Ne viss ir tā kā izskatās

Un nevajag cilvēku vērtēt pec ārienes. Tā dažkārt ir tik ļoti mānīga.

Restorānā sēdēja kāds vecs vīrs; izskatījās augstprātīgs un nepieejams. Nedaudz līdzīgs maitas putnam; tāds plēsonīgs profils, spurainiem, sirmiem matiem, kas ieskāva pliko galvvidu, pinkainām sirmām uzacīm un sakrampētiem pirkstiem… Un tik nievājoši, it kā no augšas viņš vēroja cilvēkus sev apkārt. Savas pusdienas viņš ēda it kā negribīgi. Smalki ģērbts, lai arī šeit, pie jūras cilvēki staigāja šortos un T-kreklos. Bet vinš sēdēja kā Drakula un dusmīgām acīm vēroja cilvēkus. Kā indīga efeja, nevis cilvēks. Rūpīgi aplūkoja savu dakšiņu, droši vien kaut kas neapmierināja, pasauca oficiantu un lika atnest citu. Viņam to mirklī arī atnesa. Sirdi stindzinošs vecis.

Un te pēkšņi jauns puisis – oficiants, nejauši nometa zemē paplāti ar mizīgu trauku kaudzi. Tieši blakus vecajam vīram. Un pat nedaudz notraipīja vecā vīra drēbes. Troksnis, trauku šķindoņa, puisis pārbijies un izmisis. Bija skaidrs, ka skādi par saplēstajiem traukiem viņam nāksies samaksāt. Un arī vecais noteikti viņam tūlīt parādīs – tā visi domāja. Bet no otra zāles gala steidzās zāles menedžeris. Oficianta priekšnieks. Viņš pieskrēja puisim klāt un jau atvēra muti, lai sāktu viņu aprāt, bet vecais vīrs piecēlās, iebakstīja sev krūtīs un paziņoja, ka viņš bijis neveikls un pagrūdis oficiantu. Menedžeris nebija redzējis šo incidentu un to, ka vecais vīrs pat nebija piecēlies no savas vietas.

Vecais vīrs izvilka maku un jautāja, cik viņam jāmaksā par sasistajiem traukiem?

Droši vien menedžeris bija nolēmis izrādīt lojalitāti klientam, vai arī tā bija pieņemts šajā iestādē; taču naudu vinš nepaņēma. Atmeta ar roku, uzsmaidīja dežūrsmaidu, it kā sakot: ko nu tur, nieki vien!

Oficiants savāca trauku lauskas, bet vecais vīrs apmaksāja rēķinu, piecēlās, paņēma savu portfeli un devās uz durvīm. Pa ceļam uzsita oficiantam uz pleca, pateica kaut ko uzmundrinošu, līdzīgu: Hände hoch, Achtung vai Gut, der Knabe”. Un brīdī, kad vecais vīrs atstāja restorānu, viņš vairs neizskatījās līdzīgs maitas putnam, bet gan viedam baltam ērglim.

Tā mainās cilvēki. Vai arī mūsu skats uz viņiem…

Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Neatskaities, netaisnojies! Nekad!

7909705-R3L8T8D-600-2013-04-2910.26.59

1. Tev nevienam nav jāpaskaidro sava dzīves situācija.

Ja tu dzīvo civillaulībā, vai arī ar ģimeni pārvācies no viena dzīvokļa uz otru, vai arī dzīvo kopā ar saviem vecākiem, kaut tev jau sen nav vairs 20 – tev nevienam nav jāatskaitās, kāpēc tu rīkojies tieši tā un ne savādāk. Ja tu pilnībā kontrolē savu dzīvi, tas nozīmē, ka tev ir savi personīgie iemesli to saglabā tieši tādu. Turklāt par šiem iemesliem tev nevienam nav jāatskaitās.

2. Tev nevienam nav jāizskaidro savas dzīves prioritātes.

Tev ir savas personīgās domas par to, ko ir iespējams darīt savu tuvinieku laimei un komfortam. Tieši tā ir tava prioritāte. Tā kā mēs visi esam unikālas personības ar atšķirīgiem uzskatiem, sapņiem un mērķiem, viena cilvēka prioritātes noteikti atšķirsies no citas personas prioritātēm. Tu pats nosaki savas, un par tām tev nevienam nav jāatskaitās.

3. Nav jāatvainojas, ja tev nav žēl.

Ja tu nenožēlo savu rīcību un joprojām uzskati, ka kādam nebija taisnība, vai arī īpaši nealksti piedošanu, tev nav jāatvainojas. Daudzi cilvēki cenšas pēc iespējas ātrāk par visu atvainoties, lai ātrāk sadziedētu rētas, kuras vēl nav gatavas šādai „dziedināšanai”. Tas var tikai pasliktināt stāvokli. Tev patiešām nav jālūdz piedošana, ja nejūties vainīgs.

4. Tev nevienam nav jāatvainojas par laiku, ko pavadi vienatnē.

Daudzi baidās izskatīties „rupji”, „antisociāli” vai „vīzdegunīgi”, ja atceļ plānus vai atsakās no ielūguma tāpēc, ka viņiem nepieciešams kādu brīdi pabūt vienatnē ar sevi, lai atslābinātos, „uzlādētos” vai vienkārši palasītu labu grāmatu.  Patiesībā tāda veida vientulība ir pilnīgi normāla prakse, kura ir nepieciešama lielākai daļai no mums. Sniedz sev šo iespēju un neiespringsti par to, ko padomās citi.

5. Tev nav jāpiekrīt citu personu uzskatiem. 

Tikai tāpēc, ka kāds aizrautīgi stāsta par savu pārliecību, tev nav jāsēž un jāmāj ar galvu. Ja tu nepiekrīti šīm idejām, nav godīgi attiecībā pret citiem un sevi izlikties, ka tu tām piekrīti. Labāk mierīgi iebilst, nekā uzkrāt sevī neapmierinātību un vilšanos.

6. Tev nav jāsaka “Jā”.

Tev ir tiesības teikt “nē”, ja piekrišanai nav spēcīgu iemeslu. Vislielākos panākumus visās sfērās iegūst tie cilvēki, kam piemīt spēja atteikties no visa, kas nav viņu prioritāte. Atzīsti citu cilvēku laipnību un esi pateicīgs, bet droši saki „nē” visam, kas tevi novirza no taviem galvenajiem mērķiem.

7. Tev nav jātaisnojas par savu ārieni.

Tu vari būs slaids vai pilnīgs, garš vai īss, simpātisks un visparastākais, bet tev nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc tu izskaties tieši tā. Tava āriene ir tikai tava darīšana, šeit tev ir jāatskaitās tikai sev pašam. Neļauj ārējam izskatam noteikt tavu pašvērtējumu.

8. Tev nevienam nav jāatskaitās par saviem ēšanas paradumiem.

Ir noteikti produkti, kuri tev nepatīk dažādu iemeslu dēļ – sākot ar garšas īpašībām un to ietekmi uz tavu ķermeni un veselību. Ja kāds tev uzmācas ar jautājumiem, kāpēc tu ēd vai neēd tos vai citus produktus, nepievērs tam uzmanību, bet atbildi, ka tu jūties labi, ievērojot šādus ēšanas paradumus.

9. Tev nevienam nav jāatskaitās par savu seksuālo dzīvi.

Ja tev ir tuvas attiecības ar pieaugušu cilvēku, un tās notiek pēc abpusējas vēlēšanās, tad nevienam nav daļas par to, kur un kā tu dzīvo savu seksuālo dzīvi. Tu vari būt saderināts, tie var būt gadījuma sakari, vai arī eksperiments ar tava dzimuma partneri. Kamēr tu izbaudi šīs attiecības, tā ir tikai un vienīgi tava darīšana.

10. Tev nevienam nav jāpaskaidro savas karjeras vai privātās dzīves izvēles.

Reizēm apstākļi spiež mums izvēlēties starp privāto dzīvi un karjeru. Šādi lēmumi ne vienmēr ir viegli un beigās tu vari dot priekšroku darbam, ne tāpēc, ka tu nerūpējies par savu ģimeni, bet tāpēc, ka šī izvēle sniegs tev drošību nākotnē. Jebkurā gadījumā, tev nav jāpaskaidro apkārtējiem, kāpēc tu priekšroku dod darbam vai otrādi – ģimenei. Ja esi pārliecināts par savu izvēli, viss ir tā, kā tam jābūt.

11. Tev nav jāpaskaidro savi politiskie vai reliģiskie uzskati.

Ja esi demokrāts, republikānis, katolis, protestants vai musulmanis – tā ir tava personīgā izvēle. Tev nav jāpaskaidro sava ticība. Kad kāds nevar tevi pieņemt tādu kāds tu esi, tā ir viņa, ne tava problēma.

12. Tev nav jāpaskaidro, kāpēc esi vientuļš.

Tas, vai tu esi precēts vai brīvs, ir tikai tava darīšana. Vientulība nav personības trūkums. Tev ir brīva izvēle stāties attiecībās vai nē.  Tikai atceries, tu – tas neesi tavs ģimenes stāvoklis. Nevajag līmēt uz sevis un citiem nevajadzīgas sociālas etiķetes.

13. Tev nav ar kādu jāsatiekas tikai tāpēc, ka tevi palūdza. 

Kāds var būt mīļš un simpātisks, bet tev nav jāiet ar viņu uz randiņu. Ja sirds dziļumos tu jūti, ka šī tikšanās tev nav vajadzīga, tad neej uz to. Atrodi iemeslu atteikumam un nemaini savu lēmumu.

14. Tev nevienam nav jāpaskaidro sava laulības izvēle.

Neatkarīgi no tā vai tu gribi apprecēties un radīt bērnus, vai būt brīvs un bez bērniem, tas ir tavs lēmums. Pat tad, ja tavi vecāki caurām diennaktīm murgo par mazbērniem, viņiem būs jāsamierinās ar tavu dzīves izvēli, lai cik grūti tas arī nebūtu.

15. Tev nav jāpaskaidro sava partnera izvēle.  

Reizēm cilvēki izsaka netaktiskas piezīmes par citu romantiskajām attiecībām. Pavisam noteikti ir bijuši gadījumi, kad kāds izsakās, ka tu un tavs partneris neesat “ideāls pāris” vai ka tev ir jāpameklē kāds labāks. Lai vai kā, tev nav neviens jāklausa un sava rīcība nav jāmotivē izejot no citu padomiem. Savus lēmumus pieņem tu pats un pats pieļauj savas kļūdas, jo tā arī ir īstā dzīve.

Avots: http://www.yogi.lv