Par mīlestību pret sevi

zimejums Carolina-T.-Godina

♡ Mīlēt sevi nozīmē domāt un darīt tikai vistīrāko nodomu vadītam.

♡ Mīlēt sevi nozīmē pieņemt un mīlēt savu ķermeni tādu, kādu to radījis Visaugstākais, tavi vecāki-dievi un tu pats. Tas nozīmē rūpēties par savas Dvēseles mājvietu – savu ķermeni. Nodarboties ar fiziskajiem vingrinājumiem, ņemot vērā savas iespējas. Tas var būt gan sporta kluba, gan baseina, gan tenisa kortu apmeklējums vai arī regulāri fiziskie vingrinājumi mājās. Izvēle ir tava!

♡ Mīlēt sevi nozīmē barot sevi ar svaigu, kvalitatīvu pārtiku, kurā ir ne tikai vitamīni un minerālvielas, bet kura, pats galvenais, ir piepildīta ar tavu Mīlestību.

♡ Mīlēt sevi nozīmē iemācīties sevi slavēt un dāvināt sev kaut nelielas dāvanas. Slavēt sevi pat par vismazāko nieku, neatkarīgi no iegūtā rezultāta.

♡ Mīlēt sevi nozīmē iemācīties slavēt apkārtējos cilvēkus. Par visu! Mēs uz šīs Zemes esam nākuši tāpēc, lai iemācītos Mīlestību un nest šo gaismu tālāk Visumā. Slavēt otru cilvēku – tas nozīmē pieņemt viņu tādu, kāds viņš ir, neatkarīgi no tā, vai viņš mums patīk vai nepatīk. 

♡ Mīlēt sevi nozīmē pieņemt savus vecākus un savus bērnus tādus, kādi viņi ir. Tavi vecāki it kā ir tava pagātne, bet tavi bērni – tava nākotne.

Priecājies! Šeit un tagad apstājas visas negatīvās dzimtas programmas, kad tu iemācies Mīlestību!

(c) Valērijs Siņeļņikovs
Ilustrācija: Carolina-T.-Godina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Domā par savu dēlu tikai labu

mamma un dēls

– Domā par savu dēlu tikai labu. Vienmēr! Lai kas arī notiktu, saproti?! – katru dienu man saka Mīļotais. Viņš ir mans skolotājs.
… Mēs sēžam virtuvē pie galda. Es priecīgi gatavoju saviem puišiem garšīgas pusdienas un klāju galdu. Saša palūdza, vai var uz piecām minūtēm aiziet pie vectētiņa un apsolīja, ka uz pusdienām paspēs atgriezties. Galds bija jau uzklāts un gatavs kopīgai maltītei. Es nervozēju, tad liekot šķīvjus uz galda, tad sakārtojot salvetes un galda piederumus, kad pēkšņi pa logu ieraudzīju, ka dēls atgriežas no otras puses, nevis tās, kur dzīvo vectētiņš. Un, vēl…. Vēl viņš kaut ko slēpj aiz muguras.
– Mitja, Saša kaut ko ir sev nopircis un slēpj aiz muguras. Droši vien “Fantu”. Viņš taču zin, cik daudz tajā cukura un vienalga, – es piepūtos un demonstratīvi apsēdos uz krēsla, sakrustojusi rokas un atceroties vēl nesen notikušo incidentu ar šo dzērienu.
– Domā par savu dēlu tikai labu. Vienmēr! Lai kas arī notiktu, saproti?!, – Vīrs cieši ieskatījās man acīs.
– Jā…. labi… es saprotu…, – nevaru pretoties sava vīra vārdu spēkam. Viņš ir pārliecinošs. Šis viņa spēks ir jūtams pa gabalu. Es aizvēru acis un, neskatoties uz iekšējo cīņu, vienkārši teicu “Es mīlu tevi, Dēls! Svētīju!”
Iskanējas durvju zvans. Es pati nolēmu atvērt durvis un domās nosolījos sev nedusmoties un nerāt dēlu par kaitīgo dzērienu. Pagriezu atslēgu un ieraudzīju dēla priekā starojošo seju.
– Mammu! Tas Tev!

Un viņš pastiepa man baltu kā sniegs rožu pušķi.

Skudriņas par muguru… Vainas sajūta par to, ka es padomāju par savu dēlui sliktu… Dievs! Viņš vienkārši bija aizgājis pēc ziediem savai mammai.
– Manu mīļo dēliņ! Paldies Tev, Mīļais! – es viņu cieši piespiedu sev klāt un noskūpstīju viņa maigo vaigu. Asara lēni nopilēja uz viņa pleca, viņš maigi noslaucīja manu seju…
– Viņš pats nolēma tās nopirkt, – man ausī čuksteja Vīrs, – par savu paša sakrāto naudu, saproti….

Es sapratu… Un esmu laimīga.

Domājiet par saviem bērniem tikai labo. Vienmēr! Lai kas arī notiktu!
Mīlestībā, Natālija Kovaļova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Visu var izlabot

mate un meita

Visas savas līdzšinējās dzīves laikā šo es izlasīju tikai viena filosofa darbā. Un atcerēšos uz visu mūžu. Visi runā par traģiskajām un nelabojamām sekām, par bērnības aizvainojumiem, par neuzmanību, par aukstumu attiecībās un pat par cietsirdību. Kas sagrauj personību un dzīvi, atstājot briesmīgas rētas Dvēselē.
Un, kad mēs domājam par saviem vecākiem, mēs pat visam šim piekrītam. Un atceramies slikto.
Jā, pret mani slikti un netaisnīgi izturējās! Un, kad iedomājamies savus bērnus, jūtam rūgtumu. Mēs taču bijām tik jauni, tik nepieredzējuši. Tā cīnījāmies par dzīvi – vienkārši par iespēju izdzīvot. Un arī nodarījām saviem bērniem daudz netaisnību.
Tad, lūk. Visu var izlabot. Nav svarīgi, cik gadu ir bērniem. Vienkārši pret viņiem ir jāizturas labi, jāmīl, jāapskauj, jādāvina viņiem dāvanas, jāsaka labi vārdi. Un jādot viņiem to, ko par maz iedevām bērnībā. To, ko mūsuprāt, neesam iedevuši pietiekamā daudzumā. Jādod ar mīlestību un prieku. Un pazudīs visas šīs rētas, ievainojumi un citi nodarījumi. Un aizvainojums pāries. Nav svarīgi, cik bērniem gadu, – lūk, ko rakstīja šis humānais psihologs un filosofs.
Tieši šobrīd sāc to visu labot. Un viss būs kārtībā. Sliktais pazudīs un to nomainīs labais. Un dusmās pateiktie vārdi pazudīs ar mīlestības vārdu palīdzību. Visu var izlabot!
Kamēs vien esam dzīvi – visu var sakārtot. Tas darbojas gan ar vecākiem, gan bērniem, gan draugiem, ar kuriem esam sastrīdējušies un attālinājušies, un mokamies. Tādi vienkārši vārdi: “visu var izlabot”. Pat banāli. Bet es silti tev iesaku tā rīkoties. Un viss patiešām kļūs labāks.
Un Dvēselē būs silti un mierīgi…
© Anna Kirjanova
​​​​​​​Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta FS