Jā, beidzot par seksu

“Ja tu kopā ar savu vīrieti nesmejies kā traka, tad tas nav tavs vīrietis!”

Interesanti, taču laika gaitā, man pieaugot, no mana profila atsekojās jauni cilvēki, īpaši sievietes, kuras bieži zem jebkura satura man rakstīja: “Tu esi vienkārši neprātīga muļķe! Laikam nav neviena, kas tevi izdrāž, jo tu esi veca govs!” Varētu padomāt, ka, ja tu man bakstīsi, es kļūšu gudrāka, interesantāka, stiprāka, laimīgāka, apmierinātāka un īpaši garīgi bagātāka.

Gan agrāk, gan tagad es varu uz to atbildēt tikai vienu:

1. Mīļās meitenes, seksam pasaulē tiek piešķirta PĀRĀK liela nozīme. Tas nav tas, kas glābs Pasauli un aizvedīs cilvēkus pie garīguma un mīlestības, bet jūsu bērnus – pie laimes.

2. Mīļās meitenes, seksuālā psihoze ir MĀKSLĪGI radīta lai gūtu izdevīgumu no cilvēku hiperseksualitātes (tieši pusaudžu). Šobrīd viss uzbūvēts tieši uz šī viena no galvenajiem instinktiem: reklāma, TV, māksla, tirdzniecība utt. Tā ir milzīga liela industrija.

3. Mīļās, protams, paldies, taču Svetas tante savā piedzīvojumiem bagātajā dzīvē to ir “atēdusies” tik ļoti daudz, cik jūs nespētu apēst 🙂 Tāpēc, ka Svetas tanti, tāpat kā šobrīd jūs, vadīja ne prāts un dvēsele, bet vieni vienīgi hormoni.

Šobrīd man ir cita auditorija, daudz vecāka par 18 gadiem, kuri nemeklē manā profilā mūsdienu moderno izpildītāju fotogrāfijas, seksī apģērbu, dredus, kosmētiku, plikus dibenus un seksīgas fotosesijas. Viņi vēlas pieaugt, attapties no mūžīgas snaudas, ieskatīties sevī un pārstāt ciest.

Viņi mīl:
– dziļumu nevis virspusējību;
– iekšējo saturu, nevis ārējo;
– iekšējo komfortu, nevis ārišķības, ko demonstrēt apkārtējiem;
– dzīvi, ne izdzīvošanu;
– mīlestību, nevis atkarību;
– sirsnību nevis melus;
– bet, ja reiz sekss, tad bez meliem, spēlēm un manipulācijām, tirgošanās un bartera. Lai tā ir savstarpējā cieņa un vēlme otra ķermenim un dvēselei dāvāt baudu un prieku bez tukšuma un vilšanās.

Trīties dibeniem nav tas pats, kas rēķināt logaritmus, tur daudz prāta nevajag, bet gala rezultāts bieži vien ir salauzti likteņi, vilšanās pretējā dzimumā un pats briesmīgākais – aborti plus seksuālās un reproduktīvās veselības zaudējums.

Sekss jau sen kā ir pārvērties:
– par vienu no tirdzniecības veidiem;
– par veidu, kā ubagot viltus “mīlestību”;
– par manipulācijas līdzekli, lai aizlāpītu savus garīgos caurumus un patērētāju vajadzības.

Sekss vairumā gadījumu vairs nav intīma lieta, bet gan izrādīšanās un sava pārākuma demonstrēšana. Sekss izvilkts no biksēm un izstādīts publiskai apskatei.

Reizēm es domāju: no bioloģijas un evolūcijas viedokļa, sekss ir vīrieša un sievietes saiknes process, kura laikā tiek ieņemts jauns dzīvs organisms. Tātad, sekss ir nepieciešams, lai piedzimtu jauna dzīvība. Un, lai piespiestu pāri sadzīvot, daba krāpās un radīja iespēju gūt seksuālu apmierinājumu. No šī viedokļa orgasms ir līdzeklis, kas liek dzīvniekiem turpināt vairoties. Taču, neskatoties uz to, ka pēc statistikas tikai 49% sieviešu piedzīvo orgasmu, sievietes vienalga cenšas sasniegt šajā jomā pilnību, tāpēc, ka tas ir spēcīgākais instruments, ar kura palīdzību var manipulēt ar vīriešiem un veids, kā sievietes var sacensties cīņā par vīriešiem.

