Par cilvēkiem un ceļa stabiem

ceļastabi

Mūsu dzīvē ir tādi cilvēki, kuri ir kā ceļa stabi, kuri vienkārši ir un viss. Kā  ceļa stabi, kuri jau ļoti sen  stāv visā ceļa garumā. Kā simtgadīgi ozoli vecajā parkā.
Pēterburgā ir pārītis tādu saglabājušos grānīta veidojumu un koku saliņas, kas redzējuši skatus, dzīvi un ir nesatricināmi.
Tiem blakus var fotogrāfēties, apķert tos, lamāt, kritizēt, bučot, apiet ar līkumu, atgriezties ar lūgumu par piedošanu vai arī ar naidpilnu tirādi.
Tie vienkārši stāv, ir, aug, dzīvo savu dzīvi un priecājas par pasauli. Nekļūstot nevērtīgāki, necenšoties iepatikties, ne arī radot kādas pretrunas. To es nu jau saku par cilvēkiem, nevis stabiem…
Es bieži dzirdu klientus sakām: “Es baidos, ko ļaudis par mani teiks. Apspriedīs mani. Kritizēs mani aizmuguriski vai domās par mani sliktu”.
Ko gan var uz to atbildēt? Protams, tā būs! Tos, kuri uzdrošinās kaut ko darīt, vienmēr kāds kritizēs. Drosmīgie teiks acīs, pieklājīgie neklātienē, bet gudrie sākumā atnāks, iepazīsies un notestēs, kā ir realitātē. Taču uz to cerēt nevajag.
Dažkārt mēdz gadīties, ka cilvēki ar tevi nemaz personīgi nav pazīstami, taču visu kaut ko par tevi ir izdomājuši un ir pilnīgi pārliecināti par savu taisnību. Nāk un stāsta, ka viņiem ir jau kaut kādas attiecības ar neeksistējošu personību, un pat nemirkšķinot, skatās acīs. Un ko tur teikt? Mēs vienkārši esam, neskatoties uz to, ko par mums domā.
Nu, lūk, ir ļoti labi, ja mūsu dzīvē ir cilvēki – ceļa stabi, kuri nezaudē savu vērtību, neiesaistās polemikā, “nedod pretī”, bet paliek skaidri un nesatricināmi. Un stāsts nav par to, ka viņi ir mūžīgi, bet gan par to, ka viņi iztur mūsu nestabilitāti.
Tad arī mēs, iedvesmojoties no viņu piemēra mācamies būt šādi ceļa stabi, pirmkārt jau priekš sevis, bet pēc tam jau visiem citiem. Ar gadiem.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Spēcīga personība

laiva6

Pazīmes, kas liecina, ka esi spēcīga personība

Ļaudis no tevis baidās? Iespējams, esi spēcīga personība.

Kad cilvēki sastop spēcīgu personību, viņi ne vienmēr saprot, ar kādu cilvēku viņiem darīšana. Kāds uzskata tevi par varaskāru un augstpratīgu. Kāds domā, ka esi vienkārši rupeklis. Taču, kā vieni tā otri kļūdās.

Spēcīgs cilvēks nedzenas pēc uzvarām, viņš vienkārši neļauj pret sevi kājas slaucīt. Gadās, ka cilvēki pret tevi ir piesardzīgi. Tas tāpēc, ka viņi nesaprot to, kā gan tev izdodas izskatīties tik pašpārliecinātam, kāpēc tu nemeklē savas rīcības apstiprinājumu citos cilvēkos.

Tu nemīli taisnošanos.

Spēcīgi cilvēki nemīl taisnošanos. Tevi neinteresē uzklausīt ņaudēšanu par to, ka kaut kas nav sanācis, kaut kas izgājis ne tā. Tu koncentrējies uz savām iespējām, uz to, kā saniegt ko vairāk un to, ko esi nolēmis. Protams, atrastos ļoti daudz iemeslu, kāpēc nevari kaut ko sasniegt, bet iemeslu, kāpēc tev to vajag, ir miljoniem reižu vairāk.

Tu ļoti uzmanīgi izvērtē cilvēkus, kurus ielaid savā dzīvē.

Spēcīgs cilvēks nepaļaujas uz citu viedokļiem un spriedumiem par to, uz ko viņš ir spējīgs un ko viņš var. Tu apzinies to, ka daudziem gribās tevi pamācīt, tāpēc, lai paši sajustos svarīgi. No citas puses, tu ļoti labi apzinies, ka ir cilvēki, kuriem svarīgi dzirdēt citu viedokli par sevi. Pat tad, ja tu vēl nezini savu spēku, tev vienalga nav vajadzīgs cilvēks – draugs, draudzene, priekšnieks vai pat tuvs radinieks, kurš stāstīs tev par to, ko tu vari. Tev pašam ir spēks to noskaidrot.

Tu neciet tukšas runas.

Ja esi stiprs cilvēks, tava galva ir pilna ar dažādām idejām. Tu nevēlies tērēt savu laiku tukšām sarunām un tenkām par kaimiņiem, valdību un dažādām nebūšanām.  Tu saproti, ka savu laiku vari izmantot savai izaugsmei un tam, lai ko labu izdarītu pasaulei. Dažkārt tev šķiet, ka tu vienkārši neproti pļāpāt ne par ko. Un tu lieliski zini, ka tukšas runas un pļāpas nosit laiku, atņem enerģiju un nogalina smadzeņu šūnas.

Tu nemīli nejūtību, idiotismu un nekaunību.

Dominējošas personības balstas uz zināšanu un audzināšanas nepietiekamību. Turpretīm spēcīgas personības ir uzmanīgi un erudīti cilvēki. Te arī ir lielākā atšķirība. Tu daudz sava laika velti tam, lai iemācītos izmantot pilnvērtīgi savu prātu. Tāpēc neciet, ka cilvēki izdara secinājumus tā – vienkārši, bez iedziļināšanās par to, par ko absolūti neko nezin. Spēcīgs cilvēks neizmantos savas zināšanas lai manipulētu ar citiem. Taču tieši viņš var pamudināt citus domāt, pirms runā.

Tu proti klausīties un dzirdēt.

Spēcīgi cilvēki prot klausīties. Šķiet, ka visi to novērtē. Taču bieži vien cilvēkus, kuri pieraduši pie tā, ka viņos klausās, tāda uzmanīga attieksme var nobiedēt.

Tev nav vajadzīga uzmanība.

Spēcīgs cilvēks nealkst atrasties uzmanības centrā. Taču tava personība pievelk citus cilvēkus. Un, lai ari tu nekad necenties patikt un sadraudzēties, vairums sociālo kontaktu, kurus tu uzturi, nav radušies pēc tavas vēlēšanas un iniciatīvas. tas tāpēc, ka cilvēki alkst, lai viņiem apkārt būtu tādi spēcīgi cilvēki, kā tu.

Taču atceries, ka dažkārt tev vajadzīga pārstartēšanās. Nebaidies ieturēt pauzi. tas ir normāli, rūpēties par savām sajūtām, lai arī kā tu rūpētos par citiem cilvēkiem. padomā par sevi – stiprais!

Tu esi bezbailīgs.

Iespējams, šis punkts nav par tevi. Varbūt tas ir vienīgais, no kā tu baidies. Taču atsķirība starp tevi un citiem ir tā, ka tu nedod iespēju šīm bailēm ņemt virsroku un traucēt tev dzīvot tā, kā tu to vēlies.

Savu ievainojamību tu uztver kā vēl vienu jaunu iespēju.

Ievainojamība liek tev pastavīgi pilnveidoties. Tu zini, ka neesi pilnība, taču tu nebaidies kļūdīties, atzīt savas kļūdas un mācies no tām. Jo, ja tu to nedari, tad nedzīvo, bet vienkārši eksistē.

Protams, daudzi uzskata, ka atrasties tev blakus ir sarežģīti. Taču viņiem tā ir tikai tāpēc, ka tu vēlies lai tie augtu kopā ar tevi. Un pat, ja tā ir lielākā problēma, tu tomēr dod priekšroku palikt tev pašam.

Avots: http://happyphilosophy.ru/

Tulkoja: Ginta FS

Risinājums?

10612864_729277537144565_6928816724349888199_n

Ja mēs kaut ko nesaprotam, mēs uzreiz gribam ar to tikt galā, to atrisināt. Tā ir rupja kļūda, kādu mēs nemitīgi pieļaujam kā lielās, tā sīkās lietās. Dzīve navizdarāmo lietu saraksts.

Brīdī, kad tu pārstāj raudzīties uz savu dzīvi kā uz atrisināmo problēmu sarakstu, tu pārstāj pretoties dzīvei, atveries dzīvei un beidzot vari sākt tajā piedalīties. Tad tu sāc redzēt lielāku bildi.

Ļoti bieži mūsu dzīvē ienāk tādi cilvēki, par kuriem mums nav nekādu ideju, kas mūs ar viņiem saista un kādēļ viņi ir šeit. Tas, ka viņi ir klātesoši tavā dzīvē, nenozīmē, ka tu vari viņiem uzreiz kaut kā palīdzēt, kaut ko iedot vai atrisināt viņu dzīves sarežģījumus. Tev vajadzētu vienmēr paturēt prātā, ka arī viņi ir, nevis atrisināma problēma, bet daļa no tavas dzīves, no lielā procesa, ko sauc par Dzīvi.

Katra cilvēka dzīvē laiku pa laikam notiek kaut kas nesaprotams un šķietami bezjēdzīgs. Pat ja mēs sevi uzskatām par sevišķi garīgiem cilvēkiem, ir lietas, kuras mums šķiet nepiederīgas dzīvei un atrisināmas kā problēma. Mēs mēdzam lūgt Dievu, lai Viņš ienāktu mūsu dzīvē un tūdaļ atrisinātu problēmu.

Tomēr, veidojoties par nobriedušu personību, tu arvien mazāk gaidi tūlītējus risinājumus un arvien mazāk uztver savas dzīves situācijas kā atrisināmas problēmas.

Kontemplatīva cilvēka pazīme ir tā, ka viņš neuztraucās par tūlītēju risinājumu vai atbildi. Viņam pietiek ar to, ka viņš redz lielāku bildi. Redzot patlaban notiekošo kā lielāka procesa daļu, viņš saprot, kas viņam jādara šobrīd, un tādēļ viņa rīcība ir mērķtiecīgāka, efektīvāka un auglīgāka.

Avots: Torņakalns (facebook)