Viss bez mīlestības ir grēks!

cels555

Ir cilvēki, kuri smako pēc nelaimes.

Starp tiem ir arī cilvēki, kuri iet personības izaugsmes ceļu, nodarbojas ar sportu un jogu. Dažkārt viņi tēlo, ka viņiem viss ir kartībā un cenšas sevi uzmundrināt. Taču, kā zināms, savu smaržu cilvēks nejūt – to just var tikai no malas.

Uzdrīkstos minēt, ka iemesls tam ir pūstošās zināšanas. Kad zināšanu un informācijas daudzums daudzas reizes pārsniedz to pielietošanas praksē daudzumu, tas izsauc informātisko intoksikāciju. Tā, savukārt, noved pie enerģētiskajiem aizsprostojumiem un trūdēšanas.

Ja tu saprati, līdz sirds dziļumiem saprati, bet nedari (prātuļojumi, loģiskie spriedumi neskaitās) – zināšanu enerģētika sāk “sastāvēties” un izsauc iekšēju disbalansu un pastavīgu neapmierinātību.

Un, turklāt, vēl mūsu bioloģija – spēja formēt savus ieradumus darbībās un sajūtās, ja tie atkārtojas kaut vai mēneša garumā – tad nelaimes smaka kļūst par tavu ikdienišķo dzīves vidi.

Tāpēc arī saka: apzinātā pašizaugsmē nav atpakaļceļa. Ja esi ielaidis sevī zināšanas, esi tik laipns un pielieto tās praksē. Iedarbības spēks ir atkarīgs no  tās informācijas uzsūkšanās dziļuma, kuru mēs pielietojam. Virspusējā līmenī šīs parādības praktiski nav ieraugāmas un nav tik kaitīgas.

Taču, jo gudrāks cilvēks, jo vairāk viņš spējīgs saprast, jo dziļāk iekļūst informācija un šie procesi ir neatgriezeniski.

Man arī savulaik nācās atmazgāt savu personīgo kodolu no visādām nejaucībām, kas sakrājušās ilgu gadu laikā, bezgalīgi cenšoties uzstiept realitāti manam gaidu karkasam. Šodien es uz pasauli skatos tikai caur jautājuma “Kā?” prizmu. Kā atmazgāt sevi no nelaimes un pārstāt smirdēt pēc savas iekšejās sāpes?

No šīs kaites ir jāārstējas kompleksi, jo līdztekus tiešajiem iemesliem, diezgan spēcīgi strādā tāds faktors, kā ieradums. Ķermeņa mehāniku ar “sapratīgiem slēdzieniem” neizmainīsi. Ir nepieciešamas mērķtiecīgas darbības, kas maina iesīkstējušos uzvedības šablonus.

0. Nelaimēm ir slikta smaka un apkartējie to jūt. 

“Nulles” punkts ir tā fāze, bez kuras visām pārējām nav nekādas jēgas.

Sākumā ir svarīgi saprast (jā, tieši ielaist sevī), cik tas ir pretīgi, būt nelaimīgam cilvēkam.

Tieši tāpat, kā tu tiecies pie apmierinātiem un mierīgiem cilvēkiem, tā arī viņi tiecas pie sev līdzīgiem. Nelaimes pievelk vēl vairāk nelaimes, kā apliecinājums tam, ka mana nelaime nav pati nelaimīgākā. Un tikai cilvēks, kurš ļoti vēlas izrauties no šī apburtā loka un pārstāt būt nelaimīgam, ir spējīgs noiet PILNAS ATTĪRĪŠANĀS AR DARBĪBĀM ceļu.

1. Žēlabas – galvenā nots šajā “smaržā”.
Komunikācijā ar cilvēkiem, kuri inficējušies ar nelaimi, pastāvīgi izskan žēlabas. Par pasauli, par sevi, par netaisnīgo dzīvi. Viņiem līdz sirdssāpēm ir žēl savu likteni, kaut arī to cenšas apslēpt pat paši no sevis. Viņus neapmierina ne ekoloģija, ne prezidents, ne valdība, ne kārtējais autors facebook slejās.
Tie, kuri uzbūvēti sarežģītāk, atrod daudz izsmalcinātākus veidus kā sūdzēties un nīdēt, cenšoties ietīt savus argumentus stingrā loģikas sainītī: skat, es jums tūliņ nodemonstrēšu, cik pasaule pret mani ir netaisnīga. Viņiem bieži “nav labi” dažādu iesmeslu dēļ.

Un raksturīgi, ka viņi obligāti citiem par to paziņo. Jāsaka gan, ka visbiežāk viņi paši to neievēro.

Tavā pasaulē ir tikai tas, kurp vērsta tava uzmanība. Viņu uzmanība vērsta uz savas iekšējās sāpes pieradīšanu.

Viņi to atrod regulāri. Kā ar to būt? Izdarīt vēl sāpīgāk – pārstāt žēloties un paust savu neapmierinātību VISPĀR. PILNĪBĀ. Pat tad, kad žēloties būtu nopietns iemesls. Pat tad kad “vajag un var”. Pirmajā brīdī psihe pretosies, jo tu centies to izgrūst no ierastās un siltās vietas.

Pirmās divas nedēļas, iespējams, iemeslu žēlabām kļūs daudz vairāk. Tā strādā realitāte, kad notiek apzinātas pārmaiņas – tā pārkārtojas, bet, ja paliekam pie sava, un turpinām veikt pārmaiņas, vētra norimst – un pēc mēneša notiek lūzuma moments. Ideāli – pēc 21 dienas.

Tas pats notiek, kad tu sāc iet uz sporta zāli – sākumā muskuļi sāp no neierastajām slodzēm, bet pēc laika – pierod. Ķermenis transformējas caur sāpēm, un tā ir lieliska pazīme tam, ka strādā. Darbs ar žēlabām ir tas pats, kas muskuļu darbs – ne uz vienu mēnesi, bet – uz visu dzīvi. Tas ir bezgalīgs pārmaiņu ceļš, taču pēc pusgada tu būsi pavisam cits cilvēks.

2. «Tu esi man parādā», – nez no kurienes nolēma nelaimīgais, pirmo reizi dzīvē tevi ieraudzījis.
Ir cilvēki, komunicējot ar kuriem, tu jūties, it kā būtu viņiem kaut ko parādā. Patiesībā tas notiek neapzināti. Vienkārši tā nu ir noticis, ka viņiem parādā ir visi. Sākumā – vecāki, pēc tam – dzīves draugi, tad – bērni, priekšniecība, atkal – prezidents, kur tad bez viņa.

