Ir vajadzīga drosme

drosme

Tā ir drosme paskatīties acīs savām bailēm. Tā ir drosme uzsākt, drosme turpināt un drosme pabeigt.

Drosme uzsākt – tāpēc, ka jau bija sāpīgi. Daudzas reizes – ar citiem. Ir vajadzīga drosme, lai atkal noticētu, lai atvērtos, lai pieņemtu.

Pieņemtu to otro, kurš galīgi nav tev līdzīgs un nav līdzīgs tiem, kuri bija pirms tam. Ir vajadzīga drosme, lai viņu ieraudzītu. Ir jābūt tik ļoti godīgam, lai izdotos ieraudzīt.

Aiz sāpju polsterējuma un aiz rētām, kas radušās, aizdzīstot brūcēm. Aiz aizstāvības bruņām un aizsardzības radzēm. Ir jābūt drosmei atvērties un doties nezināmajā.

Ir vajadzīga drosme, lai turpinātu. Pat tad, kad šķiet nejauši, bet patiesībā trāpa sirdī. Pat tad, kad neciešami, aizskaroši, netaisnīgi un nepelnīti. Ir jābūt drosmei, lai noskaidrotu. Ir jābūt drosmei aiz tā visa ieraudzīt savu sāpīgo.

Ir vajadzīga drosme, lai saprastu, nevis vainotu. Ir vajadzīga drosme, lai pieņemtu tuva cilvēka vājības un trūkumus. Ir vajadzīga drosme, lai pieņemtu savējos un nebūtu ideāls.

Ir vajadzīga drosme, lai palūgtu piedošanu. Drosme, lai atzītu savas kļūdas un apzinātos savu atbildību.

Ir vajadzīga drosme, lai piedotu. Drosme spert izšķirīgu soli pretī otram cilvēkam. Patiesu un mīlestības pilnu, neatkarīgi no tā, kas tālāk notiks ar attiecībām.

Ir vajadzīga drosme, lai pabeigtu. Ir vajadzīga drosme pabeigt visu, kas iztukšots. Pabeigt, kad reizi no reizes sāp. Ir vajadzīga drosme būt laimīgam. Ir vajadzīga drosme neciest sāpes, jo nav nekādu citu mācību stundu, izņemot tās, ko pats sev radi. Ir vajadzīga drosme, lai aizietu no mācību stundas, kad visu esi sapratis, ticis skaidrībā un beidzot ir gana.

Ir vajadzīga drosme pabeigt, kad blakus ir svešais. Ir jābūt drosmei, izvēloties dzīvi kopā ar saviem tuvajiem. Pat tad, ja dažkārt ir sarežģīti un brīžam pat neciešami, vienalga – ar tuvajiem, savējiem.

Ir vajadzīga drosme meklēt savējo. Ir vajadzīga drosme viņu izvēlēties. Vienmēŗ. Jebkuros apstākļos. Pat tad, kad visa pasaule ir pret to. Ir jābūt drosmei aizstāvet no naidnieka, no draugiem, kuri uzvedas kā naidnieki, no tuviniekiem, kuri uzvedas ne kā tuvinieki, no sevis paša – dažkārt sliktā. Ir vajadzīga drosme lai aizstāvētu savu izvēli.

Ir vajadzīga drosme pieņemt pārbaudījumus un izturēt. Kad zini, kad jūti, kad esi pārliecināts – tas ir tas, “tas pats”.

Pat tad, ja neesi pārliecināts, ir vajadzīga drosme riskēt. Izdarīt bez garantijām. Ja piemānīsi sevi šoreiz, drosme būs vajadzīga nākamajā reizē, kad satiksi savējo. Tu jau zināsi, ko nozīmē būt drošsirdīgam. Tu nebaidīsies.

Ir vajadzīga drosme. Drosme sākt, turpināt un pabeigt

Ir vajadzīga drosme mīlēt. Katru reizi – no visas sirds un ar visu dvēseles spēku.

Ir vajadzīga drosme, lai dzīvotu.

© Lilija Ahremčika
FOTO: pixabay
Tulkojums © Ginta Filia Solis

 

Advertisements

Ja tev nav 10 minūšu sev, tad tev nav dzīves

pateicos5

Entonija Robinsa 10 minūšu rīta rituāls

Cilvēki man ļoti bieži jautā: kā tu pamanies būt pastāvīgi tik enerģisks? Tas droši vien ir tāpēc, ka savos semināros es to visu mācu. Taču īstais iemesls ir tajā, ka es sevi sagatavoju. To es daru gadiem ilgi. Es mainu savu fizioloģiju, radikāli mainot elpošanas šablonu un to izdarīt var dažādos veidos.

Bet šīs “10 minūtes sev” katru rītu es daru tāpēc, ka tas ir tas, ko es izbaudu.

1. Trīs ar pusi minūtes tīras pateicības par trim lietām.
Un es vienkārši izvēlos vienu no tām: vējš manā sejā….manu bērnu sejas. Visu, ko vien vēlos.

Tāpēc, ka es nevēlos būt kosmonauts, kurš aizlidojis uz mēnesi, uzskatījis to par piedzīvojumu, pēc tam atgriezies uz zemes un dzīvo depresijā, jo nesaprot, ko darīt līdz sava mūža beigām.
Iemesls pateicībai ir 2 emocijas, kas bojā mūsu dzīvi visvairāk: bailes un dusmas.

Un tu nevari būt pateicīgs un baidīties vienlaicīgi. Tas nekad nemēdz būt kopā. Un tu nevari dusmoties un būt pateicīgs vienlaicīgi.

Un tāpēc, ja tu sāc savu dienu ar pateicībām, tu ātrāk kusties uz priekšu – tuvāk laimei.

2.  Pēc tam es veltu trīs minūtes tam, lai pievērstu uzmanību trim manu darbību rezultātiem.Ieraudzīt to, kas ir sasniegts. Es redzu, ka kaut kas ir izpildīts, pabeigts un pateicos par to. Es to daru daudzu gadu garumā. Tas ir mans pamats un bāze.

3. Un trešais, ko daru: es domāju par to, kā es varētu mīlēt vairāk.

Tāpēc, ka mīlestība man nozīmē darbību. tas nav vārds. Tā nav emocija. Ja tu mīli, tu atbilstoši rīkojies. Es mīlu, tātad, ko es varu izdarīt?!
Tas ir pavisam neliels 3 soļu process, kas dara galu visām ciešanām.

 

Avots: www.econet.ru/
Autors: © Entonijs Robinss
Tulkoja: Ginta FS