Mīli savu ienaidnieku

Prasme izdzīvot sāpes ir varens impulss cilvēka attīstībai.Kad cilvēks bēg no sāpēm, cenšas no tām paslēpties savā komforta zonā, viņš apstādina savu attīstību.Kad cilvēks saprot, ka līdztekus priekam ir arī sāpes, viņš palielina savu potenciālu un attīstās. Prasme pieņemt sāpes ir prasme prognozēt nākotni.
Neticīgais no sāpēm bēg, cenšas nospiest to, kurš ar viņu strīdās, un tas nozīmē, ka viņš atrodas zemā attīstības līmenī.
Savukārt ticīgam cilvēkam, kurš pieņem sāpes, kurš spēj pateikt: “saki man taisnību, es zinu, ka tas sāpēs, taču tas man ir vajadzīgs”, attīstība turpinās.Kad cilvēki ir patiesi atklāti un viens otram spēj pateikt sāpīgu patiesību, pateikt to ar mīlestību un cieņu, viņi palīdz otram attīstīties. Parasti tie ir draugi. Bet tur, kur mīlestības nav, bieži vien skan tikai komplimenti un glaimi un attīstība beidzas.Tas valdnieks, kuram saka tikai komplimentus, tiks nogalēts – tā ir pasaules vēsture.Kāpēc “Mīli savu ienaidnieku”? – tā ir augstākā dialektika.Ienaidnieks ir cilvēks, kurš var tev nodarīt vislielākas sāpes, bet tev vinš jaiemīl. Ko tas nozīmē?Tas nozīmē, ka tu pilnībā pieņem dievišķo gribu un caur tavu ienaidnieku tev tiek dota iespēja attīstīties. Ja tev nav ienaidnieku, tu mirsti. Ja tev nav oponentu, tu esi pārstājis attīstīties. Kad ir sāpes, kad ir konkurenti, kad ir pretējais viedoklis, tad notiek attīstība.

Sergejs Lazarevs
Tulkoja: Ginta Filia Solis