Es dzīvoju dienām, ne gadiem

laimigs5

Viens no labākajiem dzīves padomiem, ko es saņēmu gandrīz nejauši.

Tā bija mana astotā diena Šalvas Amonašvili mājās. Leģendārā gruzīnu pasniedzēja, kurš reiz apgrieza kājām gaisā visu padomju izglītības sistēmu. Manā diktafonā jau tā bija pāris desmiti audioierakstu, tāpēc es pajautāju to, kas man bija interesanti tieši šajā sekundē: kas ir tajā mazajā auduma maisiņā, kuru Šalva visu laiku neizlaiž no rokām?

Viņš pasmaidīja un izvilka no maisiņa mazu mazītiņu grāmatiņu – Šota Rustavelli “Bruņinieks tīģera ādā” – gruzīnu nacionālo poēmu, kuras lapas bija aprakstītas tūkstošiem mazu nesalasāmu rindiņu, kuras izlasīt varēja tikai ar lupas palīdzību. Tās bija atzīmes – pilsētas un datumi, kur Šalva bija pabijis vairāku desmitgažu laikā: “Mana dienasgrāmata, es to rakstu, lai kur arī atrastos”.
“Kāpēc?” – es vēl joprojām nevarēju rimties.

Šalva viltīgi pasmaidīja un smaids 86 gadus vecā vīra seju pārvērta par maza puikas seju, kurš izdomājis ko negantu sastrādāt: “Saproti, es dzīvoju dienām ne gadiem. Man ir ļoti svarīgi fiksēt, kur es atrodos, ko daru šeit un tagad. Lai dienas nepaskrietu pa tukšo”.

Pamanījis manu izbrīna pilno skatienu, viņš jautāja: “Vai tu kādreiz esi aizdomājies par to, cik dienas jau esi nodzīvojis? Es nesen nosvinēju apaļu jubileju – 31 000 dzimšanas dienu”. Tikai pie šiem vārdiem es pamanīju, ka viņa dienasgrāmatā ir atzīmētas nevis nedēļas dienas, bet cipari: 31513 diena. Sākot no vecākajām skolas klasēm, katra Šalvas diena viņam bija vesela maza dzīve, kuru viņš cītīgi plānoja un nodzīvoja no sākuma līdz beigām.
“Nepalaid garām dienas – to nemaz dzīvē nav tik daudz. Dzīvo dienām, Aleksandr. Dzīvo dienām”, – teica viņš man uz atvadām.

Tieši tagad, pirms nospiest pogu “publicēt”, es domāju par to, cik gan tas ir ģeniāli vienkārši – pārvērst savu gadu 365 mazos neatkarīgos stāstos. Kaut uz dažām minūtēm piefiksējot un sajūtot visu, kas ar tevi notiek – visus tos momentus, kuri tik ātri aizmirstas, kad gada beigās apsēdies, lai drudžaini apkopotu savus gada rezultātus.
Pat savos jaunā gada novēlējumos (“Lai šis gads tev būtu īpašs!”) es nejūtu nekādu praktisku padomu. Kā bērnībā, kad tev uzdāvināja milzīgu dzelzceļu, bet nejaušības dēļ aizmirsa pielikt klāt instrukciju. Un, lūk, sēdi ar šo metāla un plastmasas gabalu kaudzi, kurai paredzēts tevi darīt laimīgu, taču tev neviens nav pateicis, kā izdarīt, lai tas viss sāktu darboties.

Un es domāju, ka tas ir lielisks veids, kā padarīt savu gadu brīnišķīgu, piepildītu atklājumiem, atklasmēm, prieku, – vai gan tas nav tas, ko mēs parasti novēlam jaunajā gadā? – dzīvot dienām.

Ar tiem momentiem, ar kuriem vari lepoties un par kuriem dažkārt kaunēties, kurus atceries ar laimes sajūtu un kurus ar grūtībām pieņem. Tiem mirkļiem, kad esi eiforijā un laimē, un tiem, kuros saproti, ka varēji rīkoties savādāk. Ar visu, no kā sastāv dzīve. Dzīvot dienām, tāpēc, ka grozies kā gribi, tas ir vienīgais veids kā padarīt katru savu dienu īpašu.

Lai katra jūsu diena ir tāda.

Šodien ir mana 11904 diena.

© Aleksandrs Murašovs
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkojums ©Ginta Filia Solis

Pateicības nekad nav par daudz!

Praying woman hands

Praying woman hands

Spēcīga metode, ar kuras palīdzību savā dzīvē pievilkt pozitīvus notikumus.

