Mazo, skaisto mirkļu brīnumi

pavasaris

Kad dzīve dod simtiem iemeslu, lai raudātu, parādi dzīvei, ka ir simtiem iemeslu, lai smaidītu.

Ir pagājušas divas brīnišķīgas dienas, pilnas mazu un lielāku skaisto mirkļu. Tās nostiprināja manī pārliecību par to, ka ir ļoti svarīgi dzīvē iemācīties priecāties par mazajām lietām, par mirkļiem, kas pilni prieka un sajūsmas par to, ka vari būt šeit un tagad.

Otra, man svarīga doma ir par to, ka mēs katrs varam kļūt par šo mirkļu autoru.
Nav jāgaida, kad kāds no malas kaut ko iedos. Ir jāatmodina sevī tā gaismiņa, kas iedvesmo tevi pašu un “pavelk” līdzi citus. Šajā gadījumā autortiesības nav svarīgas, jo dalies nesavtīgi, sev par prieku.

Agrāk man šķita, ka, lai cilvēks būtu laimīgs, ir jābūt kādam lielam, cēlam mērķim, kuru sasniedzot BŪS LAIME. Es ilgi uz to gāju….gāju, gāju,un katru reizi vīlos, jo tā laime kaut kur tālu nākotnē ar katru dienu kļuva arvien tālāka un nesaprotamāka. Sākumā šķita, ka, ja sasniegšu to, ko esmu izlēmusi sasniegt, es būšu laimīgākais cilvēks pasaulē….. uz īsu brīdi tā tas arī bija, un tad tas izplēnēja, jo šķita, ka ir jāsteidzas izdomāt jauns mērķis, lai atkal būtu ko sasniegt. Un dzīve parvēršas skrējienā, kurā pazūd šīs skaistās sajūtas, ka tu baudi, izgaršo, priecājies. Neredzi, kā izaug Tavi bērni, nepamani, kā noveco tavi vecāki….tu skrien aizelsies.

Bet Dvēsele vēlas ko citu….

Patiesībā pagātnes nemaz nav, ir tikai atmiņas par to. Nomirkšķini acis, un pasaule ko tu tagad redzi neeksistēja, pirms tu tās aizvēri. Tamdēļ vienīgais atbilstošais prāta stāvoklis ir pārsteigums. Vienīgais atbilstošais sirds stāvoklis ir prieks. Debesis, ko tu tagad redzi, tu redzi pirmo reizi. Tieši tagad ir ideālais brīdis. Esi priecīgs par to.

Sestdien agri no rīta mūsu “mazais bariņš” devās sagādāt pārsteigumu ļoti svarīgam mums cilvēkam dzimšanas dienā. Lieki teikt, ka deviņos no rīta sagatavotais parsteigums izdevās – tas izvērtas par dzirksteļojošu jautrību, pilnu ar  milzīgu mīlestību un pateicību Dievam par to, ka mums ir šādi cilvēki un šādas sestdienas. Ka mēs gribam un protam pateikt cilvēkiem to, ka mēs viņus mīlam, ka viņi mums ir svarīgi.

4

Savukārt svētdienas rītā bijām sagādājušas sev vēl vienu prieku un četras stundas garu laimes mirkli Depkina muižā. Brokastis ar 100 dienu projektu un tā draugiem, precīzāk – draudzenēm. Mums, meitenēm taču ir tik ļoti svarīgi būt kopā ar tiem, kas mūs saprot, kas prot paslavēt, prot nomierināt, prot iedvesmot.

Mani iedvesmo tas, ka redzu, kā mainās cilvēki, kā mirdz viņiem acis – kā staro sieviete, kas atklājusi, ka atkal mīl savu vīru. Es zinu, kā jūtas sieviete, kura kļūst par iedvesmas avotu savam vīrietim un redzu, kā mainās vīrietis, kad sieviete viņu pārstāj “zāģēt” un sāk cienīt un mīlēt. Kā mainās attieksme un attiecības – ne tikai abu starpā, bet arī ģimenē, ar vecākiem, ar kolēģiem un draugiem. Un tas viss pateicoties tam, ka blakus ir cilvēki, kuri nav skopi sajūtās, kuriem patīk dalīties ne tikai ar savu pieredzi, bet arī sirds mīlestību, iedvesmu, prieku un labiem vārdiem.

Daudzi cilvēki saka: es to visu zinu, es esmu lasījis grāmatas, es esmu bijis kursos, es esmu gana gudrs. Taču man šķiet, ka bez mūsu pašu personīgās dalības šo mirkļu radīšanā, nekas nenotiek, nekas nemainās. Drīzāk otrādi: tu sasūcies zinības, tu krāj sevī bagāžu, bet uz āru to nelaid – un, ja nedalies, tad var gadīties, ka sakrātais pāraug smagā nastā, kuru vairs nav pa spēkam pašam stiept.

IMG_6638

Mēs gaidam pārmaiņas, mēs ceram, ka notiks kas tāds, kas mūs izvilks no vāveres riteņa – un tomēr, ja nav tajā mūsu pašu dalības, nekas nenotiks.

Reiz skolnieks vaicāja -vai ilgi man gaidīt labas pārmaiņas? Un Meistars atbildēja: ja gaidīt, tad ilgi….

Es esmu ļoti pateicīga pati sev par to, ka, esmu atvērta mirkļiem, esmu atvērta cilvēkiem, esmu gatava mainīties, mainos, kāpju uz saviem “grābekļiem” un tomēr pēc laika tos izmetu, ka esmu iemācījusies piedot sev, neko nenožēlot un palūgt piedošanu. Ka izjūtu pateicību un mācos pieņemt. Tas prasa laiku, tas nenotiek ātri, bet pa ceļam es arvien vairāk novērtēju šos mazos brīnumus, mazās lietiņas, mazos iekšējos sasniegumus sevī un citos. Es esmu bezgala pateicīga savai ģimenei – vīram, bērniem, vecākiem par pacietību, par atbalstu, par nesavtīgu mīlestību. Tiem cilvēkiem, ar kuriem esmu kopā – kolēģiem, draugiem, Visionam, mūsu mīļajam 100dienniekam,- meitenēm, kuras tālumā un tuvumā vienmēŗ atrod veidu kā pārsteigt, vārdus, kā iedvesmot un brīžam vienkārši, no sirds klusumā pabūt kopā.

Tā ir mana laime, tā es to šodien jūtu.

Mīlestībā, Ginta.

Advertisements

Kā sieviete neļauj vīrietim nopelnīt vairāk

hotelka

Kura gan sieviete nevēlas, lai viņas vīrs pelnītu vairāk? Un, ja atceramies par to, cik katrai sievietei ir materiālo vēlmju – viss kļūst skaidrs. Viņam pietiks ar vienu istabu, bet sievai vajag trīs. Viņam pietiek ar gultu un televizoru, bet sieva vēlas paklājiņus, aizkariņus, trauku mazgājamo mašīnu. Tieši tāpēc šobrīd tik ļoti populāra ir tēma par to, kā sievietei iedvesmot savu vīrieti uz varoņdarbiem un lielāku peļņu.

Un, lai cik dīvaini tas nešķistu, tieši sievietes, pašas to neapzinoties, ierobežo savu vīriešu peļņas iespējas. Kā tas notiek? Parunāsim par to nedaudz vairāk.

Ar vienu rakstu te būs par maz – ir ļoti daudz aspektu (kurus es redzu un saprotu).
Sāksim ar to momentu, kad sieviete un vīrietis kopā sāk radīt kādu jaunu telpu un iespējas.

Finansu plūsmas un griesti

Ģimenē ir kopīga finansu plūsma. Tas nozīmē – kāda summa, kas komfortabla abiem un atnāk pie abiem.

Un visinteresantāk ir vērot, kā tā saglabājas, neskatoties ne uz ko.

Piemēram, kad es aizgāju no sava pēdējā darba, vīrs arī vairs nestrādāja ofisā. Bija kāds bizness, kurš varēja nest peļņu un tikpat labi – arī nenest peļņu. Es pārdzīvoju, vai mēs spēsim saglabāt savus ienākumus un samaksāt dzīvokli. Taču nākamajā mēnesī mēs atkal pelnījām tikpat, cik iepriekš, kaut arī es nestrādāju un manas algas nebija.

Vai arī tad, kad mans vīrs beidza vadīt projektu, mēs domājām, ka tūliņ iestāsies īslaicīga finansu bedre – jo nekas taču nav sagatavots, lai uzturētu esošo ienākumu līmeni. Bet viss sakārtojās pats no sevis. Vairāki jauni klienti “nokrita” kā sniegs no debesīm. Un summa saglabājās iepriekšējā.

