Liec sevi mierā!

liec sevi mierā7

Liec visus mierā, pat sevi, un tev viss būs labi…
Ļauj sev atelpoties…
Ļauj atskatīties savā dzīvē…
Un ļauj to dzīvot…

Mums nekas neizdodas tad, kad mēs cenšamies visus “piedzīt” kaut kādiem saviem noteikumiem un gaidām…
Un no visiem kaut ko mūžīgi vēlamies saņemt…
Visiem kaut ko vēlamies pierādīt…
Mēs steidzamies, salīdzinām, pārdzīvojam svešus sasniegumus, baidāmies atpalikt, sacenšamies…
Un mētājamies pa dzīvi kā nodzīti tarakāni, kuri visus biedē ar savu steigu, nespējot atrast sev vietu…

Bet patiesībā viss taču ir tik godīgi un vienkārši…
Mums dod tieši tik, cik var un grib… un nevajag strīdēties, jo arī mēs paši dodam tieši tik, cik varam un gribam…

Un ir muļķīgi domāt, ka, ja cilvēks var iedot vairāk, tad noteikti jāpiespiež viņam to izdarīt…
Nevajag.
Tāpēc, ka mākslīgi saņemtais tāds mākslīgs arī paliks…

Mums ir viena izvēle – piekrist vai nepiekrist…
Un arī visiem pārējiem ir tieši tāda pati izvēle, mani draugi…
Mēs protam gribēt no dzīves, bet neprotam baudīt praktiski neko no tā, kas mums ir…
Mūs pietiek vien īsam laikam, bet tālāk mēs kļūstam kā bērni, kuri gaida jaunas dāvanas un atrakcijas…

Mēs nevienu neatstājam mierā, un mīlestība saraujas, piekususi no mūžīgās attiecību skaidrošanas un aizvainojumiem…
Bērni attālinās, jo mēs jau sākotnēji viņiem mācām to, ko paši neprotam…
Mīļotie aizgriežas, jo mēs no viņiem gaidām brīnumus, ar kuriem paši skopojamies…
Mēs arī sevi nomocam, atsakoties no savas būtības, un tajā pat laikā, saprotot, cik ļoti tālu esam no komerciāli izveidotā veiksmīga cilvēka ideāla…

Vēlreiz:

Liec sevi mierā!
Liec visus mierā!

Tiecies pēc harmonijas ar sevi, nevis valdīšanas pār citiem…
Iemācies atmosties ar prieku…

Iemācies pamanīt cilvēkos labo, un noteikti runāt par to! Visi trūkumi viņiem tāpat arī bez tevis ir labi zināmi…
Iemācies mīlēt bez dievināšanas – brīvi un augstsirdīgi, nevis tā, lai paliek smacīgi un greizsirdīgi…
Iemācies dzīvot visa veida tīrībā – sākot no domām līdz pat tīriem logiem…
Iemācies domāt no jauna katru brīdi, kad kaut ko dari, nevis automātiski paņemt gatavus šablonus, kas domāti, lai valdītu pār masām, nevis risinātu katra atsevišķa cilvēka individuāli risināmos jautājumus…
Iemācies uzticēties tiem, kurus mīli, un tu uzzināsi, cik ļoti pateicīgs var būt cilvēks, kurš atbrīvots no pazemojošās kontroles…
Uzticies dabai – tas ir vienīgais augstākais spēks, kas eksistē uz šīs planētas…
Vēlies piedzīvot brīnumu – iedēsti zemē sēkliņu…
Gribi patiesu skaistumu – paskaties, kādām dekoracijām daba izrotā sevi katru sezonu…
Gribi spēku – saņem to, uzticies dabai un iemīli savu ķermeni tādu, kādu tā to radījusi…
Dabai ir vienkārši likumi…
Un nelaimīgi mēs kļūstam tieši tad, kad patmīlīgi cenšamies tos sarezģīt.

Autors: Ļiļa Grad
Foto: Pixabay
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Pats tumšākais laiks ir tieši pirms rītausmas

Рассвет на высоте 10000 метров

Lai cik arī veiksmīgs tu būtu savā darbā, vienmēr ir kāds brīdis, kad neveicas. Dažkārt šī neveiksme var šķist graujoša. Piemēram, cilvēks kļūst patstāvīgs, aiziet no vecākiem, un kādu laiku viņam var nebūt kur dzīvot. Vai arī ir kur dzīvot, taču dzīves apstākļi ir smagi. Tā var būt istaba komunālajā dzīvoklī, bez labierīcībām un siltā ūdens, tā vietā, lai pie vecākiem saņemtu visu “uz paplātes”. It kā slikti, bet patiesībā tas ir labi, jo ir iespēja būt patstavīgam.

Vai arī cilvēks spiests pamest iemīļoto darbu un uz kādu laiku naudas kļūst pavisam maz. Toties acis mirdz. Un uz šīm mirdzošajām acīm “atnāk” daudz kas labāks par to, kas bija.

Vai arī cilvēks izšķiras, notiek īpašuma dalīšana – mantas tiek atdotas un paliek vieglāk. Un pēc tam notiek kāpiens jau pavisam citā līmenī.

Vai arī izšķiras, izlien no sava iekšējā purva, un pēc tam atgriežas atpakaļ attiecībās ar to pašu cilvēku, bet jau pavisam citā kvalitātē.
Vai arī beidzot sastop sarežģītas jūtas un sāk tās izdzīvot, raudāt, ciest, slimot.
Uz jauna pakāpiena ļoti bieži ir nekomfortabli, tukši, auksti un sarežģīti. Bet pēc tam kļūst labi, silti, patīkami. Un uzzied  dārzi.

Tāpēc ļoti bieži pieredzējuši cilvēki priecājas, kad redz, ka esat izšķīrušies, aizgajuši, pazaudējuši, atlaisti no darba, nolēmuši kaut ko. Īpaši tad, ja tā nav bēgšana, bet solis uz priekšu. Jo pats tumšākais laiks vienmēr ir pirms rītausmas.

Sveiciens visiem, kas krīzē!

Autors: Aglaja Datešidze
Avots: http://www.sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS