Par draugiem

draugi21

Kad mēs pieaugam, saprotam, ka draudzības kontekstā svarīgāka ir kvalitāte nevis kvantitāte. Un tikai tie cilvēki, kuri mums patiešām ir svarīgi, paliek ar mums ilgi, varbūt pat mūžīgi.

Jo vecāki mēs kļūstam, jo skaidrāk saprotam, ka pa īstam mīlēt var tikai nedaudzus, īpašus mums cilvēkus, izredzētos. Mēs varam mīlēt vēl stiprāk – tos, kuru klātbūtne dara mūs laimīgākus.

Ar laiku dažkārt pat ārēji stiprās un pārbaudītās attiecībās var rasties plaisas. Dzīve pati par sevi ir mainīga, dažkārt rodas konflikti, kā rezultātā draugu var kļūt mazāk.

Pieauguši cilvēki skaidri apzinās, ka īstus draugus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Un, gadiem ejot, mēs tos novērtējam arvien vairāk.

Bieži vien ierobežojam savu paziņu loku, jo saprotam, ka mums labāk ir “iet dziļumā”, un dziļas padarīt arī mūsu attiecības – ar sevi un saviem draugiem.

Šim procesam nav jābūt sāpīgam, tā ir normāla lietu kārtība.

Mēs sajūtam distanci ar vieniem un tuvināmies ar citiem, atbilstoši savām sajūtām un vajadzībām

Ar laiku mēs pievēršam uzmanību mūsu attiecību un komunikācijas kvalitātei. Mums gribās, lai blakus būtu cilvēki, ar kuriem mēs varam būt patiesi un atklāti, ar kuriem mēs varam atklāti runāt un kuriem varam uzticēties. Un, protams, ir svarīgas mūsu kopīgās intereses un līdzīgās prioritātes.

Kad mums ir 15 gadu, mums patīk, ka apkārt ir daudz cilvēku, kuri atbalsta mūsu idejas, kuriem arī patīk eksperimentēt. Un mēs eksperimentējam arī draudzībā. Kad mums ir 30-40 gadu, prioritātes mainās un mainās arī draugu loks, un mēs jau atbildīgāk izvēlamies, kuri cilvēki būs mums blakus.

Noteiktā vecumā mēs varam sajusties vientuļi. Bet pēc tam nonākam pie tā, ka tiecamies pēc dziļuma, siltuma un siltām attiecībām.
Un tas nav jaunums, tie ir pētījumi, kas apliecina, ka ar katru gadu mēs arvien vairāk priekšroku dodam nevis draugu kvantitātei, bet kvalitātei.

Mēs daudz dziļāk analizējam savas attiecības, kurās atļaujam sev mīlēt dziļāk. Mēs zinām, ka variantu ir daudz, taču izvēlamies tos, kas mūsu dzīvi padara skaistāku, laimīgāku un priecīgāku, kas mūs katru bagātina. Izvēles iespēja mūs bagātina.

Šis draudzības koncepts ir tik mainīgs, ka mēs pat nepamanām, ka domājam par to. Bet, kad pamanām, tad brīnamies.
Jo lielāka ir mūsu sociālā mijiedarbība, jo noturīgāki mēs kļūstam. Mēs iemācāmies būt dziļāki un vieglāk pārciest, piemēram, sāpes.

Mūs, pieaugušos, dažkārt izbrīna tas, kā mazi bērni spēj sakauties mantiņas dēļ un pēc pāris minūtēm jau salīgt mieru un rotaļāties tālāk. Šādas situācijas mums var daudz ko labu iemācīt. Mēs varam uzdot sev jautājumu: vai patiešām dažkārt mūsu dusmas un principi ir tik ļoti būtiski, lai mēs atteiktos no savas draudzības?

Dažkārt mēs šaubāmies par itin banālām lietām un rezultātā sagraujam savas attiecības un jūtas. Tad vērts ir dziļāk ieskatīties sevī un atcerēties, ka mēs visi esam spoguļi viens otram.

Lai nu kā, bet mums ir jāzin, ka pārmaiņas mūsu sociālajā telpā ir normāla parādība un tas nav nekas slikts:

  •  Mēs tikai mācamies veidot attiecības un mīlēt..Pirmkārt, mēs meklējam savu vietu pasaulē un pastāvīgi mainām savu pazīšanos struktūru.
  • Pakāpeniski pieaugot, mēs iepazīstamies ar jauniem cilvēkiem un sākam izvēlēties, kam uzticēties, ar ko parunāties, kam uzticēt savus personīgos pārdzīvojumus. Ļoti bieži, gadiem ejot, blakus tomēr paliek draugi no mūsu jaunības, bērnības un tas ir skaisti.
  • Draugi mācās mīlēt viens otru vēl stiprāk.
  • Ar gadiem arvien svarīgāks kļūst miers un komforts. Mēs paši vēlamies mīlēt stiprāk, just dziļāk un justies svarīgi kādam. Mēs atbalstām tās intereses un domas, kas stimulē mūsu smadzenes strādāt un pasaules redzējumam kļūt jau nobriedušākam.
  • Tāpec mēs vēlamies sev blakus redzēt tos cilvekus, ar kuriems saskan gad sajūtas, gan domas, intereses un aizraušanās.
  • Jaunībā mēs ne īpaši novertējam dziļas jutas un tāpec par cilvēkiem spriežam diezgan virspusēji. Vairāk vērtējam, mazāk jūtam.

Mums visiem patīk patiesi, atklāti  cilvēki, kuri savu sakāmo spēj pateikt ar vienu skatienu. Īsta draudzība necieš liekuļošanu, spēles ar tēlošanu un egosimu.

Īsta draudzība piepilda Dvēseli ar gaismu un ved mūs pareizajaā virzienā – ja esam nomaldījušies.

Un tāpēc pateiksimies tiem cilvēkiem, kuri mūs mīl, neskatoties ne uz ko, un pieņem mūs tādus, kādi esam – bez nosacījumiem. Un centīsimies arī paši būt atklāti, īsti – patiesi draugi!
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Pajautā cilvēkiem: “Kādam man jābūt?”

draugi2

Vieni teiks, ka tev jābūt atbildīgākam. Labestīgākam. Dāsnākam. Tev jābūt uzmanīgākam pret citiem – īpaši, pret viņiem.

Tev vairāk jāstrādā. Un tev vairāk jāpiedomā pie sava ārējā izskata, savādāk tu izskaties tā – ne īpaši labi. Tev jābūt punktuālam, pateicīgam, tev jāprot piedot, tev jāprot piedāvāt palīdzība, pat negaidot, kad to palūgs. Tev jāgrib upurēties un jāatdod sava Dzīve neminstinoties, citu cilvēku labā – nu, kaut vai viņu labā.

Un šie cilvēki ilgi stāstīs par to, kādam tev jābūt. Garšīgam, barojošam ar kraukšķīgu ādiņu…

Un citi?

Citi nedaudz samulsīs, ilgi domās, bet pēc tam teiks, ka tev pirmkārt jābūt veselam.

Jā, varbūt bagātākam, veiksmīgākam; bet tas nav tik svarīgi. Galvenais – tev jābūt dzīvam, sveikam un veselam!

Un tev vienkārši jābūt, tāpēc, ka tad, kad tevis nav blakus, viņiem ir slikti un skumji. Vienkārši esi – un viss! Tu tāpat esi labs! Lūk, šie cilvēki patiesi mīl. Un pieņem mūs tādus, kādi esam. Un, ja arī ko prasa, tad tikai, lai mēs atpūstos, kustētos, veselīgi ēstu – un tā ir Mīlestība un patiesas Rūpes.
Un, ja ir kaut tikai viens cilvēks, kurš saka: “Veselam, laimīgam, dzīvam un tuvam!” – tā ir Milzīga Laime. Tā ir Mīlestība. Un tādai būtu jābūt katra cilvēka dzīvē – tā visu dara labāku.
Un mēs kļūstam tādi, kādiem mums jābūt. Mēs neesam nevienam neko parādā, tikai sev un Dievam. Tikai tā….

Autors: Anna Kirjanova
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

… un tev visapkārt ir brīnišķīgi zelta cilvēki

10

Ir tāds vingrinājums (treniņš), kad tu pagriezies ar muguru pret cilvēku grupu un neatskatoties, krīti atmuguriski viņiem rokās.
Taču, ja tu iedomājies, ka stāvi kaut kur augstu, pagriezies ar muguru pret rampas malu, bet lejā ir cilvēki, kuri gatavi tevi uzķert, droši, gaida, jau sagrupējušies….
Bet tu vienalga stāvi, gaidi, baidies, neuzdrošinies, neuzticies….

Taču reiz – nekādu treniņu un spēļu, – bet vienkārši pēkšņi tev priekšā pieliek kāju, brīdī, kad tu dodies uz priekšu ātrā gaitā. Un tu lido lejā kopā ar visām savām bailēm un šaubām, knapi paspējot apzināties to, ka nebiji gatavs, tur neviena nav, nekādu roku!
Bet pēkšņi tevi vienalga noķer. Viegli, droši un pārliecināti. Tā, it kā būtu tev sekojuši, vadījuši tevi, tā, it kā vienmēr būtu bijuši gatavi šim kritienam.

Un tajā brīdī tava pasaule apgriežas kājām gaisā.

Tāpēc, ka tu esi muļķis. Bet dzīve ir gudra. Un tev visapkārt ir brīnišķīgi, uzticami, zelta cilvēki.
Un tagad lūdzies piedošanu par savu neuzticēšanos, savu lepnību, savu muļķību.
Un pats brīnumainākais un pārsteidzošākais visā tajā ir tas, ka tev piedod….

Autors: Jeļena Kasjan
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Mācos to mākslu

ziedonis
Mācos to mākslu – dzīvot ar visiem pa draugam. Kaimiņu puikas piekāva manējo, negribas tāpēc ar kaimiņu naidoties, pieteicu puikam, lai piekrīt un nestrīdas. Taisnība, ka vista bija pirmā.

 

Vistai prieks, ka es viņu cienu. Bet ola arī bija pirmā – tur es viņai piekrītu, un ola mani uzskata par saprotošu cilvēku! Šī? Šī ir ļoti jauka glezna! Bet no otras puses… man jums jāpiekrīt, ka ne visai… Jūs mani pārliecināsiet, jums būs vēl taisnība.
No vienas puses un no otras puses, tā un šitā. Pamēģiniet: no vienas puses un no otras puses. Piekrītiet, kad jūs ieejat veikalā un kad jums teic, ka Rīgas balzama nav. Bet balzamu var dabūt… no otras puses. Piekrītiet, ka tiem no otras puses arī ir taisnība. Taisnība ir vieniem, ir otriem. No kuras puses nauda ir nauda? No cipara puses vai no ģerboņa puses?
Piekrītiet, ka saule tikpat skaista lec, cik skaisti noriet. Piekrītiet, ka tur, kur saule ir tagad, – vienam tā lec, vienam noriet. No vienas puses un no otras puses. Taisnība lampai uz galda, un taisnība tumsai kaktā. Taisnība tiem, kas teic “smird”, un taisnība tiem, kas teic “smaržo”. Ķiploks, piemēram, vienam smaržo, bet otram smird. Jūras aļģes vienam smaržo, otram – smird. Tāpat zirgi, siers, odekoloni, “baltie ceriņi”, “landiši”. No vienas puses un no otras puses. Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.
– Imants Ziedonis (Epifānijas)

Filosofija, kas maina pasauli

draugi112

  1. Atbalsti un uzslavē cilvēkus, cik vien iespējams bieži. Tavs atbalsts kalpo kā labs mēslojums cilvēka izaugsmei.
  2. Nekad nevienu neizsmej un nepazemo.
  3. Par cilvēkiem runā tikai labu. Ja neko labu pateikt nevari, labāk paklusē.
  4. Ja būsi uzmanīgs pret citu cilvēku padarītajiem darbiem, tev vienmēr atradīsies iemesls tos paslavēt un nebūs jāglaimo.
  5. Akcentē savu uzmanību uz cilvēka pozitīvajām rakstura īpašībām. Ja vēl pagaidām viņš nav pietiekami vieds un labestīgs, palīdzi viņam sevī atklāt šo viedo un labestīgo, un viņš noteikti ar saviem darbiem vēlēsies apstiprināt to, ka ir tāds.
  6. Nevajag kritizēt cilvēkus. Un, ja nu tomēr esi ķēries pie kritizēšanas, tad kritizē tikai rīcību, ne personību.
  7. Nevajag demonstrēt savu pārākumu pār citiem cilvēkiem. Tādā veidā tu tikai iedzīvosies ienaidniekos. Gribi draudzēties ar cilvēkiem, tad ļauj, lai viņi tev blakus sajūtas nozīmīgi.
  8. Vienmēr ievēro savas kļūdas un atvainojies.
  9. Lai citi tevī ieklausītos, labāk piedāvāt nekā pavēlēt.
  10. Ja cilvēks ir saērcināts, tas ir signāls, ka viņam vajadzīgs atbalsts un palīdzība. Tāpēc izturies saprotoši pret šādu cilvēka stāvokli.
  11. Esi labs klausītājs. Vairāk klausies, mazāk runā. Sarunu vada tas, kurš uzdod jautājumus.
  12. Dažkārt ļauj noprast, ka laba ideja nākusi no cita cilvēka. Nav taču svarīgi, kurš bija pirmais, svarīgāk ir tas, kur šī ideja aizvedīs un kādu labumu tā dos.
  13. Ja uzskati, ka cilvēkm nav taisnība, tad asi viņu pārtraucot, tu vienalga viņu neapstādināsi. Kamēr viņš nav izrunājies, viņš noteikti paliks pie sava.
  14. Gribi pārtraukt jebkuru strīdu, tad atzīsti, ka tev, iespējams, nebija taisnība. Tad pazudīs iemesls tālāk strīdēties.
  15. Biežāk dāvini cilvēkiem dāvanas – pat bez kāda īpaša iemesla. Tas parādīs to, ka tu negaidi svētkus, lai iepriecinātu, bet gribi iepriecināt cilvēkus ik dienu. Un pašam vienmēr būs labs garastāvoklis.
  16. Ja tevi kaut kas tracina, pacieties un paklusē, apturi savas emocijas. Ļauj cilvēkam izteikties un tikai pašā sarunas noslēgumā pasaki, ko tu par to domā.
  17. Interesējies par cilvēkiem vairāk kā viņi interesējas par tevi.
  18. Smaidi.
  19. Vērsies pie cilvēka, nosaucot viņu pilnā vārdā. Tas ikvienam ir patīkami un tajā ikviens cilvēks jūt cieņu pret sevi.
  20. Pacenties pabeigt sarunu tā, lai šķiroties jums abiem būtu labs garastāvoklis.
  21. Iemācies piedot un pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir!

Avots.www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Trollīšu Muminu dzīves patiesības

moomin7

Trollīši Mumini (somu valodā: Muumi; zviedru: Mumintroll) ir pasaulē pazīstamākie somu bērnu grāmatu varoņi. Tos radījusi rakstniece Tūve Jānsone (Tove Jansson). Oriģinālvaloda ir zviedru. Izdotas vairākas grāmatas, komiksi un multiplikācijas filmiņas. Mumini ir skandināvu troļļu ģimene, balti, apaļīgi un ar lielu purnu, kas rada līdzību ar nīlzirgiem. Viņiem ir daudz draugu, ar kuriem notiek dažādi atgadījumi un piedzīvojumi.

