Tu izvēlies ceļu, vai ceļš izvēlas tevi?

Starp simtiem tūkstošu iespēju ieraudzīt “to īsto”, savējo, pašu dārgāko. Tās durvis, pa kurām var ieiet un nonākt pavisam jaunā telpā.

Vai arī tās atslēgas, kas der kādām iekšējām durvīm. Ideāli. Un ļauj atvērt labākos no iespējamajiem likteņa variantiem. Kļūt par savas dzīves varoni, kurš nogājis šo ceļu un pārveidojies. Dzīvojis ar to, par ko dega sirds. Gājis tur, kur citi baidījās iet. Atklājis tos ceļus, kurus spēja atklāt tikai viņš viens.
Vai ceļa sākumā varonis zināja, kāds viņam izvērtīsies šis ceļojums? Kāds viņš atgriezīsies mājās? Kāds viņš kļūs? Kā ceļš viņu izmainīs? Nē, nezināja. Un pat iedomāties nevarēja. Viņš tikai juta dvēseles aicinājumu sevī un savas sirds karstumu. Sajuta un kāpa nezināmajā, vēl neizpētītajā. Lai neiespējamais kļūtu iespējams. Lai viņš kļūtu par to, par ko viņam jākļūst. Lai pa īstam satiktos ar sevi un apgūtu savu patieso spēku.

Mans ceļš ir mans turpinājums. Es esmu sava ceļa turpinājums. Mēs neesam viens no otra atdalāmi. Mans ceļš atver man mani. Mans ceļš atklāj manu patieso spēku. Mans ceļš man parāda to, kāda patiesībā esmu. Kas es esmu. Uz ko esmu spējīga. Viss, kas notiek manā ceļā nāk man par labu. Pat tad, ja dažkārt man var šķist, ka tā nav.

Viss ir par mani, viss ir domāts man.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Doktora Boba Mooreheada manifests

11295567_775818812532730_2574266249413033301_n

Mūsu laika parodokss ir tas, ka mums ir augstas ēkas, bet zema iecietība, platas automaģistrāles, bet šauri uzskati. Mēs tērējam vairāk, bet mums ir mazāk, pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk. Mums ir lielākas mājas, bet mazākas ģimenes, mums ir vairāk ērtību, bet mazāk laika. Mums ir labāka izglītība un vairāk zināšanu, bet nabadzīgāka izpratne  un mēs sliktāk protam novērtēt situāciju. Mums ir vairāk ekspertu, bet arī vairāk problēmu. Mums ir labākā medicīnā, bet sliktākā veselība.

Mēs dzeram pārāk daudz, pīpējam pārāk daudz, pārāk bezatbildīgi tērējam, smejamies pārāk maz, ēdam pārāk ātri, pārāk viegli sadusmojamies, gulēt ejam pārāk vēlu, pamostamies pārāk piekusuši, pārāk maz lasām, pārāk daudz skatāmies televīziju un lūdzamies pārāk reti….

Esam palielinājuši savas prasības, bet samazinājuši savas vērtības.
Runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un  pārāk bieži ienīstam.
Zinām kā izdzīvot, bet nezinām, kā dzīvot.
Pievienojam gadus dzīvei, bet nepievienojam dzīvi gadiem.
Esam sasnieguši Mēnesi un atgriezušies, bet ar grūtībām pārejam ielu, lai iepazītos ar jaunajiem kaimiņiem.
Izzinām Kosmosa plašumus, bet – ne Dvēseles.
Daram lielas, bet – ne labākās lietas.
Attīram gaisu, bet piesārņojam Dvēseli.
Esam pakļāvuši atomu, bet – ne savus aizspriedumus.
Rakstam vairāk, bet mācamies mazāk.
Plānojam vairāk, bet sasniedzam mazāk.
Esam iemācījušies steigties, bet – ne pagaidīt.
Radam vairāk jaunus datorus, kas glabā vairāk informācijas un rada kopiju straumes, bet satiekamies arvien mazāk.

Šis ir ātrās ēdināšanas un sliktās gremošanas laiks, lielu cilvēku un mazu dvēseļu laiks, ātras peļņas un seklu attiecību laiks.

Laiks, kad pieaug ģimeņu ienākumi un arī šķiršanos skaits. Skaistu māju un nojauktu pavardu laiks.

Šis ir īso ceļojumu, vienreizējo autiņbiksīšu, rozā morāles, vienas nakts sakaru, liekā svara un tablešu, kas dara visu: uzbudina, nomierina un nogalina mūs, laiks. Pārpildītu vitrīnu un tukšu noliktavu laiks.

Laiks, kad tehnoloģijas ļauj šai vēstulei nokļūt pie jums un tajā pat laikā jūs varat ar to padalīties vai vienkārši nospiest “Delete”.

Atcerieties, veltiet vairāk laika tiem, ko mīlat, tāpēc, ka viņi ar jums nebūs mūžīgi.
Atcerieties pateikt labus vardus tam, kurš uz jums ar apbrīnu skatās no apakšas uz augšu, jo šī mazā radība drīz izaugs un vairs nebūs blakus jums.
Atcerieties un cieši apskaujiet savu tuvo cilvēku, tāpēc, ka tas ir vienīgais dārgums, ko variet dot no sirds un kas nemaksā ne centu.
Atcerieties un sakiet “es tevi mīlu” saviem mīlajiem cilvēkiem, bet sākumā to vienkārši sajūtiet!
Skūpsts un apskāviens var uzveikt jebkuru problēmu, kad tas nāk no sirds.
Atcerieties un paņemiet aiz rokas un novērtējiet mirkļus, kad esat kopā, jo reiz šī cilvēka nebūs jums blakus.
Atrodiet laiku mīlestībai, atrodiet laiku saskarsmei, atrodiet laiku tam, lai padalītos ar to, ko vēlaties pateikt.

Tāpēc, ka dzīves vērtību nosaka nevis ieelpu un izelpu skaits, bet gan brīži, kad aizraujas elpa!

Avots: http://sobiratelzvezd.ru/

Autors: Bijušais mācītājs Dr. Bob Moorehead 

Tulkoja: Ginta FS