Vai tad tas nav dabiski? Vecākiem jāmīl, jāsaprot, bērniem jāklausa, priekšniecībai jāmaksā, jānodrošina labi darba apstākļi, prezidentam jānodrošina pārticīga, labklājīga dzīve. Kas gan var būt “taisnīgāk” par šo?

Tāpēc, katram gadījumam, arī tu kaut ko esi parādā. Un sajūti to jau pirmajās 15 sarunas minūtēs. Tā, piemēram, domā neprecēta meitene, iepazīstoties ar kartējo puisi un, nesaprotot, kāpēc atkal kārtējo reizi nekas nesanāk. Izsalkuša suņa skats nav seksuāls un rosinošs.

Problēma ir tā, ka nelaimīgs cilvēks domā, ka viņš pārstās būt nelaimīgs, kad viņam CITI kaut ko iedos. Mīlestību, naudu, drošību. Tas viss no nespējas pašam padarīt sevi laimīgu un dalīties savā pārpilnībā ar citiem. Tāpēc viņš arī staigā apkārt tāds nelaimīgs ar savu nabassaiti rokā, meklēdams, kam pieslēgties, no kā padzerties laimi, tā vietā, lai beidzot iepazītos pats ar sevi.

Tev neviens neko nav parādā. Ne mīlēt tevi, ne cienīt, ne saprast, ne – dot naudu. Ko tu pats vari dot šiem cilvēkiem: saviem tuviniekiem, kolēģiem, draugiem, pat prezidentam, lai tev atbildētu ar to pašu?
– Sakiet, Svētais tēv, vai tiešām sekss bez mīlestības ir grēks?

– Viss bez mīlestības ir grēks!

Reiz Himalaju kalnu piekājē, man atklāja patiesību, pēc kuras notiek visi šīs pasaules procesi.
Runājām par mīlestību starp vīrieti un sievieti, bet šodien es saprotu, ka šīs domas jēga ir daudz plašāka:

Love is one way traffic. (Mīlestība ir vienvirziena satiksme). 

Tas ir TIKAI tas, kas nāk NO TEVIS. Es atceros, toreiz vēl strīdējos, negribēju piekrist, sak` – nav mīlestības bez pretmīlas, tā nav mīlestība u.t.t.. Man atbildēja ar daudznozīmīgu klusumu un viltīgu smaidu. Bija sajūta, ka cilvēks, kurš sēdēja man pretī, skaidri zināja, ka šī frāze nonāks līdz manai apziņai tieši pēc 2 gadiem. Un šī doma viņu uzjautrināja.

Tavā pasaulē ir tikai tas, ko TU DOD. Ja apkārt tev ir iemesli neapmierinātībai – tu pasaulei sūti nelaimes. Vienīgais veids, kā to izlabot – nemeklēt citos, bet izmainīt savu signālu.
Visi mudīgi dušā! Arī profilaksei!
Un nekad vairs neļauj pielipt sev nelaimei!

Autors: Olesja Novikova
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Kāda masiera stāsts

masieris

No cilvēka, kurš citus jūt dvēseliskā līmenī

«Jau daudzus gadus es strādāju par masieri un zinu, kā izskatās cilvēki. Visus šos gadus cilvēki manā priekšā izģērbjas – tas viss notiek jau tik sen, ka arī uz ielas man pietiek viena skatiena, lai saprastu, kā cilvēks izskatītos uz mana masāžas galda.

Ir vērts sākt ar to, ka neviens neizskatās tā kā uz žurnāla vāka fotomodeļi. Pat paši modeļi. Neviens.
Tievi cilvēki ir nedaudz kaulaini, viņos ir kaut kas “nepabeigts”, bet tas ir pievilcīgi. Viņiem nav lielas krūtis vai atšauta, apaļa pēcpuse. Bet cilvēkiem ar apaļām formām noteikti būs apaļīgs vēderiņš un apaļīgi gurni. savādāk nemēdz būt. Un arī tas ir ļoti pievilcīgi.

Sievietēm ir celulīts. Visām. Šīs bedrītes ir ļoti mīlīgas. Tas nav defekts vai problēmas ar veselību. Tās ir dabiskas sekas tam, ka Jūs nesastāvat no pikseļiem un neesat dzimuši fotošopā.

Vīriešiem ir nedaudz smieklīgas sēžamvietas. Lielākoties manas klientes ir sievietes, tāpēc tad, kad, laiku pa laikam, atkal redzu vīrieša dibenu, katru reizi brīnos – un tas ir viss? Ar viņiem vienmēr jābūt akurātākam, jo viņu audi ir plānāki un līdzko uzspiedīsi spēcīgāk, tie uzreiz sāk bļaut.

Vecāka gadagājuma ļaudis sakrunkojas. Neatkarīgi no tā, cik viņi veseli. Ar katru desmitgadi mēs visi arvien vairāk sakrunkojamies, āda vairs nav tik tvirta un nokarājas. Parādās krunkas un krokas. Nezinu, kurš palaidis baumas, ka krunkas ir tikai veciem cilvēkiem. Katram pieaugušam cilvēkam, gadiem ejot, parādās krunkas un tas ir nepārtraukts un pilnīgi normāls process.

Katrs cilvēks uz masāžas galda ir skaists. Šim likumam patiešām nav izņēmumu. Vispār nav neglītu ķermeņu, ir tikai aizmirsti un nemīlēti – tas gan. Bet neglītu nav.
Pēc pirmās smagās ieelpas un sekojošās atslābināšanās, kopā ar apģērbu cilvēks noņem visas maskas un kļūst viņš Pats. Pec nedaudz minūtēm viņš sāk starot. Šis starojums piepilda istabu un arī masieri. Runā, ka masieri ir ļoti rūpīgi – noteikti tā arī ir. Mums patīk rūpēties par cilvēkiem, apkalpot viņus un mēs esam ļoti atsaucīgi. Ļaujiet man atklāt manu noslēpumu – es šo lietu daru tieši dēļ šī Starojuma.
Pateikšu, kā patiesībā izskatās cilvēki: viņi ir līdzīgi liesmu mēlēm. Vai zvaigznēm skaidrā naktī debesīs.».
Novertējiet sevi. Mēs visi esam skaisti un īpaši.