Tie ir tādi pozitīvi piemēri. Bet ir arī sava, ne visai saulainā puse.
Plūsma ir arī griesti – tie ir mūsu ierobežojumi no augšas. Jūs varat redzēt arī tādas situācijas – kad “noraujas” darījumi, samazinās prēmijas vai arī kādas citas nepatīkamas lietas, kas notiek ne no šā, ne tā.. Atceros, reiz kāda meitene man rakstīja:

«Šajā mēnesī mans preču apgrozījums palielinājās divas reizes. Mēs ar vīru jau sākām sapņot par to, kā tērēsim to, kas «pa virsu». Kamēr viņš nesaņēma algu, kuru pēkšņi bija “nogriezuši” tieši par tik, cik mēs bijām izrēķinājuši tērēt «pa virsu» ierastajam. Gala rezultātā sanāca tas pats, kas parasti – ne vairāk, ne mazāk».

Un to es arī pati savā dzīvē esmu novērojusi. Kad pusmēneša laikā pie vīra atnāk daudz jaunu klientu un atnes praktiski visu mēneša ienākumu, bet pēc tam pēkšņi viss apstājas – līdz pat mēneša beigām. Lai atkal no jauna atsāktos nākamā mēneša sākumā.

Vai arī, kad tuvojies kadam ciparam un vairāk nekādīgi nesanāk nopelnīt. Kaut danco, kaut dziedi, dari jebko.

Tad, lūk!.

Griesti un plūsma ģimenē ir kopīgi. Tas nozīmē – komfortabli abiem.

Kāpēc dažkārt pēc šķiršanās vīrietis sāk pelnīt daudzas reizes vairāk? Visticamākais, sievietes griesti bija daudz zemāki. Jo komfortabli jābūt abiem – lūk arī “nogrieza”, lai sievai nebūtu grūti.

Kopējā finansiālā karma

Bet dažkart ir gluži otrādi – vīrietis pēc šķiršanās pārstaj pelnīt vispār. Visticamākais nauda ģimenē bija sievietes – un palika ar sievieti. Tas jau attiecas uz jautājumu par to, kam šī enerģija (nauda taču ir enerģija) pieder.

Mēs esam raduši visu redzēt tieši. Piemēram, ir ģimene, kurā strādā tikai vīrs. Sieva un berni dzīvo mājās. Taču, vai gan tas nozīmē, ka tā ir tikai vīra nauda?

Patiesībā tā ir kopējā plūsma – kurā vienā veselā saplūst visa pieaugušo un bērnu nauda. Bērns, piemēram, atnāk jau ar savu naudu. Vienmēr. Dievs dod bērnu un dod bērnam. Bet, ja precīzāk, dvesele atnes visu sev līdzi, lai vecāki viņu varētu izaudzināt.

Indijā ļoti nabadzīgas ģimenes lūdz par to, lai Dievs tām atsūtītu bagātu bērnu. Un ļoti bieži, kad tāds bērns atnāk – viņiem strauji paceļas ienākumi. Vai nu laimē loterijā. Vai augļus sāk nest kāda uzsākta lieta. Vai atnāk mantojums. Tā pēkšņi, ne no kurienes.

Mēs ļoti bieži vēlamies, lai vispirms būtu nauda un tikai pēc tam plānojam bērnus. Bet tā ir milzīga kļūda. Jo kamēr bērna nav, mums ir labi un divatā pietiek – vairāk naudas arī nebūs. Ja nu vienīgi ļoti centīgi un smagi strādāt dēļ mājas, vai mašīnas, aizmirst par atpūtu un vienam par otru.

Pēc mūsu precībām, mana vīra ienākumi pieauga 3-4 reizes. Vidēji. Un tas ir tikai pirmo mēnešu laikā. Šobrīd šī summa ir vairākus desmitus reižu lielāka.

Kad piedzima vecākais bērns, sākumā mēs visu pazaudējām. Taču pēc viņa piedzimšanas vīrs uzsāka biznesu. Pārstāja strādāt algotu darbu, jo tā nevarēja ģimeni pabarot, un tas arī prasīja pārak daudz resursu… Un mēs pārcēlāmies uz Pēterburgu.

Ar bērna piedzimšanu mēs kļuvām mobili – sākām ceļot un nopirkām automašīnu. Mēs tik ilgi bijām vēlējušies automašīnu, bet tas nekādā veidā mums nesanāca. Uzreiz pēc dēla piedzimšanas mēs nopirkām tieši to automašīnu, par kuru bijām sapņojuši. Sarkanu Mazdu. Un arī ar dēla piedzimšanu mūsu dzīvē parādījās garāki atvaļinājumi, lai kopā varētu ceļot pa pasauli. Droši vien arī māja “atnāks” kopā ar trešā bērna piedzimšanu. Ļoti gribas tam ticēt.

Kā palielināt plūsmu?

  1.  Attīstīt savu gribēšanu (хотелку).
    Kamēr sieviete atsakās gribēt, vīrietim nav ko viņai dot. Metožu ir daudz – līmēt kolāžas, rakstīt vēlmju sarakstus, krāt burciņas ar sapņiem… galvenais, rakstīt visu pēc kārtas, bez kritikas, bez praktiskuma vērtēšanas (nu, un kur es pēc tam ko tadu uzvilkšu?)
  2. Pēc tam sākt attīstīt atļaušanu (позволялку).
    Nepietiek vien ar to, ka tu vēlies jaunu kleitu. Vēl ir jāatļauj sev to nopirkt. Īpaši tad, kad maz naudas. Un ne tikai jāatļauj, bet arī “nenograuzt” sevi pēc tam. Protams, tam saknes stiepjas bērnībā, kad mums ļoti daudz ko aizliedza, nenovērtēja (kam tev tāda lelle, tu taču jau esi liela meitene!) Saknes saknēm – taču tagad, kad esam pieauguši mēs paši varam sev aizliegt vai atļaut. Te galvenais ir ieradums.
  3. Dažkārt atļaut sev ļoti labas kvalitātes lietas.
    Te es nerunāju par to, kā notrallināt vīra algu un pēc tam cerēt uz augstāko spēku atbalstu. Es runāju par to, ka tad, kad tu izvēlies kādu lietu, skatoties tikai uz cenu, tu neļauj pārpilnībai ienākt tavā dzīvē. Agrāk es pirku basenes tikai tirgū – lai pietiek vienai sezonai, tāpat saplīsīs. Un atceros to, kā vīrs mani centās pierunāt nopirkt kvalitatīvas. Smadzeņu man tajā laikā nepietika – drīzāk – to bija par daudz. Tāpēc pierunāšana bija ilga. taču beigās es piekritu (tad mums tas bija ļoti dārgi – piektā daļa mēneša algas). Taču pēc tam izrādījās, ka tās ne tikai neplīst, bet arī neberž, un neizvalkājas, un tās vispar nejūt uz kājas, lieliski izskatās un priecē acis. Un, galvenais, vīrs bija ļoti laimīgs. Un saprata, kādēļ tad vēl pelnīt vairāk, ja ne tāpēc, lai mani biežāk tā iepriecinātu ar maziem nieciņiem un blakus redzētu starojošu sievu.
  4. Piepildīt savus sapņus!
    Sapņo par spoguļkameru – nopērc! Lai arī sākotnēji “no rokas” un lietotu. Tads bija mūsu pirmais Canon. Taču tai bija priekšrocība – tā bija trīsreiz lētāka par jaunu tādu pašu. Piepildīts sapnis dod milzīgu enerģiju un iedvesmu. Pirmais lietotais iPhone, lietots, bet izsapņotais auto, izpārdošanā nopirktas skaistas mēbeles – varianti ir vienmēr! Ir jāļauj sev piepildīt sapņus. Un tad naudas kļūs arvien vairāk. Tā nāks atkal un atkal – lai piepildītu jūsu sapņus.
  5. Paši vienkāršākie veidi kā uzlabot plūsmu.
    Tie ir labas kvalitātes īrētie dzīvokļi (kad tu nevari atļauties pelnīt mazāk par to cenu), dažādi elektroniskie piederumi – telefoni, datori, fotoaparāti, ceļojumi uz skaistām zemēm. Protams, svarīgi, lai tas viss būtu bez fanātisma. Latiņa aug lēnām, pakāpeniski – tik ātri, cik ātri esiet gatavi to «sagremot»
  6. Strādāt ar ierobežojošajām pārliecībām.
    Ka nauda – tas ir slikti, par to jākaunas, bailēm no naudas. Dzīve jūs sargās no naudas, ja tā jums liks uztraukties.
  7. Strādāt ar dzimtas scenārijiem.
    Viebiežāk mūsu bailes un neprasme krāt, parādi un citas grūtības nāk no pagātnes. No atmiņām. No dzimtas atmiņas, kurā kādam atņēma īpašumus, izsūtīja, kāds dalīja mantojumu, kāds iegrima lepnībā par savu bagātību.

Turpinājums sekos!
Autors: Olga Vaļajeva

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Par to visu mēs sarunājamies savā 100dienniekā

8