Negaidīt, pieņemt…

svetibas36

Kad mācies dot sev to, ko tev vajag, tu šāc novērtēt to, ko dod citi.
Vai tavu mīļoto cilvēku uzdevums ir aizpildīt tavas nepilnības un trūkumus? Droši vien ir – tikai tajā gadījumā, ja viņi var un grib to izdarīt, nenodarot kaitējumu sev.
Taču cilvēki ir tikai cilvēki. Viņi nav spējīgi dot to, kā viņiem nav. Taču var dot to, kas viņiem ir.
Reiz es noklausījos divu sieviešu sarunu autobusā. Viena žēlojās par to, ka vīrs viņai dod pārāk maz naudas. Bet otra pajautāja, kāda ir viņas vīra alga un izrādījās, ka viņa alga ir tikai par 1000 rubļiem lielāka, par to, ko viņš dod savai sievai. Saproti? Vinš viņai atdeva praktiski visu, kas viņam bija.
Kādam nav daudz naudas, bet ir pietiekami daudz uzmanības un laika. Vai arī nav statusa, bet ir prasmīgas rokas. Bet kāds spēj nodrošināt materiāli. Un jautājums jau nav par to, ka traģiski ir izdarīt izvēli starp naudu un laiku. Starp aukstu baņķieri un siltu masieri. Vai arī sēdēt attiecībās kā cietumā, vaimanājot un alkaini veroties brīvē. Bet gan tajā, ka pārstāt vērst visus savus pieprasījumus vienam cilvēkam un beidzot ieraudzīt pasauli, kurā visa kā ir pietiekami. Un novērtēt attiecības un tā cilvēka pūliņus, kurš dalās ar tevi it visā, kas viņam ir.
Uzņemties atbildību par savām vajadzībām un par to, lai pats sev izdarītu labi. Atļaut pasaulei tevi mīlēt visos iespējamajos veidos un pieņemt šo mīlestību bez jebkādām gaidām. Ar to svaigo interesi, ar kādu bērni gaida pārsteigumus. Tad viss izdosies.

Autors: Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Paši galvenie vārdi

deja56

1. Pieņemt. Katram no mums ir lietas vai cilvēki, kuri tracina. Pacenties pieņemt viņus pilnībā un necenties viņus mainīt. Tad visas ciešanas paliks pagātnē.

2. Dot. Mazāk prasīt, vairāk atdot. Tās var būt rūpes, palīdzība, zināšanas, uzmanība un labi vārdi. Un negaidi apbalvojumu par to.

3. Pateikties. Dievam, Liktenim, cilvēkiem, kuri ir tev blakus. Un tu uzreiz sajutīsi šīs pateicības iespaidu uz sevi.

4. Atbrīvoties. No aizvainojuma, dusmām, apvainojumiem un visa cita negatīva savās domās. Tieši tie var būt visu tavu nepatikšanu un ciešanu iemesls.

5. Piedot. Piedot visiem, pat pašiem briesmīgākajiem. Un pazudīs bailes.

6. Priecāties. Vienmēr smaidi pasaulei, lai cik gadu tev būtu. Dari visu ar smaidu un mūzikai skanot.

Avots: vk_ezo_news
Tulkoja: Ginta FS

8 svarīgākie darbības vārdi

puce

Skatīties
Uzmanīgi. Ar gudras lapsas skatienu, pūces dzintardzeltenām acīm, nepalaist garām nevienu un neko. Jo pasaulē viss notiek pēkšņi un ātri. Un šis vienīgais mirklis var paņemt visu. Neatgreizeniski. Taču tas var tev plaukstā nolikt visu pasauli. Un tas nozīmē – sagaidīt saullēktu, pavadīt saulrietu un neļaut sev kaut ko palaist garām… Skatīties dziļi sevī. Debesīs. Mīļotajās acīs.

Klausīties
Klausiīties. Savā sirdī. Dažkārt auksta aprēķina balsī. Skaņās aiz loga, šīs pasaules dzīvi. Klausīties mūziku. Klausīties jutekliskā putenī, svešās skaistās un dīvainās runās, kaķa murrāšanā…. Klusumā, tātad – bezgalībā. Klausīties un dzirdēt.

Elpot
Ar pilnu krūti. Pilnu spēku. Baudīt kūstoša sniega smaržu gaisā, kas nogulstas plaušās, atstājot vieglu skumju sajūtu, kura, gribi vai negribi, ietīs tevi un pametīs. Ieelpot kaut ko ļoti dārgu un mīļu.

Ticēt
Savai izvēlei. Savai Zvaigznei. Jaušām nejaušībām. Saviem spēkiem… pat tad, ja rokas nolaidušās, pat tad, ja šķiet, ka visa pasaule ir pret tevi, pat tad, ja šķiet, ka viss beidzies… ticēt un gaidīt pretī pastieptas rokas no neiespējamības tumsas. Tikšanām, kas maina tavu dzīvi uz visiem laikiem… Tam, ka visu (gandrīz visu) var izlabot – pareizajā laikā ar pareizajām domām galvā, un atvērtu sirdi. Taisnīgumam.

Mīlēt
Tāpēc, ka “prast mīlēt nozīmē prast visu”. Mīlēt Viņu. Sevi. Un veselu pasauli starp jums. Mākslu, radošumu, mūzikas un dabas skaņas… Dievu. Savus Sargeņģelus. Draugus. Mīlēt dzīvi, nedalot to “tajā, ko es mīlu darīt” un “”tajā, kas man jadara”. Mīlēt jauno un pēkšņo. Un ikdienas sīkumus.

Dāvināt
Neko neprasot pretī… Atdot vairāk, nekā saņem. Dāvāt savu aizraušanos un atklājumus, savu enerģiju. Savu pārliecību. Dāvanas un smaidus. Un atklāsmes. Un skūpstus.

Just
Nekādus pustoņus, tikai pilvērtīgus, pilnkrāsainus. Bet, ja nu sanāk pustoņus – tad dažādu gradāciju – no-līdz. Just miesu un asinis. Un savu mūžīgo Dvēseli. Un zemi zem kājām. Un spārnus aiz muguras. Pat sāpes – tāpēc, ka tās nozīmē, ka tu vēl joprojām esi dzīvs.

Saprast
Sevi un savu pasauli. Ka vientulība nav sinonīms vārdam brīvība. Ka straume, iespējams, aiznesīs tevi ne gluži tur, kur biji iedomājies. Ka kaut ko tev lemts sasniegt tikai pretojoties liktenim. Ka dzimšana ir pirmais solis pretī nāvei un, ka nāve nav beigas, bet gan jauns sākums. Saprast to, kas tev apkārt, zemtekstus, jēgu un nozīmi. Tāpēc, ka mājienos slēpjas jēga…

Autors nezināms
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkojums Ginta Filia Solis

Enerģijas atgriešanas prakse

atdod

Attiecībā uz naudu šie likumi darbojas ar dubultu spēku.
Skaužot cita bagātību, mēs uz parāda paņemam tā cilvēka enerģiju, ko apskaužam.
To agri vai vēlu nāksies atgriezt – pie kam, savējo.
Lūk, ko šajā sakarā rekomendē ķīniešu dziednieki:
Ja tevi noskauda, tu vari paņemt atpakaļ sev savu enerģiju.
Savas enerģijas, veiksmes, bagātības saimnieks, tāpat kā kreditors, var paprasīt atpakaļ sev piederošo. Kā parādu.
Nav vajadzīgi nekādi speciāli rituāli vai darbības.
Visumā viss ir būvēts uz nolūka.
Ir stingri balsī jāpaziņo vai jāuzraksta uz papīra lapas, ka vēlies saņemt atpakaļ visu to enerģiju, ko sev paņēma skauģi, un novirzīt to savai attīstibai. Un, viss!
Nelūdz, lai skauģi tiktu sodīti, tā nav tava darīšana, nevajag iedomaties viņu sejas un domās kratīt pirkstu: “Nu, nu, tevi jau īpaši!”. Vienkārši izsaki šos vārdus un vēro, kas notiks.
Parasti gluži neticamā veidā atrisinās grūti risināmie jautājumi, veiksmīgi saliekas visas lietas un tiek saņemti izdevīgi piedāvājumi.
Šis princips darbojas arī pretējā virzienā. Tāpēc neskaud, lai reiz neatrastos situācijā, kad daļa enerģijas aizies kādam, kam, pēc tavām domām, tāpat labi klājas.
“Es vēlos saņemt atpakaļ visu to enerģiju, kuru skauģi man atņēma – no mana dzimšanas brīža līdz šim brīdim, un novirzīt to savai attīstībai.”
Un viss!
Avots: https://vk.com
Tulkoja: GInta FS

Saruna

saruna ar eņģeli

– Kāpēc es satiku šo cilvēku? Kāpēc es satieku visus šos cilvēkus?

 – Mēs tev visus tos sūtījām, lai tu viņiem palīdzētu. Bet tu pagāji garām. Un nācās sūtīt citus.

– Eņģeli, bet ar ko es viņiem varēju palīdzēt? Es biju tikai mazs, neievērojams cilvēks, ar savu mazo iekšējo pasaulīti, nevienam neinteresants un tāds, kurš vienmēr jūtas kā niecība.

–  Lūk, tāpēc mēs tev arī sūtījām cilvēkus, lai palīdzot tiem, tu trenētos un kļūtu par Brīnumdari un pakāpeniski paplašinātu savas robežas un tava pasaule pāraugtu Radītāja neierobežotos plašumus.

 Kas notiktu, ja es būtu sapratis, ka jāpalīdz?

– Tev kļūtu vieglāk.

– Kāpēc man un ne viņiem?

– Vieglums atnāk vien tajā brīdī, kad radi. Atdodot. Patērējot tu kļūsti smagāks. Cilvēkiem ir jāmeklē ikvienu iespēju, kā atdot. Viņam ir smagi dzīvot uz Zemes – jo tur visiem nākas kaut ko saņemt, kā rezultātā cilvēki arī jūt smagumu. Lūk cilvēki staigā no viena pie otra, lai palīdzētu viens otram no kaut kā šķirties. Un šķiršanās ir neizbēgama, kā atlaišanas un atdošanas forma. Lūk, tu satikies, kādam kaut ko devi, no kāda kaut ko ņēmi un tā saglabājās tavs līdzsvars.

– Tātad mana šķiršanās no savas mīļotās bija neizbēgama? Es atceros, cik ļoti daudz es vēlējos viņai atdot. Un kad es devu, viņa atsala pret mani un aizgāja.

– Viņa aizgāja ar tavu smagumu. Tu paņēmi nedaudz viņas smaguma. Piesējušies viens otram jūs tikai padarītu smagāku savu ceļu.

– Un kur mēs gājām?

– No šīs dzīves uz nākamo.

– Kāpēc?

– Lai radītu. Radīšanai nav ne gala, ne malas. Radīšanai beigu nav!

 Publikācijas autors: Marks Ifraimovs
Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Radi visu pats!

burvis6

Mēs visi mīlam sapņot un visi vēlamies dzīvot labāk, un vēlams, lai tas notiktu uzreiz. Gadās, ka žēlojamies par likteni, neapzinoties to, ka patiesībā mums jau tagad pieder ļoti daudz kas tāds, par ko citi varētu vien sapņot. “Viss tavās rokās! ” teica kāds gudrais. Un arī tavās!

Kāds vīrs reiz sapņoja par labāku dzīvi. Viņam nepatika māja, kurā tas dzīvoja, tas apģērbs, ko valkāja – ar vienu vārdu sakot – it viss.

Viņš nemitīgi uzdeva sev jautājumu: kāpēc citiem ir viss, bet viņam nekā nav. “Ja man būtu skaista māja, skaista, gudra sieva, daudz naudas, es noteikti būtu laimīgs”: viņš prātoja.

Un, lūk, kadu dienu viņš satika Burvi.

— Es dzirdēju tavas domas, — teica Burvis, — un esmu gatavs tev palīdzēt. Saki, ko vēlies un es visu to izpildīšu.

Vīrs nopriecājās, kaut sākumā nenoticēja tadai laimei.

— Vai tiešām tā notiek?

— Vienkārši paprasi un viss tev būs!

— Tu droši vien par to vēlies ko pretī?

Bet Burvis atbildēja, ka viņam neko nevajag.

— Tu tik sen jau to lūdz, un es padomāju, ka tu noteikti zini, ko vēlies. Vienkārši paprasi un tev viss būs!

— Lieliski! – vīrs nopriecājās. — Man vajag lielu, skaistu māju. Skaistu, gudru sievu, kura lieliski gatavo ēdienu. Un vēl man vajag, lai būtu daudz naudas!

— Labi, — teica Burvis. — Tu aizmigsi un, kad no rīta pamodīsies, tas viss tev būs.

Un patiešām, nākamajā rītā vīrs pamodās brīnumskaistā, lielā mājā. Viņu, smaidot, sagaidīja un apskāva skaista sieva. Virtuvē jau gaidīja smaržīgs un garšīgs ēdiens. Viss bija lieliski. Bankā bija atvērts rēķins uz viņa vārda, kurā bija daudz naudas. un, lai cik tas arī iztērētu, daudzums nemainījās. Sākumā viņš neticēja savai laimei, domāja, ka sapņo. taču, kad saprata, ka tā ir īstenība,un nevarēja vien nopriecāties.

Diena sekoja dienai, mēnesis – mēnesim un viņa dzīvē nekas nemainījās. Viņš visu laiku uzdeva sev jautājumu: “Ko gan es vēl varetu vēlēties? Man taču viss ir!” Tajā pat laikā, viņš juta, ka nav ne prieka ne laimes sajūtas. Un viņš atkal sāka saukt Burvi.

— Burvi, saki man, kāpēc gan tagad, kad man viss ir, es nejūtos laimīgs?

— Es izpildīju visu, ko tu lūdzi. Baudi savu laimi!

— Es nevaru! Manā milzīgajā mājā man ir vientuļi. Mana jaunā, skaistā, gudrā sieva mani nepriecē. Un nauda, kas man ir, nenes laimes sajūtu. Kāpēc tā, atbildi man, Burvi!?

— Tu man prasīji māju, bet neprasīji mājīgumu un siltumu tajā. Tu prasīji man sievu, bet neprasīji mīlestību un sapratni! Tu prasīji man naudu, bet neprasīji brīvību, spēku un prieku, ko tā varētu dot! – atbildēja Burvis.

Vīrietis pasmaidīja.

— Paldies! Es visu sapratu, — viņš teica. — Es to visu vēlos. Dod, lūdzu man to!

— Ja reiz tu visu saprati, tad ej un radi to visu pats! – teica Burvis un izgaisa.

Vīrs attapās savā vecajā mājā, viens, bez sievas un naudas. Toties tagad viņam bija pārliecība un pilnīga skaidrība par to, ko viņš patiesībā vēlas.

Avots: http://wiolife.ru/

Tulkoja: Ginta FS