Mani Mīļie, cik gan liela muļķība ir kaunēties par savu likumīgo nekonedarīšanu…
Cik stulbi ir steigties tad, kad esi pārguris, tikai tāpēc, ka baidies nosodījuma…
Cik milzīga kļūda ir domāt, ka tikai pastāvīgi aktīvs cilvēks ir efektīvs…
Efektīvs cilvēks ir tas, kuram ir laba laika izjūta un tas, kurš prot laiku pakļaut sev, nevis dzīvot mūžīgā verdzībā…
Jā, kavēšanās ir verdzība…
Un vēl, paradoksāli, taču laika vergs sev iekšēji atļauj klusiņām zagt laiku gan sev gan citiem un tā ir bezkaunība…
Karaliska privilēģija ir prast pārvaldīt laiku, kā paša karaļvalsti…
Un karalis skaidri zin, kad un kam ir laiks…
Nevis drudžaini skatoties pulkstenī…
Nevis skrienot ar sekundēs sarakstītu plānotāju…
Nevis nemierīgi raustoties laikā nepaspēt…
Bet vienkārši, iemācoties just laiku un cienīt gan to gan sevi šai laikā…
Nekonedarīšana nav mēslainē izmests laiks…
Tas ir laiks, kas apstādina ikdienas autopilota steigu, kas diemžēl un sen jau kļuvusi par pastāvīgu ceļabiedreni un arī daudzu neirožu cēloni….
Iemācies apstādināt savu pulksteni…
Atrodi laiku laika apstādināšanai – un piedod par tautoloģiju…
Sajūti savu atslābināto ķermeni, ļaujot tam nesaspringt…
Ļauj atnākt jebkurām domām un emocijām, atceļot mūžīgo kontroli…
Atļauj sev gūt baudu no garšām, aromātiem, krāsām, taktilajām sajūtām…
Vēlies pabūt tikai ar sevi – atļauj sev to, nejūtot nekādus sirdsapziņas pārmetumus, ka neesi aizgājis ciemos tur, uz kurieni nevelk, vai uz koncertu, kurš šodien neizraisa nekādu interesi….
Gribi sarunas – sarunājies…
Sarunājies ar tiem, ar kuriem kopā nevajag skenēt katru izrunāto vārdu, un, ar kuriem kopā viens otram atļaujat būt sev pašiem; nespēlējot nekādas lomas….
Atgriez sev savas dzīvās clvēciskās reakcijas….
Un atceries, ka laiku pa laikam paslinkot ir ne tikai brīnišķīgi, bet arī ārkārtīgi vērtīgi….
Tāpēc, ka nodzīvot savu dzīvi mākslīgi radītā aktivitātes ziepju burbulī nozīmē nodzīvot laika verga nevis saimnieka dzīvi…
Samīļo sevi un savus mīļos maigā vasaras slinkumiņā;
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ginta Filia Solis 