Lai mājās miers un pārticība

Akira Enzeru

Kas jādara sievietei, lai iedvesmotu savu vīrieti panākumiem

Senajās tradīcijās runā par to, ka tieši sieviete ir Visuma radošās enerģijas nesēja – tā, kas iedvesmo un piepilda vīrieti. Bet vīrietis, saņemot šo enerģiju, to parvērš pārpilnībā. Vīrietim ir dota spēja strukturēt sievietes enerģiju, transformējot to materiālajos labumos un finansu plūsmās.
Tiek uzskatīts, ka bez sievietes enerģijas vīrietis nevar pilnībā realizēt savu potenciālu, nopelnīt pietiekoši daudz naudas, un sasniegt vēlamo stāvokli sabiedrībā. Un tāpēc, jo lielāka sievietei sievišķīgās enerģijas ietilpība, jo veiksmīgāks kļūst vīrietis viņai blakus. Sievietei no dabas ir dota spēja padarīt vīrieti veiksmīgu. Un, ja sievietes dzīvē viss notiek ne tā, kā viņa vēlētos, un viņai blakus ir neveiksmīgs vīrietis, tad, vispirms, viņai jāpaskatās uz sevi. Jāuzdod sev atklāts jautājums – vai es esmu izdarījusi visu, lai mans vīrietis būtu veiksmīgs? Jāatbild uz to godīgi! Iespējams, tā nav paša vīrieša vaina  bet nepietiekama sievietes enerģijas ietilpība

Ir ļoti svarīgi, lai vīrietis, kurš saņem šo enerģiju, prot to novērtēt un vēlās kļūt vēl veiksmīgāks. Vīrieša veiksme, minimums 50%, ir sievietes nopelns. Nemēdz būt tā, ka vīrietim veiksme nebūtu svarīga. Tā ir viņa dabā. Var šķist, ka audzināšanas, parmērīgas kritikas un neveiksmju sērijas rezultātā vīrietis ir zaudējis šo potenciālu. Taču tā tas nav. Potenciāls ir katram, un tas nekur nepazūd, kamēr vien vīrietis ir dzīvs.

Sieviete veicina sava mīļotā vīrieša panākumus: mīlot viņu, pieņemot, apmierinot viņa seksuālās vēlmes. Viņa to piepilda ar savu enerģiju, nosaka virzienu, bet vīrietis pārvērš šo enerģiju parpilnībā un bagātībā.

Sieviete no dabas ir radīta, lai BŪTU, DZĪVOTU, PRIECĒTU, MĪLĒTU. Vīrietis – lai DARĪTU, SASNIEGTU, UZVARĒTU.
Kas konkrēti jādara sievietei, lai iedvesmotu savu vīrieti veiksmei:

1. Pieņemiet viņu tādu, kāds viņš ir. Necentieties “pārtaisīt”!

Pieņemot viņu, jūs atzīstiet viņa tiesības būt pašam. Ir jāatmet ideja par to, ka esat labāka par viņu, gudrāka. Dodiet viņam brīvību. Necentieties viņu uzlabot. Pieņemšana nozīmē tikai to, ka jūs atzīstiet viņu kā cilvēku ar visiem viņa trūkumiem, vājībām un labajām īpašībām.
(Psihologs Mihails Labkovskis saka: Ja jūs sakiet, ka jūs mīliet savu vīrieti, bet tajā pat laikā atzīmējiet: “es viņu mīlu, bet viņam trūkst tas, tas un šis…”, tad tā nav mīlestība.)

2. Novērtējiet viņa labās īpašības un to, ko viņš dara jūsu labā!

Novērtēt vīrieti, nozīmē cienīt viņu, būt pateicīgai viņam par to, ko viņš dara jūsu labā. Padomājiet par to, ko jūs variet cienīt savā vīrietī – rakstura īpašības, spējas, talantus, intereses. Ja šobrīd jūs nevarat neko cienāmu atrast, vērsieties pie pagātnes pieredzes. Atcerieties, kas bija tas, kā dēļ viņš jums iepatikās, kad pirmo reizi iepazināties., Atcerieties jūsu kopējās dzīves notikumus, kuros viņš parādīja savas labākās īpašības. Kādos brīžos viņš izsauca jūsu apbrību, ar kadām grūtībām tika galā?
(Ne velti jūs ar viņu precējāties un esat kopā!)

3. Apbrīnojiet viņa vīrišķību!

Katrs vīrietis sirds dziļumos vēlas savas sievietes acīs ieraudzīt apbrīnu par to, kas viņš ir, ko dara un kāds ir, par saviem panākumiem, idejām, sapņiem,un par viņa vīrišķīgo ķermeni un vīrišķību kopumā. Viņam apbrīns ir vajadzīgs kā maize. Tāpat kā sievietei ir vajadzīga mīlestība.
Apbrīns vīrietim ir vajadzīgs no apkartējiem, jo pašam to nav no kurienes ņemt. Īpaši svarīgs ir mīļotās sievietes apbrīns.

4. Sekojiet savam vīram un pieņemiet viņa autoritāti!

Uzticieties viņam un viņa vadībai. Tas ir grūti, kad esam pozīcijā Māte – visu zinām labāk un varam viņam pastāstīt, kas tagad jādara.
Uzticēties vīrietim nozīmē pieņemt to, ka viņš zin, kas jādara un viņš ir spējīgs patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus.
Viņa lēmumi un redzējums ne vienmēr sakritīs ar jūsējo, taču tas nenozīmē, ka tie ir nepareizi.

5. Ļaujiet viņam būt līderim, barotājam un aizstāvim!

Līdera, aizstāvja un barotāja loma ir vīrieša – tās ir viņa tiesības un priekšrocība. Kad jums būs 100% pārliecība par to, ka vīrietim ir jābaro ģimene, viņš to sāks darīt. Jūs pati to vienkārši pārstāsiet darīt. Ieņemot tādu pozīciju, jūs ne tikai atdosiet viņam viņa lomu, bet arī apmierināsiet viņa vēlmi būt vajadzīgamun noderīgam.
Ja jūs pakāpeniski sāksiet pacelt sava vīrieša vīrišķību, viņš automātiski sāks kustēties uz priekšu un kļūs veiksmīgāks.
Lai vīrietis kļūtu vīrišķīgāks, jums jākļūst sievišķīgākai.

6. Ļaujiet viņam rīkoties ar finansēm.

