Tā, it kā lasītu manas domas :)

Reiz katru no mums pārbaudīs ar to, ko mēs nosodām citos.
Ir apstākļi, kad pat eņģelis izvelk nazi… un velns skaita lūgšanas.

Nesoli…”Gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem”. 
Gribi izaicināt dzīvi, pastāsti par to, ko tu nekad mūžā nedarīsi. Tici man, tā uz karstām pēdām uzskatāmi sarūpēs tev tādas situācijas, ka vārdu “nekad” labāk vispār nelietot.

Tāpēc visi šie “es nekad tevi nepametīšu”, “es nekad nenodošu” mani ļoti biedē, jo, kā likums, cilvēki rīkojas gluži pretēji. Gan pamet, gan nodod.

Solīt ir muļķīgi – dzīve nemīl solījumus un it kā gaida, kad mēs kaut ko svinīgi apsolīsim, lai pēc tam turētu mūs pie vārda. Tai pietiek vien izdzirdēt: “Es nekad tā nerīkošos” un tu rīkosies tieši tā, jo nebūs citas izvēles.

Alīna Jermolajeva
Foto: Artem Beliaikin
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Divi dolāri

Kāds ģimenes pāris ciemojās pie saviem draugiem. Tie uzaicināja pievienoties zirgu skriešanas sacensībās. Abi bija tik ļoti aizrāvušies, vērojot zirgus, kas traucās pa hipodromu un liekot likmes totalizatorā, ka dienas beigās palikuši bija vairs tikai divi dolāri.

Nākamajā dienā vīrs teica, ka dosies uz hipodromu viens. Pirmajā skrejienā viņš uzlika likmi – savus divus dolārus uz zirgu – autsaideru, un zirgs finišā nonāca pirmais. Pēc tam viņš vinnēja vēl. Šodien viņam veicās; vakarā viņa vinnests bija jau 57 000 dolāru.

Pa ceļam uz mājām viņš ieraudzīja spēļu zāli. Iekšējā balss, kura pirms tam viņam teica, uz kuru zirgu likt likmi, viņam teica:
– Ieej un spēlē!

Cilvēks iegāja spēļu zālē un ieraudzīja ruletes galdu. Balss atkal teica:
– Liec uz trīspadsmit.

Viņš visus savus 57 000 dolārus uzlika uz numuru 13. Rulete apstājās un krupjē paziņoja:
– Četrpadsmit.

Viņš atgriezās mājās ar tukšām kabatām. Sieva viņam jautāja:
– Kā veicās?

Viņš paraustīja plecus un teica:
– Zaudēju divus dolārus.

Kad Dievs par tevi smejas 🙂

© Entonijs de Mello
Tulkoja: Ginta Filia Solis