Alkatīgs laikmets rada alkatīgu mentalitāti

Arvien biežāk mēs vēlamies “lai mums pieder”. Tā vietā, lai vēlētos kļūt par māti – “gribu bērnu”. Tā vietā, lai vēlētos kļūt par sievu – “gribu vīru” un tā tālāk. Aiz šiem valodas smalkumiem slēpjas cilvēka attieksme pret dzīvi, viņa devīze: vai nu – es kādam, vai kāds – man… Savā vēlmē iegūt sev, mēs salaužam dzīves, salaužam sirdis un ciešam no vientulības…

Īpašniekam vienmēr būs par maz ar to, kas ir. Par maz naudas, varas, par maz vienas sievas, par maz draugu, par maz jautrības, par maz pašam sevis. Patērētājs, kuram nav savas paša būtības, sastāv no tā, kas viņam pieder.

© Erihs Fromms
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Laime

Kāda skaista un bagāta dāma savam psihiatram bieži bija sūdzējusies par dzīves tukšumu un bezjēdzīgumu.
Un tā, šī dāma reiz pieteica vizīti pie kāda gudrā un viedā. Viņu nodarbināja dzīves jēgas un laimes meklējumi. Kad apmeklētāja bija izstāstījusi sava nāciena iemeslu, padomdevējs pieaicināja kādu vecu sievieti, kura birojā tobrīd uzkopa grīdas, un teica: ”Es lūgšu Mēriju pastāstīt to, kā viņa atrada laimi. Lūdzu, uzklausiet viņu.”
Sieviete nolika malā slotu, apsēdās uz krēsla un sāka stāstīt: “Mans vīrs nomira no malārijas. Pēc trim mēnešiem mašīna notrieca dēlu. Viņš bija uz vietas beigts. Man vairs nebija neviena. Nekā nebija atlicis. Nevarēju ne gulēt, ne ēst. Es vairs nesmaidīju, domāju tikai par to, kā izbeigt šo dzīvi. Te kādu vakaru, nākot no darba, man no mugurpuses līdzi sāka skriet mazs kaķēns. Viņš sekoja man līdz pat mājai. Ārā bija auksts un es iežēlojos par mazuli- ielaidu iekšā, tad iedevu padzerties pienu. Kaķēns kāri izdzēra pienu un rūpīgi izlaizīja trauciņu sausu. Tad pieglaudies manai kājai, sāka murrāt. Pirmo reizi pēc daudziem mēnešiem- es pasmaidīju.
Galvā ienāca doma- ja jau tāda nieka palīdzība kaķēnam lika man atplaukt smaidā, varbūt, ja darītu ko labu cilvēkiem, tad kļūtu laimīga…
Nākamajā dienā izcepu cepumus un aiznesu tos slimajam kaimiņam. Kopš tās dienas ik dienu centos izdarīt kādam ko labu. Biju laimīga, redzot citus laimīgus.
Kopš tā laika naktīs mierīgi un saldi guļu, apetīte ir atgriezusies, jūtos priecīga par dzīvi.
Es atradu laimi, dodot to citiem.”
Bagātā sieviete, izdzirdējusi šo dzīves stāstu, sāka raudāt. Viņai bija viss, ko varēja nopirkt par naudu, bet nebija tā, ko nevar par naudu nopirkt.
Dzīves skaistums nav atkarīgs no tā, cik laimīgs esi; bet no tā, cik laimīgi citi var būt tevis dēļ…
Laime ir tas, kas esi tu, nevis tas, kas tev pieder.
Laime nav mērķis, laime ir ceļojums.
Laime nav rīt, laime ir šodien.
Laime ir lēmums.

Tulkoja: Ginta FS

Atkal: SĪKUMI

Girl Playing in Park — Image by © Darius Ramazani/Corbis

Jautājums:

Kā sevi motivēt tam, lai nodarbotos ar sportu, ja ir slinkums iet uz sporta zāli? Kā ieaudzināt sevī disciplīnu?

Atbilde: 

Izstrādā disciplīnu Sīkumos!

Sagribēji izmazgāt zobus? Ej un izmazgā!

Gribi tēju? Aizej, uzvāri un baudi tēju!

Nolēmi pavingrot? Atspiedies kaut trīs reizes, pietupies – kaut desmit reizes.

Dari uzreiz un kaifo no tā!

