Karaliskas privilēģijas

80772253_2632350683509490_5344456869903597568_n

Mani Mīļie, cik gan liela muļķība ir kaunēties par savu likumīgo nekonedarīšanu…
Cik stulbi ir steigties tad, kad esi pārguris, tikai tāpēc, ka baidies nosodījuma…
Cik milzīga kļūda ir domāt, ka tikai pastāvīgi aktīvs cilvēks ir efektīvs…
Efektīvs cilvēks ir tas, kuram ir laba laika izjūta un tas, kurš prot laiku pakļaut sev, nevis dzīvot mūžīgā verdzībā…
Jā, kavēšanās ir verdzība…

Un vēl, paradoksāli, taču laika vergs sev iekšēji atļauj klusiņām zagt laiku gan sev gan citiem un tā ir bezkaunība…

Karaliska privilēģija ir prast pārvaldīt laiku, kā paša karaļvalsti…
Un karalis skaidri zin, kad un kam ir laiks…
Nevis drudžaini skatoties pulkstenī…
Nevis skrienot ar sekundēs sarakstītu plānotāju…
Nevis nemierīgi raustoties laikā nepaspēt…
Bet vienkārši, iemācoties just laiku un cienīt gan to gan sevi šai laikā…

Nekonedarīšana nav mēslainē izmests laiks…
Tas ir laiks, kas apstādina ikdienas autopilota steigu, kas diemžēl un sen jau kļuvusi par pastāvīgu ceļabiedreni un arī daudzu neirožu cēloni….

Iemācies apstādināt savu pulksteni…
Atrodi laiku laika apstādināšanai – un piedod par tautoloģiju…
Sajūti savu atslābināto ķermeni, ļaujot tam nesaspringt…
Ļauj atnākt jebkurām domām un emocijām, atceļot mūžīgo kontroli…
Atļauj sev gūt baudu no garšām, aromātiem, krāsām, taktilajām sajūtām…
Vēlies pabūt tikai ar sevi – atļauj sev to, nejūtot nekādus sirdsapziņas pārmetumus, ka neesi aizgājis ciemos tur, uz kurieni nevelk, vai uz koncertu, kurš šodien neizraisa nekādu interesi….
Gribi sarunas – sarunājies…
Sarunājies ar tiem, ar kuriem kopā nevajag skenēt katru izrunāto vārdu, un, ar kuriem kopā viens otram atļaujat būt sev pašiem; nespēlējot nekādas lomas….

Atgriez sev savas dzīvās clvēciskās reakcijas….

Un atceries, ka laiku pa laikam paslinkot ir ne tikai brīnišķīgi, bet arī ārkārtīgi vērtīgi….
Tāpēc, ka nodzīvot savu dzīvi mākslīgi radītā aktivitātes ziepju burbulī nozīmē nodzīvot laika verga nevis saimnieka dzīvi…

Samīļo sevi un savus mīļos maigā vasaras slinkumiņā;

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pat ļoti labi, ka vasara ir beigusies

rudens4

RUDENS, atklāti sakot un no sirds runājot, ir daudz labāks un mierīgāks laiks nekā vasara.

Redz, kā vasarā – visi pastāvīgi skraida un klaigā: “Ai, kā gan man nepalaist garām un nenobumbulēt šo vasaru! Lai nebūtu kā iepriekšējo reizi! Un vēl vienu reizi pirms tam”. Cilvēki gluži vai no ādas ārā lien un visi tādi nervozi, pastāvīgi kaut kur steidzas, ik pa brīdim sevi aptausta, lai redzētu, vai jau nav palaiduši kaut ko garām. Vasara vēl nav beigusies, ko???

Rudens, tas ir labi…

Vasarā cilvēki, kalendārā skatoties, drausmīgi streso: “Ai, jau divdesmitais jūnijs?! Nupat taču vēl bija otrais! Saproti?! Jau jūlijs! Un es vēljoprojām esmu balta kā velns! Un taukaina! Un vēl ne reizi neesmu peldējusies! Ak, Dievs! Ak, šausmas!”

Rudenī nekā tāda nav. Visiem nospļauties – septembris vai novembris.
Vispār, attiecībā uz gadalaiku nav nekādu emociju. Visi labestīgi dodas savās gaitās un mierīgi uztver jebkuru datumu.

Bet vasarā ir tik daudz klapatu – vienkārši šausmas! Puspliks skraidi, nedod Dievs, kaut ko palaidīsi garām. Noteikti ir jāpeldās! Tā taču vasara, beidzot! Nirsti un šķel viļņus ar savu bronzas krāsas krūti. Atklāj peldsezonu un kamēr lūpas nekļūst zilas, no ūdens ārā nelien.

Un, protams, vasarnīca! Šašliki, vistiņas, kurini ugunskurus līdz rītam, sauļojies līdz sliktai dūšai, lai arī āda jau trešo reizi nogājusi – sauļojies, uzkrāj vitamīnus!

Noteikti saēdies zemenes, līdz pat diatēzei, ēd – no rīta, pusdienā un vakarā, neaizmirsti selfiju uztaisīt, kamēr grozi pilni un noteikti ieliec instagramā – iedvesmai. Un ābolus laikus sāc ēst, un avenes – fotogrāfē un ēd – un, galvenais, tas viss tavs, paša audzēts, bez ķīmijas taču! Zini, kāds labums!

Un pārgājiens ar teltīm un izbrauciens ar laivām! Lieliski. Dzīvojam pilnu krūti, romantika!

Rudenī nekā tāda nav. Rudenī izej uz balkona, paskaties – apmācies, lietus, drēgns. Un izdomā, ka nekur neiesi. Tālāk no grēka. Apsēdies pie televizora, seriāliņu paskaties, grāmatiņu palasies, internetā padzīvojies, tēju ar cepumiņiem paēdies, pagulies. Varbūt drusku skumjas uznāk, bet nekas. Un neviens tevi nenosoda – neviens neteiks: “Ko tad tu te sēdi, oktobris jau pašā plaukumā, bet tu taisies to garām palaist?!” Nē! Visi ar sapratni izturas pret sev līdzīgajiem. Tā kā, mieru, tikai mieru.

Un atkal, ja nu gadījumā pēkšņi laikapstākļi kļūst pavisam ne rudenīgi – vai nu pēkšņi aukstums iestājas, vai paliek siltāks, neviens nebrīnās un nešausminās par to, ka vasaras drēbes jau skapī noslēptas vai ziemas zābaki vēl nav izvilkti. Visi visu uztver ar sapratni.
Sēdi pavisam mierīgs, dienas neskaiti, atpakaļ neskaties un nekas tev nav jāpaspēj. Ne peldēties, ne sauļoties, ne tievēt. Rudenī ir labi – daudz labāk, kā vasarā.
Savu atskaiti beidzu!
🙂 🙂 🙂 🙂
Autors: Jakovs Kogans
Avots: econet.ru
Katerinas Kozuņenko lelles un bildes
Tulkoja: Ginta FS