Par dopingu un bīstamajām spēlēm

Jo niansētāk tu jūti dzīvi, jo sarežģītāks tavs dialogs ar to, jo labāk tu saproti sevi, jo mazāk dopinga tev vajadzīgs un vienkāršāki kļūst tava prieka priekšnoteikumi…

Asas adrenalīna sajūtas, narkotikas, ekstremālisms uz satraucošas drošības zaudēšanas robežas, karstas personīgās drāmas, neprasme izjust stabilu interesi par vienu partneri un pat sekss, kurā dominē mūžīgi eksperimenti, kas noved pie savām vai citu sāpēm – tās visas ir pazīmes tam, ka ir traucēta saikne ar savām jūtām un emocijām.

Dažkārt šī saikne ir tikai viegli pabojāta, bet dažkārt – ļoti dziļi un pataloģiski.

Cilvēks ne vienmēr to saprot un dažkārt savu nemieru izskaidro ar kādām īpašām savas personības iezīmēm, uzskatot sevi par drosmīgāku, foršāku par citiem… tajā pat laikā viss ir gluži otrādāk: ārējo drosmi nosaka iekšējās graujošās programmas, nevis spēja objektīvu iemeslu dēļ apzināti riskēt.

Tāds risks, ko attaisno vesela psihe, nevis tāds, kur tas ir tikai piespiedu instruments, lai “apreibinātos līdz galam”.
Lai arī tā būtu, ja vien nebūtu cietušo.
Bet visticamāk cietušie ir. Vai noteikti būs, pat tad, ja sākumā viss šķiet brīnišķīgi un nevainīgi.
Cietušie būs gan starp tiem, kuri nav “kontaktpersonas”, gan arī tiem, kuri tuvākstāvoši.

Visas bīstamās spēles agri vai vēlu kļūst nevis par “vienkārši spelēm”, bet bīstamu realitāti, kura vairs nespēj apmierināties ar to, kas ir. Tai vajag arvien vairāk un vairāk bīstamības, adrenalīna, arvien vairāk asu sajūtu, arvien vairāk nemitīgu pārmaiņu, emocionālu zigzagu un staigāšanas pa bezdibeņa malu…

Tā pāraug uzmācīgos stāvokļos, neirozēs, addikcijās, tuvības traucējumos, dažādos deficītos, tukšuma sajūtā, nespējā atrast sev pielietojumu, cinismā pret mūžīgām vērtībām, klejojumiem un mūžīgos kaut kā jauna meklējumos… un tas draud ar bojāeju.
Dažkārt vistiešākajā šī vārda nozīmē, bet dažkārt tas noved pie tā, ka ķermenis funkcionē, bet psihe ir sagrauta un dvēsele izdedzināta.

Jāatgādina, ka veselīgai psihei nav nepieciešami pastāvīgi amerikāņu kalniņi, lai piekļūtu spēcīgām jūtām un varētu izbaudīt visvienkāršākās lietas.
Tai nav skumji vienatnē ar sevi, tai pietiek mīlēt vienu cilvēku, tai neinteresē mākslīgi dopingi, lai sajustu savu pilnvērtīgumu.

Taču, ja viss ir gluži otrādi, tad ir vērts apstāties un tikt skaidrībā ar to, kas notiek.
Kāpēc tā notiek? Es esmu pārliecināta, ka atbilde atnāks. Un tātad atnāks arī risinājumi: kā atgriezt sevi sev.

Mani mīļie, vareni ir novērtēt savu dzīvi un saudzēt to, nevis rotaļāties ar nāvi…
Pēdējā nekad nenokavē.

Ļiļa Grad
Foto: Ferdinand Studio
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Vienkāršas lietas

12108994_1068064266566963_3945164000581656699_n

Kas ir Laime? Kas ir svētlaime? Vai esi apmierināts ar to, kā pavadīji šo dienu? Ja, nē, tad Džeja Hansena padomi noteikti palīdzēs tev baudīt katru nodzīvoto mirkli.
«Laime katru dienu – tā ir katra cilvēka apzināta izvēle, tā saka grāmatas “Atrodi savu svētlaimi” autors. Taču šāda izvēle nemaz tik viegli katram “nedodas”. Kādam nāksies “pārstartēties” pilnībā un atzīt to, ka no 86 400 katras dienas sekundēm viņš lielāko daļu pavada sabozies, kreņķējoties par sīkumiem, dusmojoties uz apkārtējiem, burkšķot kā veca sieva un, protams, tad neiztiek bez vilšanās sajūtas».

Autors piedāvā pamēģināt 5 paņēmienus, lai noskaņotu savu saprātu uz pozitīvā viļņa.

1. Fokusēties uz pozitīvo.
Pirmais, ko vajag izdarīt, pirms piecelies no gultas, ir sakoncentrēties uz kaut ko labu. To izdarīt var ļoti vienkāršā veidā. Vēl, guļot gultā, atcerēties to labo, kas ir tavā dzīvē. Tie var būt draugi, ģimene, vecāki, varbūt mīļotais mājdzīvnieks, varbūt kāda skaista glezna vai kas tāds, kas liek tev smaidīt. Tā var būt mīļākā mūzika. Sākot rītu ar vienkāršām un patīkamām domām, tu jau esi noskaņojies labai dienai.

2. Vienkāršs «dopings»
Tikai 20 minūtes velti rīta vingrošanai vai pastaigai pirms darba – tas palīdzēs izstrādāt laimes hormonu – serotonīnu un dopamīnu. Tieši no šīm ķīmiskajām vielām ir atkarīga tava dvēseliskā labsajūta.

3. Nolieguma aizliegums
Tādi vārdi kā «nevaru», «nē», «negribu», «nespēju» un līdzīgi, ir tavu iespēju ierobežotāji. Tos rada bailes no atbildības un slinkums, bet ar laiku atteikšanās no savām iespējām pāraug apātijā. Tā vietā, lai noliegtu sevi un savas iespējas, vajag sakoncentrēties uz savām labākajām īpašībām un uz to, ko tu vari izdarīt. Nav nekā neiespējama un ne velti saka: «dari šodien to, ko citi negrib darīt un rīt dzīvosi tā kā citi sapņo dzīvot».

4. Pārtraukums
Kad ievēro to, ka situācija saasinās un tevi pārņem stress, darbu vajag pārtraukt. Ieturi pauzi. Izdzer kafiju vai izej ārā pastaigāties, padari ko citu, paklausies mūziku, paskaties kādu smieklīgu filmiņu vai ar kolēģi pie tējas tases parunā «par neko». Tāda pauze var ilgt vien 10 minūtes, taču efekts būs manāms. Sajutīsi, ka pēc tās padotie vai šefs vairs netracinās.

5. Dienas kopsavilkums
Vakarā, kad jau guli gultā, nav jēgas skaitīt aitas vai skatīties televizoru. Labāk velti laiku sev – atceries tos momentus, kuri dienas laikā bija izdevušies, iepriecināja. Ar patīkamām domām ir patīkami iemigt. (P.S. es pirms miega katru vakaru paņemu rokā savu pateicības akmentiņu un parunājos ar to – par to, kas šajā dienā bija labs, par cilvēkiem, par sarunām, par notikumiem.)

Ar šādu vienkāršu paņēmienu palīdzību tu varēsi iesākt un pabeigt dienu labā noskaņojumā un ar pozitīvām emocijām. Kādam tas izdosies vieglāk, citam – grūtāk, taču, viennozīmīgi, tas kļūs par labu ieradumu un pēc laika sapratīsi, ka patiesībā dzīvo ļoti labu un skaistu dzīvi.

Veiksmi un prieku jums visiem!

 

Jekaterina Andrejeva

Tulkoja: Ginta FS