
Ja tev pagātnē ir noticis kaut kas tāds, ko tu nevari sev piedot. Ja laiks iet, bet tu vēl aizvien jūties vainīgs, un ir sajūta, ka šī rīcība dara tevi “sliktu” vai “ne īsti labu”, un tas jau nekad vairs neizmainīsies, jo šī rīcība ir tava un bijusi apzināta.
Ja šis ir stāsts par tevi, zini – paskaties atpakaļ. Iespējams, kopš tā brīža ir pagājis ilgs laiks. Laiks, kurā tu esi izdarījis daudzas citas izvēles, kas nelīdzinās tai, sliktajai, par kuru tu kaunējies. Tu esi izdarījis ļoti daudz ko labu, un arī tie bija tavi darbi un izvēles, un arī tas ir stāsts par tevi.
Pagātni nevar atgriezt atpakaļ. Bet uz mirkli var atgriezties tajā dienā, kad tas viss notika, paskatīties uz notikušo uzmanīgi un pateikt: “Tas nebija labi, un man ir ļoti žēl, ka es tā rīkojos. Es atceros to pieredzi un mācos no tās. Un no tā brīža es esmu centies neko līdzīgu neatkārtot, un arī turpmāk centīšos ko tādu nepieļaut. Tas bija stāsts par mani. Bet arī viss, ko darīju pēc tam, bija stāsts par mani. Es pārstāju vainot sevi par to dienu un atbrīvoju sevi no tās gūsta. Es neesmu slikts cilvēks – es esmu dažāds un es protu izdarīt pareizus secinājumus. Es atļauju sev virzīties tālāk. Es atļauju sev dzīvot un nevainot sevi.”
Mēs nevaram pārveidot pagātni. Mēs nevaram izmainīt to, kas noticis. Bet kaut ko izdarīt ar šo pieredzi – tā jau ir mūsu izvēle un mūsu atbildība. Un svarīgi ir tas, ko mēs darām tālāk, pēc tam, kad tas viss noticis.
Viena rīcība nenosaka cilvēku uz visu atlikušo mūžu.
Un nodeldētā frāze “Cilvēki nemainās” – nav patiesība.
Dažkārt arī labi cilvēki rīkojas slikti.
Un dalīšana “labajā” un “sliktajā” arī ir visai nosacīta.
Katrai rīcībai ir savi iemesli (un par to uzrakstīt var apjomīgas grāmatas).
Bet šobrīd pavisam īsi: lūdzu, dzīvo!
Piedod sev.
Atļauj sev mainīties.
Aleksandra Sņeg
Tulkoja: Ginta Filia Solis