Un, lūk, cilvēki atkal piemānīja dabu, izdomājot pretapaugļošanās līdzekļus, lai izmantotu seksu savu mērķu īstenošanai. Un arvien vairāk jaunu cilvēku šodien negrib bērnus, legalizējot jaunu subkultūru un ideoloģiju – childfree (brīvs no bērniem).

Vai tikai nebūs tā, ka daba ar to nesamierināsies un par tādu patvaļu kārtīgi sados mums pa dibenu (childfree, mākslīgā apaugļošana, viendzimuma laulības….)

Domājam….

P.S. Personīgi man pats seksuālākais sekss ir VĪRIEŠA ASPRĀTĪBA! Lūk, kur esmu izsalkusi. Lūk, pēc kā skumstu. Lūk, kur es varētu “atrauties”. Un tas mani tik ļoti iepriecinātu! Kā saka gudri ļaudis: “Ja tu kopā ar savu vīrieti nesmejies kā traka, tad tas nav tavs vīrietis!”

Asprātīgs vīrietis – lūk, mans sekss. Ass prāts + humors!

P.S.2 Lūdzu, nejauciet MĪLESTĪBU, kas valda par pasauli un SEKSU, kurš diemžēl šobrīd valda par pasauli, tikai nekā nespēj to glābt.

Svetlana Kazina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pamazītiņām

Pamazītiņām… es ļoti mīlu šo vārdu, ar kuru jau kopš bērnības visbiežāk atsaucāmies uz jautājumu par to, kā klājas.
Tas ir silts, godīgs, maigs kā mīļās rokas, kas glāsta nogurušo galvu.
Droši vien tas ne parāk atbilst notiekošajam, tāpēc, ka tur, kur pamazītiņām, ir mēreni, ierasti, klusi… bet tagad ir gluži otrādi, tik skaļi, ka gribas šo troksni apklusināt.
Tas nomierina, atgriežot ierastajā un tik ļoti saudzīgi sevī glabātajā, ka nevar to ne atņemt, ne apkaunot, ne nodot.
Pamazītiņām…
Es sastingstu, rīta agrumā stāvot pie loga, un skatoties uz guļošo sniega kupenu, kas ar savām netīrajām bruņām it kā demonstratīvi protestē, un domāju, ka jāgaida lietus…
Tas atnāks un nomazgās visus netīrumus, it kā to vispār nekad nebūtu bijis.
Pamazītiņām…
Vienojos ar savu pacietību, lūdzot tai dot spēku izturēt to vētru, kas ārpusē un pašai nekļūt naidīgai, nenolaisties līdz pērkamajām bailēm, nekļūt tik cietai, lai pārstātu līdzi just katrai atsevišķai un kopīgai sāpei, kas atdotas apmaksājot globālos nodomus.
Galvenais atbalsts ir laiks un daba.
Neviena minūte nav kļuvusi garāka vai īsāka, neviens gadalaiks nav sevi atcēlis. Un tā jau ir stabilitāte.
Un tāpēc es neatceļu savu rīta kafiju, nepārstāju priecāties savus neizdomātos priekus, nepārstāju klausīties savu iemīļoto mūziku un nepārstāju mīlēt.
Sirsnīga pateicība visiem līdzīgi skanošajiem cilvēkiem… es jūs jūtu, īpaši tagad.
Neļaujiet nevienam sevi padarīt par kaut ko citu.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nav vērts censties pārspēt dabu

Kā ir dabā?
Tas, kas ilgu laiku ir sasalis, bezcerīgi auksts un šķietami nedzīvs, īstajā laikā pamostas, lai sāktu visu no jauna: atdzimtu, atjaunotos, piepildītos ar spēku, atvērtos saulei un uzplauktu…
Mēs arī esam daba, tikai mums sliktāk veicas ar prasmi neuzskatīt savus aukstos miera periodus par sodu, neuztraukties par tiem un neapglabāt sevi tajos dzīvus.
Kāds mums ir iegalvojis to, ka visu laiku jābūt smaidīgiem, pastāvīgi visiem pieejamiem, vienmēr gataviem jebkuriem strīdiem, vienmēr darbīgiem, apbrīnotiem, ideju pārpilniem, šaubas neiepazinušiem un ikvienas grūtības pārvarošiem – gluži kā lēkājošām kalnu kaziņām.
Tas ir biedējoši…

Pareizāk sakot: nav grūti sevi nedzirdēt un censties apklusināt jebkurus godīgus noguruma saucienus vai visparastāko vajadzību samazināt ātrumu, bet ir ļoti bailīgi “izkrist no trendiem”, atzīties sev tajā, ka netiec ar kaut ko galā un tev ļoti ir vajadzīgs apstāties un atpūsties.