Kaut arī Trollīši Mumini ir pasaku radījumi, viņi dzīvo tāpat kā cilvēki. Viņu sapnis ir pašu labāko cilvēcisko iespēju realizācija dzīvē. Un dzīves princips: katram ir tiesības būt viņam pašam, taču dzīvē jārūpējas ne tikai par sevi, bet arī par citiem. Tūves Jānsones grāmatiņas ir gaiša humora pilnas. Lai arī autores vairs nav, šie mazie dīvainīši turpina dzīvot savu dzīvi pēc nedaudz naiviem, bet ļoti labdabīgiem likumiem, pēc kuriem gribas dzīvot ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem:

  1. Vienmēr silti sveicini tos, kas ienāk tavās mājās.
  2. Vienlīdz svarīgi zināt divas lietas: kā būt vienam un kā būt ar citiem.
  3. Piens, rozes, bulciņas un ogas – labākais veids kā atzīmēt ikviena atgriešanos mājās, lai kas tas arī būtu.
  4. Pat visdīvainākie cilvēki kādreiz var noderēt.
  5. Dažkārt kādam ir vajadzība palikt vienam klusumā un tajā nav nekā slikta.
  6. Cilvēki, kuri tur māju siltu un vēderus paēdušus, būtu jāuzskata par varoņiem.
  7. Sods nav vienīgais veids, kā likt kādam labi uzvesties.
  8. Dažkārt ir labi paraudāt – tas ir tas, kas vajadzīgs tavai izaugsmei.
  9. Ir jāatrod līdzsvars starp brīvību un pienākumu.
  10. Atklājumi sastāda ceturto daļu no labākajām lietām pasaulē.
  11. Patiesībā par visu var sacerēt dziesmu.
  12. Gadās, ka viss, kas tev ir vajadzīgs – ir parunāt ar draugiem..
  13. Jūtas ir sarežģītas un ne vienmēr tām ir jēga.
  14. Mosties laikā, kad visi pārējie ģimenē guļ, nemaz nav tik jautri, kā šķiet.
  15. Naktī var būt bailīgi, vai brīnumaini, viss atkarīgs no kompānijas.
  16. Katram ir vajadzīgs, lai laiku pa laikam viņam pastastītu kādu labu stāstu.
  17. Dzīves pacēlumi un kritieni ir pašas dzīves neatņemama sastāvdaļa.
  18. Dažkārt viss, ko vajag izdarīt, lai kadu nomierinātu, ir atgādināt to, ka esi blakus.
  19. Ziemas vienmēr ir diezgan smagas. Tomēr sniegs – tas ir brīnums.
  20. Ja pat Mazulīte Mjū varēja to izdarīt, tad arī tu varēsi.
  21. Dažkārt ļoti smagi ir būt sev pašam.
  22. Mēs visi esam atbildīgi par tiem, kas mazāki par mums.
  23. Tas, kurš mīl pankūkas, nav bīstams
  24. Vienmēr dzīvo tagadnē. Dzīve ir skaista.
  25. Tie, kas tevi mīl, nekad nepievērsīs uzmanību tam, ka esi lempīgs..
  26. Muminu-mamma var izlabot pilnīgi visu.
  27. Lai tev būtu māja, nav vajadzīgas lietas, bet gan draugi.
  28. Katram vajadzīgs siltums un gaisma.
  29. Kamēr tu esi dabā, tev nekad nebūs garlaicīgi.
  30. Mēs dzīvojam vienreiz.
  31. Pat pašas skumjākās lietas pārstāj tādas būt, ja pret tām izturies pareizi.
  32. Taviem plāniem nebūt nav jābūt neparastiem, lai padarītu tevi neparasti laimīgu.
  33. Vairums gadījumu beigas ir sākums!.Avots: http://itinteresting.ru/
    Tulkoja: Ginta FS