7 skaisti un bagāti gadi

7s
Katra cilvēka dzīve ir cikliska un saistīta ar skaitli 7. Katrs septiņu gadu cikls beidzas ar noteikta veida krīzi un lūzuma momentu, situāciju, kura noteikti prasīs noteiktu fizisko, emocionālo un intelektuālo spēku patēriņu.Šis lūzuma moments ir pavadonis nākamajā ciklā. Savas dzīves laikā it visi cilvēki iziet noteiktu skaitu septiņgadu ciklus, katrs no kuriem atšķiras viens no otra.
0-7 gadi. Pasaules iepazīšana pamata līmenī, saikne ar māti. Cikla beigās visbiežāk ir sāpīga izraušanās no mātes aizsardzības un iepazīšanās ar interesantu, tai pašā laikā saltu pasauli.
7-14 gadi. Savas personības apzināšanās, pasaules iepazīšana, vēl pagaidām – šaurā līmenī.
14-21 gadi.  Sacelšanās, sava pārākuma apziņa. Vēlme mainīt pasauli, apkārtējos, ierastā sagraušana un noliegšana.
21-28 gadi. Stabilizācija, atgriezšanās sabiedrībā, tās vērtību apzināšanās. Vēlme būt labākiem kā iepriekšējās paaudzes. Cenšanās nodibināt ģimeni, atrast atbilstošu un labu darbu.
28-35 gadi. Darbs pie sava ģimenes pavarda izveidošanas. Ja iepriekšējie cikli izieti veiksmīgi, darbs savas ģimenes veidošanā būs vienkāršāks, tas attiecas arī uz karjeru. Ja iepriekšejie cikli bijuši sarežģīti un nav gājis tik gludi, tad šī cikla beigās var sabrukt laulība, iespējama aiziešana no darba un depresijas.
35-42 gadi. Šķiet, ka viss sākas no nulles, taču patiesībā notiek iepriekšējās pieredzes pārdomāšana. Savas attieksmes pret ģimeni, cilvēkiem un dzīves, kā tādas, pārvērtēšana. Arī attieksme pret sabiedrību mainās, piemēram darbs tiek vērtēts nevis no viedokļa – interesants, neinteresants, bet gan no tā, cik tas patērē enerģiju, cik laika no dzīves paņem. Parādās vēlme pamēgināt ko jaunu un izdarīt to labāk, tam palīdzēs iepriekš uzkrātā pieredze.
42-49 gadi.  Dzīves pilnīguma sajūta ģimenē, sabiedrībā. Caur iepriekšējo kļūdu labojumiem, cilvēks iekaro tās dzīves sfēras, kuras agrāk šķita nesasniedzamas. Bieži šis cikls beidzas ar nonākšanu pie eksistenciāliem jautājumiem-piemēram: kāda ir manas dzīves jēga?
49-56 gadi. Garīgā revolūcija. Vajadzība atrast savus garīgos orientierus, atbildes uz jautājumiem. Tālāk jau viss notiek pa spirāli. Katrus septiņus dzīves gadus cilvēks paceļas par vienu pakāpienu un atkal saskaras ar tiem pašiem jautājumiem, saņemot arvien vairāk atbildes uz tiem.
Katrs gads šajā septiņu gadu ciklā paiet zem noteiktas debesu ķermeņa zīmes, kas pilnīgi noteiktā veidā ietekmē cilvēka dzīvi.
Dotajā situācijā kalendārajam gadam ir maza nozīme, jo katram konkrētajam cilvēkam šis gads var būt īsāks vai garāks, taču vienmēr ir iespēja noskaidrot, kurā cikla gadā šobrīd Jūs atrodaties. Kad septiņi gadi pagājuši, cikls sākas no gala. Pēc dzimšanas datuma Jūs varat uzzināt, kurā gadā šajā konkrētajā septiņu gadu ciklā Jūs atrodaties un tā Jūs varēsiet prognozēt, kā tālāk attīstīsies notikumi.
1. Pirmais gads paiet Marsa ietekmē. Marss dod fizisko spēku, izturību, nostiprina veselību, dod iespēju izdziedēt kādas vainas, dažādos veidos veicinot fizisko attīstību un aktivitati, Marss nedaudz bremzē intelektuālo attīstību. Tāpat šajā gadā var paaugstināties cilvēka agrsivitāte, karotāja īpašības, kas var novest pie neapdomātiem soļiem un nespējas atrast kompromisus.
2. Otrais gads paiet Saturna ietekmē. Cilveks kļūst mazāk agresīvs. Sāk krāt pieredzi, taču tas nenotiek nesāpīgi, jo pieredzi mēs visi iegūstam caur savām kļūdām. Taču šīs kļūdas nav tik briesmīgas, lai novestu mūs strupceļā, jo Saturns dod ne tikai ispēju saņemt pieredzi, bet arī to analizēt un pārdomāt.
3. Trešais gads paiet Merkura ietekmē. Šajā gadā galveno lomu spēlē intelekts. Cilvēks mācās rīkoties ar pieredzi, ko ieguvis iepriekšējos gados. Mācīšanās ir auglīga, aktīva un dod iespēju ne tikai intelektuāli attīstīties, bet arī kļūt uzņēmīgākam, attīstīt sevī komunikācijas iemaņas. Taču bieži notiek tā, ka šai komunikācijai tieši šajā posmā ir merkantils raksturs un bieži vien tāpēc cieš draudzības un ģimenes attiecības.
4. Ceturtais gads paiet Saules ietekmē. Šis laiks ir lai analizētu, pārdomātu un formētu savu individualitāti, kura tāda arī paliks līdz šī cikla beigām. Izmainās attieksme pret lietām, cilvēkiem, atnāk skaidrība par to, kādas kļūdas tika pieļautas iepriekš. Cilvēks sāk apzināties, kas viņam patiešām ir vērtīgi, kādi cilvēki viņam svarīgi, kāda ir tā sabiedrība, kurā viņš grib dzīvot. Notiek savas vietas dzīvē apzināšanās.
5. Piektais gads paiet Jupitera ietekmē. Šajā periodā cilvēks pieaug psiholoģiski, nobriest. samazinās vajadzība pēc fiziskajām aktivitātēm, bet prāta spējas paliek augstā līmenī. Šajā gadā cilvēkam ir iespēja kļūdīties tieši filosofiskajā plānā un izdarīt nepārdomātus un kļūdainus secinājumus, kam sekas var būt nepatīkamas.
6. Sestais gads paiet Mēness ietekmē. Iepriekšējo gadu intelektuālā pieredze ir samērā smaga un tāpēc cilvēkam ir vēlme iegrimt sajūtās un tādā veidā uztvert pasauli. Šajā laikā uz saviem jautājumiem atbildes viņš saņem nevis ar intelekta, bet ar intuīcijas palīdzību. Šajā laikā dzimst iepriekš nezināmas ektrasensorās sajūtas.
7. Septītais gads paiet Venēras ietekmē. Emocionālā fona paspilgtināšanās ved pie radošā potenciāla pastiprināšanās. Tas ir lielisks laiks radošajām izpausmēm un darbībai, labs laiks savai realizācijai mākslas pasaulē ka arī savas otrās pusītes meklējumiem. Taču emocionalitāte var novest arī pie vilšanās sevī un attiecībās.
Taču, atcerieties, liela nozīme ir tam, kāda ir mūsu pašu dzīves filosofija un uz kādas nots paiet mūsu dzīve – pozitīvas vai mazāk pozitīvas.
Veiksmi Jums Jūsu dzīves ciklos!
Tulkoja: Ginta FS

NeDAmīlētie

21265_739700752811203_5265818594875733181_n
Daudzi uzskata, ka nepietiekama vecāku mīlestība bērnībā ir galvenais iemesls tam, ka dzīvē neveicas. Un ne tikai personīgajā, bet arī profesionālajā.
Un bieži vien tad, kad cilvēki žēlojas par dzīvi, šajos stāstos nepietiekami mīlēts ir ne tikai viņš, bet arī viņa partneris – nemīlētais vilcēns, atcerieties? Un, ja šī nemīlestība to cilvēku, kurš sūdzās ir padarījusi pārāk jūtīgu, atkarīgu un izslāpušu pēc mīlestības, tad viņa partneri – vilcēnu – nejūtīgu,  aizvērtu, aukstu un nespējīgu mīlēt. Viena un tā pati nemīlēšana devusi gluži pretējus rezultātus!
Ak, šie briesmīgie ļaundari – vecāki! Visas bēdas tik no viņiem! Jebkurš bandīts tumšā ieliņā ir labāks par viņiem!
Visu savu dzīvi šie neDAmīlētie cenšas saņemt bērnībā nesaņemto mīlestību, pa ceļam cenšoties mīlēt neDAmīlētos vilcēnus. Rezultātā viņu dzīve atgādina šausmu filmu, kurā viņi ar sišanu “izsit” mīlestību sev. Un visam šim šausmu stāstam pamatā ir viens nepareizs uzstādījums.
Daudzi cilvēki uzskata, ka sveša mīlestība var viņus piepildīt ar enerģiju. Tas ir tāds vampīristisks uzstādījums: jāpasūc mīlestība no partnera un pēc tam “jāpiepičkā” to ar savu mīlestību. It kā mīlestība būtu tāda vērtīga barība, kura ļauj cilvēkam kļūt spēcīgākam un laimīgākam. Un tieši tas arī ir iemesls pretenzijām pret vecākiem: nedadeva, nedamīlēja, noskopojās, apdalīja! Un arī pretenzijas pret partneri: dod, dod, dod, pabaro izsalkušo, neesi “žmogs”!
Patiesībā nav iespējams nevienu pabarot ar savu mīlestību. Un nevar paēst no cita mīlestības.
Tāpēc arī nekādas jēgas nav jūsu žēlabām par to, ka esat par maz mīlēti. Jums nemaz nevarēja to iedot. Varēja fiziski aprūpēt, varēja dot materiālo atbalstu – savu piemēru parādīt, kaut ko iemācīt (ja paši to prata un jūs bijāt gatavi to mācīties), kaut kādā mērā pat cieņu nodrošināt varēja, attiekties kā pret līdzīgu, bet ar mīlestību piebarot – nē!
Cilvēki patiešām barojas no mīlestības. Varētu pat teikt, ka cilvēki barojas tikai no mīlestības. taču tie barojas no SAVAS mīlestības. Vēlreiz atkārtošu. Cilvēki barojas no SAVAS mīlestības.
Viņi mīl un no tā viņu enerģija viņos cirkulē un palielinās.
Ja viņi mīl lasīt, tad saņem mīlestību no lasīšanas. Ja viņi mīl stadīt ziedus, tad saņem mīlestību no stādīšanas – spēku un iedvesmu. Ja viņi mīl savus bērnus, tad ļoti daudz enerģijas tie saņem no savām attiecībām ar bērniem. Mīl vecākus – arī saņem. Mīl savu sievu vai vīru – arī saņem. Tikko iemīlies kadā cilvēkā, uzreiz saņem enerģijas lādiņu.Arī garšīgs ēdiens dod enerģiju, kad ir apetīte un mīlestība pret ēdienu.
Mīlestība ir dzīves pamats. Tikai jūsu mīlestība, ne – kāda cita!
Enerģija=motivācija=vilkme pēc kaut kā.
Jūsu vilkme, ne – kaimiņa.
Jā, lai bez šķēršļiem saņemtu enerģiju no mīlestības, tai jābūt abpusējai. Nevar ideālistiski mīlēt kādu, tā būs nepilnvērtīga mīlestība, un no tādas mīlestības enerģiju var saņemt tikai kredītā. Patiesa mīlestība izpaužas darbībā. Ir jārūpējas par cilvēku, ir jāsaka viņam par savu mīlestību, jāsadarbojas ar viņu, nesot viņam labumu. Lūk, no tādas mīlestības var saņemt daudz enerģijas.
Bet paust savu mīlestību darbībā var tikai tad, kad cilvēks jums ir atvērts un mīl jūs tāpat. Ja viņam jūsu mīlestība nav vajadzīga, vai ir kā nasta, ja viņš nevar atbildēt ar to pašu, viņš nesaņem enerģiju no mīlestības. Enerģiju var saņemt tikai no SAVAS mīlestības!
Viņš jūs nemīl, tātad viņš ir spiests komunicēt ar jums, saņemt no jums kādus pakalpojumus, tērēt jums savu laiku un uzmanību, un justies jums parādā, bet no tā visa nekādas enerģijas viņam nebūs. Saprotiet, kāpēc ir vajadzīga abpusēja mīlestība?
Abpusējas mīlestības gadījumā jūs ne tikai saņemiet enerģiju, bet arī otram dodat tādu iespēju un nevis skābstiet blakus apātijas, skumju un vienaldzības purvā, vai arī žēlumā un vainas sajūtā. Nevar mīlēt cilvēku un nospļauties uz viņa personīgo laimi.
Lūk, kāpēc, redzot, ka jūsu mīlestība paliek bez atbildes, mums jāatstāj cilvēks mierā un jāatrod kāds, ar kuru šī mīlestība būs abpusēja.
Mīlestības avots ir mūsos pašos, bet mums vajadzīgs otrs cilvēks, lai šis avots sāktu darboties.
Taču lielākajai daļai cilvēku galvā ir cita bildīte. Bildīte, kurā jūs dāvājat kādam mīlestību un viņš jums dāvā savējo. Un šīs aplamās bildītes dēļ daudzi “pičkā” savu mīlestību tiem, kuri tos nemīl, cenšas par varītēm iesmērēt šo savu dāvanu. Bet patiesībā vienkārši izmanto otru, lai baudītu savas jūtas, kaut baudīt tās kļūst arvien grūtāk un grūtāk, jo cilvēks taču jūt savu centienu nevajadzību. Taču pasniedz to kā dāvanu, kā enerģijas avotu, ar kuru vēlas uzlādēt otru, to, kurš nemīl. Šis nemīlētājs nevar paņemt ne pilītes no šīs mīlestības! Baroties var tikai no paša mīlestības, bet mīlamais vajadzīgs tāpēc, lai iedvesmotu un motivētu mīlestībai. Un arī viņam ir jāmīl, lai jūsu mīlestība pret viņu savā ceļā nesastaptu sķēršļus.
No kurienes rodas neDAmīlētie?
Tie ir infantīlismā ieslīguši cilveki, kas raduši savu pašapziņu barot ar atzinību. Ja maz atzinības, viņi jūtas neēduši un apzagti. Viņi atceras bērnību un viņiem šķiet, ka atzinības bijis par maz, atmiņa fokusējas tikai uz bēdām un skumjām. Viņi neatceras vecāku rūpes, vecāku darbu, viņi atceras vien aizvainojošos momentus, liek tos lādītē, un no katra tiem cenšas izvilkt vien iemeslu sevi pažēlot (žēlums pret sevi ir mīlestības izkropļota forma, pilnīgs pretstats pašcieņai).
Lūk, tad viņus nevietā sabāra, tad nepaslavēja, te kritika bija netaisnīga, bet tur vienaldzībā padzina. Viņiem atņēma atzinību, kuru kāds tiem bija parādā. Viņi jūtas kā ziediņi, kas kalta saulē un kurus aizmirsa aplaistīt. Viņi nevarēja izaugt stipri, jo viņiem neDAdeva mīlestību. It kā kāds šajā pasaulē kļūtu stiprāks no svētlaimes.
Infantīlie uzstādījumi visi kā viens balstās uz priekšstatiem par to, ka enerģija nāk no slinkuma, bet jebkurš darbs to iztērē. Kad infantils pieaug, viņš visu laiku vēlas iekārtoties kādam uz kakla. Meitenes infantiles meklē vīrieša kaklu, vīrieši – infantili arī meklē iespēju neko nedarīt, bet daudz saņemt. Infantila galvā nav saistības starp darbu, cīņu un enerģiju, viņam šķiet, ka tas viss ir spēku patēriņš, bet saņemt enerģiju var tikai atpūšoties un baudot. Darbs un labsajūta infantila galvā ir nesavienojami jēdzieni. Tieši tāpēc tie žēlojas, ka ir neDAmīlēti. Viņi uzskata, ka viņu tiesības ir saņemt atzinību un labumus vienkārši par to, ka viņi ir. Par pašu viņu esības faktu.
Ja cilvēks vairs nav infantils, viņš saprot, ka jebkuras problēmas, nelaimes un atteikumi – pirmkārt, ir normālas dzīves veselīga norma, otrkārt – treniņu noteikums, lai pieaugtu personības spēks. Tu nekad neuztrenēsi muskuļus, ja netrenēsies un katru dienu nepārvarēsi grūtības.
Viņš ir pateicīgs visām problēmām, kuras spējis atrisināt, jo atrisināta problēma dara cilvēku stiprāku. Viņš neuzskata atzinību par kaut ko obligātu un atteikumu neuzskata par briesmīgu pāridarījumu. Protams, viņš priecājas par to, ka tiek atzīts, īpaši, ja atzinība ir pelnīta, taču zin, ka atzinība bez atteikumiem būtu bezjēdzīga un tai nebūtu nekādas vērtības.
Ja saņemt atzinību būtu viegli, un tā būtu paredzēta automātiski, kāda gan būtu tās jēga? Tieši tāpēc tāds cilvēks nekad nečīkstēs, vainojot citus, par to, ka viņu nemīl – vienkārši tā, par neko. Viņam tas pat galvā neienāks.
Ir ļoti svarīgi nomainīt fokusu un pārstāt pieprasīt pasaulei beznosacījuma mīlestību, un uzskatīt bezdarbību par dzīves normu un augstāko laimi.
Pašu briesmīgāko elli piedzīvo cilvēki, kuri vispār neko nevēlas darīt. Tā ir klīniska depresija, un tas ir pats dziļākais enerģētiskās bedres dibens. Un mīlot bezdarību, jūs sperat soli tuvāk šai ellei. Griezieties atpakaļ, kamēr vēl nav par vēlu, un pagriezieties ar seju pret darbu. Ar šādu attieksmi jūs iegriezīsiet savu enerģijas riteni un jutīsieties dzīves plūsmas virspusē.
Kā tikko bezdarbība pārtrauks jums likties kā augstākā dzīves labsajūta, jums pazudīs pretenzijas par to, ka kādam jums kaut kas tāpat vien jādod. Un vērtība būs tikai tam, ko varat saņemt, darot – nopelnīt un sasniegt.
Un tad izrādīsies, ka vecāki jūs ļoti mīlēja, un pat tad, ja kādreiz bija nedaudz auksti un nepiedalījās it visā, tas neko jums nav atņēmis, gluži otrādi – ir palīdzējis attīstīt jūsu vājās puses, ne uz ko nepaļaujoties.
Pārāk daudz vecāku palīdzības un atbalsta ir lielāka problēma, nekā tās nepietiekamība (izslēdzot dzīvei nepieciešamās rūpes, kas ir vecāku pienākums, un par kā nepietiekamību viņiem varētu atņemt vecaku tiesības). Pārāk liels emocionālais un materiālais atbalsts traucē stiprināties paša cilvēka neatkarībai, savukārt nepietiekamība bieži vien kalpo par grūdienu panākumiem dzīvē un labākai adaptācijai.
Adaptācija tā ir bērna sagatavošana dzīvei pasaulē, kur neviens viņam nebūs mammīte. Par to daudzi vecaki šodien aizmirst, cenšas pēc iespējas ilgāk rūpēties par savu acuraugu, pievērst tam pārāk daudz uzmanības, pārcensties ar atzinību, apbrīn,u “beznosacījumiem mīlot” un mīlot neīsti, rezultātā bērns izrādās nespējīgs pretoties stresiem, dzīvot patstāvīgi un veidot attiecības, un dusmojas uz vecākiem, jo it visā ir radis meklēt viņu atbalstu.
Vislabāk ir tad, kad viss ir līdzsvarā un vecāku atbalsts ir tieši tik, cik vajadzīgs – ne vairāk un ne mazāk, bet tieši tik, cik vajadzīgs lai bērns pakāpeniski pieaugtu bez iestrēgšanas infantilismā.

Autors: Marina Komissarova

Tulkoja: Ginta FS

Šķirta vīrieša padomi tiem, kuri vēl joprojām ir precēti

traditional-brazillian-wedding-in-costa-rica-photographed-by-kathryn-krueger-17

Šī vīrieša vārds ir Džeralds Rodžerss, kurš godīgi uzrakstīja 20 kļūdas, kuras viņš pieļāva, kā rezultātā viņa laulība izjuka. Tagad viņš uzskata, ka, lai arī cik sarežģītas būtu attiecības ģimenē, par tām ir vērts pacīnīties. Viņš saka: “Acīmredzot es neesmu eksperts attiecībās. Taču zināmu pieredzi, kuru saņēmu šķiršanās procesā, esmu ieguvis un tas man lika aizdomāties, kas būtu, ja es būtu rīkojies savādāk un, ja man būtu dota otrā iespēja. Es pazaudēju sievieti, ar kuru mēs kopā bijām 16 gadus. Un es ļoti ceru, ka kādam šī mana pieredze palīdzēs nepieļaut šīs kļūdas.”
Lūk viņa 20 rekomendācijas tiem, kuri uzskata, ka viņu attiecības vairs nenes bijušo prieku.
Ir par ko aizdomāties!

1. NEKAD nepārtrauciet aplidot viņu. NEKAD nepārtrauciet iepazīties ar viņu no jauna.

Mana pati lielākā kļūda bija tā, ka savu sievu es uztvēru kā pašu par sevi saprotamu – kā to, kas man pienākas.
Kad lūdzāt viņu kļūt par jūsu sievu, droši vien bijāt pārliecināts, ka vienmēr viņu aizsargāsiet un cīnīsieties par viņas sirdi. Taču, gadiem ejot, šie solījumi droši vien aizmirstas. Jūsu sieva – ir pats galvenais jūsu dzīves dārgums. JŪS PATS VIŅU IZVĒLĒJĀTIES!. Nekad to neaizmirstiet. Un neslinkojiet vienmēr uzturēt savu mīlestību.

2. Aizsargājiet savu sirdi.

Jums jāaizstāv ne tikai viņas, bet arī sava sirds. Aizsargājiet to no citām sievietēm ļoti rūpīgi. Neviens nedrīkst pretendēt uz jūsu sirdi, izņemot jūsu sievu. Savukārt viņa drīkst tur iekļūt jebkurā laikā.

3. Iemīlieties! Atkal un atkal!

Jūs pastāvīgi mainaties. Jūs vairs neesat tas, kas bijāt agrāk, kad precējāties. Pēc 5 gadiem jūs vairs nebūsiet tas, kas esat tagad. Pārmaiņas ir pastāvīgas un tāpēc jums apzināti jāizvēlas katra diena vienam ar otru. Cīnieties, iekarojiet viņas mīlestību – tāpat kā to darījāt pirmajos iepazīšanās mēnešos.

4. Vienmēr viņā meklējat tikai labāko.

Savu uzmanību koncentrējat uz to, ko jūs viņā mīliet, bet ne uz to, kas jums viņā nepatīk un tracina. Tikai tādā gadījumā jūsu mīlestība augs un būs stipra. Sakoncentrējaties uz tiem brīžiem jūsu kopdzīvē, kad jutāties mīlēts un absolūti laimīgs cilvēks. Jūs taču viņu apprecējāt ne tāpat vien!

5. Necentieties viņu izmainīt. Tas nav jūsu uzdevums.

Jūsu uzdevums ir vienkārši mīlēt viņu. Necentieties viņu mērīt ar savu mērauklu. Nelauziet viņu. Tad viņa pati izmainīsies tā, ka jūs varēsiet viņu mīlēt vēl vairāk.

6. Uzņematies VISU atbildību.

Uzņematies visu atbildību par savām emocijām. Jūsu personīgā laime nav jūsu sievas rūpe. Viņa nevar darīt jūs laimīgu, ja jūs pats to nevēlēsieties. Jūs nesat atbildību par to, lai jūsu ģimenē visi būtu laimīgi. Ja jūs spēsiet būt laimīgs, tad arī jūsu sieva un visi ģimenē būs laimīgi.

7. Nekad nevainojat viņu par to, ka viņa jūs it kā sadusmojusi.

Ja dusmojaties un esat uzvilcies, tad tās ir tikai jūsu personīgās problēmas un sievas vainas tur nav. Tā ir jūsu personīgā izvēle. Jūsu emocijas ir tikai jūsu atbildība. Jūsu sievietei nav jādziedē jūsu bērnu dienu traumas un jāskraida jums pakaļ ar piepuņķotu mutautiņu. Ja vajag, paņemiet pauzi, atrodiet iespēju pabūt vienatnē un tikt galā ar savām emocijām. Kā tikko būsiet stabilizējis savu emocionālo fonu, attiecības ģimenē uzlabosies.

8. Ļaujiet savai sievai vienkārši dzīvot!

Kad viņai ir slikts garastāvoklis vai viņa vienkārši ir sakreņķējusies, necentieties momentā visu izlabot. Viņas pozitīvais noskaņojums arī nav jūsu darbs. Vienkārši paskaidrojiet viņai, ka dusmoties un niknoties laiku pa laikam nemaz nav slikti. Sievietes ir tā uzbūvētas, ka uztver pasauli pārāk emocionāli. Tur nu neko nepadarīsi. Taču ir svarīgi, ka viņa zin to, ka esat spēcīgs vīrietis un uz jums var paļauties, ka jums var uzticēties, jo jūs taču nemūkat ārā no mājas, kad viņa ir dusmīga. Dodiet viņai iespēju sajust, ka būsiet viņai blakus neatkarīgi no tā, kāds viņai garastāvoklis, vai cik bieži viņa raud.

9. Muļķojaties

Nesodiet sevi pārāk stingri. Labāk biežāk smejaties un lieciet smieties arī viņai. Smiekli dara dzīvi vieglāku un vienkāršāku.

10. Piekļūstiet tuvāk viņas dvēselei KATRU DIENU

Uzziniet, kas patiesībā liek viņai justies mīlētai un aizsargātai. Ja vajag, sastādiet 10 lietu sarakstu, kas dara viņu apmierinātu ar dzīvi. Padariet to par savu prioritāti. Pamēģiniet katru dienu likt viņai justies KĀ KARALIENEI.

11. Esiet blakus

Uzmanīgi attiecaties pret viņas dzīvi. Ja viņa ko stāsta, klausaties! Dariet visu, lai varētu ar viņu parunāties ar TUKŠU galvu. Attiecaties pret viņu tā, it kā viņa būtu jūsu vērtīgākais klients.

12. Pieņemiet viņas seksualitāti.

Esiet uzmanīgi, neattiecaties pret seksu kā vienkāršu atslābināšanās procedūru. Sekss – tā ir iespēja piekļūt viņas dvēseles dziļākajiem līmeņiem. Lai viņa sajūt, ka var jums uzticēties par 100% ne tikai gultā, bet arī dzīvē.

13. NEESIET idiots!

Neesiet idiots, taču nebaidieties kādreiz būt arī tāds. Jūs pieļausiet kļūdas. Viņa pieļaus kļūdas. Esiet vīrišķīgs un atzīstieties tajās, lai nepieļautu nākamās. Jums nav jābūt pilnībai!

14. Dodiet viņai personīgo “telpu”.

Dodiet viņai brīvu laiku. Ļaujiet viņai tikties ar draudzenēm un izkopt savu hobiju. Dodiet viņai iespēju, darot to, ko viņai patīk darīt, uzpildīt sevi ar enerģiju. Periodiski ļaujiet viņai pabūt bez jums un bērniem – atpūsties un atslābināties vienatnē. Viņai atpūta nepieciešama ne mazāk kā jums.

15. Esiet ievainojams

Esiet gatavs padalīties ar savām bailēm un sajūtām. Atzīstiet savas kļūdas. Atvanojaties.

16. Esiet absolūti godīgi viņas priekšā!

Ja gribat lai Jūsu starpā valdītu uzticēšanās, esiet gatavi dalīties ar viņu it visā – īpaši saviem noslēpumiem, ar kuriem nekad agrāk neesat dalījies. Tam vajadzīga drosme un vīrišķība. Jo tikai tad, kad jūs pilnībā atvērsiet viņai savu sirdi, starp jums sāksies īsta mīlestība. Savu masku variet nēsāt, cik vien ilgi tīk, bet to noņemiet vienmēr, kad atgriežaties mājās.

17. NEKAD nepārtrauciet kopā augt

Stāvošs purvs ir malārijas midzenis, bet ātri skrienoša straume vienmēr ir spirgta un veldzējoša.

Atrofija ir vienīgais ceļš muskuļiem, ar kuriem neviens nenodarbojas. Gluži tāpat ir ar attiecībām. ja jūs pārtraucat pie tām strādāt, tās neizbēgami beigsies. Atrodiet sev mērķi un sapņus. Sastādiet kopīgos plānus. un strādājiet pie tiem KOPĀ.

18. Nekreņķējaties par naudu

Nauda – tas ir resurss, kuru jums jāvada kopā – kā vienai komandai. Tā nekad nepalīdz, ja jūs baidaties ar to rīkoties. Mācieties uzticēties savam partnerim. Un atcerieties, slēpt naudu no sievas ir nelabs ieradums.

19. AIZMIRSTIET!

Piedodiet ātri un nekad neatceraties vecos aizvainojumus. Sakoncentrējaties uz nākotni un neļaujiet pagātnei jaukties jūsu plānos. Neļaujiet savai pagātnei turēt jūs par ķīlnieku. Izdariet secinājumus no pagātnes kļūdām, nelpieļaujiet tās. Ejiet uz priekšu, neatskatoties. Pagātnē pieļautās kļūdas var kļūt par smagu enkuru jūsu attiecībās, tas velk uz leju. No otras puses – piedošana atbrīvo! Vienkārši nogrieziet enkuram ķēdi! Un peldiet prom, neatskatoties!

20. Vienmēr izvēlieties MĪLESTĪBU

Galu galā, šis padoms varēja būt arī vienīgais. Izvēlieties to kā galveno principu, pateicoties kuram izmainīties var viss. Ja izvēlēsieties mīlestību, nekas neapdraudēs jūsu laulību un attiecības. Mīlestība visu pacietīs, izturēs.
Laulība  –  tas nav “dzīvoja viņi ilgi un laimīgi”. Tas IR darbs. Tās ir pastāvīgas investīcijas. Tikai tā tās var iziet visus pārbaudījumus laikā. Strādājat pie savām attiecībām un laime atnāks.
Laulība ir kā pati dzīve, pārdzīvo savus kritumus un pacēlumus. Mācieties visos etapos. Mācieties mīlēt viens otru un tas jums dos perspektīvu. Saglabāt šo māju ir iespējams, ja katru dienu nomainīt pa vienam, laika zoba sagrauztam ķieģelītim.

Šīs ir mācības kuras es apzinājos pārāk vēlu un uz savas ādas.
Palieciet savām sievām tie vīri, ar kuriem viņas var lepoties!

Autors: Konstantīns Šijans

Tulkoja: Ginta FS

Visa pasaules gudrība

zalamans1
Kad ķēniņš Zālamans pēc saullēkta sagaidīšanas nokāpa no kalna, viņu kalna pakājē sagaidīja pūlis:
— Ķēniņ, Tu esi mūsu iedvesmas avots. Tavi vārdi dziedē sirdi, bet gudrība – apgaismo prātu. Mēs vēlamies klausīties Tevī. Saki, kas mēs esam?
Zālamans pasmaidīja un teica:
— Jūs esat Pasaules gaisma. Jūs esat Zvaigznes. Jū esat patiesības Svētnīca. Katrā no Jums ir Visums. Ļaujiet prātam saplūst ar sirdi, jautājiet savai sirdij, klausieties caur savu mīlestību. Dievišķi ir tie, kas saprot Dieva valodu.

 

— Kur ir dzīves jēga?
— Dzīve — tas ir ceļš, mērķis un apbalvojums. Dzīve — tā ir mīlestības deja. Jūsu sūtība — uzziedēt. BŪT — tā ir brīnišķīga dāvana pasaulei. Jūsu dzīve — Visuma vēsture. Un tāpēc dzīve ir skaistāka par visām teorijām. Uztveriet dzīvi kā svētkus, jo tā ir vērtība pati par sevi. Dzīve sastāv no šeit un tagad. Bet “tagad” jēga ir būt šajā mirklī šeit.

 

— Kāpēc mūs vajā nelaimes?
— Ko sējāt, to pļausiet. Nelaimes ir Jūsu izvēle. Nabadzība — cilvēku radīta. Bēdas — vienaldzības un nevēlēšanās zināt auglis. Apvainojot Jūs zaudējat spēku, iekārojot – izkaisat laimi. Mostaties, jo nabags ir tas, kurš sevi neapzinās. Bet tie, kuri sevī nav atraduši Dieva valstību — bezpajumtnieki. Par bezpajumtnieku kļūst tas, kurš velti tērē savu laiku. Nepārvēršat savu dzīvi bezjēdzīgā eksistēšanā. Neļaujiet pūlim samīdīt Jūsu dvēseli. lai bagātība nebūtu Jūsu lāsts.

 

— Kā pārvarēt nelaimes?
— Nenosodiet sevi, jo Jūs esat dievišķi. Nesalīdziniet sevi un nedaliet, esat par visu pateicīgi. Priecājieties, jo prieks dara brīnumus. Mīliet sevi, jo sevi mīlošie mīl visu. Svētiet briesmas, jo drosmīgie iegūst svētlaimi. Lūdzieties priekā — un bēdas ies Jums ar līkumu. Lūdzieties, bet netirgojaties ar Dievu. Un ziniet, atzinība — labākā lūgsna, laime — labākā barība Jūsu dvēselei.

 

— Kāds ir ceļš uz laimi?
— Laimīgi ir  MĪLOŠIE, laimīgi ir PATEICĪGIE. laimīgi ir MIERĪGIE. Laimīgi ir tie, kuri paradīzi atraduši sevī. Laimīgi ir tie, kuri dalās savos priekos un tie, kuri saņem dāvanas ar prieku. Laimīgi ir tie, kuri meklē. Laimīgi ir tie, kuri pamodušies. Laimīgi ir tie, kuri  spējīgi sadzirdēt Dieva balsi. Laimīgi ir tie, kuri piepilda savu sūtību. Laimīgi ir tie, kuri iepazinuši Vienotību. Laimīgi ir tie, kuri izbaudījuši apceres garšu. Laimīgi ir tie, kuri atrodas harmonijā. Laimīgi ir tie, kuri ieraudzījuši Pasaules skaistumu. Laimīgi ir tie, kuri atvērti saules gaismai. Laimīgi ir tie, kuri plūst kā upes. Laimīgi ir tie, kuri gatavi Laimi pieņemt. Laimīgi ir viedie. Laimīgi ir tie, kuri apzinās sevi. Laimīgi ir tie, kuri pieņēmuši un iemīlējuši sevi. Laimīgi ir tie, kuri slavē dzīvi. Laimīgi ir radošie. Laimīgi ir brīvie un laimīgi ir piedodošie.

 

— Kāds ir pārpilnības noslēpums?
— Jūsu dzīve — lielākā vērtība un Dieva dārgums. Un Dievs — cilvēka sirds lielākais dārgums. Bagātība, kas ir Jūsos nav izmeļama un pārpilnība Jums apkārt – bezgalīga. Pasaule ir pietiekami bagāta, lai katrs no Jums tāds būtu. Un tāpēc, jo vairāk atdodiet, jo vairāk saņemiet. Laime stāv pie Jūsu namdurvīm. Atveriet durvis pārpilnībai un visu pārvērtiet Dzīves zeltā. Dievišķi ir tie, kas dārgumus atraduši sevī.

 

— Kā dzīvot šajā pasaulē?
— Dzeriet no katra dzīves mirkļa, jo nedzīvota dzīve rada skumjas. Un ziniet, kas iekšā – tas uz āru. Drūma pasaule — no drūmas sirds. Laime — tas ir Saullēkts. Apcere — tā ir saplūšana ar gaismu. Apgaismība — tā ir tūkstošiem sauļu spožums. Dievišķi ir tie, kuri alkst saules.

 

— Kā atrast harmoniju?
— Dzīvojiet vienkārši. Nevienam nenesiet ļaunu. neskaudiet. Lai šaubas attīra un neatnes bezspēcības sajūtu. Veltiet savu dzīvi skaistajam. Radiet mākslas dēļ, ne – atzinības. Lutiniet un lolojiet savus tuvos un mīļos. Parveidojat pagātni, aizmirstot to. Nesiet pasaulē ko jaunu. Piepildiet savu ķermeni ar mīlestību, jo mīlestība piešķir dzīvību.
Kur Mīlestība  — tur Dievs.

 

— Kā sasniegt dzīves pilnību?
— Laimīgais pārvērš daudzus. Nelaimīgie paliek vergi, jo laime mīl Brīvību. Patiess prieks ir tur, kur Brīvība. Uzziniet un iemācieties LAIMES MĀKSLU! Atverieties pasaulei un Pasaule atvērsies Jums! Atsakoties no pretestības, Jūs kļūstat par valdnieku.

Zālamans paskatījās uz visiem ar mīlestību un piebilda: — Bet daudz vairāk Jums atklās KLUSUMS…
Tikai esiet Jūs PAŠI!

Dzīvojat harmonijā! Esiet Jūs PAŠI!

 

Tulkoja: Ginta FS

Mīlestības laiks

milestibas-kugis1

Reiz sensenos laikos uz Zemes bija sala, uz kuras dzīvoja visas cilvēciskās vērtības.

Reiz tās pamanīja, ka sala pamazām applūst, sauszemes kļūst arvien mazāk. Tās sēdās katra savā kuģī un devās jūrā. Uz salas palika vienīgi Mīlestība. Viņa gaidīja līdz pēdējam, bet, kad gaidīt vairs nebija iespējams, tā nolēma doties projām.

Viņa pasauca Bagatību, lai tā paņemtu viņu uz sava kuģa. Bet Bagātība atbildēja:

– Manā kuģī ir daudz dārgumu, zelta un tev te vieta neatradīsies.

Kad garām peldēja Skumju kuģis, Mīlestība palūdza, vai var pievienoties. Taču Skumjas atbildēja:

– Atvaino, Mīlestība, es esmu tik ļoti skumja, ka vienīgais, ko varu darīt, palikt skumstot vientulībā.

Tad Mīlestība ieraudzīja Lepnības skaisto kuģi un palūdza tai palīdzību, bet Lepnība teica:
– Es nevaru tevi uzņemt savā kuģī, jo tu izjauksi manu harmoniju.

Garām aizpeldēja Prieks, taču uz tā kuģa jautrība sita augstu vilni un neviens nedzirdēja Mīlestības palīgā saucienus. Mīlestība palika viena un izmisusi. Taču pēkšņi, kaut kur tālu aizmugurē viņa izdzirdēja kādu balsi:

– Nāc, Mīlestība, es ņemšu tevi sev līdzi!

Mīlestība pagriezās un ieraudzīja vecu vīru. Tas aizveda viņu līdz sauszemei, un, kad viņš jau bija prom, Mīlestība atcerējās, ka nebija pajautājusi vecajam vīram viņa vārdu. Tā vērsās pie Gudrības:

– Saki, Gudrība, kas mani izglāba? Kas bija šis vecais vīrs?

Gudrība paskatījās uz Mīlestību un teica:

– Tas bija Laiks.

– Laiks? — pārjautāja Mīlestība — Bet kāpēc tieši Laiks mani izglāba?

Gudrība vēlreiz paskatījās uz Mīlestību, pēc tam tālumā, kur aizpeldēja vecais vīrs:

– Tāpēc, ka tikai Laiks zina, cik svarīga dzīvē ir Mīlestība.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

«BŪT» — tas pirmkārt ir stāsts par «NESTEIDZOTIES»

milestiba43

Mūs pavisam nemācīja «būt»… Pie manis nāk 37 gadīgas meitenes, kas nezin kā mīlēt un atdoties. Viņas vārdu «pieņemt» var uzrakstīt piecās valodās, bet nav spējīgas to sajust. 50 gadīgi puiši, kuri izveidojuši spīdošu karjeru, neprot apskaut, tā, lai tas būtu no visas sirds un dvēseles. Es ļoti mīlu un cienu tos, kas meklē sevi, kas pēkšņi saprot, ka kaut kas ir ne tā, un atnāk ar skaidru lēmumu to mainīt un izaudzēt to, kas nez kāpēc nav izaudzis. Atrast garšu tam, kas bija bērnībā, vai arī kaut kad sen, vai nesen. Bet tagad:…. «Nebaro, bet vēl neaprok». Esības krīze.

«Būt» — tas pirmkārt ir stāsts par «nesteidzoties», pat tad, ja tev laiks ir tikai pusstunda. Tas ir stāsts par katra malka garšu, par katras lapiņas krāsu un katras minūtes izdzīvošanu. Tas ir stāsts par labsajūtu un sāpēm, par vienotību un vientulību, par sevis apzināšanos caur emocijām un auksta vēja pūsmas pieskārienu vaigam. Par to, kas caurvij visu tavu mūžu un dara tevi pa īstam dzīvu. Gan mīlētu, mīlošu un seksuālu. Kad mīli kadu, ar viņu viss ir sekss. Un tas ir par  «būt».

Autors: Anna Zarembo

Tulkoja: Ginta FS

Vai ir vērts pamest komforta zonu?

pamest-komforta-zonu5

Vispirms tiksim skaidrībā ar formulējumu, ko tas nozīmē – komforta zona.

Tas nav tikai skaists, moderns vārdu salikums un siltais ūdens dzīvoklī, tā ir patīkama vide, dzīve drošībā, iekšējais miera un stabilitātes stāvoklis, – tie vērtīgie resursi, kas baro mūsu psihi un ķermeni. Kā jūs domājat, ko saņems cilvēks, ja atteiksies no sava ierastā miega režīma, ēdienreizēm, pastaigām, ierastās komunikācijas, patīkamām sarunām, savām vajadzībām u.t.t.?

Pareizi, liekas “galvassāpes” un vēl kādu laiku (visticamākais ilgu laiku) dabūs tērēt milzīgus spēka un enerģijas resursus, kamēr noformēs jaunu bāzi – fundamentu, kas izveidos pamatu, lai realizētu daudz sarežģītākus uzdevumus, tā vietā, lai nodarbotos ar pašu realizācijas procesu.

Tā arī neko dižu nesasniedzis, 30 gadīgs jauns vīrietis, atnāk mājās pēc spēcīga, motivējoša personības izaugsmes treniņa. Skatās uz savu īrēto istabu komunālajā dzīvoklī, uz savu nabadzīgo un jau novalkāto apģērbu, uz pieticīgajiem pārtikas krājumiem ledusskapī un domā: “Viss, man pietiek! Sāku jaunu dzīvi – eju ārā no komforta zonas, sāku darīt!” Viņš ņem savus ietaupījumus, dodas uz restorānu, pasūta visu, ko vēlās – sajūtas pavisam savādāk, kā gan citādi – viņš taču ir ārā no komforta zonas. Agrāk par šo summu viņš dzīvoja nedēļu, tagad tā pazuda stundas laikā!

Tālāk, kā mācīja treniņā, viņam jātiek vaļā no “nabadzības sindroma”, tātad jāuzvedas kā bagātam cilvēkam un neko sev nedrīkst aizliegt.

Viņš ieiet dārgā veikalā, kredītā nopērk sev jaunu uzvalku un kreklu, nedomā par to, kā nomaksās kredītu, jo viņam šķiet, ka bagāti cilvēki par tādiem sīkumiem nedomā. Uzlaikošanas kabīnē nomaina veco uzvalku pret jauno. Soļo pa ielu un jūtas miljonārs – tas ir tik brīnisķīgi, iziet ārpus rāmja un pamest komforta zonu. Saule spīd, meitenes uzsmaida, dzīve ir brīnišķīga! Tagad droši var iepazīties ar jebkuru meiteni, jo viņam taču ir milzīgi plāni sava biznesa attīstībā, un viņam ir ar ko padalīties ar saviem sarunu biedriem. Protams, ka viņš izstaro bagātības fluīdus.

Tomēr jau pēc nedēļas viņš pamana, ka grandiozie biznesa plāni nerealizējas, kā tas bija gaidīts, kredīts spiež, par istabu tūlīt jāmaksā, un ledusskapī vienīgais, kas palicis, ir vakardienas ceptie kartupeļi. Visas viņa domas pārslēdzas uz šiem banālajiem jautājumiem, un pašlaik viņam nav laika domāt par grandiozajiem plāniem, meitenēm un ārējo spožumu.

Vēl pēc pāris nedēļām viņam palūdz izvākties no īrētās istabas, lietoto mantu saitā viņš pārdod savu jauno uzvalku par puscenu, un nomaksā nelielu dalu no kredīta. Draugs palīdz viņam ar guļvietu virtuvē uz grīdas, kur pārnakšņot pāris dienas. Un, lūk, kadā naktī, guļot uz “raskladuškas”, jaunizceptais “miljonārs” domā: “Cik gan kardināli es izmainīju savu dzīvi – nekādas komforta zonas un nekur! Neguļu, badojos, vēl joprojām valkāju to pašu veco apģērbu, ar tādu garastāvokli drīzumā arī no darba izmetīs, jumts virs galvas īsterminā – un es nesaprotu, kāpēc dvēsele tā cieš, kāpēc galva nedomā, kādu ceļu iet, lai sasniegtu to, ko es tik skaidri redzēju tajā treniņā?”

Atbilde ir ļoti vienkārša: kad cilvēks nav apmierinājis savas elementārās vajadzības (pēc Maslova piramīdas), viņam nav iespējams tikt uz priekšu, lai apstiprinātu šīs bildītes autora vārdus.  Cilvēks nevar ne apmierināt, pat ne padomāt un sajust augstāka līmeņa vajadzības, kamēŗ nav apmierinātas pamatvajadzības.

Vai nebūtu bijis labāk, esot savā komforta zonā, sastadīt darbības plānu, dot sev laiku lai pašizglītotos, iegūtu jaunu profesiju, iemācītos jaunu valodu u.t.t.? Lai arī tas, iespējams, prasītu vairākus gadus, tas nav nekas briesmīgs, taču tā rodas stingrs pamats, lai pamatvajadzības būtu apmierinātas un neatgadinātu par sevi nepatīkamā veidā.

Taču šodien moderni ir gribēt visu ātri, daudz un uzreiz.

Es varu padalīties ar saviem eksperimentiem šajā jomā: pieredze iziešanā no komforta zonas, man ir nopietna. Jāteic gan, ka neviens no tiem nav bijis īpaši veiksmīgs, kaut gan, jāsaka, es ieguvu milzīgu pieredzi, sāku apzināties sevi un sapratu to, kas ir un kas nav mans. Un, esot budisma piekritēja, es sapratu, ka šajos pētījumos ļoti skaidri iezīmējas mans karmiskais ceļš, taču tas jau ir cits stāsts.

Un, tā, reiz es nolēmu kardināli un neatgriezeniski izmainīt savu dzīvi un doties priojām no Krievijas uz Losandželosu! Lēmumu es pieņēmu ātri, neatgriezeniski. Starp citu, kad biļetes bija nopirktas, un es gaidīju izlidošanas datumu, mana dvēsle mocījās sāpēs un skumjās. Es padomāju, ka tās ir elementāras bailes nezināmā priekšā, un uzmundrināju sevi ar to, ka es taču esmu ļoti izmanīga un nekas man nenotiks, es nepazudīšu, pie kam, šādas avantūras ar pārcelšanos un dzīvesvietas maiņu arī uz citām valstīm, man gadījās ne pirmo reizi.

Kopumā, neiedziļinoties sīkumos, pirmais, ko pēc pārcelšanās es sajutu bija kolosālais enerģijas apjoms, kas nepieciešams, lai vispār orientētos tajā, kas notiek, kā te viss ir (pavisam savadāk kā pie mums), man grūti bija orientēties uz ielas, staigāt ar kājām tur vispār nav pieņemts (tikai ar auto vai taxi), tam pievienojās vēl valodas barjera un tamlīdzīgi. Labi, ka man nebija jadomā par dzīvesvietu un ēdienu, ka manas bāzes vajadzības pēc Maslova bija apmierinātas, jo es nebraucu uz tukšu vietu.

Taču pat tādos siltumnīcas apstākļos, es nevarēju pat iedomāties par kaut kādu pašrealizāciju. Par to es sāku domāt pēc pāris mēnešiem. Kad mana ideja, kas saistīta ar darbu – pasākumu organizēšanu, psiholoģisko un intelektuālo spēļu organizēšanu realizējās, pēc kāda laika es apzinājos, ka tā ir vairāk piespiedus nodarbošanās, nevis mans sapnis.

Pēc šī atklājuma, pār mani pārvēlās manas tasinības pieradījumi, un smilšu pilis pamazām sagruva. Attiecības izjuka, konkurenti sāka presēt manu biznesu, manī iekšā izveidojās tads tukšums, kuru nespēja kliedēt pat pastaigas gar okeānu, kas agrāk strādāja brīnišķīgi un terapeitiski..Es nespēju pieķerties nevienai idejai vai darbam, man negribējās neko, izņemot vienu – atgriezties mājās.

Taču, lai jūs labāk saprastu, pirms aizbraukšanas uz Ameriku, es tā iznīcināju savu komforta zonu, nodedzināju visus tiltus, ka man dzimtenē vairs nebija ne dzīvokļa, ne lietu, nekā!

Un, lūk, kad es pieņēmu lēmumu atgriezties, un līdz aizlidošanai man atlika mēnesis, es vairs neko nedarīju, vienkārši tērēju agrāk nopelnīto naudu, un katru nodzīvoto šeit dienu, nosvītroju kalendarā. Atceros, kā guļot pie baseina ļoti skaistā vietā, maigos saules staros, es skatījos debesīs un domāju, kāpēc mana dvēsele cieš, kas to neapmierina? Es centos atcerēties katru nodzīvotās dienas sekundi, ķert katru domu, kas mani darīja nemierīgu. No zemapziņas dzīlēm, kas krasi kontrastēja ar ārējo harmonisko un brīnisķīgo pasauli, izpeldēja viens un tas pats jautājums:  «Ko es te daru? Tā nav mana dzīve un nav mana vieta!» Šis jautājums jau agrāk, kad šeit abraucu, klusiņām mani bija urdījis, tomēr visu laiku es biju to atgaiņājusi, mierinot sevi, ka tas ir tikai tāpēc, ka esmu izgājusi no komforta zonas. Pagājuši ir vairāki gadi, un es droši varu teikt, ka mēs ļoti bieži jaucam savus paša mērķus un sapņus, ar miljoniem citu cilvēku mērķiem un sapņiem. Daudzi vēlētos būt manā vietā, un būt pasakainajā Losandželosā, iekarot Holivudu, taču, katrs sajustu šeit kaut ko savu, personīgu.

Un tā, apkopojot visu augstāk minēto, ja reiz esat nolēmuši pamest savu komforta zonu:. 

  • Nav vērts sagraut visu, jau esošo, atstājiet kaut pirmo savu bāzes vajadzību stāvu;
  • Ir skaidri jāapzinās, kā dēļ jūs uzsākat jaunu ceļu, kāda mērķa labad jūs to darat, un cik šis mērķis ir jūsu;
  • Godīgi sev atzīties, vai būsiet laimīgi ne tikai tad, kad sasniegsiet savu mērķi, bet arī tā realizācijas laikā – ceļā uz to;
  • Ir jāparūpējas, lai būtu arī plāns “B”, gadījumā, ja viss notiks ne tā, kā ieplānots;
  • Būt gataviem zaudējumiem un upuriem, psiholoģiskām traumām, vilšanām un sāpēm – uzņemties pilnu atbildību par sevi, nepārlikt to uz treneri-kouču vai Lidas tanti, kurai kaut kad tas viss izdevās;
  • Nesalīdzināt sevi ar kādu citu, jo jums būs savs individuāls ceļš, iespējams – vieglāks, bet, iespējams – grūtāks;
  • Gadījumā, ja sapņi neralizēsies, mierīgi prast pieņemt visu notikušo kā dzīves skolu un jaunu pieredzi;
  • Paslavēt sevi par uzvarām un nevainot par zaudējumiem;

Un atcerieties, ka pārmaiņas mūsos, iekšpusē ir neizbēgamas, neskatoties uz to, vai pametam komforta zonu, vai paliekam tajā. Galvenais ir tas, ka katram no mums ir tikai viens mērķis un tikai viens ceļš – CEĻŠ PIE SEVIS. Un nav vērts padoties klonēšanai no ārpuses – šķietami, iluzorās SVEŠAS DZĪVES dzīvošanai. Taču attīstot sevī apzinātību un uztveres tīrību, ir vērts atrast savu unikalitāti un savu likteni.

Autors: ©Aļona Lumer – eksistenciālā psiholoģe, pozitīvās psiholoģijas konsultante, art un MAK-terapeite, psiholoģijas maģistsre (in progress)

Avots: © psy-practice.com

Tulkoja: Ginta FS