Atklātība

Kā dēvēt visus tos laimīgos cilvēkus, kuri ir apmierināti ar savu dzīvi?

Un pirmais, kas man iešāvās prātā, bija “Atklātie”. Tie bija atklāti cilvēki, kuri dzīvoja ar savu vajadzības sajūtu. Vienkāršiem vārdiem runājot,  šiem cilvēkiem pietika drosmes būt neideāliem. Viņi bija apmierināti ar visu, jo viņiem pietika drosmes atteikties no priekšstatiem par to, kādiem viņiem jābūt.

Tādiem cilvēkiem bija vēl kas kopīgs. Viņi runāja par to, ka ir jāiemācās pirmajam pateikt: “Es tevi mīlu”, ka vajag prast rīkoties, kad nav nekādu veiksmes garantiju, par to, kā mierīgi sēdēt un gaidīt ārsta zvanu pēc ļoti nopietnas izmeklēšanas.

Viņi bija gatavi ieguldīties attiecībās, kuras var arī neizdoties, vēl jo vairāk, uzskatīja to par svarīgu priekšnoteikumu. Sanāca, ka viegla ievainojamība nav vājums.

Tas ir emocionāls risks, neaizsargātība, neparedzamība, un tā piepilda mūsu dzīves ar enerģiju katru dienu.

Pētot šo tēmu vairākus gadus, es nonācu pie secinājuma, ka spēja neslēpt savus trūkumus un būt godīgam – tas ir pats precīzākais instruments, ar ko mērīt  mūsu cilvēcību.

Brenē Brauna
Tulkoja: Ginta Filia Solis