Autors: Deils Favjē
Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

7 skaisti un bagāti gadi

7s
Katra cilvēka dzīve ir cikliska un saistīta ar skaitli 7. Katrs septiņu gadu cikls beidzas ar noteikta veida krīzi un lūzuma momentu, situāciju, kura noteikti prasīs noteiktu fizisko, emocionālo un intelektuālo spēku patēriņu.Šis lūzuma moments ir pavadonis nākamajā ciklā. Savas dzīves laikā it visi cilvēki iziet noteiktu skaitu septiņgadu ciklus, katrs no kuriem atšķiras viens no otra.
0-7 gadi. Pasaules iepazīšana pamata līmenī, saikne ar māti. Cikla beigās visbiežāk ir sāpīga izraušanās no mātes aizsardzības un iepazīšanās ar interesantu, tai pašā laikā saltu pasauli.
7-14 gadi. Savas personības apzināšanās, pasaules iepazīšana, vēl pagaidām – šaurā līmenī.
14-21 gadi.  Sacelšanās, sava pārākuma apziņa. Vēlme mainīt pasauli, apkārtējos, ierastā sagraušana un noliegšana.
21-28 gadi. Stabilizācija, atgriezšanās sabiedrībā, tās vērtību apzināšanās. Vēlme būt labākiem kā iepriekšējās paaudzes. Cenšanās nodibināt ģimeni, atrast atbilstošu un labu darbu.
28-35 gadi. Darbs pie sava ģimenes pavarda izveidošanas. Ja iepriekšējie cikli izieti veiksmīgi, darbs savas ģimenes veidošanā būs vienkāršāks, tas attiecas arī uz karjeru. Ja iepriekšejie cikli bijuši sarežģīti un nav gājis tik gludi, tad šī cikla beigās var sabrukt laulība, iespējama aiziešana no darba un depresijas.
35-42 gadi. Šķiet, ka viss sākas no nulles, taču patiesībā notiek iepriekšējās pieredzes pārdomāšana. Savas attieksmes pret ģimeni, cilvēkiem un dzīves, kā tādas, pārvērtēšana. Arī attieksme pret sabiedrību mainās, piemēram darbs tiek vērtēts nevis no viedokļa – interesants, neinteresants, bet gan no tā, cik tas patērē enerģiju, cik laika no dzīves paņem. Parādās vēlme pamēgināt ko jaunu un izdarīt to labāk, tam palīdzēs iepriekš uzkrātā pieredze.
42-49 gadi.  Dzīves pilnīguma sajūta ģimenē, sabiedrībā. Caur iepriekšējo kļūdu labojumiem, cilvēks iekaro tās dzīves sfēras, kuras agrāk šķita nesasniedzamas. Bieži šis cikls beidzas ar nonākšanu pie eksistenciāliem jautājumiem-piemēram: kāda ir manas dzīves jēga?
49-56 gadi. Garīgā revolūcija. Vajadzība atrast savus garīgos orientierus, atbildes uz jautājumiem. Tālāk jau viss notiek pa spirāli. Katrus septiņus dzīves gadus cilvēks paceļas par vienu pakāpienu un atkal saskaras ar tiem pašiem jautājumiem, saņemot arvien vairāk atbildes uz tiem.
Katrs gads šajā septiņu gadu ciklā paiet zem noteiktas debesu ķermeņa zīmes, kas pilnīgi noteiktā veidā ietekmē cilvēka dzīvi.
Dotajā situācijā kalendārajam gadam ir maza nozīme, jo katram konkrētajam cilvēkam šis gads var būt īsāks vai garāks, taču vienmēr ir iespēja noskaidrot, kurā cikla gadā šobrīd Jūs atrodaties. Kad septiņi gadi pagājuši, cikls sākas no gala. Pēc dzimšanas datuma Jūs varat uzzināt, kurā gadā šajā konkrētajā septiņu gadu ciklā Jūs atrodaties un tā Jūs varēsiet prognozēt, kā tālāk attīstīsies notikumi.
1. Pirmais gads paiet Marsa ietekmē. Marss dod fizisko spēku, izturību, nostiprina veselību, dod iespēju izdziedēt kādas vainas, dažādos veidos veicinot fizisko attīstību un aktivitati, Marss nedaudz bremzē intelektuālo attīstību. Tāpat šajā gadā var paaugstināties cilvēka agrsivitāte, karotāja īpašības, kas var novest pie neapdomātiem soļiem un nespējas atrast kompromisus.
2. Otrais gads paiet Saturna ietekmē. Cilveks kļūst mazāk agresīvs. Sāk krāt pieredzi, taču tas nenotiek nesāpīgi, jo pieredzi mēs visi iegūstam caur savām kļūdām. Taču šīs kļūdas nav tik briesmīgas, lai novestu mūs strupceļā, jo Saturns dod ne tikai ispēju saņemt pieredzi, bet arī to analizēt un pārdomāt.
3. Trešais gads paiet Merkura ietekmē. Šajā gadā galveno lomu spēlē intelekts. Cilvēks mācās rīkoties ar pieredzi, ko ieguvis iepriekšējos gados. Mācīšanās ir auglīga, aktīva un dod iespēju ne tikai intelektuāli attīstīties, bet arī kļūt uzņēmīgākam, attīstīt sevī komunikācijas iemaņas. Taču bieži notiek tā, ka šai komunikācijai tieši šajā posmā ir merkantils raksturs un bieži vien tāpēc cieš draudzības un ģimenes attiecības.
4. Ceturtais gads paiet Saules ietekmē. Šis laiks ir lai analizētu, pārdomātu un formētu savu individualitāti, kura tāda arī paliks līdz šī cikla beigām. Izmainās attieksme pret lietām, cilvēkiem, atnāk skaidrība par to, kādas kļūdas tika pieļautas iepriekš. Cilvēks sāk apzināties, kas viņam patiešām ir vērtīgi, kādi cilvēki viņam svarīgi, kāda ir tā sabiedrība, kurā viņš grib dzīvot. Notiek savas vietas dzīvē apzināšanās.
5. Piektais gads paiet Jupitera ietekmē. Šajā periodā cilvēks pieaug psiholoģiski, nobriest. samazinās vajadzība pēc fiziskajām aktivitātēm, bet prāta spējas paliek augstā līmenī. Šajā gadā cilvēkam ir iespēja kļūdīties tieši filosofiskajā plānā un izdarīt nepārdomātus un kļūdainus secinājumus, kam sekas var būt nepatīkamas.
6. Sestais gads paiet Mēness ietekmē. Iepriekšējo gadu intelektuālā pieredze ir samērā smaga un tāpēc cilvēkam ir vēlme iegrimt sajūtās un tādā veidā uztvert pasauli. Šajā laikā uz saviem jautājumiem atbildes viņš saņem nevis ar intelekta, bet ar intuīcijas palīdzību. Šajā laikā dzimst iepriekš nezināmas ektrasensorās sajūtas.
7. Septītais gads paiet Venēras ietekmē. Emocionālā fona paspilgtināšanās ved pie radošā potenciāla pastiprināšanās. Tas ir lielisks laiks radošajām izpausmēm un darbībai, labs laiks savai realizācijai mākslas pasaulē ka arī savas otrās pusītes meklējumiem. Taču emocionalitāte var novest arī pie vilšanās sevī un attiecībās.
Taču, atcerieties, liela nozīme ir tam, kāda ir mūsu pašu dzīves filosofija un uz kādas nots paiet mūsu dzīve – pozitīvas vai mazāk pozitīvas.
Veiksmi Jums Jūsu dzīves ciklos!
Tulkoja: Ginta FS

NeDAmīlētie

21265_739700752811203_5265818594875733181_n
Daudzi uzskata, ka nepietiekama vecāku mīlestība bērnībā ir galvenais iemesls tam, ka dzīvē neveicas. Un ne tikai personīgajā, bet arī profesionālajā.
Un bieži vien tad, kad cilvēki žēlojas par dzīvi, šajos stāstos nepietiekami mīlēts ir ne tikai viņš, bet arī viņa partneris – nemīlētais vilcēns, atcerieties? Un, ja šī nemīlestība to cilvēku, kurš sūdzās ir padarījusi pārāk jūtīgu, atkarīgu un izslāpušu pēc mīlestības, tad viņa partneri – vilcēnu – nejūtīgu,  aizvērtu, aukstu un nespējīgu mīlēt. Viena un tā pati nemīlēšana devusi gluži pretējus rezultātus!
Ak, šie briesmīgie ļaundari – vecāki! Visas bēdas tik no viņiem! Jebkurš bandīts tumšā ieliņā ir labāks par viņiem!
Visu savu dzīvi šie neDAmīlētie cenšas saņemt bērnībā nesaņemto mīlestību, pa ceļam cenšoties mīlēt neDAmīlētos vilcēnus. Rezultātā viņu dzīve atgādina šausmu filmu, kurā viņi ar sišanu “izsit” mīlestību sev. Un visam šim šausmu stāstam pamatā ir viens nepareizs uzstādījums.
Daudzi cilvēki uzskata, ka sveša mīlestība var viņus piepildīt ar enerģiju. Tas ir tāds vampīristisks uzstādījums: jāpasūc mīlestība no partnera un pēc tam “jāpiepičkā” to ar savu mīlestību. It kā mīlestība būtu tāda vērtīga barība, kura ļauj cilvēkam kļūt spēcīgākam un laimīgākam. Un tieši tas arī ir iemesls pretenzijām pret vecākiem: nedadeva, nedamīlēja, noskopojās, apdalīja! Un arī pretenzijas pret partneri: dod, dod, dod, pabaro izsalkušo, neesi “žmogs”!
Patiesībā nav iespējams nevienu pabarot ar savu mīlestību. Un nevar paēst no cita mīlestības.
Tāpēc arī nekādas jēgas nav jūsu žēlabām par to, ka esat par maz mīlēti. Jums nemaz nevarēja to iedot. Varēja fiziski aprūpēt, varēja dot materiālo atbalstu – savu piemēru parādīt, kaut ko iemācīt (ja paši to prata un jūs bijāt gatavi to mācīties), kaut kādā mērā pat cieņu nodrošināt varēja, attiekties kā pret līdzīgu, bet ar mīlestību piebarot – nē!
Cilvēki patiešām barojas no mīlestības. Varētu pat teikt, ka cilvēki barojas tikai no mīlestības. taču tie barojas no SAVAS mīlestības. Vēlreiz atkārtošu. Cilvēki barojas no SAVAS mīlestības.
Viņi mīl un no tā viņu enerģija viņos cirkulē un palielinās.
Ja viņi mīl lasīt, tad saņem mīlestību no lasīšanas. Ja viņi mīl stadīt ziedus, tad saņem mīlestību no stādīšanas – spēku un iedvesmu. Ja viņi mīl savus bērnus, tad ļoti daudz enerģijas tie saņem no savām attiecībām ar bērniem. Mīl vecākus – arī saņem. Mīl savu sievu vai vīru – arī saņem. Tikko iemīlies kadā cilvēkā, uzreiz saņem enerģijas lādiņu.Arī garšīgs ēdiens dod enerģiju, kad ir apetīte un mīlestība pret ēdienu.
Mīlestība ir dzīves pamats. Tikai jūsu mīlestība, ne – kāda cita!
Enerģija=motivācija=vilkme pēc kaut kā.
Jūsu vilkme, ne – kaimiņa.
Jā, lai bez šķēršļiem saņemtu enerģiju no mīlestības, tai jābūt abpusējai. Nevar ideālistiski mīlēt kādu, tā būs nepilnvērtīga mīlestība, un no tādas mīlestības enerģiju var saņemt tikai kredītā. Patiesa mīlestība izpaužas darbībā. Ir jārūpējas par cilvēku, ir jāsaka viņam par savu mīlestību, jāsadarbojas ar viņu, nesot viņam labumu. Lūk, no tādas mīlestības var saņemt daudz enerģijas.
Bet paust savu mīlestību darbībā var tikai tad, kad cilvēks jums ir atvērts un mīl jūs tāpat. Ja viņam jūsu mīlestība nav vajadzīga, vai ir kā nasta, ja viņš nevar atbildēt ar to pašu, viņš nesaņem enerģiju no mīlestības. Enerģiju var saņemt tikai no SAVAS mīlestības!
Viņš jūs nemīl, tātad viņš ir spiests komunicēt ar jums, saņemt no jums kādus pakalpojumus, tērēt jums savu laiku un uzmanību, un justies jums parādā, bet no tā visa nekādas enerģijas viņam nebūs. Saprotiet, kāpēc ir vajadzīga abpusēja mīlestība?
Abpusējas mīlestības gadījumā jūs ne tikai saņemiet enerģiju, bet arī otram dodat tādu iespēju un nevis skābstiet blakus apātijas, skumju un vienaldzības purvā, vai arī žēlumā un vainas sajūtā. Nevar mīlēt cilvēku un nospļauties uz viņa personīgo laimi.
Lūk, kāpēc, redzot, ka jūsu mīlestība paliek bez atbildes, mums jāatstāj cilvēks mierā un jāatrod kāds, ar kuru šī mīlestība būs abpusēja.
Mīlestības avots ir mūsos pašos, bet mums vajadzīgs otrs cilvēks, lai šis avots sāktu darboties.
Taču lielākajai daļai cilvēku galvā ir cita bildīte. Bildīte, kurā jūs dāvājat kādam mīlestību un viņš jums dāvā savējo. Un šīs aplamās bildītes dēļ daudzi “pičkā” savu mīlestību tiem, kuri tos nemīl, cenšas par varītēm iesmērēt šo savu dāvanu. Bet patiesībā vienkārši izmanto otru, lai baudītu savas jūtas, kaut baudīt tās kļūst arvien grūtāk un grūtāk, jo cilvēks taču jūt savu centienu nevajadzību. Taču pasniedz to kā dāvanu, kā enerģijas avotu, ar kuru vēlas uzlādēt otru, to, kurš nemīl. Šis nemīlētājs nevar paņemt ne pilītes no šīs mīlestības! Baroties var tikai no paša mīlestības, bet mīlamais vajadzīgs tāpēc, lai iedvesmotu un motivētu mīlestībai. Un arī viņam ir jāmīl, lai jūsu mīlestība pret viņu savā ceļā nesastaptu sķēršļus.
No kurienes rodas neDAmīlētie?
Tie ir infantīlismā ieslīguši cilveki, kas raduši savu pašapziņu barot ar atzinību. Ja maz atzinības, viņi jūtas neēduši un apzagti. Viņi atceras bērnību un viņiem šķiet, ka atzinības bijis par maz, atmiņa fokusējas tikai uz bēdām un skumjām. Viņi neatceras vecāku rūpes, vecāku darbu, viņi atceras vien aizvainojošos momentus, liek tos lādītē, un no katra tiem cenšas izvilkt vien iemeslu sevi pažēlot (žēlums pret sevi ir mīlestības izkropļota forma, pilnīgs pretstats pašcieņai).
Lūk, tad viņus nevietā sabāra, tad nepaslavēja, te kritika bija netaisnīga, bet tur vienaldzībā padzina. Viņiem atņēma atzinību, kuru kāds tiem bija parādā. Viņi jūtas kā ziediņi, kas kalta saulē un kurus aizmirsa aplaistīt. Viņi nevarēja izaugt stipri, jo viņiem neDAdeva mīlestību. It kā kāds šajā pasaulē kļūtu stiprāks no svētlaimes.
Infantīlie uzstādījumi visi kā viens balstās uz priekšstatiem par to, ka enerģija nāk no slinkuma, bet jebkurš darbs to iztērē. Kad infantils pieaug, viņš visu laiku vēlas iekārtoties kādam uz kakla. Meitenes infantiles meklē vīrieša kaklu, vīrieši – infantili arī meklē iespēju neko nedarīt, bet daudz saņemt. Infantila galvā nav saistības starp darbu, cīņu un enerģiju, viņam šķiet, ka tas viss ir spēku patēriņš, bet saņemt enerģiju var tikai atpūšoties un baudot. Darbs un labsajūta infantila galvā ir nesavienojami jēdzieni. Tieši tāpēc tie žēlojas, ka ir neDAmīlēti. Viņi uzskata, ka viņu tiesības ir saņemt atzinību un labumus vienkārši par to, ka viņi ir. Par pašu viņu esības faktu.
Ja cilvēks vairs nav infantils, viņš saprot, ka jebkuras problēmas, nelaimes un atteikumi – pirmkārt, ir normālas dzīves veselīga norma, otrkārt – treniņu noteikums, lai pieaugtu personības spēks. Tu nekad neuztrenēsi muskuļus, ja netrenēsies un katru dienu nepārvarēsi grūtības.
Viņš ir pateicīgs visām problēmām, kuras spējis atrisināt, jo atrisināta problēma dara cilvēku stiprāku. Viņš neuzskata atzinību par kaut ko obligātu un atteikumu neuzskata par briesmīgu pāridarījumu. Protams, viņš priecājas par to, ka tiek atzīts, īpaši, ja atzinība ir pelnīta, taču zin, ka atzinība bez atteikumiem būtu bezjēdzīga un tai nebūtu nekādas vērtības.
Ja saņemt atzinību būtu viegli, un tā būtu paredzēta automātiski, kāda gan būtu tās jēga? Tieši tāpēc tāds cilvēks nekad nečīkstēs, vainojot citus, par to, ka viņu nemīl – vienkārši tā, par neko. Viņam tas pat galvā neienāks.
Ir ļoti svarīgi nomainīt fokusu un pārstāt pieprasīt pasaulei beznosacījuma mīlestību, un uzskatīt bezdarbību par dzīves normu un augstāko laimi.
Pašu briesmīgāko elli piedzīvo cilvēki, kuri vispār neko nevēlas darīt. Tā ir klīniska depresija, un tas ir pats dziļākais enerģētiskās bedres dibens. Un mīlot bezdarību, jūs sperat soli tuvāk šai ellei. Griezieties atpakaļ, kamēr vēl nav par vēlu, un pagriezieties ar seju pret darbu. Ar šādu attieksmi jūs iegriezīsiet savu enerģijas riteni un jutīsieties dzīves plūsmas virspusē.
Kā tikko bezdarbība pārtrauks jums likties kā augstākā dzīves labsajūta, jums pazudīs pretenzijas par to, ka kādam jums kaut kas tāpat vien jādod. Un vērtība būs tikai tam, ko varat saņemt, darot – nopelnīt un sasniegt.
Un tad izrādīsies, ka vecāki jūs ļoti mīlēja, un pat tad, ja kādreiz bija nedaudz auksti un nepiedalījās it visā, tas neko jums nav atņēmis, gluži otrādi – ir palīdzējis attīstīt jūsu vājās puses, ne uz ko nepaļaujoties.
Pārāk daudz vecāku palīdzības un atbalsta ir lielāka problēma, nekā tās nepietiekamība (izslēdzot dzīvei nepieciešamās rūpes, kas ir vecāku pienākums, un par kā nepietiekamību viņiem varētu atņemt vecaku tiesības). Pārāk liels emocionālais un materiālais atbalsts traucē stiprināties paša cilvēka neatkarībai, savukārt nepietiekamība bieži vien kalpo par grūdienu panākumiem dzīvē un labākai adaptācijai.
Adaptācija tā ir bērna sagatavošana dzīvei pasaulē, kur neviens viņam nebūs mammīte. Par to daudzi vecaki šodien aizmirst, cenšas pēc iespējas ilgāk rūpēties par savu acuraugu, pievērst tam pārāk daudz uzmanības, pārcensties ar atzinību, apbrīn,u “beznosacījumiem mīlot” un mīlot neīsti, rezultātā bērns izrādās nespējīgs pretoties stresiem, dzīvot patstāvīgi un veidot attiecības, un dusmojas uz vecākiem, jo it visā ir radis meklēt viņu atbalstu.
Vislabāk ir tad, kad viss ir līdzsvarā un vecāku atbalsts ir tieši tik, cik vajadzīgs – ne vairāk un ne mazāk, bet tieši tik, cik vajadzīgs lai bērns pakāpeniski pieaugtu bez iestrēgšanas infantilismā.

Autors: Marina Komissarova

Tulkoja: Ginta FS

Šķirta vīrieša padomi tiem, kuri vēl joprojām ir precēti

traditional-brazillian-wedding-in-costa-rica-photographed-by-kathryn-krueger-17

Šī vīrieša vārds ir Džeralds Rodžerss, kurš godīgi uzrakstīja 20 kļūdas, kuras viņš pieļāva, kā rezultātā viņa laulība izjuka. Tagad viņš uzskata, ka, lai arī cik sarežģītas būtu attiecības ģimenē, par tām ir vērts pacīnīties. Viņš saka: “Acīmredzot es neesmu eksperts attiecībās. Taču zināmu pieredzi, kuru saņēmu šķiršanās procesā, esmu ieguvis un tas man lika aizdomāties, kas būtu, ja es būtu rīkojies savādāk un, ja man būtu dota otrā iespēja. Es pazaudēju sievieti, ar kuru mēs kopā bijām 16 gadus. Un es ļoti ceru, ka kādam šī mana pieredze palīdzēs nepieļaut šīs kļūdas.”
Lūk viņa 20 rekomendācijas tiem, kuri uzskata, ka viņu attiecības vairs nenes bijušo prieku.
Ir par ko aizdomāties!

1. NEKAD nepārtrauciet aplidot viņu. NEKAD nepārtrauciet iepazīties ar viņu no jauna.

Mana pati lielākā kļūda bija tā, ka savu sievu es uztvēru kā pašu par sevi saprotamu – kā to, kas man pienākas.
Kad lūdzāt viņu kļūt par jūsu sievu, droši vien bijāt pārliecināts, ka vienmēr viņu aizsargāsiet un cīnīsieties par viņas sirdi. Taču, gadiem ejot, šie solījumi droši vien aizmirstas. Jūsu sieva – ir pats galvenais jūsu dzīves dārgums. JŪS PATS VIŅU IZVĒLĒJĀTIES!. Nekad to neaizmirstiet. Un neslinkojiet vienmēr uzturēt savu mīlestību.

2. Aizsargājiet savu sirdi.

Jums jāaizstāv ne tikai viņas, bet arī sava sirds. Aizsargājiet to no citām sievietēm ļoti rūpīgi. Neviens nedrīkst pretendēt uz jūsu sirdi, izņemot jūsu sievu. Savukārt viņa drīkst tur iekļūt jebkurā laikā.

3. Iemīlieties! Atkal un atkal!

Jūs pastāvīgi mainaties. Jūs vairs neesat tas, kas bijāt agrāk, kad precējāties. Pēc 5 gadiem jūs vairs nebūsiet tas, kas esat tagad. Pārmaiņas ir pastāvīgas un tāpēc jums apzināti jāizvēlas katra diena vienam ar otru. Cīnieties, iekarojiet viņas mīlestību – tāpat kā to darījāt pirmajos iepazīšanās mēnešos.

4. Vienmēr viņā meklējat tikai labāko.

Savu uzmanību koncentrējat uz to, ko jūs viņā mīliet, bet ne uz to, kas jums viņā nepatīk un tracina. Tikai tādā gadījumā jūsu mīlestība augs un būs stipra. Sakoncentrējaties uz tiem brīžiem jūsu kopdzīvē, kad jutāties mīlēts un absolūti laimīgs cilvēks. Jūs taču viņu apprecējāt ne tāpat vien!

5. Necentieties viņu izmainīt. Tas nav jūsu uzdevums.

Jūsu uzdevums ir vienkārši mīlēt viņu. Necentieties viņu mērīt ar savu mērauklu. Nelauziet viņu. Tad viņa pati izmainīsies tā, ka jūs varēsiet viņu mīlēt vēl vairāk.

6. Uzņematies VISU atbildību.

Uzņematies visu atbildību par savām emocijām. Jūsu personīgā laime nav jūsu sievas rūpe. Viņa nevar darīt jūs laimīgu, ja jūs pats to nevēlēsieties. Jūs nesat atbildību par to, lai jūsu ģimenē visi būtu laimīgi. Ja jūs spēsiet būt laimīgs, tad arī jūsu sieva un visi ģimenē būs laimīgi.

7. Nekad nevainojat viņu par to, ka viņa jūs it kā sadusmojusi.

Ja dusmojaties un esat uzvilcies, tad tās ir tikai jūsu personīgās problēmas un sievas vainas tur nav. Tā ir jūsu personīgā izvēle. Jūsu emocijas ir tikai jūsu atbildība. Jūsu sievietei nav jādziedē jūsu bērnu dienu traumas un jāskraida jums pakaļ ar piepuņķotu mutautiņu. Ja vajag, paņemiet pauzi, atrodiet iespēju pabūt vienatnē un tikt galā ar savām emocijām. Kā tikko būsiet stabilizējis savu emocionālo fonu, attiecības ģimenē uzlabosies.

8. Ļaujiet savai sievai vienkārši dzīvot!

Kad viņai ir slikts garastāvoklis vai viņa vienkārši ir sakreņķējusies, necentieties momentā visu izlabot. Viņas pozitīvais noskaņojums arī nav jūsu darbs. Vienkārši paskaidrojiet viņai, ka dusmoties un niknoties laiku pa laikam nemaz nav slikti. Sievietes ir tā uzbūvētas, ka uztver pasauli pārāk emocionāli. Tur nu neko nepadarīsi. Taču ir svarīgi, ka viņa zin to, ka esat spēcīgs vīrietis un uz jums var paļauties, ka jums var uzticēties, jo jūs taču nemūkat ārā no mājas, kad viņa ir dusmīga. Dodiet viņai iespēju sajust, ka būsiet viņai blakus neatkarīgi no tā, kāds viņai garastāvoklis, vai cik bieži viņa raud.

9. Muļķojaties

Nesodiet sevi pārāk stingri. Labāk biežāk smejaties un lieciet smieties arī viņai. Smiekli dara dzīvi vieglāku un vienkāršāku.

10. Piekļūstiet tuvāk viņas dvēselei KATRU DIENU

Uzziniet, kas patiesībā liek viņai justies mīlētai un aizsargātai. Ja vajag, sastādiet 10 lietu sarakstu, kas dara viņu apmierinātu ar dzīvi. Padariet to par savu prioritāti. Pamēģiniet katru dienu likt viņai justies KĀ KARALIENEI.

11. Esiet blakus

Uzmanīgi attiecaties pret viņas dzīvi. Ja viņa ko stāsta, klausaties! Dariet visu, lai varētu ar viņu parunāties ar TUKŠU galvu. Attiecaties pret viņu tā, it kā viņa būtu jūsu vērtīgākais klients.

12. Pieņemiet viņas seksualitāti.

Esiet uzmanīgi, neattiecaties pret seksu kā vienkāršu atslābināšanās procedūru. Sekss – tā ir iespēja piekļūt viņas dvēseles dziļākajiem līmeņiem. Lai viņa sajūt, ka var jums uzticēties par 100% ne tikai gultā, bet arī dzīvē.

13. NEESIET idiots!

Neesiet idiots, taču nebaidieties kādreiz būt arī tāds. Jūs pieļausiet kļūdas. Viņa pieļaus kļūdas. Esiet vīrišķīgs un atzīstieties tajās, lai nepieļautu nākamās. Jums nav jābūt pilnībai!

14. Dodiet viņai personīgo “telpu”.

Dodiet viņai brīvu laiku. Ļaujiet viņai tikties ar draudzenēm un izkopt savu hobiju. Dodiet viņai iespēju, darot to, ko viņai patīk darīt, uzpildīt sevi ar enerģiju. Periodiski ļaujiet viņai pabūt bez jums un bērniem – atpūsties un atslābināties vienatnē. Viņai atpūta nepieciešama ne mazāk kā jums.

15. Esiet ievainojams

Esiet gatavs padalīties ar savām bailēm un sajūtām. Atzīstiet savas kļūdas. Atvanojaties.

16. Esiet absolūti godīgi viņas priekšā!

Ja gribat lai Jūsu starpā valdītu uzticēšanās, esiet gatavi dalīties ar viņu it visā – īpaši saviem noslēpumiem, ar kuriem nekad agrāk neesat dalījies. Tam vajadzīga drosme un vīrišķība. Jo tikai tad, kad jūs pilnībā atvērsiet viņai savu sirdi, starp jums sāksies īsta mīlestība. Savu masku variet nēsāt, cik vien ilgi tīk, bet to noņemiet vienmēr, kad atgriežaties mājās.

17. NEKAD nepārtrauciet kopā augt

Stāvošs purvs ir malārijas midzenis, bet ātri skrienoša straume vienmēr ir spirgta un veldzējoša.

Atrofija ir vienīgais ceļš muskuļiem, ar kuriem neviens nenodarbojas. Gluži tāpat ir ar attiecībām. ja jūs pārtraucat pie tām strādāt, tās neizbēgami beigsies. Atrodiet sev mērķi un sapņus. Sastādiet kopīgos plānus. un strādājiet pie tiem KOPĀ.

18. Nekreņķējaties par naudu

Nauda – tas ir resurss, kuru jums jāvada kopā – kā vienai komandai. Tā nekad nepalīdz, ja jūs baidaties ar to rīkoties. Mācieties uzticēties savam partnerim. Un atcerieties, slēpt naudu no sievas ir nelabs ieradums.

19. AIZMIRSTIET!

Piedodiet ātri un nekad neatceraties vecos aizvainojumus. Sakoncentrējaties uz nākotni un neļaujiet pagātnei jaukties jūsu plānos. Neļaujiet savai pagātnei turēt jūs par ķīlnieku. Izdariet secinājumus no pagātnes kļūdām, nelpieļaujiet tās. Ejiet uz priekšu, neatskatoties. Pagātnē pieļautās kļūdas var kļūt par smagu enkuru jūsu attiecībās, tas velk uz leju. No otras puses – piedošana atbrīvo! Vienkārši nogrieziet enkuram ķēdi! Un peldiet prom, neatskatoties!

20. Vienmēr izvēlieties MĪLESTĪBU

Galu galā, šis padoms varēja būt arī vienīgais. Izvēlieties to kā galveno principu, pateicoties kuram izmainīties var viss. Ja izvēlēsieties mīlestību, nekas neapdraudēs jūsu laulību un attiecības. Mīlestība visu pacietīs, izturēs.
Laulība  –  tas nav “dzīvoja viņi ilgi un laimīgi”. Tas IR darbs. Tās ir pastāvīgas investīcijas. Tikai tā tās var iziet visus pārbaudījumus laikā. Strādājat pie savām attiecībām un laime atnāks.
Laulība ir kā pati dzīve, pārdzīvo savus kritumus un pacēlumus. Mācieties visos etapos. Mācieties mīlēt viens otru un tas jums dos perspektīvu. Saglabāt šo māju ir iespējams, ja katru dienu nomainīt pa vienam, laika zoba sagrauztam ķieģelītim.

Šīs ir mācības kuras es apzinājos pārāk vēlu un uz savas ādas.
Palieciet savām sievām tie vīri, ar kuriem viņas var lepoties!

Autors: Konstantīns Šijans

Tulkoja: Ginta FS

Visa pasaules gudrība

zalamans1
Kad ķēniņš Zālamans pēc saullēkta sagaidīšanas nokāpa no kalna, viņu kalna pakājē sagaidīja pūlis:
— Ķēniņ, Tu esi mūsu iedvesmas avots. Tavi vārdi dziedē sirdi, bet gudrība – apgaismo prātu. Mēs vēlamies klausīties Tevī. Saki, kas mēs esam?
Zālamans pasmaidīja un teica:
— Jūs esat Pasaules gaisma. Jūs esat Zvaigznes. Jū esat patiesības Svētnīca. Katrā no Jums ir Visums. Ļaujiet prātam saplūst ar sirdi, jautājiet savai sirdij, klausieties caur savu mīlestību. Dievišķi ir tie, kas saprot Dieva valodu.

 

— Kur ir dzīves jēga?
— Dzīve — tas ir ceļš, mērķis un apbalvojums. Dzīve — tā ir mīlestības deja. Jūsu sūtība — uzziedēt. BŪT — tā ir brīnišķīga dāvana pasaulei. Jūsu dzīve — Visuma vēsture. Un tāpēc dzīve ir skaistāka par visām teorijām. Uztveriet dzīvi kā svētkus, jo tā ir vērtība pati par sevi. Dzīve sastāv no šeit un tagad. Bet “tagad” jēga ir būt šajā mirklī šeit.

 

— Kāpēc mūs vajā nelaimes?
— Ko sējāt, to pļausiet. Nelaimes ir Jūsu izvēle. Nabadzība — cilvēku radīta. Bēdas — vienaldzības un nevēlēšanās zināt auglis. Apvainojot Jūs zaudējat spēku, iekārojot – izkaisat laimi. Mostaties, jo nabags ir tas, kurš sevi neapzinās. Bet tie, kuri sevī nav atraduši Dieva valstību — bezpajumtnieki. Par bezpajumtnieku kļūst tas, kurš velti tērē savu laiku. Nepārvēršat savu dzīvi bezjēdzīgā eksistēšanā. Neļaujiet pūlim samīdīt Jūsu dvēseli. lai bagātība nebūtu Jūsu lāsts.

 

— Kā pārvarēt nelaimes?
— Nenosodiet sevi, jo Jūs esat dievišķi. Nesalīdziniet sevi un nedaliet, esat par visu pateicīgi. Priecājieties, jo prieks dara brīnumus. Mīliet sevi, jo sevi mīlošie mīl visu. Svētiet briesmas, jo drosmīgie iegūst svētlaimi. Lūdzieties priekā — un bēdas ies Jums ar līkumu. Lūdzieties, bet netirgojaties ar Dievu. Un ziniet, atzinība — labākā lūgsna, laime — labākā barība Jūsu dvēselei.

 

— Kāds ir ceļš uz laimi?
— Laimīgi ir  MĪLOŠIE, laimīgi ir PATEICĪGIE. laimīgi ir MIERĪGIE. Laimīgi ir tie, kuri paradīzi atraduši sevī. Laimīgi ir tie, kuri dalās savos priekos un tie, kuri saņem dāvanas ar prieku. Laimīgi ir tie, kuri meklē. Laimīgi ir tie, kuri pamodušies. Laimīgi ir tie, kuri  spējīgi sadzirdēt Dieva balsi. Laimīgi ir tie, kuri piepilda savu sūtību. Laimīgi ir tie, kuri iepazinuši Vienotību. Laimīgi ir tie, kuri izbaudījuši apceres garšu. Laimīgi ir tie, kuri atrodas harmonijā. Laimīgi ir tie, kuri ieraudzījuši Pasaules skaistumu. Laimīgi ir tie, kuri atvērti saules gaismai. Laimīgi ir tie, kuri plūst kā upes. Laimīgi ir tie, kuri gatavi Laimi pieņemt. Laimīgi ir viedie. Laimīgi ir tie, kuri apzinās sevi. Laimīgi ir tie, kuri pieņēmuši un iemīlējuši sevi. Laimīgi ir tie, kuri slavē dzīvi. Laimīgi ir radošie. Laimīgi ir brīvie un laimīgi ir piedodošie.

 

— Kāds ir pārpilnības noslēpums?
— Jūsu dzīve — lielākā vērtība un Dieva dārgums. Un Dievs — cilvēka sirds lielākais dārgums. Bagātība, kas ir Jūsos nav izmeļama un pārpilnība Jums apkārt – bezgalīga. Pasaule ir pietiekami bagāta, lai katrs no Jums tāds būtu. Un tāpēc, jo vairāk atdodiet, jo vairāk saņemiet. Laime stāv pie Jūsu namdurvīm. Atveriet durvis pārpilnībai un visu pārvērtiet Dzīves zeltā. Dievišķi ir tie, kas dārgumus atraduši sevī.

 

— Kā dzīvot šajā pasaulē?
— Dzeriet no katra dzīves mirkļa, jo nedzīvota dzīve rada skumjas. Un ziniet, kas iekšā – tas uz āru. Drūma pasaule — no drūmas sirds. Laime — tas ir Saullēkts. Apcere — tā ir saplūšana ar gaismu. Apgaismība — tā ir tūkstošiem sauļu spožums. Dievišķi ir tie, kuri alkst saules.

 

— Kā atrast harmoniju?
— Dzīvojiet vienkārši. Nevienam nenesiet ļaunu. neskaudiet. Lai šaubas attīra un neatnes bezspēcības sajūtu. Veltiet savu dzīvi skaistajam. Radiet mākslas dēļ, ne – atzinības. Lutiniet un lolojiet savus tuvos un mīļos. Parveidojat pagātni, aizmirstot to. Nesiet pasaulē ko jaunu. Piepildiet savu ķermeni ar mīlestību, jo mīlestība piešķir dzīvību.
Kur Mīlestība  — tur Dievs.

 

— Kā sasniegt dzīves pilnību?
— Laimīgais pārvērš daudzus. Nelaimīgie paliek vergi, jo laime mīl Brīvību. Patiess prieks ir tur, kur Brīvība. Uzziniet un iemācieties LAIMES MĀKSLU! Atverieties pasaulei un Pasaule atvērsies Jums! Atsakoties no pretestības, Jūs kļūstat par valdnieku.

Zālamans paskatījās uz visiem ar mīlestību un piebilda: — Bet daudz vairāk Jums atklās KLUSUMS…
Tikai esiet Jūs PAŠI!

Dzīvojat harmonijā! Esiet Jūs PAŠI!

 

Tulkoja: Ginta FS

Mīlestības laiks

milestibas-kugis1

Reiz sensenos laikos uz Zemes bija sala, uz kuras dzīvoja visas cilvēciskās vērtības.

Reiz tās pamanīja, ka sala pamazām applūst, sauszemes kļūst arvien mazāk. Tās sēdās katra savā kuģī un devās jūrā. Uz salas palika vienīgi Mīlestība. Viņa gaidīja līdz pēdējam, bet, kad gaidīt vairs nebija iespējams, tā nolēma doties projām.

Viņa pasauca Bagatību, lai tā paņemtu viņu uz sava kuģa. Bet Bagātība atbildēja:

– Manā kuģī ir daudz dārgumu, zelta un tev te vieta neatradīsies.

Kad garām peldēja Skumju kuģis, Mīlestība palūdza, vai var pievienoties. Taču Skumjas atbildēja:

– Atvaino, Mīlestība, es esmu tik ļoti skumja, ka vienīgais, ko varu darīt, palikt skumstot vientulībā.

Tad Mīlestība ieraudzīja Lepnības skaisto kuģi un palūdza tai palīdzību, bet Lepnība teica:
– Es nevaru tevi uzņemt savā kuģī, jo tu izjauksi manu harmoniju.

Garām aizpeldēja Prieks, taču uz tā kuģa jautrība sita augstu vilni un neviens nedzirdēja Mīlestības palīgā saucienus. Mīlestība palika viena un izmisusi. Taču pēkšņi, kaut kur tālu aizmugurē viņa izdzirdēja kādu balsi:

– Nāc, Mīlestība, es ņemšu tevi sev līdzi!

Mīlestība pagriezās un ieraudzīja vecu vīru. Tas aizveda viņu līdz sauszemei, un, kad viņš jau bija prom, Mīlestība atcerējās, ka nebija pajautājusi vecajam vīram viņa vārdu. Tā vērsās pie Gudrības:

– Saki, Gudrība, kas mani izglāba? Kas bija šis vecais vīrs?

Gudrība paskatījās uz Mīlestību un teica:

– Tas bija Laiks.

– Laiks? — pārjautāja Mīlestība — Bet kāpēc tieši Laiks mani izglāba?

Gudrība vēlreiz paskatījās uz Mīlestību, pēc tam tālumā, kur aizpeldēja vecais vīrs:

– Tāpēc, ka tikai Laiks zina, cik svarīga dzīvē ir Mīlestība.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS