Mīlestība ir tiesības, kas iedotas tev piedzimstot

gul4

Nemeklē un negaidi mīlestību: tā neuzradīsies pēc tava pieprasījuma. Tu vienmēr jutīsies nepilnīgs un bailes to pazaudēt tevi pavadīs katru mīļu dzīves dienu.

Uz mīlestību nevar parakstīties. Mīlestība nav balva par labu uzvedību. Mīlestība nav tas, ko tu “esi pelnījis” vai neesi. Tās ir tavas tiesības jau no pašas dzimšanas, tā kā atrodi to savā sirdī!

Ja tu pamani, ka tava uzmanība vēršas uz āru, tiecas uz kaut ko, tajā pat laikā manipulējot ar kaut ko, cenšoties tikt skaidrībā, pieķerties, kaut ko saglabāt – apstājies! Uzaicini savu uzmanību pienākt tuvāk. Lai sajustu savas kājas uz zemes, sava ķermeņa svaru, kā tas tevi velk uz Zemes pusi. Lai sajustu elpošanu, tādu drošu, tādu senu, kā tā paceļas un nolaižas, paceļas un nolaižas, kā viļņi tavas būtības plašumos.

Lai uzmanība iziet caur kaklu, krūtīm. Lai tā tur rada kņudinošu, vibrējošu un dedzinošu – dzīvu sajūtu. Lai uzmanība piesātinās ar skumjām, vientulību, pamestības sajūtu – visām tām sajūtām, no kurām tu bēdz. Uz mirkli dod patvērumu tiem senajiem un brīnišķīgajiem lielā uzdevuma fragmentiem, kuru tu jau sen esi sapratis. Lai šī patiesā tavas dzīves filmas scēna tiktu apgaismota ar tavu uzmanību, šo maigo apzinātību, kuru sauc par mīlestību. TĀ ir lūgšana.

Es esmu šeit. Es esmu šeit. Un tas ir normāli. Pat tad, ja es nejūtos īpaši labi, tas ir normāli. Manas skumjas ir saprātīgas. Manas bailes ir senas, svētas un cienījamas. Manas ilgas kvēlo pilnas ar dzīvību.

Pat šaubas ir mani radi. Un te nav nekā slikta; viss ir mīlestībā.

Dzīve ir tik īsa, bet mīlestība – mūžīga, dāsna, visur esoša, tā ir tuvāk, kā nākamā ieelpa.

Tā kā nemeklē mīlestību; negaidi to, negaidi, ka tā atnāks pēc pieprasījuma. Bet zini TO. Zini savu klātesamību, tās intimitāti. Sajūti, kā klātbūtne čukst tev ausī…

Es elpoju ar tevi, mana mīlestība. Katra ieelpa, izelpa un telpa starp mums. Kad tu stāvi, ceļos nometies, dzīves haosa un neskaidrības nomocīts, es stāvu kopā ar tevi – uz ceļiem.

Kad tu šajā nepastāvīgajā pasaulē pacelies augstu, es priecājos kopā ar tevi. Kad tu jūties pazudis un nespēj iet tālāk, es jau tevi esmu atradis. Šeit. Vienmēr šeit. Es esmu tuvu. Ļoti tuvu. Es smejos kopā ar tevi, es raudu kopā ar tevi, noasiņoju kopā; tavas asinis ir manas asinis. Tava balss ir mana balss, tava klusēšana ir mana klusēšana, un es došos uz pasaules malu, lai atrastu tevi, lai cīnītos par tevi, lai atgrieztu tevi mājās.

Tu nevari izvairīties no mīlestības.
Autors: Džefs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Darīt un Būt

BG11

Visapkārt to tik vien dzird: “Skaistums glābs pasauli” vai arī kaut ko par glābšanas nepieciešamību. Un man vienmēr gribas jautāt: “No kā mēs grasāmies glābties?”

Stop! Kas ir glābšana? Teologi saka, ka pestīšana ir Dieva valstības sasniegšana, vienības atklāšana ar Dievu. Ja pacentīsimies iztikt bez profesionālā žargona, ielas valodā, tad pestīšana ir nedziestoša uguns sirdī, Dvēseles miers un vienotība ar dzīvi visā tās pilnībā. Tā ir brīvības sajūta; brīvības no bailēm, no ciešanām, no trūkuma sajūtas, un tieši tāpēc – no visām vēlmēm, vajadzībām, pieķeršanās. Brīvība no sajūtas, ka man kaut kas trūkst, no negatīva un vēl jo vairāk – psiholoģiskās atkarības no “pagātnes” un “nākotnes”.

Īstenība ir būt tam, kas tu esi; sajust sevī “labestību, kurā nav negatīvā pola”, sajūsma par savu esību, kas nav atkarīga ne no kā, kas ārpusē. Tā pati “Dieva valstība”, Dieva zināšana – ne kā kaut kas atdalīts no manis, bet kā pašu būtību tam, kas es esmu.
Boriss Grebenščikovs Aerostats Lieldienas: darīt un Būt
Tulkoja: Ginta FS

 

“BŪT” – tas, pirmkārt, ir stāsts par nesteidzību

paris

Mūs neviens nav mācījis “būt”…
Pie manis nāk 37 gadīgas meitenes, kuras nezin, kā mīlēt un atdoties. Viņas prot uzrakstīt vārdu “pieņemt” piecās valodās, bet nav spējīgas to sajust.
50 gadīgi puiši, kuri uzbūvējuši žilbinošu karjeru, un tajā pat laikā, neprot apskaut tā, lai tas būtu ar visu ķermeni, sirdi un Dvēseli.
Es ļoti cienu tos, kuri meklē sevi, kuri pēkšņi saprot, ka kaut kas ir ne tā un nāk, pilni apņēmības to mainīt, un izaudzēt sevī to, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav izaudzis. Atrast to garšu, kas bija bērnībā vai kaut kad vēl. Sen vai nesen. Bet tagad… “Nebaro un neapglabā”. Esības krīze.

“Būt” – tas pirmkārt ir stāsts par nesteidzību, pat tad, ja tev ir tikai pusstunda laika. Tas ir stāsts par katra kumosa garšu, katra zāles stiebra krāsu, katras minūtes izdzīvošanu. Tas ir stāsts par labsajūtu un sāpēm, par vienotību un vientulību, par sevis apzināšanos caur emocijām un auksta vēja pūsmu uz vaiga. Par to, kas caurvij visu tavu dzīvi un padara tevi pa īstam dzīvu. Gan mīlētu, gan mīlošu, gan seksuālu. Kad tu kādu mīli, tad viss ar viņu kopā ir sekss.
TAS ir stāsts par “būt”.
Autors: Anna Zarembo
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Varbūt ir vērts vienkārši BŪT?

Čaks Hillings būt

Kosmiskā ironija: tā tava daļa, kas rada tavas problēmas, vienlaicīgi ir tā pati tava daļa, kuru tu piesauc šīs pašas problēmas risināt. Ņemot vērā to, ka TAS, kas tu patiešām esi, nekad nerada problēmas, nav jāpieliek nekādas pūles, lai vienkārši atslābinātos un būtu tam, kas tu JAU ESI.
Patiesībā visi centieni būt par to, kas tu neesi prasa daudz lielāku piepūli.
Tāpēc varbūt labāk apstāties un beigt parpūlēties… un vienkārši BŪT?
Čaks Hillings “Sēklas Dvēselei”
Tulkoja: Ginta FS