“Dzīvojot ar pateicību, mēs varam pasaulē ļoti daudz ko izmainīt. Kad aizmirstam par pateicību, tad ļoti viegli novirzīties no sava mērķa.”

Džo Vitale

Kad esi veiksmīgs, bagāts un vesels, vari pateikties liktenim par to visu. Taču, ko darīt, ja tava dzīve ir problēmu pilna? Par ko pateikties, ja šķiet, ka tavā dzīvē viss ir briesmīgi?

Ja labi padomāsi, izrādīsies, ka vienalga iemesls pateicībai atradīsies.

 

Pamēģini atrast prieku pašās vienkāršākajās lietās:

– Es esmu pateicīgs par to, ka dzīvoju.

– Es esmu pateicīgs par to, ka man ir ģimene, radi (mīļotais cilvēks, bērni…pats vari paturpināt šo sarakstu).

– Es esmu pateicīgs par to, ka man ir draugi (kaut viens labs draugs vai draudzene noteikti ir?)

– Es esmu pateicīgs, ka varu baudīt lielisku cilvēku klātbūtni (Un atkal, ja tev šķiet, ka pagaidām neviena tāda cilvēka nav, pameklē un noteikti kāds atradīsies).

– Es esmu pateicīgs, ka man ir jumts virs galvas (nav svarīgi, privātā māja, dzīvoklis, īrēta dzīvesvieta vai pavisam maziņš miteklis, bet tu neesi bezpajumtnieks!).

– Es esmu pateicīgs par to, ka man ir dators ar pieeju internetam (un tā tas ir, ja reiz lasi šīs rindas).

– Es esmu pateicīgs par to, ka es tiecos uz labklājību (varbūt tu jau esi veiksmīgs un visu, ko vēlējies, esi sasniedzis, tātad ir par ko pateikties. Ja tā vēl nav, ir lieliski, ka ir tāds mērķis).

– Es pateicos par to, ka man ir mans iemīļotais darbs (ja pagaidām tā nav, tātad vismaz ir darbs, kas tevi baro. Un vēl – droši vien tev ir kāds mīļotais hobijs. Lieliski!).

– Es esmu pateicīgs par to, ka spēju priecāties par saules gaismu, putnu dziesmām, garāmgājēju smaidiem.

– Es esmu pateicīgs Dievam par katru nodzīvoto dienu, kas nes manā dzīvē tik daudz jaunu atklājumu.
Ja tu ieradināsi sevi rakstīt savu pateicību dienasgrāmatu, tad ar katru dienu tu atradīsi arvien vairāk prieka savā dzīvē.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Kā ātri uzlabot garastāvokli?

