Tu taču viņam teici “jā”!

pateiciba viram

Mēs visi zinām, ka nedrīkst krāt negatīvu, ka tas noteikti atgriezīsies kādas nepatīkamas slimības veidā. Un tas ir neapstrīdams fakts. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast atbrīvošanās no negatīvajām emocijām mehānismu.
Taču vēl bez tā beidzot būtu jasāk cienīt savus vīrus.

Un ir lieliski veidi, kā to izdarīt:
– Ieviest dienasgrāmatu, kurā rakstīt pateicības savam vīram.
No sākuma pierakstīt visas viņa labās īpašības. Visus viņa nozīmīgos sasniegumus un rīcību, ko vien atceramies. Visas nodziedātas serenādes un atnestos ziedus. Visas viņa pastaigas ar suni un izmazgātas grīdas. Visas iesistās naglas un nopelnīto naudu. Un katru dienu šeit vēl kaut ko ierakstīt – vismaz 5-10 labās īpašības un darbus.

– Pārstāt kritizēt savu vīru viņam aiz muguras.
Neiesaistīties sarunās : “Manējais atkal…”. Un katru reizi, kad gribas kaut ko indīgu pateikt – iekost sev mēlē. Nesūdzēties draudzenēm, māsām, mammai. Un nekādā gadījumā saviem bērniem neteikt, ka viņu tētis ir slikts.

– Pārstāt viņu kritizēt cilvēkos.
Tas ir ārkartīgi svarīgi. Pārstāt strīdēties ar savu vīru citu klātbūtnē. Bakstīt viņu, “zāģēt” un vilkt uz zoba.

– Iemācīties pašai tikt galā ar savām negatīvajām emocijām.
Ir taču tik daudz dažādu vēra ņemamu grāmatu, dažādu skolu un kursu, kur to var lieliski iemācīties.

Ir laiks!
Olga Vaļajeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par emocijām, par attiecībām ar saviem vīriem, draugiem, par to, kā kopdzīvi padarīt par svētkiem, mēs varam mācīties klātienes praktisko semināru ciklā “Viņš+Viņa”.
Rezultāti ir fantastiski.

Necieņa pret vīriešiem – sievietes nelaimju cēlonis

aiziet5

Necieņa pret vīriešiem tiek nodota no paaudzes paaudzē ar dzimtas/vecāku scenāriju palīdzību.

Ja vecmāmiņa necienīja vectētiņu, tava mamma tāpat necienīs tavu tēvu, un tu izaugsi ar scenāriju, ka tā arī tam jābūt.

Sievietēm ir ļoti svarīgi cienīt un godāt savu vīru. Ja tas nenotiek, sievietes lepnība aug, bet vīrieši to sajūt un sāk tev darīt pāri, pārstāj veltīt tev uzmanību, dzer, sit, jo vīrieša garīgais uzdevums ir vest sievieti un ģimeni aiz sevis. Taču lepna sieviete diez vai ies aiz vīrieša un vīrietis sāk šo augstprātību atņemt ar varu, bet viņa apvainojas un sāk nīst – sanāk apburtais loks.

Viss nāk no bērnības. Ja tētis tev darīja pāri, tas nozīmē, ka esi lepnīga un stādīji sevi augstāk par tēvu un vecāku gribu. Sievietei raksturīgi ir iestrēgt lepnībā, aizvainojumā un tas ir normāli, jo izvest viņu no šādiem stāvokļiem spēj tikai vīrietis.

Neaizmirstam: garīgās izaugsmes vadītājs ģimenē pārsvarā gadījumu ir vīrietis. Mēs izaugam aizvainotas uz saviem tēviem. Un ļoti ceram, ka vīrs pret mums izturēsies pretēji tēvam. Un mēs atrodam sev vīru, un vīrs sāk uzvesties tieši tāpat, kā uzvedās tēvs, vai vēl ļaunāk.

Iemesls: mācību stunda sākumā tiek pasniegta nedaudz tālāk, pēc tam tuvāk, pēc tam – pavisam tuvu.

Un, tā kā ar tēvu savu šo jautājumu mēs neatrisinājām, tagad mēs risinām jautājumu ar savu vīru. Ar vīru jautājumu mēs risinām radikāli (nav jau nekāds radinieks!). Mēs viņam sakām: “Tu esi brīvs. Es kļūdījos, kad ar tevi apprecējos!”

Ja laulībā mums piedzimst meita, mēs automātiski viņu apmācām, kā necienīt vīriešus. Ja piedzimst dēls – tas nozīmē, ka mums tiek dota vēl viena iespēja izlabot mūsu attiecības ar vīriešiem. Un, kā likums, rodas lielas, lielas problēmas ar dēlu. Ja mēs necienījām savu vīru, 100% garantija, ka ar dēlu mums attiecības ies cauri ļoti lieliem sarežģījumiem un pārbaudījumiem.

Ja dotajā brīdī tavs dēls ir maziņš un tu saki, ka dzīvo ar viņu lielā mīlestībā, pagaidi, kamēr viņš izaugs. Kamēr viņā paradīsies īstais vīrieša raksturs. Un tu ieraudzīsi, ka dzīve tev dod vēl vienu iespēju sākt cienīt vīriešus.

Dēls tev atgriezīs visu, ko tu nevēlējies dzirdēt ne no tēva, ne vīra. Bet ar dēlu taču nešķirsies, vai ne? Lūk, paradokss. Pieķeršanās dēlam sievietei-mātei ir spēcīgāka, jā, un dēls vēl spēcīgāk “sit” pa sievietes lepnību.
Un tieši tāpēc mums dzīvē notiek, lūk, tāda izglītības iegūšana.
Autors: Oksana Čudajeva
Tulkoja Ginta Filia Solis