Vīrietis IR atbildīgs par ģimenes nodrošināšanu (un nav svarīgi tas, ka tagad ir “citi laiki”)  . Ja vīrietis pārstāj pelnīt naudu un nevar vai negrib atrast darbu – tā ir ļoti bīstama zīme, ka līdera lomu un atbildību par ģimenes nodrošināšanu uzņēmusies ir sieviete. Mēs sākam satraukties, palīdzam vīrietim meklēt darbu, “zāģējam” viņu, kamēr pašas uzņemamies viņa lomu. Kas patiesībā jādara sievietei? – “viņai jāpietiek vīrišķībai stāvēt viņam blakus un vairāk nekādu lieku kustību” – pieņemt viņu ar mīlestību un ticēt, ka viņš ar to tiks galā. Uzticēties un gaidīt, kamēr viņš uzņemsies atbildību. (Un nekad nedot vīrietim naudu!!!!!). 

7. Atļaujiet sev gribēt un saņemt!

Ja blakus vīrietim ir sieviete, kuru viņš mīl un ciena, kuru viņš iekāro, viņš visvisādos veidos centīsies apmierināt viņas vēlmes. Vīrieši ir tā iekārtoti, ka viņiem patīk darīt sievieti laimīgu
Bet, ja sieviete pati apspiež savas vēlmes, vai neļauj, lai viņai ir tas, ko viņa vēlas, tad vīrieša vēlme te neko daudz mainīt nevarēs. Viņš tikai un vienīgi atspoguļos sievietes attieksmi pašai pret sevi. Bet sieviete apvainosies par to, ka viņš ir knauzeris.
Nav skopu vīriešu – ir tikai sievietes ar ļoti zemu pašvērtējumu. Nav vīriešu – monstru, ir tikai sievas, kas aizmirsušas pašas par sevi.
Cik lieli ir sievietei plāni, mērķi, uzdevumi, vēlmes un nolūki – tik daudz viņa arī spēs vīrieti piepildīt. Tas ir kā dzinējs. Kad sievietei nav vēlmes, viņa sagrauj vīrieša veiksmīgumu un vairs nav nekādas kustības. Vīrietim vajadzīgs ir ļoti maz, jo viņš ir askētisks no dabas.

8. Attīstiet sevī sievišķīgās īpašības. Esiet sievietes plūsmā!

Sievietei svarīgs ir stāvoklis, kādā viņa atrodas – tā arī ir visa viņas vērtība un spēks. Kad viņa ir sievisķīgā stāvoklī, viņa ir burve. tad blakus viņai vīrietis kļūst tāds, kādu daba to radījusi – vīrišķīgs, mierīgs, pārliecināts, tāds, kas pieņem lēmumus, tāds, kurš dara un uzņemas atbildību
Ja blakus ir sieviete, kura visu laiku runā par pagātni, žēlojas, ir depresīva, apvainojas, nosoda, nav pārliecināta un nespējīga pati darīt sevi laimīgu, tad blakus viņai vīrietis kļūst agresīvs, pretenziozs, nepārliecināts par sevi un nevēlas uzņemties atbildību.

9. Esiet piepildīta, laimīga – nodarbojieties ar sevi, strādājiet ar sevi!

Un esiet tāda sieviete, kuras dēļ vīrietis būs gatavs pelnīt naudu, veikt varoņdarbus un kuru nespēs nemīlēt. Tādu sievieti var padarīt tikai Mīlestība no pārpilnības – tad viņai ir ar ko dalīties. Un nebūs vajadzīgas absolūti nekādas manipulācijas – “stervoloģija” un “vumbuildings”.
Kad sieviete “baro” vīrieti – viņa dod tam enerģiju un tās realizāciju ārējā pasaulē.
Sieviete ir aka, no kuras dzer vīrietis, un ūdens kvalitāte šajā akā ir ārkārtīgi svarīga.
Tas ir sievietes darbs pašai ar sevi. Nelaimīga sieviete nespēs citus darīt laimīgus, jo to, kā nav pašai, nav iespējams iedot citiem. Sievietes spēks ir milzīgs, tikai nelaime tā, ka visbiežāk viņas pašas to nesaprot un neprot izmantot.

10. Atbalstiet viņa idejas un ticiet iespējām, ticiet, ka viņam izdosies!

Ja sieva atbalsta vīra idejas – pat “vistrakākās”, uzticas un tic viņam, panākumi ir garantēti.
Īss, reāls stāsts no dzīves.
19. gadsimta deviņdesmito gadu beigās kādā Detroitas elektrokompānijā strādāja jauns mehāniķis. Viņa alga bija 11 dolāri nedēļā. Viņš strādāja vismaz 10 stundas katru dienu, bet, pārnācis mājās, turpināja to pašu ilgāk par pusnakti savā šķūnī. Viņš centās izgudrot jauna veida dzinēju. Viņa tēvs uzskatīja, ka dēls velti tērē savu dzīves laiku, kaimiņi viņu uzskatīja par pustraku, visi uzskatīja, ka no šīm nodarbēm nekas labs nesanāks, neviens viņam neticēja. Neviens, izņemot viņa sievu.
Viņa palīdzēja savam vīram strādāt pa naktīm, daudzu stundu garumā turot rokās petrolejas lampu. Rokas kļuva zilas no aukstuma, zobi klabēja, viņa bieži saaukstējās un klepoja, taču… Viņa tik ļoti ticēja savam vīram! Pagāja gadi un no šķūņa atskanēja troksnis. Kaimiņi ieraudzīja, kā no šķūņa pa ceļu bez zirga, bet ratos aizbrauc trakais un viņa sieva. Trako sauca Henrijs Fords.
Kad vēlāk, ņemot interviju, kāds žurnālists Fordam jautāja, par ko tas vēlētos kļūt, ja būtu dota vēl kāda dzīve, ģēnijs atbildēja: “Vienalga par ko, lai tik blakus būtu mana sieva.”
Vīrieši nav bioroboti, kuriem jārisina visas mūsu problēmas, jāpelna nauda, jāpērk dzīvokļi, mājas, mašīnas, jārealizē mūsu sapņi, jādod mums bērni un jāpalīdz mājas darbos. Vīrieši ir tikai cilvēki – tāpat kā mēs – sievietes. Un viņi, tāpat kā mēs, vēlas būt mīlēti. lai viņus mīlētu, nevis izmantotu. Viņiem gribās, lai arī viņu iekšējā pasaule būtu kādam interesanta un svarīga.

Un tad skopie kļūst dāsni, nekārtīgie – kartīgi, darbaholiķi sāk pievērsties ģimenei, bezjūtīgie – mīlēt, bet viegli aizvainojamie un infantīlie – pieaug. Un tikai mīlestība, kad jūs redzat vairāk  Ne tikai īpašības, ne tikai dzīvokļa izmēru. Kad jūs redziet viņa Dvēseli, vina personību, viņa stiprās puses, vina potenciālu. Redziet pati un palīdziet viņam ieraudzīt tās.

Avots: http://soulpost.ru/
Foto: Akira Enzeru
Tulkoja: Ginta FS

 

Pirms izvēlēties savu ceļu

celsh4444

Lai izdarītu sava Ceļa pareizo izvēli, cilvēkam jāzin, kādi ceļi vispār ir iespējami.
Vēlams, personīgās pieredzes rezultātā, pārliecināties par to, kurš ceļš reāli dod rezultātus – (lai vārdi neatšķirtos no rezultātiem reālajā dzīvē) un tikai pēc tam var uzdot jautājumu, vai šis ceļš patiešām ir vajadzīgs Jums un vai uz ilgu laiku.        

Jebkura organizācija ir iespēja, kuru cilvēks var izmantot un var neizmantot. Piemēram – ir Kristietība – ir Kristus, svētie, cilvēki, kuri tai veltījuši visu savu mūžu, garīdznieki, bet turpat blakus ir noziedznieki un nolādētie. Kā cilvēks izmanto šīs iespējas, atkarīgs ir no viņa paša.

 

Attīstības Ceļš

Visus cilvēkus var dalīt trīs kategorijās.
Pati pirmā un lielākā – vāji cilvēki, nabadzīgi, nelaimīgi, otrā – stiprie un trešā, cilvēki, kuri sevi paši izveido.
Vājie, nabadzīgie un nelaimīgie (viņiem, kā likums ir ļoti grūti dzīvot): viss ir slikti, konflikti, stresi, aizvainojums, pretenzijas. Pats bēdīgākais ir tas, ka cilvēks ar to visu neko nedara un nav spējīgs darīt. Viņš neko neizmainīs savā dzīvē. Viņš sev ir pasludinājis spriedumu – “esmu neveiksminieks un man nekas nesanāks”. Daudzi ir paštaisni un pilnībā pārliecināti par to, ka viņi visu zin un viņiem vienmēr ir taisnība, tāpēc nav gatavi uzklausīt un klausīties, ko tādu, kas atšķiras no tā, ko domā viņi.. Lielākā daļa cilvēku atrodas šajā kategorijā. Dzīve viņus neapmierina, dzīvot ir slikti, slimības vajā, taču izejas nav vai arī viņi to redzēt negrib.
Stiprie. Iespējams, viņiem paveicās ar vecākiem un viņiem jau bērnībā iemācīja, kā atrast savu vietu dzīvē, iemācija ētiku, prasmi komunicēt ar cilvēkiem (kā vienoties, kā veidot karjeru, kā izturēties pret cilvēkiem, lai cienītu, kā saglabāt aukstasinību ikvienā situācijā, kā būt mierīgiem, kad citi ārdās un trako dusmās un naidā). Viņi saņēma noteiktu kopumu zināšanas un īpašības, kas ļauj stabili iet uz savu mērķi.
Cilvēki, kuri veido Paši Sevi. Tie ir cilvēki, kuri attīstās. Viņi tic tam, ka var sevi izmainīt, var izmainīt savu likteni. Viņu uzdevums – kļūt daudz stiprākiem, gudrākiem, laimīgākiem, kā viņi ir dotaja brīdī. Ja kaut kas viņus neapmierina, viņi meklē iespēju un veidus kā to izmainīt un saņemt to, ko viņi vēlas – un to arī atrod.
Piemēram biznesā – lielākā daļa visu miljardieru un miljonāru, ir sākuši savu biznesu no nulles, bez palīdzības no malas.

Katrs cilveks savai attīstībai meklē tieši Savu Ceļu. Jebkurā gadījumā vajadzīga ir Sistēma, kas dod kompleksas zināšanas. Pašizglītošanās ceļā, kā likums rodas grūtības visu uzzināto sasistematizēt (vienas zināšanas no vienām grāmatām, citas – no citām). Uzskatāms piemērs ir automašīnas. Ir daudz un dažādu automašīnu. Tās brauc tikai vienā gadījumā: ja visas detaļas ir no viena modeļa. Ja no dažādiem, tad “Zaporožecs” ar “Mercedess” riteņiem un traktora motoru diez vai uz priekšu kustēsies. Jābūt ir veselai sistēmai.

Jebkura skola paredz to, ka IR skolotājs, padomdevējs (наставник), kuram var uzdot jautājumus. kaut ko Jūs paši varat saprast un atrast, taču ir lietas, kuras nesaprotot, rodas problēma, kas traucē kustēties tālāk. Tapēc jābūt padomdevējam, kurš šo ceļu ir jau nogājis, pārbaudījis, izcietis, ir sasniedzis prieka un laimes sajūtu, ticis galā ar problēmām šajā ceļā – tātad var dot praktiskus padomus, kā nekļūdīties.

Lai ietu pa Attīstības Ceļu, jāatrod Zināšanu Sistēma.

Visas, uz zemes eksistējošās sistēmas var sadalīt trīs kategorijās: reliģija, zinātne un ezotērika. Lielos vilcienos tās nav antagoniskas viena attiecībā pret otru. Tās orientētas uz dažādiem cilvēkiem un izskata dažādus jautājumus.

Ļoti daudz vērtīgu atklājumu izdarījusi Zinātne: lidmašīnas lido, Zemes pavadoņi arī, ir telefons, televizors, taču ne vienmēr izglītots cilvēks var izveidot karjeru, nopelnīt naudu. Zinātne pēta pārsvarā ārējo, materiālo pasauli – ar mēraparātiem un ierīcēm. Šeit ir loģika, fizisks eksperiments (veica eksperimentu, pārbaudīja rezultātu, izanalizēja – strādā, nestrādā). Zinātne praktiski ir pierādījusi savu nepieciešamību, taču cilvēku laimīgu tā nedara, pat nestāda tādu mērķi. Tā neizskata garīgos jautājumus, sajūtas ir novestas līdz fizioloģisku reakciju līmenim.

Reliģija izskata cilvēka iekšējās pasaules jautājumus: kas ir Dvēsele, Dievs, kā atrast Ticību, ka atrast mieru, mīlestību pret sevi un savu tuvāko. Ticīgie to jūt savā sirdī. To nevar izmērīt ne ar kādiem mēraparātiem vai lineāliem. Cilvēks vēršas pie Dieva un sajūt enerģijas pieplūdumu. Ticība Dievam ir fakts, kas mierīgi sadzīvo ar faktu, ka ir ļoti daudz neticīgo – ateistu. Reliģija paredz Ticību tam, kas ir, bet neparedz profesionālu darbu. Reliģija ir garīguma pamats, tā iemāca pirmos pamatprincipus cilvēkiem, kuri sāk iet garīgo izaugsmes ceļu. Šeit nav ne cietas, stingras loģikas, nav eksperimentu. Ir Ticība, ka eksistē Dvēsele, Smalkā Pasaule un Dvēseles Likumi.

Ezotērika izskata dvēseliskos jautājumus jau augstākā līmenī. Ir Dvēsele un tādā veidā tā ir uzbūvēta. Vajag izdarīt noteiktas darbības, izteikt noteiktas komandas un varat sajust, jau pat pirmajās nodarbībās, kur atrodas apziņas centri, enerģija. Tam vienkārši ir jāpievērš uzmanība un jāzin tehnikas, kā to visu ieslēgt. Viens no uzdevumiem – attīstīt vienas vai citas spējas un iemācīties tās pārbaudīt. iemācīties pašiem iziet smalkajā pasaulē.

Ir ļoti daudz citu lietu, ko izskata ezotērika: kas tas ir Gods, Vērtības, kas tas ir Spēcīgs cilvēks, kā novērtēt, cik esat tuvu pilnībai, cik esat tīri.

Ezotēriskās skolas – nākamā garīgās izaugsmes pakāpe, jau kvalitatīvi augstākā līmenī. Ne vienkārši Ticība, bet apmācība, kā cilvēks, strādājot ar enerģijām, izpildot tos, vai citus vingrinājumus, saņem iespēju kontaktēties ar savu Dvēseli un Smalko Pasauli. Tā cilvēks iegūst personīgo pieredzi – ka, piemēram tādas un tādas slimības cēlonis ir tur un tur un, izprot veidus, kā no tās atbrīvoties. Jūs sapratīsiet vai un par ko Jūs soda neredzamie spēki un kur ir Jūsu problēmu saknes. pat mūsdienu zinātne ir noskaidrojusi, ka lielākā daļa visu mūsu fizisko problēmu ir radušās no bailēm un neprasmes rīkoties ar savu psiho-emocionalo stāvokli.

Galvenais, kas atšķir vienu cilvēku no otra un vienu sistēmu no otras – tas ir MĒRĶIS. Atbilde uz jautājumu: “Ko Jūs vēlaties?”. No sevis, no cilvēkiem, no dzīves. Ko tā vai cita sistēma grib dot cilvēkam?

Jūs dzīvojat 24 stundas diennaktī, kaut kam tērējat savu laiku. Ideāli, ja Mācības mērķis – lai katra dzīves minūte nestu cilvēkam prieku, labāk laimi un ne skumjas, garlaicību un ciešanas. Un pie visa tā, viņam jākļūst par meistaru tajā, ko viņš dara. Pat, ja notiek konflikts, var ciest, bet var izturēties kā kareivis: “Es esmu mierīgs, esmu neievainojams. Viņš grib mani padarīt vāju, izvest no līdzsvara, es zinu, kā vadīt savu iekšējo pasauli. Miers, atslābināšanās, viegls smaids. Mans iekšējais Miers ir mans cietoksnis. Es nelaižu problēmas sevī.” Katra dzīves norise kalpo tam, lai cilvēks kļūtu par Meistaru, iemācītos dzīves mākslu šeit – uz Zemes.

Ir skolas, kurās cilvēks, iemācījies meditācijas un uzskata, ka iet pa apgaismības ceļu. Taču staigā neskuvies, noaudzis, saplēstās džinsās, ģimene pamesta likteņa varā. Tā nav attīstība, ta ir bēgšana no dzīves. Ja cilvēks nostājies uz attīstības ceļa, tam jābūt praktiskiem pierādījumiem, ka viņš iet tur, kur vajadzīgs. Tas nozīmē, ka viņš saņem atzinību no saviem tuvākajiem un arī sabiedrības.
Speciālās zināšanas nav noteicošās karjerā. Vienu un to pašu mācību iestādi beidz ļoti daudz cilvēku, taču kāds vispār nespēj atrast darbu savā specialitātē, bet cits izveido brīnišķīgu karjeru. Tātad viss atkarīgs no tā, kāds cilvēks Jūs esat – vai protat komunicēt, vai pildat solījumus, vai esat godīgs un punktuāls, vai esat patīkams. Gadās, ka naudu maksā vien par to, ka protat smaidīt un radīt atmosfēru, kurā cilvēki jūtas lieliski. Rietumos tas ir kā likums – neproti smaidīt, nedrīkstēsi strādāt ar cilvēkiem. Un tas ir pareizi.

Pats svarīgākais jautājums ir – cilvēka attieksme pret Dievu.

Šajā dzīvē mums jānolemj – kur mēs iesim – pie Dieva vai pie tā pretmeta. Ideāli, ja mēs varētu praksē pārbaudīt: ja Dievs ir, kā viņu ieraudzīt, kā saprast, kā iemācīties sarunāties. jautājumi nav no vieglajiem, taču ļoti svarīgi.
Neviens cilvēks nevar Jūsu labā izdarīt vairāk, kā var Dievs. Protams, visi pārējie mērķi arī ir svarīgi: ka pareizi atpūsties, kā atgūt spēkus, kā būt veselam, kā sakārtot visus sadzīves jautājumus, kā nopelnīt vairāk naudas u.t.t. Nodrošinošie sadzīves jautājumi nav globāli, to atrisināšana nedod pašu lielāko baudījumu, taču tos vajag risināt, kontrolēt un sakārtot. Ir jāsaprot, kā vislabākajā veidā darīt visu, ar ko sakaraties. Jo tas dara laimīgu.

Darbs (galvenie likumi, speciālās zināšanas), attiecības, personīgā dzīve, vides formēšana (draugi, paziņas) – tā ir cilvēka paša atbildība. Un ne tā, ka “būs kā būs”. Svarīgi saprast, kādi likumi te strādā, kā būvēt savstarpējās attiecības uz godīgiem pamatiem. Kādi etapi būs jāpārvar, kādas grūtības, lai sasniegtu augstākā līmeņa uzticēšanos.

Bieži vien cilvēks pats sev uzstāda izvēli: draugi vai ģiemene, darbs vai draugi, darbs vai ģimene, ģimene vai izklaide. Tas nav pareizi – tie visi ir vienas ķēdes locekļi. Ideāli, ja mērķi viens otram netraucē, tie ir ekoloģiski. Ja cilvēks neprot atpūsties un visu uzmanību velta tikai darbam, ir brīdis un, skaties – infarkts, viens otrs un cilvēka vairs nav. Nevajag sevi izmocīt. Labāk izdomāt, kā nodarboties ar vienu vai pāris ;lietām, kā atrast vairāk brīva laika, lai pabūtu ar ģimeni, paceļotu, atpūstos un tai pat laikā būt lieliskam speciālistam, profesionālim un pacelties jau kvalitatīvi augstākā līmenī.

Pats svarīgākais, kas ekonomē mūsu visu laiku, ir – pareizi pieņemtie lēmumi. Lai tos pieņemtu, ir vajadzīgas zināšanas. Mērķiem vienam otru ir jāpapildina, nevis jābūt pretrunā.. Maksimumu no dzīves var saņemt tikai tad, ja cilvēks pasauli uztver kā vienotu veselumu, kā sistēmu, kurā nekas nepaliek nepamanīts. metodes, lai to sasniegtu, var būt dažādas.

Ir trīs galvenās cilvēka pamatvērtības – saprāts vai domāšana, garīgums un griba. Mūsu uzdevums – lai visi šie trīs būtu harmoniski – gaiši. Klaisks piemērs: «сила есть ума не надо» un cilvēks visu vēlas izšķirt ar dūres palīdzību. Vai arī saprātīgs, ļoti mācīts cilvēks, bet nejūtīgs – viena loģika, viņš netic, ka jūtas eksistē. Ir radošas personības – tikai uzrāviens, tikai emocijas. Visas tās ir galējības.

Cilvēkam jābūt harmonijā. Vienā un tajā pašā situācijā dažādi cilvēki uzvedas dažādi, skatoties, kam viņi tic. Tā jau ir mūsu pašu izvēle – vai es gribu ciest, vai uztvert dzīvi kā vienreizēju, unikālu iespēju izbaudīt visas iespējamās krāsas. Griba – ir fiziskā ķermeņa spēks, enerģētiskās spējas un daudz kas cits. Uzdevums – atmodinat spēkus, kas ir pašā cilvēkā, atrast to, ko viņš vēlas un kas dos viņa dzīvei maksimālu piepildījumu.

Autors: Mihails Mijaņije (Системы «Развитие Человека») akadēmiķis, profesors, filosofijas zinātņu doktors
Avots: http://mianie.com/
Tulkoja: Ginta FS

Kā iemācīties sevi mīlēt?

milestiba es10

10 veidi, kā iemācīties sevi mīlēt no Luīzes Heijas

Agrā bērnībā bērns iepazīst pasauli, orientējoties pēc vecāku uzvedības modeļa. Luīza Heija uzskata, ka, ja bērns audzis ar vecākiem, kuri ir cietuši, arī viņu dzīvē pavadīs vainas apziņa, arī viņš uz dzīvi skatīsies negatīvi.
Cilvēkam pieaugot, atgriežas vēlēšanās veidot ap sevi savas bērnības emocionālo vidi. Par šo tēmu var strīdēties, var teikt – pareizi, nepareizi, taču fakts paliek fakts – sajūta “kā mājās” pavada mūs visu dzīvi.
Tāpēc bieži vien attiecības atdzimst līdzīgas, kādas tās bija tēvam ar māti.
Šajā sakarībā Luīzei Heijai ir viedoklis, ka ikviena cilvēka attieksmi pret sevi nosaka viņa vecāku attieksme pret viņu bērnībā. Bieži vien, jau pieauguši, mēs sevi strostējam tāpat kā bērnībā to darīja mūsu vecāki un arī mūsu domu gaita bieži vien neatšķiras no tās, kāda tā bija mūsu vecākiem.

Taču ir labā ziņa – to visu mēs varam mainīt!
Jo vairāk cilvēks domās ar mīlestību par labām lietām, dzīve mainīsies un dzīvot kļūs arvien skaistāk un priecīgāk. Tāpēc šeit apskatīsim 10 veidus, kā sākt sevi iemīlēt.

Jums noteikti sanāks!!!!

1. Pārstāj sevi kritizēt.

Neuzskati sevi par sliktu. No tā rodas tikai un vienīgi grūtības. Jūtoties “nepietiekami labam” mēs attaisnojam savu pazemojošo stāvokli un saglabājam to. Tā mēs audzinam sevī sāpes un slimības.
Pārstāj vienreiz par visām reizēm sevi kritizēt.
Tam nav nekādas vajadzības!

2. Pārstāj sevi iebiedēt.

Daudzi cilvēki sevi vienkārši terorizē – ar drūmām domām, iedomājoties situācijas, kas ir daudz drūmākas par tām, kas vispār var notikt un notiek. Tādi cilvēki savas mazās problēmas uzpūš līdz ziloņa izmēram.
Tas taču ir briesmīgi: dzīvot, gaidot pašu briesmīgāko.
Pārstāj sevi terorizēt un biedēt!!!!
Tev tas nav izdevīgi!

3. Ar sevi esi maigs, pacietīgs un iecietīgs.

Kā, jokojot, rakstīja Vorens Arnolds “Dievs, es Tevi lūdzu, dod man pacietību. Un tūliņ!”
Pacietība ir spēcīgs instruments. Lielākā daļa cilvēku cieš no tūlītēju rezultātu gaidām.
Mēs uzvelkamies, stāvot rindās, transporta sastrēgumos. Nepacietība – tā ir nevēlēšanās mācīties.
Mēs vēlamies saņemt zināšanas, nevis apgūstot vielu, nevis sperot vajadzīgos soļus vēlamā mērķa virzienā, bet gan uzreiz – bez piepūles.
Esi pacietīgs!!!!

4. Iemācies būt labs savai apziņai.

Nesodi sevi par negatīvām domām. Nevaino sevi par to slikto, kas bijis dzīvē. No tā smelies tikai mācības, jo pateicoties tam, kas bijis, Tu vari šodien ko jaunu un labu sev iemācīties. Būt labam sev, nozīmē atteikties no apvainojumiem sev, no vainas apziņas un sāpēm.
Nevaino sevi!!!!!

5. Iemācies sevi slavēt.

Kritika dedzina dvēseli, uzslavas atgriež to no pelniem. Lai ko Tu darītu, uzslavē sevi – vienmēr.
Atkārto sev to, ka Tu esi lielisks. Ja Tu pats to iemācīsies, izrādīsies, ka arī citiem ir kas labs, ko Tev teikt!!!
Paslavē sevi!!!!

6. Iemācies vērsties pēc palīdzības pie draugiem.

Lūgums palīdzēt – nav vājuma, bet gan spēka izpausme. Lielākā daļa no mums ir raduši paļauties vienīgi uz sevi un ne par ko nelūdz palīdzību, jo šķiet, ka tas ir slikti. Un tomēr, pamēģini izdarīt to, tā vietā, lai visu darītu viens pats un dusmotos uz sevi par to, ka nekas nesanāk.
Vērsies pēc palīdzības, jo cilvēkiem patīk palīdzēt!
Tā būs labi gan Tev gan viņiem!

7. Mīli savas negatīvās īpašības.

Mums visiem ir gadījies izdarīt nepareizo izvēli. Nav cilvēka, kurš nebūtu kļūdījies. Taču, ja mēs regulāri sevi par to sodīsim, izstrādāsies ļauns stereotips. Ļoti vērtīgs līdzeklis, lai tas nenotiktu, ir HUMORS. Tas palīdz atslābināties un sajust atvieglojumu stresa situācijās. Vairāk skaties komēdijas. Ja cilvēks spēs uz savu dzīvi paskatīties kā uz filmu ar ziepju operas, komēdijas un drāmas elementiem, tātad viņš nav bezcerīgs gadījums un turpmāk viņam viss būs kārtībā.

8. Seko savam ķermenim, rūpējies par to.

Seko tam, ar ko Tu baro savu ķermeni. Mēs esam kļuvuši par konservētas barības faniem, sekojam diētām, ļaujam savus ēšanas paradumus noteikt pārtikas ražotājiem ar savu reklāmu palīdzību. Mums jāmiemācās būt atbildīgiem par to, ko bāžam sev mutē – tādā veidā mēs paužam rūpes par sevi un savu ķermeni.
“Cilvēks ir tas, ko viņš ēd.” (Ludvigs Feierbahs)

9. Strādā ar spoguli.

No rīta pieej pie spoguļa, pasmaidi attēlam tajā un saki: “Es mīlu Tevi, Tu esi pati skaistākā un pievilcīgākā”.
Nodzīvo šo dienu labā garastāvoklī un mīlestībā pret sevi un saviem tuvajiem. Un Tu redzēsi, cik drīz izmainīsies visa Tava dzīve. Piemeklē sev vingrojumu kompleksu, kas Tev patiks un derēs, kuru pildot Tu gūsi prieku un baudu.
Un seko pārmaiņām sevī!

10. Mīli sevi šeit un tagad un negaidi brīdi, kad kļūsi ideāls.

Iemācījies mīlēt sevi, Tu iemācīsies mīlēt un pieņemt arī citus cilvēkus.
Tu neesi nācis šeit, lai izpatiktu kādam vai darītu to, ko vēlas citi.
Tavs mērķis un misija – pašrealizācija, pašizpausme un mīlestības izpausme dziļākajā tās līmenī.
Mīli sevi – tūlīt, šeit un tagad!
Lai Tev veicas sevis iemīlēšanā!

Avots: http://top.thepo.st/
Tulkoja: Ginta FS

Kur zāle zaļāka?

kur zale zalaka

Kāds vecs vīrs sēdēja oāzē pie kādas pilsētas vārtiem.
Pie viņa pienāca puisis un jautāja: “Es pirmo reizi esmu šajā pusē, sakiet, kādi cilvēki dzīvo šajā pilsētā?”
Vecais vīrs paskatījās uz viņu un jautāja:
– “Kādi cilvēki dzīvoja tajā pilsētā, no kuras Tu aizgāji?”
– “O, tur dzīvoja ļoti slikti ļaudis, naidīgi, ļauni un egoistiski. Tapēc arī aizgāju.”
– “Šajā pilsētā Tu satiksi tieši tādus pašus.” – atbildēja vecais vīrs.
Pēc kāda laika pie pilsētas vārtiem piestāja kāds cits, jauns vīrietis un jautāja vecajam vīram:
– “Saki, kādi cilvēki dzīvo šajā pilsētā?”
Vecais vīrs atkal jautāja:
– “Kādi cilvēki dzīvoja pilsētā, no kuras Tu aizgāji?”
– “Tie bija ļoti viesmīlīgi, sirdssilti un dāsni cilvēki. Es biju ļoti iemīlējis šo pilsētu un cilvēkus, taču man nācās doties projām skumju sirdi.”
– “Šeit Tu satiksi tādus pašus – viesmīlīgus, sirdssiltus un dāsnus cilvēkus” – teica vecais vīrs.
Tajā pašā laikā netālu no pilsētas vārtiem kāds tirgonis dzirdīja savus kamieļus un vēroja veco vīru, klausoties viņa sarunās.
– “Kāpēc Tu dažādi atbildēji uz vienu un to pašu jautājumu? – jautāja tirgonis vecajam vīram.
– “Tiešām? Katrs cilvēks savā sirdī nēsā savu pasauli. Tas, kurš pagātnē redzēja tikai slikto, arī šeit neatradīs neko labu. Taču tas, kurš prot novērtēt draugus, arī šeit atradīs daudz labus cilvēkus.”

Avots: http://www.pritchi.ru
Tulkoja: Ginta FS

Kā tas ir – Beznosacījumu mīlestība?

beznosacijuma milestiba
V.Frankls ir teicis „mīlestība ir pieņemšana”.  Tāpēc  iemīlēšanās  nekad nepārtop  mīlestībā, tām  ir dažāda būtība iemīlēšanās pamatā ir idealizācija, bet mīlestības pamatā – realitātes pieņemšana.  Nav iespējams pieņemt otru nepieņemot sevi. Mīlestība negarantē labas cilvēciskās attiecības. Var būt tā, ka cilvēki mīl viens otru, bet cilvēcīgi dzīvot kopā neizdodas.
Visstiprākais vingrinājums, kas attīsta mīlestības ķermeni, ir piedošana.
Princips: pieņemt un piedot pat tiem, kuru rīcību nesaproti.
Sevis Mīlestība nozīmē redzēt sevi patiesi, nemelot sev un mīlēt sevī  īstumu, tieši tas ir skaists.
Parasti cilvēki Mīlestību uztver kā pievilkšanās sajūtu, kas rodas starp tiem spontāni – acumirklīgi.
Pirmkārt – Mīlestība nerodas, tā ir vienmēr.
Otrkārt, Mīlestība – tās nav vienkārši Jūtas, tā ir Enerģija. Tas ir universāls spēks, ar kā palīdzību var radīt brīnumus. Tā ir kā uguns un vienmēr spēcīgāka par Ego. Kā ūdens, kas aizskalo visu neīsto un nevajadzīgo.
Ja Jums šķiet, ka sirdī nav Mīlestības, tas nozīmē tikai to, ka Ego ir tik liels, ka sirds nevar sajust šo dzīvinošo spēku. Jūs nedzirdat tās balsi aiz tūkstosiem masku, aizvainojumu un vilšanos.
Cilvēkiem šķiet, ka Mīlestība ir duāla. ka tā var būt salda un var atnest sāpes un ciešanas. Tā ir ilūzija.
Mīlestība vienmēr ir vienāda. Tā vienkārši IR Mīlestība.
Sāpes un ciešanas nes mūsu Ego- uztvere un tā notiek katru reizi, kad cenšaties Mīlestību dalīt daļās: abpusēja, vienpusēja, mātes mīlestība, romantiska mīlestība, kaislīga u.t.t.
Mūsu pasaule ir kā spogulis. kas tajā iekšā (mūsos), tas arī atspoguļojas (pasaulē). Ja iekšā ir nepieņemšana, tad arī ārpusē – tas pats.
Mīlestība IR saprātīgs spēks. Ar to var sarunāties, pie tās var vērsties ar savām vēlmēm, sadarboties, izmantot tās milzīgo potenciālu, lai radītu.
Kad jūs pasaulē nesat radošumu, Mīlestību, līdzcietību, žēlsirdību, tad informācija par to nokļūst vadības centrā un atgriežas pie Jums jau pastiprinātā veidā, caur citiem cilvēkiem.
Tāpat arī ar sliktajiem, postošajiem spēkiem. Ja pats nesīsiet ciešanas pasaulē, tās pie Jums atgriezīsies caur citiem cilvēkiem.
Treniņš:
Izvēlaties sev pašu galveno šī brīža problēmu, kas sagādā Jums raizes. Nav svarīgi, kādā jomā.
Apdomajiet to – katru niansi.
Kāpēc Jums šī ir problēma, ko Jūs vēlaties šajā situācijā izmainīt, kādu rezultātu Jūs vēlaties sasniegt.
Tikai tad, kad Jums ir pilna “bilde”, varat ķerties pie prakses.
Atrodiet vietu, kur varat būt viens un kur Jūs neviens netraucēs – vismaz 20 minūšu garumā.
Nomieriniet domas un sajūtas.
Sakoncentrējaties uz sirdi.
Iedomājaties, ka pašā Jūsu sirds centrā dzīvo Mīlestība.
Sajūtiet tās siltumu, tās maigumu un nesavtību.
Vienkārši sajūtiet un nedomājiet.
Piepildiet ar to sevi no iekšas un no ārpuses. Lai Mīlestības gaisma plūst pāri malām.
Un tagad tieši no sirds, sūtiet Mīlestības staru savai problēmai – precīzāk šīs problēmas dalībniekiem.
Koncentrējaties uz sirdi un uz staru plūsmu un vērojat, kā Mīlestība piepilda Jūsu “objektus”.
Un tagad, iedomājaties laimīgu šīs problēmas atrisinājumu un piepildiet arī to ar mīlestību.
Šajā brīdī jāredz ir rezultāts, ne process.
Lai Mīlestība pati atrod ceļus. neierobežojat to.
Dariet to, kamēr sajutīsiet, ka nu ir gana.
Varat šo darbību atkārtot daudzas reizes (pārāk daudz Mīlestības nemēdz būt), līdz problēma atrisinās.
Vēl daži momenti.
Noteikti atzīmējat sev, kurā brīdī problēma “izkustējās” un sāka risināties.

Ir atlicis tikai mazliet: iemācīties mīlēt bez nosacījumiem.
Un tā nav nieka lieta.

Viena lieta ir mīlēt dēļ… un gaidīt. Un, ja kaut kas ne tā – tad aizmest savu Mīlestību atkritumos. Kad ir tāda pieeja, tad rezultāta nav.
Cita lieta, kad mīli ne par spīti, ne par kaut ko, nespēlē mīlestību, netēlo, neapbalvo ar Mīlestību vai nesodi, bet Mīli, tāpēc, ka tā ir Tavas esības jēga. Un kad visā, ko dari ir šī patiesā Mīlestība, tad Tu esi savas pasaules radītājs un dziednieks. Un tad neviens nevarēs Tev atņemt to, ko Tu radi.
Un neviens nevarēs salauzt tavas cerības un radītos brīnumus.
© Saratola Ban
© Василий Кантаражиу
Tulkoja: Ginta FS

Domāju… šodien jāuzcep svētku kūka

virtuve3

… atveru failu ar nosaukumu “Ideāla svētku tortes recepte” un lasu:

Izņem no ledusskapja 10 olas, noliec atlikušās 7 uz galda un satīri grīdu.
Nākamreiz esi uzmanīgāks!
Paņem bļodiņu un pret tās malu sasit olas, dzeltenumus ielej bļodā.
Notīri galdu no dzeltenumiem. Esi uzmanīgs.
Un tā – mums bļodiņā ir 5 olu dzeltenumi. Tagad paņem mikseri, ieliec kājiņas un sāc kult olu dzeltenumus. Pamēģini vēlreiz ielikt kājiņas,šoreiz līdz klikšķim. Sakul. Nomazgā seju, kaklu, rokas, muguru, izlej no ausīm olu dzeltenumus.

Tagad mums bļodiņā ir 2 saputoti olu dzeltenumi, tieši tik arī mums vajadzēs kūkas pagatavošanai.
Aplīmē virtuves sienas un griestus ar avīzēm, ar vecām lupatām apsedz mēbeles.
Ieber glāzē 200g miltu, pēc tam izber tos bļodā ar olu dzeltenumiem. Pārējos, uz galda izbirušos 800g miltu uzmanīgi saslauki atpakaļ turzā.

Pārliecinājies par to, ka griesti un sienas ir aplīmēti, sāc kult.
Ieej dušā.
Paņem 4 lielus ābolus un asu nazi, jau laicīgi aizskrien uz aptieku un nopērc jodu, plāksterus, marles saiti.
Sāc mizot ābolus.

Apstrādā īkšķi ar jodu, apsaitē to.
Sagriez ābolus kubiņos un atceries, ka mums vajadzēs 2 ābolus, tā ka pagatavošanas procesā var apēst tikai pusīti. Apstrādā ar jodu rādāmo pirkstu un vidējo pirkstu.
Vienīgo palikušo un jau sagriezto ābolu ieliec bļodā, savāc arī uz grīdas nokritušos gabaliņus, nomazgā tos.

Sakul visu ar mikseri. Nomazgā ledusskapi, vēlāk apkaltīs-nevarēs atmazgāt.

Tagad ielej mīklu formā un ieliec cepeškrāsnī.
Stundu pagaidi.
Ja pēc stundas liekas, ka nekas nenotiek – ieslēdz cepeškrāsni.
Kad esi pamodies, nezvani uzreiz 112, vai 01, vispirms izslēdz un atver cepeškrāsni, atver logus.
Pēc visa pārdzīvotā ar izpildīta pienākuma apziņu iesaku aiziet uz veikalu, nopirkt torti un kaut ko alkoholisku, tā teikt, lai nomierinātu nervus…

Avots: http://www.adme.ru
Tulkoja: Ginta FS

Kādas pieaugušas sievietes vēstule meitenēm

7426210-R3L8T8D-900-large

«Attiecībām jābūt vienkaršām kā divas kapeikas, mīlestību taču nevar izskaitļot»

— Tās attiecības, kurām IR iespējamība būt ilgstošām, nedrīkst būt sarežģītas. Cik gan ilgi cilvēks ir spējīgs “kompostrēt smadzenes” sev un citiem non-stop režīmā? Pusgadu, gadu, īpaši ielaistos gadījumos – divus gadus.Un pēc tam visiem tas ir jau līdz kaklam un publika steidz pamest savas vietas skatītāju zālē, atstājot varoni vienatnē, svīstot rampu gaismās.

Tā saucamās “sarežģītās attiecības”, visi tie “atnāca-aizgāja” un stundām ilgās sarunas par augstām lietām  — piedodiet, tas nozīmē tikai vienu, ka Jums ir pārak daudz brīva laika.
Tas ir tāpat, kā Jūs nākat uz autosalonu, vēlaties bentliju, kaut Jums naudas pietiek tikai opelim bāzes komplektācijā. Jūs varat nākt gadiem uz šo salonu, taču vienīgais, kas Jums “spīd”, ir opelis. Jūs runāsiet par to, ka bentlijs ir vienīgais, kas Jums piestāv, Jūs “kompostrēsiet” smadzenes saviem tuviniekiem un visiem radiem, knābāsiet smadzenes savam vīram, ka tas ir vienīgais, kas Jums vajadzīgs.
Un tā šis bentlijs kļūs par Jūsu dzīves lielāko fetišu, kas dzīvi arī sabojās. Un ne reizi nebūsiet iedomājusies, ka vienīgais, kas Jums vajadzīgs, ir stabils, stiprs “darba zirgs”, ar strādājosu kondicionieri, tīru salonu un pareizi piemeklētām riepām, kas aizvedīs Jūs no punkta A uz punktu B.

Attiecībām jābūt vienkāršām kā divas kapeikas. 
Nav svarīgi, vai viņš ir ģēnijs, fiziķis vai vienkāršs mehāniķis, nav svarīgi, cik valodās viņš runā, kāda ir viņa izglītība un cik sieviešu viņam bijis pirms Jums. Vienīgais, kas svarīgi, cik Jums ar viņu ir komfortabli. Ja viņš regulāri Jūs noved depresijā, ja Jums ar viņu ir sliktāk kā bez viņa, ja Jūs zināt, ka ar viņu Jums nekas “nespīd”, ja viņš regulāri Jums skalo smadzenes, ja viņš mīl frāzītes: “es tam neesmu gatavs”, “mums jāpagaida”, “man jāpadomā”, “tas ir tik sarežģīti” – sūtiet viņu tālāk. Vai Jūs viņu mīlējāt patiesi vai nemīlējāt, to Jūs uzzināsiet tikai pēc tam, tā kā neko daudz nezaudējat.

Mīlestību jau vispār ir grūti aprakstīt – to bieži jauc ar kaislību, cieņu, ieradumu u.t.t.
No “sarežģītām attiecībām” Jūs neiegūstiet neko, izņemot galvassāpes. Ja tās vajadzīgas Jums, ja Jūs bez tām nevarat dzīvot, atrodiet sevī drosmi atzīties, ka Jums nav vajadzīgs konkrētais vīrietis, bet gan konkrētās galvas sāpes, kuras Jūs varat saņemt komplektā ar viņu. Ja patiešām galvassāpes vajadzīgas, iemācieties tās gūt no produktīvām attiecībām – tikai laicīgi brīdiniet savu p-a-r-e-i-z-o vīrieti, ka sestdienās esat īsta maita, lai gatavojas.

Vēlreiz: attiecībām jābūt vienkāršām.
Jums taču ar šo cilvēku kopā bērnus dzemdēt, vadīt saimniecību, plānus būvēt, iet ciemos, satikties ar radiem – tātad dzīvot dzīvi. Un, ja Jums šķiet, ka tas ir primitīvi un Jūs tas neskars, Jūs pavisam noteikti maldāties.

Kā tas parasti notiek?
No sākuma mums vajadzīgs garaaugumastaltsskaistsbagātsperspektīvsseksuālsromantisksdāsnsmīlošs, un tikai nedaudz vēlāk — mēs VISAS — saprotam to, ka mums vajadzīgs Vienkārši Cilvēks, uz kuru mēs varam paļauties, kurš būs blakus vienmēr un ne tikai tad, kad viņam sagribēsies. Vienmēr, vai saprotiet? Vienmēr!!!! Tāpēc uzticība ir pati svarīgākā īpašība.

Viņam Jums būs jāpalīdz pašās sarežģītākajās situācijās, kad “pilna pakaļa” un “solis pa labi vai kreisi – nošaušana”. Tāpēc atbildības sajūta arī ir ļoti svarīga īpašība.

Jums būs jādalās ar viņu savās skumjās, priekos, uzvarās, zaudējumos, sapņiem, šaubām, tāpēc prasme līdzpārdzīvot arī ir ļoti svarīga īpašība.

Jūs izstudēsiet viņu caurcaurēm un sapratīsiet viens otru no pusvārda, Jūs pierīvēsities, kā mazie zobratini pulksteņa mehānismā – turpināsiet strīdēties, līgt mieru, jo viņš taču galu galā nav Jūs, lai arī pieslīpējušies.
Tāpēc iecietība un pacietība ir ļoti būtiskas.

Un Jūs pastāvīgi piekāpsieties viens otram – šodien modē ir vārds “kompromiss”. To sauc par elastīgumu attiecībās.

Jums kopā būs jāpieņem svarīgi lēmumi, kas saknē izmainīs Jūsu ģimenes dzīvi un tieši tāpēc bez uzticēšanās šeit neiztikt!

Aizdomājieties!
Kad Jums bija 20 gadi, Jūs taču par šo – visu vispār nedomājāt? Pareizi?
Jums gribējās, lai viņš smuki pievizinatos ar superlimuzīnu, uzdāvinātu ziedus, noskūpstītu uz lūpām un lai jūs varētu skatīties mūžīgi viņa skaistajās, iemīlējušajās acīs – viss kā smukā bildē. Vai ne?
Patiesībā tas viss nav svarīgi. Skaists viņš vai ne tik skaists, gara auguma vai īss, slaids vai apaļīgs. Viss, kas no viņa Jums vajadzīgs, ir apziņa, ka ar Šo cilvēku varat iet caur uguni, ūdeni un vara trubām (в огонь, и в воду, и в медные трубы) un kad viņš ir blakus, Jums ir labi. un bez viņa Jums ir daaaaaaudz sliktāk, kā ar viņu.

Ja arī pēc 20 gadiem Jūs skriesiet mērīt viņam temperatūru, kaut nošķaudījis tikai vienu reizi, kad būsiet beigusi tās dvēseliskās sarunas “Un uz kurieni mēs ejam”, jo jau sen Jūs esat tur, kur vajadzīgs – lūk tā būs mīlestība.
Mīlestību iepriekš izskaitļot nevar. Nekad!

Bet visas šīs “sarežģītās” attiecības — labak aizejiet uz makramē kursiem, vai grūtdieņiem palīdziet. Atstājiet mierā savas nabaga smadzenes, viņām arī bez Jums ir ko darīt.
Avots: © AdMe.ru
Tulkoja: Ginta FS