Cilvēka dzīve ir svēta vienošanās

svetums1

Cilvēka dzīve ir pieņemta svēta vienošanās.
Tā nav nejaušība vai negaidīts notikums. Katru reizi pēc kārtējas savas dzīves uz zemes tu satiki gaismu, tu biji gaismas apņemts. Tu tiki izpeldināts mīlestībā un tas notika bez jebkādiem nosacījumiem. No šīs mīlestības pilnās vietas tu varēji vērot savu dzīvi. Tevi neviens nenosodīja, taču tu darīji to pats. Tu sevi nosodīji pēc tiem standartiem, pēc kuriem tu nosodīji citus tikmēr, kamēr biji uz zemes.

Nespēdams piedot sev tas sāpes, ko biji nodarījis citiem, tu nožēloji savus grēkus.
Nespēdams piedot citiem sāpes, ko viņi bija nodarījuši tev, tu alki atriebības.
Nosacītības un neatrisināto emociju spēks noveda tevi pie tā, ka tu atkal atgriezies dzimšanas un nāves ciklā. Tu projektēji savu nākamo dzīvi pēc tām mācību stundām, kuras tev jāapgūst un vēlmēm, kas jāpiepilda. Dievišķais jebkurā brīdī ir gatavs izpildīt visas tavas lūgšanas.
Dzīve ir tava paša izvēle, nevis piespiedus solis.

Lai izietu caur dzīves un nāves cikliem, tev būs jāizpilda savas svētās vienošanās noteikumi. Tev nāksies atradināties nodarīt sāpes un neieredzēt, iemācīties piedot un mīlēt.
Sirds uzziedēšana un dievisķā atmošanās tevī ir milzīgas dāvanas, kuras dzīve tev ir sagatavojusi.

OŠO
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements

Man ir plāns

dzive12

— Man ir plāns!
(Dievs smejas locīdamies)
— Kāpēc tu smejies?
— Tāpēc, ka zinu, ka tev ir plāns.
— Nopietni?
— Protams, no kurienes gan, tavuprāt, tas radies?
— Tu stāvi aiz tā visa?
— Jā, es stāvu aiz visa.
— Aiz visa?
— Aiz visa.
— Bet es domāju, ka man ir brīvā griba…
— Es zinu.
— Zini?
— Jā, no kurienes tad, tavuprāt, tev atnāca šī doma?
— Tātad, arī tas?..
— Jā, viss.
— Bet, pagaidi, es taču varu izvēlēties. Piemēram, es varu izvēlēties, ticēt tev vai neticēt.
— Es zinu, to es ļoti viltīgi izdomāju. Man pašam ļoti patīk. Īpaši es mīlu to momentu, kad tu maini savus uzskatus uz pilnībā pretējiem.
— Man sāk šķist, ka tu esi sadists.
— Var jau būt, galu galā, es taču esmu tevis radīts.
— Manis radīts? Es domāju, ka es esmu tevis radīts…
— Es zinu…
Ram Czi “Bezspēka ceļš”
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Ja nu kādam ir jāmainās…

divi celi6

Iedomājies tādu skatu: pacients atnāk pie ārsta un sūdzas par sāpēm. Bet ārsts viņam atbild: “Labi, es visu sapratu. Ziniet, ko es izdarīšu? Es izrakstīšu zāles jūsu kaimiņam”. “Pateicos jums, – priecājas slimais, – kāreiz tas mani izārstēs”. Absurds? Bet mēs visi uzvedamies tieši tā. Gulošajam vienmēr šķiet, ka viņa dzīve kļūs vieglāka, ja apkārtējie mainīsies. Tu ciet tikai tāpēc, ka guli:  un tomēr domā: “Cik labi būtu, ja, lūk, tas cilvēks izmainītos, ja mans kaimiņš, priekšnieks, sieva pēkšņi izmainītos”.

Mēs ļoti vēlamies, lai cilvēki mums apkārt mainītos – lūk tad mums viss dzīvē sakārtotos! Taču, vai esi domājis, kādu labumu tev dos izmaiņas tava vīra vai sievas raksturā? Tu pats taču paliksi tik pat viegli ievainojams, kā agrāk, – un gluži kā idiots; tu turpini gulēt. Ja nu kādam ir jāmainās, tad, pirmkārt, tas esi tu pats. Un ārstēties arī vajag tieši tev. Ar mani viss ir kārtībā, jo arī ar pasauli viss ir kārtībā – tu saki. Kļūdies! Ar pasauli viss ir kārtībā, jo ar mani viss ir kārtībā. Tā runā zinātāji.
Entonijs de Mello “Apzināšanās”
Tulkoja: Ginta FS