Viss var izmainīties vienā mirklī

Kādā mirklī es sapratu, ka stāvu ielas vidū un pilnu krūti elpoju, aizmirstot visu, par ko tik uzstājīgi atgādināja laiks.

Man bija tik labi un mierīgi, ka it nemaz neizbiedēja garāmskrienošā doma par to, ka, ja šī diena būtu mana pēdējā, es būtu tai pateicīga tikai par to vien, ka tā ir tieši šāda…

Kādā brīdī dialogs ar dzīvi kļūst tik ļoti godīgs, ka nav bail domāt par tām lietām, kuras biedē tad, kad tu tām vēl neesi gatavs.

Mani mīļie, un tajā nav nekā briesmīga…

Mūsu sāpēs, mūsu nepilnīgajā eksistencē, mūsu kļūdās un nelaimēs nav nekā briesmīga.

Nav nekā briesmīga perspektīvā kaut ko nepaspēt vai neizrādīties dzīves virsotnē, neizrādīties mīlētam, skaistam, veiksmīgam… īpaši tad, ja tā ir tā mīlestība, skaistums un veiksme, kas šodien valda pasaulē.
Nav nekā briesmīga tajā, ka reiz iecerētais izrādījies pavisam savādāks, negaidīts.
Vienmēr ir kaut kas, kas tiek dots vietā. Ne jau viltojums oriģināla vietā, bet tas, kas mums tādiem, kādi esam, šodien ir pa spēkam.

Un viss var izmainīties vienā mirklī, kā šodien. Vientuļa auksta rudens diena var kļūt tik silta un iejūtīga un spējīga uz kaut ko tādu, ko vakar pat iedomāties nevarēja.

Bet visiem, kas meklē brīnumus, ir vērts zināt, ka brīnumi ir parasti un tos ieraudzīt var nevis tie, kuri brīnumus meklē, bet tie, kuri tos ievēro…


Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis