sajūtu. Tev ir pieci gadi un tu grasies rotaļāties ar citiem bērniem? Bet viņi pēkšni tevi apvaino. Protams, tu uzmet lūpu un aizej uz soliņa skumt. Sēdi un domā: “Kā viņi tā varēja?!”

Pēc kāda brīža bērni atgriežas. Viņi visu ir apdomājuši, sapratuši, ka bez tevis nekur un atkal aicina spēlēties. Tu pie sevis triumfē, bet lūpa vēljoprojām paliek uzmesta. Tu ļoti gribi iet ar viņiem spēlēties, taču aizvainojums ir spēcīgs, un netaisnīguma sajūta paliek. Un šobrīd tu viņiem to nevari piedot. Un paliec uz soliņa viens.

Bērni parausta plecus, nosmejas un aizskrien turpināt savu spēli. Bļaustās, lēkā, krīt, ķēmojas. Bet tu domā, ka tās visas ir mulķības un tev tāpat arī vienam ir labi. Un aizej smilšu kastē cept kūkas. Tādas smukas kūciņas sanāk, tu tās ar lāpstiņu pārvieto, priecājies. Bet vienalga pamet aci draugu virzienā, tā nemanām, bet vēro. Un domā pie sevis: “Varbūt viņi vēlreiz tevi pasauks!” Bet viņi nesauc.

Un tad tu sāc niknoties. Ka viss ir tik slikti, ka visa pasaule ir pret tevi, bet tu taču esi tik labs. Un vispār, kā var tā priecāties, ja pasaulē viss ir slikti un apkārt tik daudz netaisnības? Mamma liek uzvilkt zeķubikses ar divām strīpiņām uz dibena – tik neērti. Bērnudārza audzinātājai nepatīk tavs zīmējums. Ziemassvētku vecītis zem eglītes nolicis cepuri ar strīpām, bet tu gribēji dzelzceļu… Un aiz dusmām tu sabradā savas smilšu kūciņas.

Ļoti viegli ir sadusmoties uz pasauli, sākt to ienīst. Tam vispār nav jāpieliek nekāda piepūle. Pāris reižu paklupt, iemīlēties bez pretmīlas, sastrīdēties ar draugu. Nolemt, ka pasaule speciāli tā dara, lai tev ieriebtu, speciāli tevi moca, ka tā tev tik daudz ko ir parādā, bet neko nedod – dēļ sava riebīguma. Sākt drūmā filosofiskā tonī runāt par to, ka dzīve – tas ir nekas. Pāris notikumu starp dzimšanu un nāvi. Muļķi visi tie, kas gaida laimi un prieku. Viņi neko nesaprot. Pasaule ir naidīga un netaisnīga. Un šeit mēs esam tāpēc, ka esam grēcinieki un mums jācieš, lai dzīves beigās visiem parādītu: “Paskatieties uz manām rētām.” Es biju ļoti nelaimīgs cilvēks – tagad esmu pelnījis ko labāku.

Personīgi es par šo pasauli zinu ļoti maz. Par tās dziļo jēgu un esības būtību. Kāds uzskata, ka viss apkārt ir hologramma, kāds – ka tas ir citplanētiešu eksperiments. Es nezinu. Zinu tikai to, ka citas pasaules man nav. Un labi, jo man patīk šī. Un ziniet, kur ir tās lielākais pluss? Tas, ka izvēle vienmēr ir manējā. Vienmēr ir Tavējā. Tāpat kā bērnībā ar tām kūkām.

Palikt maliņā, nepelnīti apvainotam, vai mest mieru aizvainojumam un skriet ar bērniem spēlēties.

Lēkāt, krist un ķēmoties!

Dzīvot!

Autors: Olga Demidjuk

Tulkoja: Ginta FS

Atspulgs

suns spogulī3

Kādā pilī bija dīvaina zāle – sienas, griesti, grīda – viss vienos spoguļos. Reiz kāds bija atstājis vaļā zāles durvis un pa tām ielavījā suns. Iegājis telpā tas apstulba, ieraudzījis visapkārt sev līdzīgos. Suns atieza zobus – pārējie darīja to pašu, sāka riet – pārējie, visi reizē  atbildēja ar to pašu. Suns sāka skraidīt pa zāli, apriedams tos, ko redzēja spoguļos, bet no visām pusēm viņam uzbruka tādi paši nikni suņi. Visu nakti suns izmisīgi aizstāvējās un cīnījās ar uzbrūkošo baru. No rīta, kad pils kalpotāji atvēra zāles durvis, viņi ieraudzīga  uz grīdas gulošu, mirušu suni. Dzīvnieka sirds neizturēja.

Bet viss varēja būt savādāk, ja iegājis istabā suns, tā vietā, lai atieztu zobus, paluncinātu asti un draudzīgi pastieptu ķepu pretī tiem, kas istabā.

Ko jums tas atgādina?

Tulkoja: Ginta FS

Ķīniešu gudrība

6544

Kāds ķīniešu gudrais reiz teica savam draugam, kurš sūdzējās par dzīvi:

— Apskaties kārtīgi istabu, kurā mēs atrodamies un pacenties atcerēties lietas brūnā krāsā.

Istabā bija daudz brūnu lietu un draugs ātri ar šo uzdevumu tika galā. Taču gudrais uzdeva viņam pavisam negaidītu jautājumu:

— Un tagad aizver acis un uzskaiti visas lietas, kas šajā istabā ir zilā krāsā.

Draugs apjuka un sadusmojās:

— Kā tā!? Tu taču man liki iegaumēt visas lietas brūnā krāsā, bet tagad jautā par zilajām! Nav taisnīgi!

Uz ko gudrais atbildēja:

— Atver acis un paskaties apkārt — istabā taču ir tik daudz lietu zilā krāsā!

Un tā bija tīra patiesība.

Tagad paklausies, teica gudrais:

— Ja Tu meklē istabā tikai brūnas lietas, bet dzīvē — tikai slikto, tad Tu redzēsi tikai to un tikai tas tev paliks atmiņā un piedalīsies tavā dzīvē. Atceries: ja meklēsi tikai slikto, tu noteikti to atradīsi un neko labu neievērosi.

Tulkoja: Ginta FS