Mazā laimes rūpnīciņa

laimes rupnicina

Katra sieviete ir “maziņa laimes rūpnīciņa”! Diemžēl šodien – tikai potenciāla, jo, sākot jau no bērnudārza meitenes, nākamās sievietes māca būt vīriešiem – tas nozīmē, taisīt karjeru, mācīties matemātiku, ķīmiju un kaut ko sasniegt.

Taču laime jau ir šeit – sievietes ķermenī. Jau būdama pavisam maziņa meitenīte, vēdiskā sieviete zināja, ka viņā ir bagātības un pārpilnības enerģija un galvenais uzdevums bija saglabāt to, ko Dievs viņai dāvājis.

Jāsaprot, ka bez šīs parpilnības enerģijas un spējas baudīt nekas nebūs. Tas ir tas, kas pievelk vīrieti. Caur šo sievieti plūst laimes straume, bet viņš – vīrietis to bauda.

Kāpēc bruņinieki agrāk cīnījās par savu sirds dāmu? Kāpēc cēlie vīri savām sievietēm dāvināja dāsnas dāvanas?

Viņi zināja šo noslēpumu: ja sieviete būs laimīga, apmierināta un būs viņam blakus, viņam būs gan laime, gan bagātība.

Marina Lanskaja
Foto: Jevgēņijs Litovčenko
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Sievietes vēlmes

sieviskibas pasapzina

Sievietes vēlmes ir viņas “dzīves enerģijas” atspoguļojums.

Ja viņa ir dzīve, tātad vēlmes ir. Ja vēlmju nav – viņa ir “zombijs”. Vēlmes var būt dažādas, tām nav obligāti jābūt materiālām: kleita vai ceļojums, pilnībā bagātinošas – baudīt dabu, paelpot svaigu gaisu parkā, pabarot vāveres vai piekārt aizkarus, pārstumt skapi vai aiziet ciemos…

Vēlmes tā ir sievietes daba. Neļaujot savām vēlmēm īstenoties, tu kropļo savu sievišķo būtību. Un pēc tam ilgi vari brīnīties, kur pazudusi labklājība un veselība un, kāpēc.

Ja sieviete uz jautājumu “ko tu gribi?” nevar ilgāk kā pāris minūtēs atrast atbildi, ar viņu kaut kas nav labi. Savai dabai sekojoša, vesela un mundra sieviete gandrīz uzreiz pateiks, ko grib: ēst, gulēt, vannu, masāžu, pie friziera, aizbraukt ciemos pie mammas utt.

Ar savām vēlmēm mēs radām vīrietim iespējas. Ja sievietei nav vēlmes – vīrietim nav iespēju augt un attīstīties.

Ja nav iespējas tūlīt un tagad dabūt to, ko vēlies, tas galīgi nav iemesls atteikties no sava sapņa. Vienkārši ieliec savu vēlmi kastītē ar uzrakstu “Tad, kad radīsies iespēja”.

Nekad nevajag uzskatīt savu velmi par sliktu, ja tā atnākusi laikā, kad tev un tavam vīram ir grūti laiki. Vēlme vienmēr ir laba. Un savam vīrietim pasaki: es vēlos. Kad būs tāda iespēja. Man jau tagad ir labi kopā ar tevi, bet vēlāk būs vēl labāk. Un viņš noticēs, ja tu pati tam ticēsi un izjutīsi šo savu vēlmi. Neviena vēlme nenāk pie mums bez iespējas to realizēt, jo realizācijas iespēja ir ietverta pašā vēlmē. Iespējams, vēl nav pienācis īstais laiks. Gadās, ka tā realizējas ne gluži tajā formā, ko biji iecerējusi. Nekas. Uzraksti savu sarakstiņu ar savām vēlmēm, patrenējies. Ar to mēs palīdzam tās atlaist un atbrīvojam telpu, mēs ļaujam sev mierīgi gulēt.

Kāds var teikt: priekš kam rakstīt, viss tāpat jau ir skaidrs? Nu, nē! Vēlmes labāk “izvilkt” un glabāt kaut kur atsevišķi. Uzrakstīsi un būs tev miers. Šajā sarakstiņā tu radīsi mieru – ja reiz uzrakstīts, var nepārdzīvot, piepildīsies – vai arī izrādīsies, ka ir arī tadas vēlmes, kuras nepiepildās, jo nav tavas, tātad netērēsi velti enerģiju par tām domājot.

Uzraksti sarakstiņu!

T. Poļakova
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Vēstule meitai

zimejums Софья-Облачко-☁

«Padomi manai 13 gadīgajai meitai. Atvērt  tad, kad manis vairs nebūs» – joku vēstule-testaments, publicēta avīzē The Times.

Lūk, Mīļā, tikai nedaudzas lietas, kuras es uzzināju pateicoties savai pieredzei un kuras, iespējams, noderēs arī Tev Tavā dzīvē. Saraksts nav pilnīgs, bet iesākumam būs gana. Bez tam, pateicoties apdrošināšanai, es Tev atstāju kaudzi naudas, tā kā vari pa taisno doties uz eBay un sapirkties sev vintāžas kleitas, kuras Tev tik ļoti patīk. Tu tajās izskaties tik skaista. Tu vienmēr esi skaista.