Bet ne jau par bailēm ir stāsts, mani mīļie.
Un arī ne par to, ka mēs kādu pievilsim vai pārstāsim patikt sev pašiem tādi – parasti.
Stāsts ir par to, ka vēl neviens, pat vislabāk motivētais un pārliecinātākais par to, ka atradis veidu kā apmānīt dabu, nav to izdarījis.
Neviens!
Lai ko arī teiktu.
Nav vērts censties pārspēt dabu. Ir vērts sevī to atzīt un iemīlēt it visus savus dabiskos stāvokļus.
Un dabisks ir viss, ko tu no sevis neizspied ar zvērīgu motivāciju, ko tu neimitē un nemoci sevi, lai tas beidzot uzrastos.

Un arī tad, ja šobrīd tev dvēselē ir stindzinoša ziema, tātad, līdz pavasarim vairs nav tālu…

Ļiļa Grad
Foto: Evie Shaffer
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas būs tālāk?

Pamazām, izelpojis nelielu vēsumu, beidzas jūlijs… nedaudz piekusis.
Priekšā augusts, kas tikai šķietami ir garš, bet patiesībā tas nepacietīgi gaida savu mīļoto rudeni.
Mani mīļie, cik gan ātri aizplūst mūsu dzīves laiks….
Zib sezonas, mainās visbrīnišķīgākā teātra pasaulē – dabas, dekorācijas, un kādā brīdī mēs sajūtam savas pārmaiņas.
Man ļoti tās patīk.
Man patīk izvēle, ko mans briedums izdara pats, vairs neklausoties neizsīkstošā vērtētāju pūļa “lielajā žūrijā”.
Patīk absolūti godīgais un caurspīdīgais mīlestības formāts, kurā nav vietas skumjām scēnām par “mīl-nemīl” un to, kā likt darīt to, ko es gribu… tikai to es gribu – lai ir godīgi un caurspīdīgi. Un lai tas ir abpusēji.
Man patīk drosme neņemt visu, ko piedāvā. Un savu “nē” pateikt bez pavadošā taisnošanās vilcieniņa: izrādās, neviens taču nemirst dēļ mūsu “nē”. Tieši pretēji, kļūst daudz vairāk brīvas vietas pēc tam, kad pazūd visi tie, kam mēs neesam vajadzīgi bez mūsu pakalpīgā “jā”.
Un pēkšņi parādās tik daudz jaunu krāsu… atnāk tik daudz kas jauns…. rodas tik milzīga interese, gandrīz kā bērnībā, par to, kas būs tālāk?
Šie vienkāršie vārdi ir mana galvenā iedvesma.
Man svešas ir vilšanās, tāpēc, ka, jo vairāk es uzzinu, jo mazāk es zinu…
Tad, kas tur būs tālāk?
Kurp steidzas mana laimīgā likteņa senais tramvajiņš?
Dzīvojiet!!!!…

Ļiļa Grad
​​​​​​​Foto: Elina Sazonova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dievišķā proporcija

Ir lietas, kuras nav izskaidrojamas.

Lūk, tu ieraugi parkā vientuļu soliņu, apsēdies uz tā. Kur tu sēdīsies – pa vidu? Vai varbūt pašā maliņā? Nē, visdrīzāk tu apsēdīsies tā, ka vienas soliņa daļas attiecība pret otru un attiecība pret tavu ķermeni būs apmēram 1,62.

Gluži parasta lieta, absolūti instinktīva… Apsēžoties uz sola, tu veici “zelta griezumu” (dievišķo proporciju).

Par “zelta griezumu” zināja jau senajā Ēģiptē un Babilonijā, Indijā un Ķīnā. Varenais Pitagors radīja slepenu skolu, kurā tika izmantota “zelta griezuma” mistiskā jēga.

Eiklīds to izmantoja, radot savu ģeometriju, bet Fīdijs – savas nemirstīgās skulptūras. Platons stāstīja, ka Visums ir uzbūvēts, balstoties uz “zelta griezumu”. Bet Aristotelis atklāja “zelta griezuma” atbilstību ētiskajam likumam. Augstāko “zelta griezuma” harmoniju sludinās Leonardo da Vinči un Mikelandželo, jo skaistums un “zelta griezums” ir viens un tas pats. Bet kristiešu mistiķi zīmēs uz savu klosteru sienām “zelta griezuma” pentagrammas, glābjoties no Velna.Turklāt zinātnieki no Pačoli līdz Einšteinam meklēs, bet tā arī neatradīs tās precīzu nozīmi.

Bezgalīgā skaitļu rinda pēc komata – 1,6180339887… Dīvaina, mistiska, neizskaidrojama lieta: šī dievišķā proporcija mistiskā veidā seko visam dzīvajam. Nedzīvā daba nezin, kas tas ir “zelta griezums”. Taču tu noteikti ievērosi šo proporciju gliemežvākos, ziedu formā, vaboļu formās un skaista cilvēka ķermenī. Viss dzīvais un viss skaistais – viss pakļaujas dievišķajam likumam, kura nosaukums ir “zelta griezums”.

Tad, kas tas ir “zelta griezums”?… Kas tā par dievišķo, ideālo kombināciju? Varbūt tas ir skaistuma likums? Vai tomēr mistisks noslēpums? Vai zinātnisks fenomens vai ētisks princips? Atbilde vēl joprojām nav zināma. Precīzāk, ir zināma. “Zelta griezums” ir gan viens, otrs, gan trešais, nevis atsevišķi, bet vienlaicīgi…

Un tajā arī ir lielais noslēpums.

Anhels de Kuatjē
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kā ātri uzlabot garastāvokli?

10933755_330168130506989_2674937166849690207_n

  1. Klausies mūziku. Biežāk klausies tādu mūziku, kāda Tev patīk un garastāvoklis uzlabosies.
  2. Raksti dienasgrāmatu. Atlicini nedaudz laika, lai atcerētos labo, kas ar tevi noticis un tiktu skaidrībā ar savām domām. Rakstītais pastiprina domu enerģētiku.
  3. Priecājies par citu panākumiem. Dažkārt citu panākumu svinēšana  ir patīkamāka par savējo. Svini arī savējos!
  4. Smejies. Smaidi. Pacenties to darīt katru dienu. Tas vairo prieka sajūtu.
  5. Piedod sev. Katrs cilvēks mēdz just kādu vainas sajūtu. Pacenties sev piedot.
  6. Sajūsminies! Lai katru dienu kaut neilgu laiku tu darītu to, kas patīk un vairo labsajūtu.
  7. Ieturi pauzi. Ļauj sev kaut neilgu brīdi atslābināties un neko nedarīt. Vienkārši esi!
  8. Pavadi laiku pie dabas. Lai tā ir pastaiga mežā, pie jūras, smaržojot ziedus un vienkārši esot klusumā un svaigā gaisā. Daba dziedē.
  9. Palutini sevi. Izdari kaut ko labu sev, tu esi to pelnījis.
  10. Esi spontāns. Ļauj šad tad sev rīkoties tā, kā tu vēlies, nevis tā, kā ir “pareizi”. Dari tā, kā tu jūti.
  11. Vēro saulrietu. Tā ir viena no skaistākajām dabas parādībām un gluži par velti.
  12. Pavadi laiku ar bērniem. Bērnu bezrūpīgā attieksme pret dzīvi tevi pilnīgi noteikti aizraus.
  13. Pievērsies radošām nodarbēm. Pamēģini uzgleznot gleznu, vai uzrakstīt stāstu, nav svarīgi, kas tas būs, taču tu varēsi izteikt sevi!
  14. Spēlē. Ņem jebkuru spēli, paspēlējies – tā nav tikai bērnu nodarbe. Tas uzlabo garastāvokli.
  15. Palūdz palīdzību. Ja tev vajadzīga palīdzība, palūdz, tu noteikti to saņemsi un tas vairos tavu prieku.
  16. Sapņo! Darbini savu iztēli un nebaidies sapņot un fantazēt!
  17. Apskaujies! Fizisks kontakts nostiprina attiecības ar citiem cilvēkiem un uzlabo pašsajūtu.
  18. Elpo dziļi! Dziļa, apzināta elpošana atslābina ķermeni, noņem spriedzi un nomierina prātu.
  19. Ieej vannā. Vanna ir brīnišķīga relaksācija. Sadedz tai apkārt sveces, pielej kādu smaržīgu vannas aromātu un baudi!
  20. Dziedi! Uzdejo! Tā tu sevī radi skaistas pozitīvas emocijas. Ja kautrējies, ka kāds to redzēs, nogaidi brīdi, kad esi viens. Un ļauj vaļu emocijām. Tas nekas, ka tev nav muzikālās dzirdes. tas nekas, ka nekad neesi dejojis. Tam nav nekādas nozīmes, kā tas izskatās – atlaid “bremzes”!!!!
  21. Esi starp pozitīviem un laimīgiem cilvēkiem. Atrodi sev tādus cilvēkus, viņi ir. Apkārtējai videi ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvē.
  22. Iestādi koku vai krūmu. Apzaļumošana ir ne tikai iespēja būt vairāk dabā, saplūst ar to, bet arī laba fiziskā nodarbe.
  23. Atceries savas dzīves skaistākos brīžus. Pacenties izjust tā laika labās emocijas.
  24. Pabeidz kādu iesākto darbu. Izdari to, ko ilgi esi atlicis un tu sajutīsi milzīgu prieku un arī lepnumu par sevi. Tas ir svarīgi.
  25. Nolem būt laimīgs. Tas ir pirmais noteikums ceļā uz skaistāku un priecīgāku dzīvi.Prieks un laimes sajūta ir tie, kas neļauj mums novecot, Laimīgi cilvēki retāk slimo un ilgāk dzīvo. Pierādījumu tam ir ļoti daudz un šodien par to atklāti runā arī zinātne. Taču tas, vai mēs būsim priecīgi un laimīgi, ir atkarīgs TIKAI no mums – par to pēdējā laikā runāts gandrīz katrā rakstā. Un tāpēc svarīgi ir saprast, ka mēs katrs esam savas dzīves saimnieki un tas, kas notiek mūsu dzīvē, ir atkarīgs TIKAI no mums. Jo ātrāk to sapratīsim, jo ātrāk sāksim ko darīt savā labā, jo skaistāka būs mūsu dzīve un tie nav tukši vārdi.
    Ļoti bieži cilvēki uzdod jautājumus un grib zināt universālu recepti laimīgai dzīve: te tā ir PRIECĀJIES!!!! Kurš gan cits to var izdarīt tavā vietā? Ja desmitiem gadu esi staigājis drūmu seju, protams, sākumā būs grūti pasmaidīt, bet kurš gan var smaidīt tavā vietā? Kurš cits, ja ne TU?

Pateicība par VISU!

pateicība8

“Dievs mūs svētī bagātīgi un katru dienu, bet ne visi prot to ieraudzīt un novērtēt. Diemžēl šo vērtību apzināšanās, kā likums, atnāk tikai pēc tā, kad zaudējam kaut ko. Tā iekārtota cilvēka grēcīgā daba. Ja neproti priecāties par tasi rīta tējas, tavs prieks nebūs ilgs, pat tad, ja rīt tev Dievs uzdāvinās māju! Prieks un pateicība nav atkarīga no dāvanas lieluma, bet gan no spējas priecāties un būt pateicīgam. Nedomā, ka tikai dārgas un ļoti kārotas dāvanas var likt tev pa īstam sajūsmināties.

Ja tu nespēj būt apmierināts tagad, kad tev ir tas, kas jau ir, tad zini, tu nebūsi laimīgs pat tad, kad tev būs maksimāli daudz labumu. Apmierinātība nav noteikta labumu skaita rezultāts, bet gan sirds, kas prot būt apmierināta un pateicīga, stāvoklis.”

Timurs Rasulovs “Paaudze tumsā”

Mēs nepārtraucam savu dzīves plūdumu, kad saņemot labumus, dāvājam labumus (pateicamies) visos savas eksistences līmeņos.

Pirmais līmenis  pateicība par visu labo, ko esam saņēmuši un kas ar mums notiek.

Otrais līmenis — pateicība par visu ikdienišķo, maz pamanāmo, kas ar mums notiek un no kā sastāv visa mūsu dzīve,

Trešais pateicības līmenis — pats grūtākais. Prasme pateikties par visām mūsu sāpēm, ciešanām un problēmām.

Pateicības enerģija ir tā enerģija, ar kuru mēs maksājam par mums dāvāto dzīvi. Ar naudas ekvivalentu samaksāt par enerģiju neviens nav spējīgs – tā ir nenovērtējama. Mēs varam samaksāt tikai ar pateicību Visumam, Dievam, par tā dievišķajām dāvanām.

Pateicības enerģija tas ir varens spēks, pieejams ikvienam, tāpēc izmanto to! Pateicies Cilvēkiem, pateicies Dzīvei, Zemei, Debesīm, Dabai. Pateicies Saulei, kas mums spīd un silda mūs. pateicies Savai Sirdij par to, ka tā atvērās Dievišķajai Enerģijai un tu ieraudzīsi, cik daudz priecīgāka būs tava dzīve!

Avots: http://econet.ru/

Tulkoja: Ginta FS