Mazie solīši tukšumā…

tuksums

Ko darīt, ja tevī ir tukšums un klusums? Un nav skaidrs, ko darīt un kurp iet? Kā vispār ar to tikt galā vai vismaz noorientēties?

Ja nav skaidrs, ko tu gribi dzīvē, var sākt ar to, ko tu gribi tieši tagad. Ar kaut ko maziņu: padzerties, paēst, pagulēt, pačurāt…

Ja tieši tagad neko negribās, var apstāties un atļaut sev kādu brīdi neko negribēt. Un kamēr neko negribi, mācīties klausīties šajā klusumā. Starp citu, klusums bez vēlmēm – dažkārt nav nemaz tik slikti. Jautājums vien tajā, kā tu pats to uztver.

Ja tevī ir tukšums, vienmēr var pačamdīt, no kā veidotas tā sienas. Tāpēc, ka tukšums mēdz būt tikai kaut kur iekšā. Bet tas kaut kas arī esi tu. Ari tev ir apjoms, izmērs, blīvums un daudz citu parametru, no kuriem var sākt savu pašizpēti.

Ja nav skaidrs, kā klausīties sevī, kādu laiku var atļaut sev to nezināt. Somatikā ir tāds jēdziens “sēdēt sinapsē”. Tas nozīmē ka var kādu laiku nekustēties un gaidīt, kamēr motorie neironi muguras smadzenēs radīs kaut kādu darbību, vienkārši tāpēc, ka ka tajos uzkrājusies neiromediatoru kritiskā masa.
Un tad tīri fizioloģiski vairs nav iespējams palikt nekustīgam.

Tad, lūk, sākumam var apstāties un paklausīties kermeņa kustības.
Bet pēc tam jau tam atļaut pieņemt tālākos lēmumus.

Ja ir grūti izturēt vientulību, var sākt kaut ar vienu minūti. Tikai vienu minūti vienatnē ar sevi bez citiem cilvēkiem, gadžetiem un citiem izpalīgiem. Un tālāk jau ilgāk.

Ja tagad viss ir sarežģīti (skumji, bailīgi, nesaprotami), tātad tas ir sākuma punkts, no kura var doties jebkurā virzienā.

Ja dzīve tagad ir tāda, tātad tā ir tieši tāda un nekāda savādāka.

Un, ja ķermenis elpo, tad tajā ir potenciāls. Tukšuma, baiļu, dezorientācijas vai jebkura cita diskomforta apzināšanās sevī satur ļoti daudz enerģijas. Bet potenciāls vairs nav nekāds tukšums.
Tā kā ieelpa-izelpa, apstājamies un klausāmies!
Veiksmi jums!

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ja tu nevēlies kaut kur iet – NEEJ!

intuicija

Ja tu nevēlies kaut kur iet – neej. Nevēlies ar kādu tikties – netiecies. Nevēlies braukt vai lidot – atsakies no brauciena. Ir bezjēdzīgi savā galvā uzskaitīt visus argumentus, meklēt attaisnojumus un atrunas, piespiest sevi, konsultēties ar tuviniekiem un draugiem – tā ir īpaša “negribēšana”, ko grūti vārdos izskaidrot.

Taču viss tevī pretojas – negribu! Un gudri ļaudis uzticās šīm sajūtām. Kā baņķieris Morgans, kurš atgrieza biļeti braucienam ar “Titāniku” – pie velna to “Titāniku”: viņš teica. Nekur es nebraukšu. Man ļoti negribas braukt ar šo kuģi, nezinu, kāpēc. Un šis Pjerponts Morgans kļuva ļoti bagāts, jo klausījās savā sirdsbalsī.

Viņš reti kad varēja paskaidrot savus lēmumus, taču tie parasti izrādījās pareizi. Viņš pīpēja cigāru, lika pasjansu un teica tikai :jā” vai “nē” – varbūt tas notika, pateicoties pasjansam? Kas to lai zin… Bet viņš kļuva bagāts un savu dzīvību nosargāja.

Starp citu savu dzīvību nosargāja arī vienkāršs kurinātājs. Viņš brauca uz “Titānika”. Brauciena laikā izlasīja šausminošu grāmatu par kuģa katastrofu. Un aizmuka no kuģa pirmajā ostā, tā pazaudējot labi apmaksātu darbu. Un palika dzīvs. Starp citu, neilgi pēc tam dabūja citu darbu – atkal par kurinātāju.

Bet varēja spēlēt biržā!

Jā, protams, var gadīties, ka, ja mēs atteiksimies no brauciena vai solījuma satikties ar mums nepatīkamu, bet vajadzīgu cilvēku, mēs sevi šaustīsim. Pazaudējām naudu. Brauciens nenotika. Tas bija muļķīgi, nosēdējām mājās un palaidām garām kaut ko interesantu. Taču dažkārt, izrādās, ir labāk mājās pasēdēt.

Intuīcija neviļ, tā ir senāka par saprātu un prātu. Un tieši, pateicoties intuīcijai izdzīvoja mūsu senči bīstamos un baisos laikos, un mēs piedzimām un dzīvojam. Dažkārt nevajag pārāk gari spriedelēt, piespiest sevi un ignorēt priekšnojautas un citas dīvainas un līdz galam neizzinātas lietas. Baņķieris un kurinātājs izglābās un vēl daudzi citi izglābās – ļoti bieži mēs dzirdam tādus stāstus.  Agatai Kristi ir vesels stāstu cikls par “sarkano signālu”, un viņa divus karus pārdzīvoja. Un arī bīstamus ceļojumus.

Tā kā vajag ticēt “negribēšanai”. Vienkārši ticēt. Pēc tam aizbrauksim, aizlidosim, satiksimies – varbūt arī nesatiksimies un, iespējams, tā ir pat labāk.

Autors: Anna Kirjanova

Tulkoja: Ginta FS