… katrs no viņiem – svētais

sutiba9

Kad manā dzīvē dažādos veidolos atnāk ciešanu dēmoni, tie provocē manas dabas tumšās puses, mudina nīst, atstumt un kļūt nejūtīgai… Vēloties sagraut manu dzīvi, dēmoni sagrauj vien nevajadzīgo tās daļu.

Atbrīvojot neapturamo tumšo straumi, es atlaižu savu nikno daļu ar mieru, un tad iestājas kārta augstākajai apziņai. Tā atmostas pēc tam, kad kārtējā ego dusmu maska jau ir norauta. Pēc tam, kad viss līdz pamatiem ir sagrauts. Netīrumi mūsos krājas, kamēr vien mēs krājam sevī negatīvās emocijas un liekuļojam. Bet pietiek vien pareizi nodemonstrēt visas sava Es neglaimojošās puses, kad graujošais spēks kā vētra noārda visus mūsu lepnības torņus, parādot mums pašiem sevi no citas puses. Un pēc tam, kad mēs redzam sevi sakautus, iestājas dievišķīga miera un tīrības sajūta. Mēs redzam sevi uzvarētus savās pašu acīs, un tāpēc vairs nav no kā baidīties. Tad arī rodas spēks uzbūvēt Dievnamu..

Mūs māca nepieķerties nekam ārējam, taču aizmirst pašu galveno, aizliegt mums pieķerties savam ego.

Nezinot šo principu, tā arī dzīvojam, pastāvīgi asociējot sevi ar kādu, sev piedēvējot ierobežotu skaitu īpašību, labprātīgi sev pierakstot to vai citu programmu, “galvenais, palikt uzticīgam saviem principiem”. – lūk, kā tas skan. Taču tad, kad mēs pārstājam ķerties pie sava ego, pārstājam sevi asociēt ar kādu domu, īpašību, uzvedības, misijas komplektu, mes beidzot kļūstam Brīvi, mēs beidzot kļūstam Laimīgi.

Jo tikai brīvs un laimīgs cilvēks var kļūdīties, mācīties, krist un celties, zaudēt un iegūt, ciest un mīlēt. Nelaimīgie visziņi nevar atļauties sev tādu greznību. Ar lepnību sirgstošie nedod sev atlaides it nekur, un tāpēc ir nežēlīgi pret citiem.

Vai tu sevi atpazīsti? Brīnišķīgi! Tātad esi uz pareizā ceļa, mīļais brāli un mīļā māsa..
Atļauj sev kļūdīties, atbrīvo sevi un nebaidies atzīt, ka esi vientuļš savā pilī, un tu ieraudzīsi, ka tev apkārt ir miljoniem tādu brāļu un māsu. Un tu uzzināsi, ka tikai šodien viņi tadi paši kā tu: buntinieki, farizeji, zagļi un krituši cilvēki. bet rīt, ar tavas mīlestības rokas palīdzību, katrs no viņiem ir svētais.

Autors: nezināms
Tulkoja: Ginta FS

Vīrietim jākļūst par Debesīm

debesis1

— Ko tu zini par attiecībām? — jautāja vecais vīrs jauneklim. Patiesībā viņš atbildi negaidīja. Ar plēsoņas skatienu paskatījies puisim acīs, viņš teica:

— Attiecības — tas ir cīniņš. Lai kā arī jūs viens otru mīlētu, jūs tomēr cīnīsieties par varu viens pār otru. Visbiežāk uzvar sieviete. Viņai vieglāk uzvarēt. Viņa ir Bezdibenis. Un Bezdibenī ir viegli iekrist. Vīrietim uzvarēt ir grūtāk. Viņam jākļūst par Debesīm. Lai tas notiktu, ir nepieciešama nevainojamība un griba. Nevainojamība sākas no mātes. Mātes Bezdibenis nedrīkst auklēt dēmonus, kas alkst viņas dēla. Tik tīru sieviešu ir ļoti maz, jo sievietes parsvarā inficē savus dēlus ar saviem dēmoniem, kas nogalina nevainojamību. Vīrietis, kurš nav nevainojams, nekad nekļūs par Debesīm. Viņš cīnīsies ar sievieti. Un zaudēs, tāpat kā zaudēja savai mātei. Un sieviete vilsies viņā, tāpat kā vīlās viņa māte.

— Es nesapratu, ko nozīmē nevainojamība? — šķita, ka vecā vīra vārdi puisi apgaismoja, taču īstas skaidrības nebija.

– Nevainojamība — tas ir vienkārši. Vienkārši – bez vainošanas. Dzīvo bez vainošanas. Nevaino ne sevi, ne citus.

— Nevērtēt nevienu? — vēlējās saprast puisis. — Tas taču ir briesmīgi grūti. Mēs taču esam mācīti novērtēt it visu, likt visam atzīmes.

— Jā, tie arī ir tie dēmoni, kuri dzīvo mātes Bezdibenī, un vīrietim tie ir jāatstāj, lai kļūtu par Debesīm. Taču viss sākas ļoti vienkārši— nepārmet nevienam. Tas ir vienkāršāk par vienkāršu. Īpaši tad, kad pa istam mīli. Nē, tu nekļūsi vājš, bet tu ieraudzīsi visus savus dēmonus. Viņi sāks čabināt savas tumšās, niecīgās domiņas, vertējot gan sevi gan tavu iemīļoto. Lūk, tieši šajā brīdī nepārmet. Debesis kļūs tuvākas.. Mīlestība ir nežēlīga. Ja to ielaidīsi sevī, tu iepazīsi sevi patieso. Visbiežāk šī patiesība šokē. Tu saproti savu niecību. Ja tajā brīdī tu sevi nenosodīsi un neparmetīsis sev, tavas Debesis kļūs līdzvērtīgas Bezdibenim, un tu beidzot kļūsi līdzvērtīgs sev.

Autors: Marks Ifragimovs

Tulkoja: Ginta FS