GALVENAIS – pacenties būt labs cilvēks. Tu jau esi labs cilvēks, mana maziņā, – Tevī ir tik daudz labestības, ka man sirds vai plīst un es tik ļoti vēlos, lai Tu tāda arī paliktu. Turpini krāt sevī gaismu. Vienkārši apsoli sev, ka starosi pastāvīgi un nemainīgi, – kā lampiņa, kura izstaro siltu gaismu. Cilvēki vēlēsies pieiet Tev tuvāk, lai sajustos laimīgāki, un kaut ko izlasītu tavos gaismas staros. Tu spoži starosi tumsas pasaulē un bangojošajās straumēs, un tas Tevi pasargās no trauksmes par lietām, kuras mūs iztukšo – “būt modernai un krutai”, “būt veiksmīgākai par visiem pārējiem” vai “būt tievai”.

OTRAIS – vienmēr atceries, ka deviņos no desmit gadījumiem Tev ir nevis nervu sabrukums, bet gan vienkārši ir vajadzīga silta tēja un cepumiņš. Tu būsi pārsteigta, cik bieži mēs jaucam vienu ar otru. Katram gadījumam, lai vienmēr Tev rokas stiepiena attālumā ir liela kaste ar cepumiem.

TREŠAIS – vienmēr novāc tārpiņus no trotuāra un noliec zālītē. Viņiem izdevusies slikta diena, ja reiz izrāpojuši tik bīstamā vietā, bet viņi taču nes tik daudz labuma… uzirdina zemi un vēl kaut ko (par šo pajautā tētim, es šobrīd cenšos neiegrimt sīkumos).

CETURTAIS – par saviem draugiem izvēlies tos, kuri tuvāki Tev – īstajai, tāpēc, ka Tev viegli ar viņiem jokoties un Tu ar viņiem jūties tā, it kā būtu uzvilkusi savu pašu labāko kleitu, pat, ja tajā brīdī esi tikai krekliņā. Nekad nemīli to, kuru, Tavuprāt, vajadzētu uzlabot, vai to, kurš liek Tev domāt, ka jāuzlabo ir Tevi. Pasaulē ir puiši, kurus pievelk meitenes, kuras izstaro gaismu; viņi stāvēs Tev blakus un klusā balsī čukstēs Tev ausī, un no šiem vārdiem prieks ielīs Tavā sirdī. Grāmatas par vampīriem ir īstenība. Iedur dunci viņiem sirdī un mūc.

Draudzējies ar savu ķermeni. Un nekad nedomā par to, kā par problemu. Laiku pa laikam noglāsti savas kājas un pateicies tām, par to, ka tās prot skriet. Uzliec rokas sev uz vēdera un baudi to, cik Tu esi silta un mīksta, – nenogursti brīnīties par to pasauli, kas pulsē Tevī, par šo brīnišķīgo dzīvo pulksteni, kurš tikšķ, – es tā darīju, kad nēsāju Tevi zem sirds un sapņoju par Tevi katru nakti.

Kad nezini, ko teikt sarunā, – uzdod jautājumus. Pat tad, ja Tu atrodies blakus cilvēkam, kurš kolekcionē 70-to gadu naglas un skrūves, jo, iespējams, Tev nekad vairs nebūs iespējas par 70-to gadu skrūvēm un naglām uzzināt tik daudz, cik šobrīd, un Tu nekad nezini, kurā brīdī Tev šīs zināšanas var noderēt.

Te nu es plūstoši pāreju pie nākamā padoma: dzīve dalās BRĪNIŠĶĪGAJOS LAIKOS, kurus Tu baudīsi un DRAŅĶĪGAJOS NOTIKUMOS, kuri nākotnē pārvērtīsies par aizraujošiem stāstiem un anekdotēm. Lai cik grūti arī klātos, Tu visu spēsi pārciest, ja iedomāsies, kā pēc daudziem gadiem Tu draugiem par to stāstīsi un viņi aizrautīgi klaigās: “Tiešām?! Nē! Tas nevar būt!”

Mazā, pacenties ieraudzīt pēc iespējas vairāk saulrietu un saullēktu. Pamet visu, lai paostītu skaistās rozes ceļmalā. Vienmēr tici, ka vari izmainīt pasauli – pat tad, ja tas ir tikai drusciņ, tāpēc, ikviens “drusciņ” gaida to, kas viņu izmainīs. Ceļo pa dzīves ceļiem kā sudraba akmentiņš, – lai mūzika dod Tev spēku un enerģiju; grāmatas lai kļūst par kartēm, kas norādīs Tev ceļa galamērķi.

Dāsni uzņem viesus un nepārstaj mīlēt, dejo ērtos apavos un runā ar tēti un Nensiju par mani katru dienu un nekad, nekad nesac pīpēt. Tas ir tas pats, kas nopirkt mazu smieklīgu pūķīti, kurš pēc laika izaugs un nosvilinās pie velna visu Tavu māju.

Mīlestībā, Mamma

Autors: Nezināms
Zīmējums: Sofija Oblačko
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS