Lūdzu – elpo!

Paradokss, taču šobrīd daudzi jūt kārdinājumu tikt pie galvenajām haosa tiesībām: iznīcināt sevi pašus un iznīcināt citus…

Tās ir rūgtas tiesības… tās iznīcina ticību cilvēka saprātam, ticību tam, ka ir iespējama droša pasaule, ticību pašām noturīgākajām vērtībām.
Un droši vien būtu muļķīgi likt pūlim attapties.
Taču ir ļoti svarīgi katram vērsties pie sevis.
Meklēt sevī dzīvo, kas saglabājies pēc tavas paša gribas, meklēt savu spēju pārvarēt visnopietnākos kārdinājumus, meklēt savu vēlmi domāt… ļoti daudz domāt, lai precīzi zinātu, kur ir tavs un kur – kāda cita iedēstītais.

Mani mīļie, katrā cilvēkā bez izņēmuma ir ielikti iznīcināšanas mehānismi…
Taču ne katrs tos iedarbina – pat tad, kad šķiet, ka tik viegli sevi pazaudēt starp svilpjošajām nesodāmībām.
Lai paliek izvēle.
Un, lai ir tas lēmums, kura sekas izrādīsies pa spēkam.
Un, lai paliek kaut tikai cerība uz šo pavasari, kas izdziedinās jebkuru bezizeju.
Lūdzu – elpo!

Liļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

DZĪVOT SAVU DZĪVI

Eksistenciālā psihoterapeita Irvina Jaloma skarbās frāzes, kuras var palīdzēt dzīves grūtajos brīžos.

— Vientulība nav atkarīga no tā, vai tev apkārt ir vai nav citi cilvēki.
— Labākās patiesības ir “asiņainās”, kas ar “miesu” izrautas no paša dzīves pieredzes.
— Cerība ir pats lielākais ļaunums! Tā paildzina mokas.
— Izmisums ir cena, ko cilvēks maksā par sevis apzināšanos. Ieskaties pašos dzīves dziļumos, un tu tur ieraudzīsi izmisumu.
— Kokam vajadzīgas vētras, lai tas izaugtu liels un stiprs.
— Dažkārt liktenis mūs nostāda tādās situācijās, kur rīkoties pareizi nozīmē kļūdīties.
— Mēs paši radām visus savus pārdzīvojumus. Un visu, ko mēs paši esam radījuši, mēs paši varam arī iznīcināt.
— Visu virsotņu problēma ir tā, ka pēc tām seko nobrauciens.
—  Ar norītu aizvainojumu var aizrīties.
— Pārliecība ir tieši proporcionāla kompetencei <…> lai kā mēs to vēlētos, mums nav neviena, uz ko paļauties šajā pasaulē, izņemot sevi. Neviens, izņemot mūs pašus, neatbalstīs, nevērtēs mūsu uzvedību, nepiedāvās skaidru dzīves shēmu. Mūsu liktenis nav iepriekš noteikts, un katram pašam ir jāizlemj, kā dzīvot savu dzīvi pēc iespējas pilnvērtīgāk, laimīgāk un jēgpilnāk.
— Zem augstprātības un iedomības maskas parasti slēpjas nepārliecība par sevi un sevis noniecināšana. 
— Dažiem cilvēkiem veiksme nozīmē atriebīgu pārākuma sajūtu pār citiem; viņi baidās, ka citi sapratīs viņu motīvus brīdī, kad veiksme kļūs pārak liela, un tāpēc atriebsies.
— Kreativitāte un atklājumi dzimst sāpēs.
— Mēs pilnībā esam atbildīgi par savu dzīvi, ne tikai par savām darbībām, bet arī par savu nespēju rīkoties.

Par eksistenciālo psihoterapiju vairāk var uzzināt ŠEIT

Avots: econet.ru
​​​​​​​Ilustrācija: Lisa Aisato
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ceļš bez cerības

Laime ir tad, kad nav nepieciešamības būt laimīgam.
Miers nav galapunkts, tas ir tad, kad nav miera meklētāja.
Mīlestība ir cerības uz labāku nākotni nāve, un pilnīga šodienas pieņemšana tās saldajā un maigajā nestabilitātē.

Tas ir ceļš bez cerības: vairs nav laimes meklēšanas laikā, toties ir gatavība saņemt svētību un pateicību pašās negaidītākajās vietās.
Dzīvot bez cerības ir brīnumskaisti. Tā ir dzīve ar plaši atvērtam acīm, esot ar visām saknēm dziļi klātesamībā.
Tā ir dzīve ar sirdi, kas atvērta šodienas dāvanām un apgaismota ar savas apzinātības gaismu.

Cerības nāve ir jaunas radošās enerģijas piedzimšana. Vajag vien atraut acis no mērķa un godbijīgi noliekt galvu šī mirkļa priekšā un saņemt savās rokās šo dzīvo dienu – pašu mums tuvāko, pašu lielāko un īstāko dāvanu.

Džeffs Fosters
Foto: Anastasija Pavlova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Es zinu, daudziem šobrīd ir auksti…

Necenties noslīpēt savas rētas… tās ir brīnišķīgas… ir smieklīgi gadiem ejot palikt gludu ādu…

Kad noietas jūdzes, lietavas, sniegputeņi… miglainas šķērsielas, pilsētas…
Kad izdzerti vismaz divsimts galoni kafijas un pavadīts simtiem bezmiega nakšu…
Un no tik daudziem vairs nekad nesaņemsi ziņas… un tik daudz sveču vairs neaizdedzināsi…
Kad vairs nemeklē brīnumus, atklājumus… un nav vairs spēka tiem, kuri sen jau ir ar tevi…
Un ir tāds slinkums iziet no savas paslēptuves… un nav auksti ilgās ziemās…
Kad maigums vēl joprojām ķermenim ir tuvs…. bet Dvēsele nav pārklājusies ar ledus kārtu…

Pasaki “nē” savam vientuļajam haosam un uzsauc savai gaišajai cerībai “jā”…

P.S. Es zinu, daudziem šobrīd ir auksti…

Zinu gan savas gan svešu dienas, kurās šķiet, ka vairs nekā nebūs…. un neko arī nevajag…
Zinu, ka šīs dienas paņem ļoti daudz spēku, kuru tāpat jau nav daudz…
Zinu, ka nepalīdz centieni tās neievērot, “pasmieties”, iemūrēt bezjūtībā…
Zinu, ka tās jāpieņem, kā ciemiņus, kuri jau atnākuši… un tad ar tiem jādzer tēja un labestīgi jārunājas, ilgi jāstaigā pa mīļajām takām, klusiņām uzdziedot mīļas dziesmas…
Zinu, ka šīs dienas var izārstēt tāpat kā visu parējo… ilgstošu saaukstēšanos, smeldzošu trauksmi, vilšanos, nemīlestības caurdurtas brūces, noguruma drudzi, sliktu nojautu tahikardiju, nodevības asiņošanu un aizvainojumu zilumus…
Zinu, ka tas nav nekas briesmīgs – nedaudz salauzt sevi, bet pēc tam salabot…
Paslimot un tad atveseļoties…
Padusmoties uz likteni un pārstāt to darīt…

Zinu, ka ikviena no mums necaurredzamajā krēslā vienmēr paliek gaiša cerību istaba…

Mīļie, neaizmirstiet to…. lai kā jums arī būtu…

© Ļiļa Grad
Foto: Maria Orlova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Iemācīties būt laimīgam…