Saki sev, ka šajā mirklī tu kļūsti bagātāks, jaunāks, stiprāks un skaistāks. Kad tu vari sevi pārvarēt un izdarīt to, tā arī ir disciplīna.
Ja to darīsi regulāri, bet ne pārāk bieži + nelielīsies ar to, tad pēc kāda laika sapratīsi, ka ar lielu prieku ej uz sporta zāli un tev viss sanāk lieliski. Taču atceries – sporta zāle nav panaceja. Tu vari vienkārši staigāt pa parku, 4-5 kilometrus, pirms tam izsakot apgalvojumu, ka ar katru soli tu kļūsti arvien veselāks, laimīgāks, bagātāks (vai ko citu) un vari baudīt dabu, aizmirstot par to, ka nupat izteici nolūku.
Dodot savam ķermenim vienkāršas fiziskās slodzes un, tajā pat laikā atrodoties labā noskaņojumā, izsakot radošus nolūkus + neķeroties pie rezultāta, tu JAU kļūsti lielisks – tātad radi motivāciju un tajā pat mirklī realizē to.

Autors: Aleksandrs Paļijenko

Ja esi bagāts, nedomā par to…

Kāda starpība, kurš stiprāks, kurš gudrāks, kurš skaistāks, kurš bagātāks? Gala rezultātā, nozīme ir tikai tam, vai esi laimīgs cilvēks, vai neesi.

Šeit dažas domas no pagājušā gadsimta spilgtākā mistiķa un domātāja OŠO
(Vikipēdijā: Osho, 1931 – 1990, īstajā vārdā Bhāgavans Šrī Radžnišs, pazīstams arī kā Acharya Rajneesh un Chandra Mohan Jain, bija indiešu garīgais skolotājs un rakstnieks).  

1. Katra darbība noved pie acumirklīga rezultāta. Vienkārši esi modrs un vēro! Nobriedis cilvēks ir tas, kurš vērojis sevi un atradis to, kas viņam ir pareizi un kas – nepareizi, kas labi un kas – slikti. Un pateicoties tam, ka to viņš atradis pats, viņam ir milzīga autoritāte, pat tad, ja visa Pasaule viņam teiks pretējo, nekas viņā pašā neizmainīsies. Viņam ir sava pieredze, uz kuru balstīties un ar to pietiek.
2. Visi mēs esam unikāli. Nekad nevienam nejautā, kas pareizi un kas – nepareizi. Dzīve ir eksperiments, kura gaitā nākas noskaidrot, kas ir pareizi un kas – nepareizi. Dažkārt, iespējams, tu rīkosies nepareizi, taču tas tev dos nepieciešamo pieredzi, no kura pēc mirkļa tu gūsi labumu.
3. Gadās brīži, kad Dievs pienāk un klauvē pie tavām durvīm. Tā tad arī ir Mīlestība – pie tavām durvīm klauvējošs Dievs. Caur sievieti, caur bērnu, caur vīrieti, caur mīlestību, caur ziedu, caur saullēktu vai saulrietu… Dievs var klauvēt miljons dažādos veidos.
4. Vēlme būt neparastam ir ļoti parasta vēlme. Atslābināties un būt parastam – tas patiešām ir neparasti.
5. Dzīve – tas ir noslēpums. To nevar prognozēt. Taču ir daudz cilvēku, kuri vēlētos dzīvot prognozējamu dzīvi, tāpēc, ka tad nebūtu baiļu. Viss būtu noteikts un nebūtu nekādu šaubu.
6. Vispirms kļūsti par vientuļnieku. Vispirms sāc gūt baudu pats no sevis. Vispirms kļūsti tāds patiesi laimīgs, ka nebūs nekādas nozīmes tam, ja neviens pie tevis neatnāks: tu esat piepildīts un pārpildīts. Ja neviens nepieklauvēs pie tavām durvīm, tad vienalga — viss ir kārtībā — neko tu neesi palaidis garām, tu negaidi, ka kāds pieklauvēs. Tu esi mājās. Ja kāds atnāks — ļoti labi, lieliski. Ja neatnāks — arī ļoti labi, lieliski. Tad tu varēsi veidot attiecības ar cilvēkiem. Un to darīsi kā saimnieks, ne kā vergs un, ne kā nabags.
7. Ja esi bagāts, nedomā par to. Ja esi nabags — neuztver nopietni savu nabadzību. Ja esi spējīgs dzīvot pasaulē, atceroties to, ka pasaule ir tikai teātra izrāde, tu būsi brīvs un ciešanas tevi neskars. Ciešanas ir pārāk nopietnas attieksmes pret dzīvi rezultāts; svētlaime — spēles rezultāts. Uztver dzīvi kā spēli, priecājies par to.
8. Drosme — tā ir kustība nezināmajā, neatkarīgi no bailēm. Drosme — tā nav bezbailība. Bezbailība notiek tad, kad kļūsti arvien drosmīgāks un drosmīgāks. Tā ir augstākā drosmes pakāpe — Bezbailība; drosme, kas kļuvusi absolūta. Taču pašā sākumā atšķirība starp gļēvuli un drosminieku nav nemaz tik liela. Vienīgā atšķirība ir tā, ka gļēvulis klausa savām bailēm un seko tām, bet drosminieks atstāj tās malā un kustās tālāk. Drosminieks dodas nezināmajā, neskatoties uz visām savām bailēm.
9. Tu mainies katru brīdi. Tu esi UPE. Šodien tā tek vienā virzienā un klimatā. Rīt — jau citā. Es ne reizi neesmu redzējsi vienu un to pašu seju divreiz. Tā mainās. Tā pastāvīgi mainās. Taču, lai to ieraudzītu, ir svarīgi, lai būtu redzīgas acis. Savādāk nolaižas putekļi un viss kļūst vecs un šķiet, ka viss jau ir bijis.

Klausies apzinātāk. Modini sevi. Kad jūti, ka apnicis, iesper sev kā nākas. Sev – ne kādam citam. Atver acis. Pamosties. Un klausies atkal!

OŠO

Tulkoja: Ginta FS

Foto: Valērijs Vedrenko “Selfijs”

Pateicības katrai dienai

Visi mēs zinām, ka pateicība ir laimes un pārticības noslēpums. Neskatoties uz to, daudzi cilvēki aizmirst par pateicību. Tik viegli ir koncentrēties uz to, kā pietrūkst, tā vietā lai pateiktos par to, kas ir.
Pat tad, ja šķiet, ka nemaz tik daudz jums nepieder.

Esiet pateicīgi Dievam:

• Par vīru, kurš krāc pa naktīm: tātad viņš nav pie mīļākās.
• Par dēlu, kurš spēlē savas datorspēles: tātad nevazājas pa ielām.
• Par nodokļiem, kurus maksājat: tātad jums ir darbs.
• Par trauku kaudzi, kas jānomazgā pēc ballītes: tas nozīmē, ka jums ir draugi.
• Par apģērbu, kurš kļūst par mazu: tātad jums ir pietiekami daudz ēdamā.
• Par jūsu ēnu: tas nozīmē, ka apkārt ir daudz saules.
• Par mauriņu, kurš jāpļauj, par logiem, kas jāmazgā, aizsērējušām kanalizācijas caurulēm, kas jātīra: tātad jums ir mājas.
• Par žēlabām par valdību: tātad jums ir vārda brīvība.
• Par vietu pašā parkinga galā: tātad esat spējīgi staigāt un vēl vairāk – jums ir mašīna.
• Par sievieti, kura bļauj jums tieši ausī: tātad jūs esat spējīgs dzirdēt.
• Par kaudzi veļas, ko mazgāt: tātad jūsu ģimenei ir apģērbs.
• Par nogurumu dienas beigās: tātad vēl jūs varat kārtīgi pastrādāt.
• Par modinātāju, kurš rītausmā jūs modina: tātad jūs vēljoprojām esat dzīvi.

Jau vairākus gadus katru rītu, kad pieceļos, viens no pirmajiem darbiņiem ir ieraksts savā Pateicību grāmatā:
– par to, ka esmu dzīva, par to, ka esmu vesela un man blakus ir mani mīļie – ģimene – bērni, vecāki, vīrs, draugi, lieliski kolēģi, skolotāji. Par to, ka es katru dienu kļūstu arvien labāka, par to, ka mums ir ēdiens, dzēriens, apģērbs, mājas. Par to, ka manā zemē ir miers. Par to, ka man paveras milzum daudz iespēju un es varu tās izmantot. Par to, ka Dievs mani mīl, cilvēki mani mīl un es jūtos pateicīga. Un tā var rakstīt bezgalīgi – un tas nozīmē tikai vienu, es esmu TIK BAGĀTA!!!!!!

Tulkoja: Ginta FS