Reiz tas viss beigsies

89972819_1393733930830768_1064956399676555264_n

“Šī dzīve vienmēr beidzas negaidīti, nekad nesanāk būt gatavam šim mirklim…

Šajā mirklī mēs zaudējam visu: īpašumus, statusu, tuvos, mīļos cilvēkus… Mēs paliekam vieni ar sevi un savu sirdi. Tāpēc, ka tā ir vienīgā, kas būs ar mums arī tālāk…

Attiecības, lai cik brīnišķīgas bijušas, – beigsies… Un, ja pirmais aizies partneris, mums nāksies izdzīvot bēdas, pārkārtot savu dzīvi, transformēt to un sevi… Dzīvot tālāk kādu laiku… Bet pēc tam arī doties nezināmajā…

Lai kā mēs cenšamies, viss beidzas… Un, kā rāda dzīve, – tas vienmēr notiek negaidīti, kad vēl cilvēks būtu varējis daudz ko izdarīt, bija tik daudz plānu…

Sev līdzi mēs nepaņemsim neko! Neko un nevienu! Patiesības mirklis paredz vientulību. Dialogu ar Dievu vienatnē. Neviens un nekas to neizdarīs mūsu vietā.

Bet kā mēs dzīvojam? Kā tērējam šo dzīvi? Vai mēs radām kaut ko skaistu un vertīgu, vai nedomājot vienkārši sadedzinām to?… Krājam materiālo, vai domājam par to dienu, kad visam materiālajam vairs nebūs nekādas nozīmes?

Reiz tas viss beigsies… Tas, pie kā esam pieraduši…. Mums nevajadzēs no rīta celties, iet uz darbu, gatavot ēdienu, uzkopt māju…. Mēs vairs nesatiksim savus tuvos, kuri tik daudz mums nozīmē: vīru, bērnus, vecākus, draugus… Vai mēs vēl satiksimies? Varbūt, – jā, bet varbūt – arī nē…. Jebkurā gadījumā tā būs pavisam cita tišanās.
Pazudīš arī viss pārējais, ko mēs tik ļoti mīlam: šokolāde, ziedi, jūra, ceļojumi, omulīga māja ar skaistiem aizkariem, telefons, internets…. Viss pazudīs bez pēdām…

Un vienīgais, kam tad būs nozīme, – mūsu Dvēseles kvalitātei, tās tīrībai un spējai mīlēt… Mūsu prasmei dzirdēt Viņas balsi, kas palīdz mums veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, un attiecības pašiem ar sevi…

Kā iemacīties mīlēt vienatnē? Kā iemācīties piedot? Kā atvērt savu sirdi un kļūt īstam?

Bez citiem cilvēkiem blakus tas nav iespējams…

Mūsu attiecības kalpo kā sagatavošanās posms šai Dienai. Kad neko nenoslēpsi. Kad no sevis nekur neaizbēgsi… Un saņemsi tikai to, ko esi pelnījis…
Te nevienu neapmānīsi, nenopirksi vēlamo un nesanāks par kaut ko vienoties – pat ne ar varu…

Reiz tas viss beigsies…

Un to ir vērts atcerēties jau TAGAD, kamēr vēl esam Šeit!
Kamēr vien varam izmainīt mūsu stāsta finālu šajā ķermenī…”

Alija Lučezarnaja
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ieslēdz savu gaismu…

iesledz gaismu4

Kad kāds lamājas, pazemojot tevi,
Kad kāds dod padomus, pēc kuriem tu nelūdzi,
Kads kāds uzskata, ka tu esi vainojams viņa sāpēs,
Kad viņi tevi nedzird, bezgalīgi runājot tikai par sevi,
Kad viņi tevi salīdzina ar citiem,
Ignorē, nosoda vai izsmej tavas domas un jūtas –
Apstājies. Dziļi ievelc elpu.
Zini, ka viņu sāpes nav tavējās.
Zini, ka viņi redz vienīgo sapni, kuru spēj redzēt, kamēr nav pamodušies,
Zini, ka viņi zin nevis tevi, bet savas ilūzijas.
Iespējams, viņiem ir grūti mīlēt sevi.
Iespējams, viņi ārpusē meklē apstiprinājumus savam vērtīgumam.
Iespējams, viņi ir atrauti no savas elpas, ķermeņa, dārgā dzīvīguma un patiesā aicinājuma.
Iespējams, viņi dzīvo labu un sliktu, pareizu un nepareizu, veiksmju un neveiksmju duālajā pasaulē.
Iespējams, viņi ir aizmirsuši parastu esības prieku.
Iespējams, tu to saproti.
Iespējams, tu jau esi bijis tur, kur viņi ir tagad.
Necenties viņus izmainīt. Viņi nevar izmainīties.
Necenties viņus labot. Viņi nelūdz tapt izlaboti.
Jo vairāk tu viņiem uzspied, jo vairāk viņi tevi atgrūdīs.
Nesapinies viņu bēdu tīklos.
Esi skaidrs, pat līdzcietīgs, bez uzspiešanas kādam.
Tas ir normāli, ka viņi ir apbēdināti. Tas patiešām tā ir.
Dod viņiem brīvību būt apbēdinātiem.
Tas ir normāli, ka viņi ir vīlušies tevī.
Dod viņiem brīvību vilties.
Tas ir normāli, ka viņi tevi nosoda. Lai ir brīvi arī tajā.
Esi brīvs paužot savas domas un jūtas.
Ļauj sev skumt, dusmoties, šaubīties, būt vainīgam.
Lai visas šīs vērtīgās enerģijas plūst caur tevi.
Tās tevi neietekmēs, kad ļausi tām brīvi kustēties.
Jā, un šajā ceļojumā tu sastapsi daudzus vārtu sargātājus.
Tā vai savādāk, turpini savu Ceļu un ļauj citiem iet savējo.
Tev tas nav jāpaskaidro vai jāaizsargā.
Esi tu pats šajos grūtajos laikos.
Necīnies ar tumsu: lai kā tur arī nebūtu, tai nav nekādas varas.

Vienkārši ieslēdz savu GAISMU!

Aliya Luchezarnaya
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Pateicos Signei Dauškanei-Platacei par vērtīgo ieteikumu.