117070578_1519463084924518_673196895029082556_o

Man ļoti patīk, ka cilvēki prot novērtēt vienkāršās dzīves burvību, neuzskatot, ka obligāti jātiecas uz kaut ko pārpasaulīgu…
Un kā tad tas vienkāršais, cilvēciskais, ikdienišķais, bez kā ir tik grūti izdzīvot ikdienas kņadā?…
Piemēram, tu mīli ar roku malt kafiju, baz jebkādām mūsdienīgām ierīcēm, bet vienkārši pagriežot koka kafijas dzirnaviņu rokturi, pēc tam izvelkot atvilknīti un ieelpojot svaigi maltas kafijas aromātu, no kura uzsprāgst laimes molekulas galvā?…

Mīli visvienkāršākos no visiem salātiem – kad lielā bļodā krīt lieli nogatavojušos tomātu gabali, kraukšķīgas gurķa šķēles, rupja sāls un bagātīgi ar rokām saplūkāti zaļumi, bet pa virsu grieķu olīvu eļļa?…

Mīli no tostera augstu uzlidojošas karstas maizes šķēles?…
Svaigas veļas gurkstēšanu?…
Vai gaisīgus tīrus aizkarus, kas nolaižas priekšā svaigi nomazgātiem logiem?…
Mīļotās kafijas tasītes un spilgtas tējkannas?…
Ilgas tējas dzeršanas un gardas vakariņas dvēseli samīļojošas mūzikas pavadījumā?…
Siltas dušas strūklu un milzīgus dvieļus?…
Durvis, kuras atveras, kad nozvanījis melodiskais durvju zvans, un pa kurām ienāk VIENMĒR gaidīti cilvēki?…
Un pašas dzīves elpu, kuru tik ļoti gribās turpināt, neskatoties ne uz ko…
Jebkurā vecumā un stāvoklī…
Bez briesmīgām domām par to, ka cilvēki kļūst par atstumtajiem pēc neilga izbrauciena jaunības dienu atmiņās….
Ar mīlestību…
Ar cerību…
Ar ticību…
Vienkārši tāpat…
Mani Mīļie, dzīvojiet ar prieku par mirkļiem un sajūtām…
Un neklausieties nevienā, kurš cenšas pārliecināt jūs par to, ka tas nav iespējams, vai arī to, ka šo jums iemācīs kads cits, tikai ne jūs paši…
Guru neeksistē…
Eksistē cilvēki, kuri ir iemācījušies būt laimīgi…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu neesi strupceļā! Tev vienkārši kaut kas ir jāsaprot!

kugis1

1. Tu neesi tava pagātne.
Lai cik haotiska arī būtu tava pagātne, tavā priekšā guļ tīrs, gluds ceļš. Tu neesi tavi iepriekšējie ieradumi. Tu neesi tavas ieprieksējās kļūdas. Tu neesi tas, kā pret tevi kādreiz izturējušies. Tu – tas ir tikai tu šeit un tagad, Tu – tā ir tava tagadējā rīcība. 

2. Koncentrējies uz to, kas tev ir, nevis uz to, kā tev nav.
Tu esi tas cilvēks, kas esi šobrīd un tas, kas tev ir tieši šobrīd. Un, ja godīgi, ja tu tagad lasi šo rakstu, tavs stāvoklis nemaz nav tik bēdīgs. Tas, kas tev šobrīd patiesi ir vajadzīgs – atrast kādu pozitīvu domu, kas tevi iedvesmos un palīdzēs kustēties uz priekšu. Turies pie tās cieši un centies tai koncentrēties. Jā, protams, tev var šķist, ka tev nekā nav, bet, ja ir, tad tas ir kas mazs un niecīgs, taču tavs saprāts var pilnībā tevi iedvesmot  Un šī iedvesma ir tas, kas tev vajadzīgs, lai sāktu kustēties uz priekšu.

3. Problēmas ir neatņemama personības izaugsmes daļa.
Jā-jā, mūsu problēmas un to risināšana ir daļa personības izaugsmes un dzīves. Cilvēki zaudē darbu, slimo, dažkārt iet bojā nelaimes gadījumos. Kad esi jauns, tavas lietas virzās uz priekšu un viss ir labi, tev grūti to apzināties pilnībā. Taču pats gudrākais, ko varam darīt, ja esam nokļuvuši šādā grūtā situācijā – izmantot savu reakciju uz to, lai norūdītu savu gribu un izlēmību. Tu vari, cik vēlies, mest traukus pret sienu, lamāties, bļaustīties, taču tu stāvi augstāk par to, vai ne? Atceries, nespēja valdīt par savām emocijām visu padara sarežģītāku. Un, lai arī traģēdijas, tas patiešām ir slikti, tās dod mums iespēju kļūt spēcīgākiem.

4. Dažkārt var atļauties atslābt.
Tev nav pastāvīgi jāizliekas stipram un jātēlo, ka tev viss ir labi. Taču līdzīgā situācijā ir muļķīgi domāt, ko par to padomās citi. Gribas raudāt, raudi, tas ir veselīgi. Smaids ne vienmēr nozīmē to, ka esi laimīgs. Dažkārt tas nozīmē tikai to, ka esi gana spēcīgs, lai sastaptos aci pret aci ar savām problēmām.

5. Dzīve ir trausla, pēkšņa un bieži vien īsāka, kā varam iedomāties.
Atceries, rītdienas var arī nebūt. Kādam tās patiešām nebūs. Tieši tagad kāds kaļ plānus rītdienai, nezinot, ka nomirs šodien. Tas ir skumji, bet tāda ir dzīve. Tā kā tērē savu šodienu ar prātu un laiku pa laikam piebremzē, lai sajustu to, cik dzīve ir skaista.
Katrs mirklis, ko tu izdzīvo ir brīnišķīga dāvana.

6. Visi mēs ik pa laikam kļūdāmies.
Un, jo ātrāk tu pieņemsi šo domu, jo ātrāk varēsi kļūt labāks un mazāk kļūdīties. Protams, tu nekad nebūsi ideāls, neviens nebūs, taču cilvēku lielu dara mazie solīši.
Labāk izdarīt kaut ko un kļūdīties, nekā – neko nedarīt.

Vai nu tev paveiksies, vai arī tev būs viena jauna un svarīga dzīves mācība.
Jebkurā gadījumā, tu būsi vinnētājs.

7. Tu pilnībā esi spējīgs pats sevi padarīt laimīgu.
Tev vienmēr ir izvēle: tu vari bezgalīgi pārmalt pagātni un vari pamēģināt būt laimīgs tagad. Smaids ir apzināta izvēle, nevis kads brīnums, un patiesa laime var atnākt tikai no dvēseles dziļumiem.

8. Pacenties emocionāli norobežoties no savām problēmām.
Tu neesi tavas problēmas. Tu esi kas daudz vairāk. Tu esi dzīva, cilvēciska būtne, daudz sarežģītāka par visām tavām problēmām kopā. Un tas nozīmē, ka arī stiprāks par tām.

9. Nepadari problēmu lielāku, kā tā pelnījusi.
Neļauj vienam tumšam mākonim aizsegt visas debesis. Lai cik drūma šobrīd tev šķiet tava dzīve, vienā brīdī vienalga uzspīdēs saule. Tie ir dabas likumi.

10. No visa notiekošā mēs varam gūt vērtīgu mācību. 
No visa. Pilnīgi visa! Lai ar ko mēs satiktos, lai kas ar mums notiktu. Tāpēc nekad neatsakies mācīties no savas dzīves, īpaši tad, kad viss iet ne tā kā vēlētos.

11. Ikvienu pārbaudījumu izskati kā iespēju kaut ko jaunu iemācīties.
Pajautā sev “Ko es no šīs situācijas varu iemācīties?” Kā kļūt spēcīgākam? Kā komunicēt ar cilvēkiem? Kā uzticēties savai intuīcijai? Kā piedot? Kā paust savu mīlestību? Kā zināt, kad atlaist?

12. Nolaist rokas un turpināt ceļu – ir divas atsķirīgas lietas.
Katram no mums dzīvē iestājas brīdis, kad esam piekusuši risināt, darīt, taču tas nenozīmē, ka mums jāpadodas un jānolaiž rokas.
Tās nav beigas, tas ir jauns sākums!
Vienkārši tu sāc saprast, ka tev daži cilvēki nav vajadzīgi un nav vajadzīgs tas haoss, ko tie ienes tavā dzīvē.

13. Mūc pa gabalu no negatīvistiem.
Katru reizi, kad tu atbrīvojies no kaut kā negatīva, tu atbrīvo vietu pozitīvam.
Dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu kopā ar cilvēkiem, kas barojas no tavas laimes un enerģijas. Labāk esi kopā ar tiem, kuri palīdzēs tev paradīt tavas labākās īpašības.

14. Nav ideālu partnerattiecību.
Ideālas romatiskas attiecības ir tikai romānos. Gribi, lai tavas attiecības būtu ideālas? Tad tev jātiek galā ar raupjumu tajās.

15. Neaizmirsti mīlēt sevi.
Viena no lielākajām nepatikšanām dzīvē ir, pārāk mīlot citus, aizmirst par sevi, aizmirst to, ka esi cilvēks un ka esi mīlestības cienīgs. Tagad pamēģini atcerēties, kad pēdējo reizi kāds tev teica, ka mīl tevi tādu, kāds esi? Kad tev kads pēdējo reizi teica, ka tu lieliski tiki galā ar uzdevumu? Kad tevi kāds pēdējo reizi aizveda uz turieni, kur dvēsele dzied?
Un kad tas “kāds” biji tu pats?

16. Neļauj citiem pieņemt lēmumus tavā vietā.
Tu pats esi atbildīgs par savu dzīvi, neatkarīgi no tā, ko citi domā un kā vēlētos, lai tu dzīvo..

17. Turot ļaunu prātu uz kādu, tu, pirmkārt, kaitē pats sev.
Centies vienmēr cilvēkiem piedot un ej tālāk savā dzīvē, pat tad, ja viņi nekad tev nepalūgs piedošanu. Tas vajadzīgs pirmkārt tev, lai pasargātu sevi no lieka stresa un virzītos tālāk.

18. Tu neesi viens. Problēmas ir visiem.
Negulēt naktīm ilgi, domājot par draugu. Censties savākt savas dvēseles lauskas pēc nodevības. Justies sliktākam par visiem pasaulē tāpēc, ka kāds tevi nemīl pietiekami spēcīgi, lai paliktu kopā ar tevi. Baidīties izmēģināt kaut ko jaunu, jo bail, ka tas neizdosies. Nekas no pieminētā nenozīmē to, ka ar tevi kaut kas nav kartībā vai tu jūc prātā. Tas nozīmē tikai to, ka esi cilvēks un tev vajadzīgs nedaudz laika, lai savestu sevi kārtībā.
Tu neesi viens. Lai cik niecīgs un bezpalīdzīgs tu nejustos, tev jāzin, ka tūkstošiem ciilvēku pirms tevis ir bijuši šādā situācijā un tūkstošiem vēl nonāks tajā. Un tu melo sev, kad saki: “Es viens esmu tads nabadziņš!”.

19. Tev ir par ko pateikties liktenim.
Jā, pasaule ir bēdu pilna, taču tā pilna cilvēkiem, kuri pārvar šīs bēdas. Brīžam vajadzētu aizmirst par to, kas zudis tavā dzīvē, lai vēl stiprāk novērtētu to, kas tajā palicis un ar prieku gaidīt to jauno, kas atnāks.

Henri Devids reiz teica:

Bagātība – tā ir spēja pilnībā izbaudīt dzīvi.

Un pat tad, ja dzīve šķiet vienas vienīgas šausmas, ir vērtīgi uz to paskatīties no citas puses:

Tu taču neaizgāji gulēt nepaēdis? Tev taču ir ko mugurā vilkt? Tu neguli uz ielas? Tev ir darbs, par kuru maksā naudu? Tev ir pieejams dzeramais ūdens? Ja lasi šo rakstu, tev ir pieeja internetam? Tavā zemē ir miers?

Galu galā miljoniem cilvēku, uzzinot par to, kas tev ir, uzskatītu tevi par bagātnieku!!!!!! Novērtē to, kas tev ir!

20. Nepatīkama patiesība tomēr ir daudz labāka par saldiem meliem.
Atbrīvojies no ilūzijām – tev jāredz lietas tādas, kādas tās ir.

21. Dažkārt ir grūti saprast, cik tuvu pie veiksmes tu esi.
Ļoti bieži mūsu veiksme ir daudz tuvāk un mēs to sastopam tad, kad vismazāk gaidam.

22. Dažkārt mums visvairāk veicas tieši tad, kad nesaņemam to, pēc kā alkām.
Tieši tā, jo tas liek mums pārvērtēt savas prioritātes, atver ceļu jaunām iespējām un ļāuj ieraudzīt daudz skaistāku pasauli.

23. Smiekli ir labākās zāles pret stresu. Smejies par sevi un smejies biežāk. Centies smieklīgo atrast jebkurā situācijā. Optimisms ir kā magnēts laimei. Ja būsi pozitīvs, tev nenāksies meklēt labas lietas un labus cilvēkus. Tie paši tevi atradīs.

Kļūdās ne tas, kurš krīt, bet tas, kurš pat nemēģina celties tad, kad viņam ir tāda iespēja!

24. Uztraukties nozīmē velti tērēt savu enerģiju.
Uztraukums neatbrīvos tevi no problēmām nākotnē, tas atbrīvos tevi no enerģijas šodien.

25. Ja tev grūti iet uz priekšu, sper mazus soļus.
Pat tad, kad tu virzies uz priekšu gluži kā gliemezis, tu noteikti nonāksi finišā. Katrs spertais solis aizved tevi no pagātnes tur, kur tu vēlies būt rīt.

26. Vienmēr atradīsies kads, kam tu nepatīc.
Tev nav jācenšas patikt visiem. Tātad nepievērs tam uzmanību un dari to, ko liek tev sirds. Tas, ko citi par tevi domā ir mazsvarīgi.
Svarīgāk ir tas, ko tu pats par sevi domā!

27. Vienīgais tavs sāncensis esi tu pats.
Kad noķer sevi pie tā, ka salīdzini sevi ar draugu, kaimiņu, kolēģi, kādu slavenību, apstājies! Saproti, ka tev ar viņiem nav nekā kopīga. Tev ir citas spēcīgās puses, vājības, talanti, kuru nav citiem cilvēkiem. Uz minūti apstājies un padomā, kādi ir tavi talanti un stiprās puses, un esi pateicīgs par to, ka tev tie ir!

28. Ne visu, kas ar tevi notiek, tu vari kontrolēt.
Bet tavā varā ir tas, kā uz to reaģēt. Svarīga ir tava attieksme pret lietām, dzīvi un sevi. Zaudēji basketbola spēlē? Priecājies, ka biji kopā ar draugiem un lietderīgi pavadīji savu laiku. Tavu akciju kurss nokritās? Nekā briesmīga, viss mainīsies. Un vispār, tev veicas, jo tev ir uzkrājumi.

29. Dzīve nekad nebūs vienkārša un viegla.
Ja sagaidi no tās, ka tā būs viegla un vienkārša, tev nāksies vilties. Par visu dzīvē ir jāmaksā. Tāpēc, katru rītu esi gatavs tam, ka būs jāskrien tālāk un ātrāk kā vakar un vajadzīgajā virzienā. tas nebūs vienkārši, taču ir pūliņu vērts.

30. Tava nākotne ir nevainojama.
Lai cik netīra un drūma nebūtu tava pagātmne, rītdiena vēljoprojām ir nevainojama. Un necenties līmēt savu jaunās dienas rītu no vakardienas atliekām.Neskaties atpakaļ, ja tur nav nekā tada, uz ko skatīsies. Katra jauna diena ir jauns starts, jauns sākums.

rits5

Un katra diena ir tavas atlikušās dzīves pirmā diena. Labākais veids, kā atstāt aiz muguras visu vakardienas trauksmi, ir izdarīt kaut ko tadu, par ko nākotnē varēsi teikt sev paldies!

31. Tu neatrodies strupceļā, tev vienkārši kaut kas ir jāsaprot.
Visiem mums dažkārt šķiet, ka esam nonākuši strupceļā, mēs šaubāmies par savām spējām pieņemt pareizos lēmumus, spējām izmainīt savu dzīvi uz labāku.
Bet zini to, ka, ja putnu ar veseliem spārniem ilgi turēt būrī, no kurienes tam zināt, ka tas spēj lidot?
Tavi spārni ir ar tevi un, ja tev šķiet, ka esi strupceļā, izplet tos. nedaudz piepūles un tu vienkārši pārlidosi pāri šķērslim.

32. Katrai monētai ir otra puse.

Tieši tāpēc mēs nevaram izjust labsajūtu tad, ja kaut kad neesam iepazinuši sāpes. Neiepazīsim prieku, ja nebūsim iepazinuši bēdas. Un nav arī miera tam, kurš nav iepazinis nemieru. Un vai tad var būt cerība pasaulē bez izmisuma? Tu neatradīsi monētu ar tikai vienu pusi, par kuru var nopirkt laimīgu, bezrūpīgu dzīvi.

33. Tev vienmēr ir izvēle.
Lai kādā situācijā tu atrastos, tev vienmēr ir, kā minimums, divas izvēles. Un, ja tu kaut ko nevari izmainīt fiziskajā līmenī, tu vari izmainīt to, ko tu par to domā. Tu vari vienkārši sēdēt tumsā, vai atrast sevī iekšējo gaismu un, ieskatoties savā dvēselē, ieraudzīt ko tādu, par ko vispār neesi iedomājies.

Un tad krīze pārvērtīsies jaunā iespējā iemācīties kaut ko jaunu, bet tavas pasaules sabrukums, iespējā uz tās drupām uzbūvēt jaunu pasauli.

34. Ja esi iegrimis tumsā – ielaid tajā citus cilvēkus.
Tas nenozīmē, ka viņi noteikti tevi no turienes izvilks, bet tās gaismas, ko viņi atnesīs, būs pietiekami, lai tu saprastu, kurā pusē ir izeja.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

5 īsi stāsti par dzīvi un jūtām

1j

1. Reiz kāda ciema, kurš cieta no sausuma, ļaudis nolēma draudzīgi lūgties par to, lai nolītu lietus. Noteiktajā dienā visi sanāca ciema centrālajā laukumā… Un tikai viens mazs zēns līdzi bija paņēmis lietussargu.

Tā arī ir TICĪBA.

2. Kad jūs, spēlējoties ar bērnu, pametiet viņu gaisā, viņš priecīgi smejas un ar brīnumu pilnām acīm no augstuma lūkojas apkārt, tāpēc, ka zin – jūs viņu noķersiet.

Tā arī ir UZTICĒŠANĀS.

3. Katru vakaru mēs liekamies gulēt bez kādas garantijas, ka pamodīsimies no rīta, taču, neskatoties uz to, mēs atkal un atkal uzliekam modinātāju.

Tā arī ir CERĪBA.

4. Katru dienu mēs būvējam nākotnes plānus, neskatoties uz to, ka nezinām, kādi notikumi notiks rīt, pēc nedēļas, pēc divām stundām.

Tā arī ir PĀRLIECĪBA.

5. Katru dienu mēs redzam, kā cilvēki strīdas, māna, nīst, nodod viens otruun šķiras. Mēs saprotam, ka, iespējams, arī mūs tas sagaida… Taču, neskatoties ne uz ko, mēs vienalga MĪLAM.

Tulkoja: Ginta FS