10933755_330168130506989_2674937166849690207_n

  1. Klausies mūziku. Biežāk klausies tādu mūziku, kāda Tev patīk un garastāvoklis uzlabosies.
  2. Raksti dienasgrāmatu. Atlicini nedaudz laika, lai atcerētos labo, kas ar tevi noticis un tiktu skaidrībā ar savām domām. Rakstītais pastiprina domu enerģētiku.
  3. Priecājies par citu panākumiem. Dažkārt citu panākumu svinēšana  ir patīkamāka par savējo. Svini arī savējos!
  4. Smejies. Smaidi. Pacenties to darīt katru dienu. Tas vairo prieka sajūtu.
  5. Piedod sev. Katrs cilvēks mēdz just kādu vainas sajūtu. Pacenties sev piedot.
  6. Sajūsminies! Lai katru dienu kaut neilgu laiku tu darītu to, kas patīk un vairo labsajūtu.
  7. Ieturi pauzi. Ļauj sev kaut neilgu brīdi atslābināties un neko nedarīt. Vienkārši esi!
  8. Pavadi laiku pie dabas. Lai tā ir pastaiga mežā, pie jūras, smaržojot ziedus un vienkārši esot klusumā un svaigā gaisā. Daba dziedē.
  9. Palutini sevi. Izdari kaut ko labu sev, tu esi to pelnījis.
  10. Esi spontāns. Ļauj šad tad sev rīkoties tā, kā tu vēlies, nevis tā, kā ir “pareizi”. Dari tā, kā tu jūti.
  11. Vēro saulrietu. Tā ir viena no skaistākajām dabas parādībām un gluži par velti.
  12. Pavadi laiku ar bērniem. Bērnu bezrūpīgā attieksme pret dzīvi tevi pilnīgi noteikti aizraus.
  13. Pievērsies radošām nodarbēm. Pamēģini uzgleznot gleznu, vai uzrakstīt stāstu, nav svarīgi, kas tas būs, taču tu varēsi izteikt sevi!
  14. Spēlē. Ņem jebkuru spēli, paspēlējies – tā nav tikai bērnu nodarbe. Tas uzlabo garastāvokli.
  15. Palūdz palīdzību. Ja tev vajadzīga palīdzība, palūdz, tu noteikti to saņemsi un tas vairos tavu prieku.
  16. Sapņo! Darbini savu iztēli un nebaidies sapņot un fantazēt!
  17. Apskaujies! Fizisks kontakts nostiprina attiecības ar citiem cilvēkiem un uzlabo pašsajūtu.
  18. Elpo dziļi! Dziļa, apzināta elpošana atslābina ķermeni, noņem spriedzi un nomierina prātu.
  19. Ieej vannā. Vanna ir brīnišķīga relaksācija. Sadedz tai apkārt sveces, pielej kādu smaržīgu vannas aromātu un baudi!
  20. Dziedi! Uzdejo! Tā tu sevī radi skaistas pozitīvas emocijas. Ja kautrējies, ka kāds to redzēs, nogaidi brīdi, kad esi viens. Un ļauj vaļu emocijām. Tas nekas, ka tev nav muzikālās dzirdes. tas nekas, ka nekad neesi dejojis. Tam nav nekādas nozīmes, kā tas izskatās – atlaid “bremzes”!!!!
  21. Esi starp pozitīviem un laimīgiem cilvēkiem. Atrodi sev tādus cilvēkus, viņi ir. Apkārtējai videi ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvē.
  22. Iestādi koku vai krūmu. Apzaļumošana ir ne tikai iespēja būt vairāk dabā, saplūst ar to, bet arī laba fiziskā nodarbe.
  23. Atceries savas dzīves skaistākos brīžus. Pacenties izjust tā laika labās emocijas.
  24. Pabeidz kādu iesākto darbu. Izdari to, ko ilgi esi atlicis un tu sajutīsi milzīgu prieku un arī lepnumu par sevi. Tas ir svarīgi.
  25. Nolem būt laimīgs. Tas ir pirmais noteikums ceļā uz skaistāku un priecīgāku dzīvi.Prieks un laimes sajūta ir tie, kas neļauj mums novecot, Laimīgi cilvēki retāk slimo un ilgāk dzīvo. Pierādījumu tam ir ļoti daudz un šodien par to atklāti runā arī zinātne. Taču tas, vai mēs būsim priecīgi un laimīgi, ir atkarīgs TIKAI no mums – par to pēdējā laikā runāts gandrīz katrā rakstā. Un tāpēc svarīgi ir saprast, ka mēs katrs esam savas dzīves saimnieki un tas, kas notiek mūsu dzīvē, ir atkarīgs TIKAI no mums. Jo ātrāk to sapratīsim, jo ātrāk sāksim ko darīt savā labā, jo skaistāka būs mūsu dzīve un tie nav tukši vārdi.
    Ļoti bieži cilvēki uzdod jautājumus un grib zināt universālu recepti laimīgai dzīve: te tā ir PRIECĀJIES!!!! Kurš gan cits to var izdarīt tavā vietā? Ja desmitiem gadu esi staigājis drūmu seju, protams, sākumā būs grūti pasmaidīt, bet kurš gan var smaidīt tavā vietā? Kurš cits, ja ne TU?

Labdien, mani Mīļie!

Šonakt, pirms aizvēru acis, man prātā iešāvās doma: beidzot gribu blogu. Man nepatīk vārds “blogs”, bet patīk, ka ir kāda vieta, kas virtuālajā vidē ir mana. Kuru es kopju, kurā es runāju par to, kas man svarīgs un kurā es padalos ar tām – man vērtīgajām lietām, ko esmu atradusi. Internets taču ir kā burvju lāde, kurā atrodams ir viss – katram tas, kas viņam svarīgs.

Vairāk kā gadu dienu no dienas esmu kopusi savu Dienasgrāmatu www.draugiem.lv un tomēr tas šķiet ne gluži mans. Tāpēc pamazām to, kas sakrājies un arī šodien man ir aktuāls, “pārnesīšu” šeit – tā ir kā pārvākšanās uz jaunu dzīvesvietu… 🙂

Daudzus materiālus es tulkoju no krievu valodas, lai arī neesmu tulks, taču daru to no sirds un tas man ļoti patīk. Tā labāk arī saprotu šajos rakstos, pasakās, pritčās ielikto jēgu.

Ginta Filia Solis