Kā pareizi (ne)palīdzēt

glābsanas riņķis4.jpg

Es tev to nelūdzu… O, šī neērtā situācija, kad tu kaut ko dari cilvēka labā, bet viņš tev atbild: “Es tev to nelūdzu”. Vai arī, kad tu centies palīdzēt, bet, jo vairāk tu dari, jo ātrāk saruna (vai komunikācija vispār) izsīkst. Vai arī, kad tu palīdzi, palīdzi, bet vezums nekustas ne no vietas.

Tas aizvaino: jo tu taču tik ļoti iesaistījies, centies! Un tas izsit no sliedēm: sanāk, ka otram šī palīdzība vispār nav vajadzīga? Tu visu esi sapratis nepareizi? Vai arī tevi uzskata par muļķi? Viņš taču stāstīja, cik viņam ir slikti. Tu, kā jau draugs, atsaucies lūgumam pēc palīdzības. Kas vispār notiek?!
Taču fakts ir tāds, ka IR žēlošanās un IR lūgums pēc palīdzības. Žēlošanās nav lūgums. Cilvēks, aprakstot savas neveiksmes, var vienkārši žēloties, sūdzēties, nevēloties, ka kāds tajā kaut ko labotu. Tāpēc tad, kad tu pēkšņi sāc viņam dot padomus, ko darīt, viņš nesaprašanā var izvalbīt acis.
Cilvēks, kurš stāsta par savām problēmām, var negribēt neko mainīt savā situācijā, jo:

1. Tajā ir kādas viņam ļoti svarīgas lietas.
Tam, lai situācija paliktu tāda, kāda tā ir, var būt noteikts, un ne vienmēr acīmredzams iemesls.
Piemēram, no savas bērnības pieredzes cilvēks zin, ka var saņemt sociālos glāstus tad, kad viņam viss ir slikti. Pieņemsim, ka viņu žēloja un mīlēja tikai tad, kad viņš slimoja vai bija vēl kādi citi zaudējumi. Tad viņam nav vajadzīgs, lai viss būtu labi, jo tādā gadījumā viņš zaudēs tiesības uz apkārtējo uzmanību.
Viņam vajag, lai viss paliktu, kā ir (kaut gan tas nebūt nenozīmē, ka vinš necieš).
Vai arī klasiskais variants ar alkoholiķu ģimeņu iziršanu uzreiz pēc tam, kad  alkoholiķis atmet dzeršanu. Kā tikko situācija ir mainījusies, tas vairs nav vajadzīgs līdzatkarīgajam, jo tad viņš zaudētu savu “labā” statusu, salīdzinājumā ar “slikto” alkoholiķi.

2. Cilvēks nav gatavs kaut ko mainīt.
Tā notiek. Lai pieņemtu palīdzību, attiecīgi, lai izmainītu kaut ko, ir jānobriest. Un tas ne vienmēr notiek uzreiz. Dažkārt jāpaiet zināmam laikam, pirms cilvēks pats vēlēsies pielikt punktu, vai arī tikai komatu.

3. Nākotne izskatās vēl sliktāka kā tagadne.
Lai kaut ko mainītu, jābūt kaut kam, pēc kā tiekties. Priekšā jābūt kaut kam, kas vilina, kā dēļ cilvēks kaut ko mainīs. Ja priekšā nekas labs neradās, tad kamdēļ gan kaut ko mainīt? Dažkārt cilvēkam pietrūkst plašāka situācijas redzējuma, lai kaut ko mainītu.

4. Nav resursu.
Lai mašīna brauktu, ir nepieciešama degviela. Ar cilvēku ir līdzīgi. Viņam vajadzīgs ir kaut kas, kas viņu uzturētu, palīdzētu viņam kaut ko darīt. Dažkārt tas ir citu cilvēku viedoklis, kas apstiprina viņa taisnību. Noteikts daudzums šo viedokļu. Vai arī viņam ir vajadzīga atelpa, lai sakopotu un atjaunotu spēkus.

5. Gaida, ka situācija atrisināsies pati no sevis.
Dažkārt cilvēkam vajag, lai situācija atrisinātos pati no sevis, bez viņa aktīvas līdzdalības. Piemēram, lai mīļotais cilvēks pārstātu uzvesties negodīgi. Un kamēr vien cilvēkam ir ticība partnerim, tam, ka tas labosies, viņš pats neko nedarīs. Pretējā gadījumā, tas varētu nozīmēt, ka ir zudusi viņa ticība un cerības. Kamēr situācija nemainās, vēl joprojām paliek ticamība tam, ka viņš/viņa atgriezīsies, ka viss būs pa vecam u.t.t.

6. Grib, lai viss mainās, bet nav gatavs pats tā labā kaut ko darīt. 
Tā var būt infantilas personības, kas izaugusi siltumnīcas apstākļos, situācija, kad viņa pūles un centieni tika apslāpēti, sakot: “tu pats/pati to nespēsi”. Gadās, ka cilvēki savās ģimenēs gadiem ilgi spēlē spēles tikai tāpēc, lai pirmajiem nebūtu jasper pirmais solis, jo tas varētu nozīmēt, ka tad partnerim būtu iespēja kaut ko pārmest

7. Saprot, ka tas ir slikti, taču nezin, ka tas ir nedabiski un to var mainīt.
Tam piemēŗs ir cilvēki, kuri dzīvo vardarbības apstākļos. Nereti viņi saprot, ka tā ir vardarbība vai, ka tas ir netaisnīgi. Ja vecāku ģimenē viens otru nemitīgi mocīja, tad tas var šķist netaisnīgi, sāpīgi, un tomēr to var uzskatīt par normu.

8. Cilvēks tāpat zin, kas vinam jādara.
Un tas nav jautājums par to, kā viņam rīkoties. Viņam vienkārši gribās izrunāties, būt sadzirdētam. Lai viņu nemācītu dzīvot, bet vienkārši paskatītos acīs, paņemtu aiz rokas, apskautu, vienkārši pasēdētu blakus un uzklausītu, pateiktu, ka saprot viņu.

Nav mūsu darīšana, kas ir cilvēks, ja viņš kādu iemeslu dēļ izvēlās savas nelaimes lielisku perspektīvu vietā. Mūsu, kā potenciālo glābēju darīšana, nelīst tur, kur mūs nelūdz. Bet, ja mēs paši esam stāstītāji un sūdzībnieki, tad jārunā skaidra valoda: ko mēs vēlamies no citiem cilvēkiem.
Piemēram, pateikt: “es vēlos, lai tu mani vienkārši uzklausītu”, vai arī “pažēlo mani”, vai arī “man vajadzīga palīdzība”.
Saprast, vai šobrīd cilvēks žēlojas, vai lūdz mūsu palīdzību, var, uzdodot pareizos jautājumus. Piemēram: “vai tev vajadzīga palīdzība, vai arī tu vēlies vienkārši izrunāties?”
Ir svarīga arī atpakaļsaite. Var kaut ko piedāvāt un paskatīties uz viņa reakciju. Ja cilvēks nereaģē, turpinot stāstīt par savām nelaimēm, vai arī runā kaut ko nesakarīgu, vai arī spēlē spēli “jā, bet”, tas nozīmē, ka palīdzība viņam nav vajadzīga. Vai arī ir vajadzīga, taču tikai tad, kad viņš atradīsies nākamajā stadijā – gatavībā sākt kaut ko uzsākt darīt.

Tāpat arī ir svarīgi pārbaudīt, vai cilvēks ir gatavs kaut ko darīt pats, no kaut kā atteikties. Ja cilvēks nav gatavs kaut ko darīt, lai situāciju mainītu, tad tā ir tieši tā situācija, kuru atrisinot, tev neviens galvu neglaudīs. Ja cilvēks nav gatavs pats kaut ko darīt, tātad viņš nenes atbildību par savu izvēli. Tātad ir liela iespēja, ka arī par palīdzību viņš nepateiks paldies, un, iespējams, ka pat novels vainu uz savu glābēju, ja kaut kas noies greizi. Labākā gadījumā, cilvēks vienkārši nenovērtēs to, ko tu viņa labā esi darījis.
Autors: Jeļena Sultanova
Avots: https://www.aum.news
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Trīs rūgtas patiesības par mīlestību

mīlestības attiecības1

1. Mīlestība ne vienmēr sakrīt ar saderību

Tikai fakts, ka esi kādā iemīlējies, vēl nenozīmē to, ka šis – Kāds ir tev labs partneris uz ilgu laiku. Mīlestība ir emocionāls process, saderība – loģisks. Un tie abi ne obligāti pāriet viens otrā. Var iemīlēties cilvēkā, kurš pret tevi neizturas labi, liek justies slikti, liek justies nevērtīgākam, kā esi, ciena tevi daudz mazāk, kā tu viņu. Vai arī viņam ir tik ļoti nesakārtota dzīve, ka viņš var panākt to, ka arī tavējā “aiziet šķērsām”.

Var iemīlēties cilvēkā, kura ambīcijas un dzīves mērķi ir pretrunā tavējiem. Vai arī cilvēkā, kura reliģiskie vai filosofiskie uzskati un pasaules redzējums konfliktē ar tavējo realitātes sajūtu.

Var iemīlēties cilvēkā, kurš burtiski izsūc no tevis visus dzīves spēkus un laimes sajūtu. Tas ir paradoksāli, bet tā mēdz notikt.

Kad es domāju par visām katastrofālajām attiecībām, kuras esmu redzējis cilvēkiem, kuri man ir rakstījuši vēstules, vairums no viņiem tādā situācijā ir nonākuši tieši emociju dēļ. Viņi bija jutuši to pašu izslavēto “dzirkstelīti” un tajā pat brīdī viņiem “aizbrauca jumts”. Nospļauties uz to, ka viņš bija kristietis-alkoholiķis, bet viņa biseksuāla narkomāne-nekrofīle. Vienalga šķita, ka TAS ir pareizi. Un, kad pēc pusgada viņa apmētāja viņu ar mēsliem, bet viņš 12 reizes dienā lūdzās Jēzum, lai tas glābj viņa mīļoto, viņi atskatījās un brīnījās: “Kurā brīdī viss bija aizgājis šķērsām?”

Taču, patiesībā, šķērsām viss bija aizgājis vēl ilgi pirms viss sākās.

Kad tu meklē partneri un satiecies, ir svarīgi vadīties ne tikai no tā, ko saka sirds, bet arī no tā, ko saka veselais saprāts. Jā, tu vēlies satikt kādu, kurš liek tavai sirdij sisties straujāk, un atmodina tauriņus vēderā, un liek tiem dziedāt, ir svarīgi paskatīties, kā šis tavs iecerētais izturas pret cilvēkiem, kādas ir viņa ambīcijas un pasaules uzskati. Tāpēc, ka tad, ja tu iemīlies cilvēkā, kurš tev neder…. kā reiz teica slēpošanas instruktors multiseriālā South Park, tev iestājas slikti laiki.

2. Mīlestība nerisina attiecību problēmas

Mēs ar manu pirmo meiteni bijām neprātīgi iemīlējušies. Mēs dzīvojām dažadās pilsētās, mums nebija naudas, lai satiktos, mūsu ģimenes viena otru neieredzējas, un mēs katru nedēļu izdzīvojām vismaz vienu bezjēdzīgu drāmu vai strīdu. Un katru reizi, nākamajā dienā pēc cīņas, mēs viens pie otra atgriezāmies, jo atgādinājām sev, ka mēs viens pēc otra esam kā bez prāta, ka nevienam no šiem sīkumiem nav nekādas jēgas, tāpēc, ka mēs tiiiiiik ļoooooti mīlam viens otru, un noteikti atradīsim veidu, kā visu atrisināt, ir tikai nedaudz jāpaciešas un jānogaida.

Mūsu mīlestība lika mums sajust to, ka mēs varam visu pārvarēt, kaut gan, patiesībā, nekas jau nemainījās. Kā tu saproti, neviena no problēmām netika risināta. Strīdi turpinājās. Argumenti kļuva arvien spēcīgāki. Mūsu nespēja dažkārt pat redzēt vienam otru, karājās uz kakla kā smagas sakas.
Mēs bijām iestiguši sevī tik dziļi, ka normāli vairs nespējām komunicēt. Mēs stundām ilgajās telefona sarunās varējām pat vispār nerunāt. Tagad, atskatoties, es saprotu, ka nekādu cerību nebija. Tomēr tas turpinājās veselus trīs trakus, garus gadus! Galu galā mīlestība uzvar visu, vai ne?

Nav nekāds brīnums, ka mīlestība aizdegās un izšķīda kā liesmu apņemts Hindenburgas dirižablis. Šķiršanās bija briesmīga. Un šīs attiecības iedeva man vienu ļoti labu mācību: kamēr mīlestība liek mums justies labāk, attiecībā pret mūsu dzīves problēmām, tā nerisina nevienu no tām.
Emociju amerikāņu kalniņi var būt galvu reibinoši, taču, kamēr mums zem kājām nav radies stingrs pamats, emociju pieplūdums rezultātā sev līdzi aizskalos it visu.

3. Mīlestība ne vienmēr ir tā vērta, lai tās dēļ upurētu sevi

Viena no svarīgākajām mīlestības pret kādu īpašībām, ir tava spēja domāt par otru cilvēku un viņa vajadzībām vairāk, kā par sevi pašu. Taču pastāv jautājums, ko cilvēki uzdod ļoti reti: “Ko tu upurē otra cilvēka dēļ, un vai tas ir tā vērts?”

Mīlestības attiecībās ir normāli abiem partneriem dažkārt kaut ko upurēt otra cilvēka labā – savas vajadzības, savu laiku. Es pat teiktu, ka tā ir adekvāta un veselīga uzvedība, un tieši tāda tā padara attiecības pa īstam lieliskas. Taču tad, kad viss aiziet tik tālu, ka tā kaitē cilvēka pašcieņai, fiziskajam stāvoklim, dzīves mērķim, lai tikai būtu kopā ar kādu, tā kļūst problemātiska.

Mīlestības attiecības ir kā piedeva mūsu individualitātei, bet noteikti – ne tās aizvietotājs.

Ja mēs atrodamies situācijā, kad paciešam necienīgu attieksmi un aizvainojošu uzvedību, tad, patiesībā, mēs daram sekojošo: mēs atļaujam savai mīlestībai mūs aprīt, un mūs pašus iznīcināt. Ja mēs nebūsim piesardzīgi, tad no mums pāri paliks vien apvalks no tā, kas mēs kādreiz bijām.

Un visbeidzot…

Atceries sekojošo: vienīgais veids kā saņemt patiesu baudu no mīlestības, ir atrast dzīvē kaut ko vēl svarīgāku par mīlestību.

Tu vari mīlēt daudz un dažādus cilvēkus visas savas dzīves garumā. Tu vari mīlēt tos, kas ir labi tev un tos, kas slikti. Tu vari būt vienkāršās mīlestības attiecībās un sarežģītās. Tu vari mīlēt tad, kad esi jauns un tad, kad esi jau cilvēks gados.

Mīlestība nav unikāla. Tā nav reta parādība. Tā nav deficīta prece. Atšķirībā no tavas pašcieņas. Tavas spējas uzticēties. Savas dzīves laikā tu ne reizi vien vari izrādīties iemīlējies, taču pietiek vien tev pazaudēt savu pašcieņu un spēju uzticēties, un visu to būs ļoti sarežģīti atgūt.

Mīlestība ir brīnišķīga pieredze. Tā ir viena no visiespaidīgākajām pieredzēm, kādas tev var piedāvāt dzīve. Un tā ir tas, ko ikvienam cilvēkam vajadzētu izjust. Taču, tāpat kā jebkura cita pieredze, tā var būt veselīga un neveselīga. Un, kā jebkura cita pieredze, tā nedrīkst noteikt tavu identitāti un dzīves mērķi. Mēs nedrīkstam ļaut tai sevi iznīcināt. Mēs nedrīkstam tās labā upurēt savu pašcieņu un identitāti. Jo tad, kad mēs to darām, mēs zaudējam mīlestību pret sevi un sevi pašus. Tāpēc, ka dzīvē mums vajadzīgs ir kas vairāk par mīlestību.

Mīlestība ir brīnišķīga. Mīlestība ir vajadzīga. Taču ar to vien nepietiek.

Avots: http://www.brainum.ru
Tulkoja: Ginta FS
Pateicos Līgai Šīronai par ieteikumu.

P.S. Tulkojot šo rakstu, es piefiksēju, ka daudzviet nepiekrītu autoram, tāpēc, ka to, par ko viņš runā, es, viticamāk, nenosauktu par mīlestību. Varbūt kaisli, varbūt iemīlēšanos, varbūt – atkarību. Mana pieredze ir nedaudz citādāka, un es par to esmu ļoti pateicīga Radītājam. Es zinu to, ka attiecības ir darbs, ka otrs cilvēks mūsu dzīvē neatnāk tāpat vien – lai tikai mūs patracinātu. Un divu vienādu cilvēku, un arī divu vienādu attiecību nemēdz būt. Kādā dzīves periodā mums, iespējams, ir vajadzīgs psihologs, citā – katrs pats sev izrādāmies labākais psihologs. Kādā mirklī mēs savu sirdi nedzirdam un nezinam, kas īsti runā – vai tā ir sirds, vai prāts….. bet citā, ļoti labi sajūtam, ka ir vērts uzticēties sirdij. Taču, iespējams, kādam šis raksts palīdzēs atrisināt kādu ilgstoši ievilkušos neatrisinātu jautājumu.
Lai jums brīnišķīga Valentīndiena – vēl viens iemesls atgādināt sev pašam to, ka tu pats sev tomēr esi vissvarīgākais un mīļākais cilvēks, ka tikai no visas sirds mīlot sevi, ir iespējams mīlēt otru cilvēku 🙂

Visa gudrība ir līdzsvarā

mudrostj

Ja tu nevari sev atteikt kādu lietu, piemēram saldējumu, tātad saldējums valda pār tevi

Ja tu ierobežo sevi kārē pēc saldējuma – tātad saldējums tevi kontrolē divkārt. Tāpēc, ka tagad blakus diskomfortam, rodas arī dusmas, naids un vainas sajūta pret sevi, gadījumā, ja neesi varējis sev to atteikt. Ja tu pilnībā noliedz saldējumu, tas nozīmē, ka tas pilnībā valda pār tevi, jo tam izdevies nogriezt daļiņu tavas realitātes.

Tas pats notiek ar visām pārējām vēlmēm: alkohols,sekss, cigaretes, nauda, adrenalīns u.t.t. Atmest smēķēšanu ir grūti ne jau ķīmiskas atkarības dēļ, bet gan tāpēc, ka atmetējs ir atkarīgs no cigaretēm daudz lielākā mērā, kā tas, kurš smēķē.
Tas, kurš cīnās par demokrātiju nekad nekļūs par brīvu cilvēku, jo viņš ir cīņas vergs. Mūks-askēts nekad neuzveiks “miesaskārību”, jo viņš ir nolieguma vergs.
Pieņemšana un noraidīšana ir tikai divas atkarības metamorfozes.

Gudrība slēpjas ne pašierobežošanā, ne totālā askēzē, bet līdzsvarā.

Tu kļūsti brīvs no savām vēlmēm tikai tad, kad saglabājas iekšējais komforts, neatkarīgi no tā, vai tu  saņemsi kāroto, vai nesaņemsi. Tādas brīvības skaistums ir tajā, ka tu esi neievainojams.
Tu esi laimīgs vai….laimīgs.

Autors: Aleksandrs Meņšikovs
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS