Vai ir vērts pamest komforta zonu?

pamest-komforta-zonu5

Vispirms tiksim skaidrībā ar formulējumu, ko tas nozīmē – komforta zona.

Tas nav tikai skaists, moderns vārdu salikums un siltais ūdens dzīvoklī, tā ir patīkama vide, dzīve drošībā, iekšējais miera un stabilitātes stāvoklis, – tie vērtīgie resursi, kas baro mūsu psihi un ķermeni. Kā jūs domājat, ko saņems cilvēks, ja atteiksies no sava ierastā miega režīma, ēdienreizēm, pastaigām, ierastās komunikācijas, patīkamām sarunām, savām vajadzībām u.t.t.?

Pareizi, liekas “galvassāpes” un vēl kādu laiku (visticamākais ilgu laiku) dabūs tērēt milzīgus spēka un enerģijas resursus, kamēr noformēs jaunu bāzi – fundamentu, kas izveidos pamatu, lai realizētu daudz sarežģītākus uzdevumus, tā vietā, lai nodarbotos ar pašu realizācijas procesu.

Tā arī neko dižu nesasniedzis, 30 gadīgs jauns vīrietis, atnāk mājās pēc spēcīga, motivējoša personības izaugsmes treniņa. Skatās uz savu īrēto istabu komunālajā dzīvoklī, uz savu nabadzīgo un jau novalkāto apģērbu, uz pieticīgajiem pārtikas krājumiem ledusskapī un domā: “Viss, man pietiek! Sāku jaunu dzīvi – eju ārā no komforta zonas, sāku darīt!” Viņš ņem savus ietaupījumus, dodas uz restorānu, pasūta visu, ko vēlās – sajūtas pavisam savādāk, kā gan citādi – viņš taču ir ārā no komforta zonas. Agrāk par šo summu viņš dzīvoja nedēļu, tagad tā pazuda stundas laikā!

Tālāk, kā mācīja treniņā, viņam jātiek vaļā no “nabadzības sindroma”, tātad jāuzvedas kā bagātam cilvēkam un neko sev nedrīkst aizliegt.

Viņš ieiet dārgā veikalā, kredītā nopērk sev jaunu uzvalku un kreklu, nedomā par to, kā nomaksās kredītu, jo viņam šķiet, ka bagāti cilvēki par tādiem sīkumiem nedomā. Uzlaikošanas kabīnē nomaina veco uzvalku pret jauno. Soļo pa ielu un jūtas miljonārs – tas ir tik brīnisķīgi, iziet ārpus rāmja un pamest komforta zonu. Saule spīd, meitenes uzsmaida, dzīve ir brīnišķīga! Tagad droši var iepazīties ar jebkuru meiteni, jo viņam taču ir milzīgi plāni sava biznesa attīstībā, un viņam ir ar ko padalīties ar saviem sarunu biedriem. Protams, ka viņš izstaro bagātības fluīdus.

Tomēr jau pēc nedēļas viņš pamana, ka grandiozie biznesa plāni nerealizējas, kā tas bija gaidīts, kredīts spiež, par istabu tūlīt jāmaksā, un ledusskapī vienīgais, kas palicis, ir vakardienas ceptie kartupeļi. Visas viņa domas pārslēdzas uz šiem banālajiem jautājumiem, un pašlaik viņam nav laika domāt par grandiozajiem plāniem, meitenēm un ārējo spožumu.

Vēl pēc pāris nedēļām viņam palūdz izvākties no īrētās istabas, lietoto mantu saitā viņš pārdod savu jauno uzvalku par puscenu, un nomaksā nelielu dalu no kredīta. Draugs palīdz viņam ar guļvietu virtuvē uz grīdas, kur pārnakšņot pāris dienas. Un, lūk, kadā naktī, guļot uz “raskladuškas”, jaunizceptais “miljonārs” domā: “Cik gan kardināli es izmainīju savu dzīvi – nekādas komforta zonas un nekur! Neguļu, badojos, vēl joprojām valkāju to pašu veco apģērbu, ar tādu garastāvokli drīzumā arī no darba izmetīs, jumts virs galvas īsterminā – un es nesaprotu, kāpēc dvēsele tā cieš, kāpēc galva nedomā, kādu ceļu iet, lai sasniegtu to, ko es tik skaidri redzēju tajā treniņā?”

Atbilde ir ļoti vienkārša: kad cilvēks nav apmierinājis savas elementārās vajadzības (pēc Maslova piramīdas), viņam nav iespējams tikt uz priekšu, lai apstiprinātu šīs bildītes autora vārdus.  Cilvēks nevar ne apmierināt, pat ne padomāt un sajust augstāka līmeņa vajadzības, kamēŗ nav apmierinātas pamatvajadzības.

Vai nebūtu bijis labāk, esot savā komforta zonā, sastadīt darbības plānu, dot sev laiku lai pašizglītotos, iegūtu jaunu profesiju, iemācītos jaunu valodu u.t.t.? Lai arī tas, iespējams, prasītu vairākus gadus, tas nav nekas briesmīgs, taču tā rodas stingrs pamats, lai pamatvajadzības būtu apmierinātas un neatgadinātu par sevi nepatīkamā veidā.

Taču šodien moderni ir gribēt visu ātri, daudz un uzreiz.

Es varu padalīties ar saviem eksperimentiem šajā jomā: pieredze iziešanā no komforta zonas, man ir nopietna. Jāteic gan, ka neviens no tiem nav bijis īpaši veiksmīgs, kaut gan, jāsaka, es ieguvu milzīgu pieredzi, sāku apzināties sevi un sapratu to, kas ir un kas nav mans. Un, esot budisma piekritēja, es sapratu, ka šajos pētījumos ļoti skaidri iezīmējas mans karmiskais ceļš, taču tas jau ir cits stāsts.

Un, tā, reiz es nolēmu kardināli un neatgriezeniski izmainīt savu dzīvi un doties priojām no Krievijas uz Losandželosu! Lēmumu es pieņēmu ātri, neatgriezeniski. Starp citu, kad biļetes bija nopirktas, un es gaidīju izlidošanas datumu, mana dvēsle mocījās sāpēs un skumjās. Es padomāju, ka tās ir elementāras bailes nezināmā priekšā, un uzmundrināju sevi ar to, ka es taču esmu ļoti izmanīga un nekas man nenotiks, es nepazudīšu, pie kam, šādas avantūras ar pārcelšanos un dzīvesvietas maiņu arī uz citām valstīm, man gadījās ne pirmo reizi.

Kopumā, neiedziļinoties sīkumos, pirmais, ko pēc pārcelšanās es sajutu bija kolosālais enerģijas apjoms, kas nepieciešams, lai vispār orientētos tajā, kas notiek, kā te viss ir (pavisam savadāk kā pie mums), man grūti bija orientēties uz ielas, staigāt ar kājām tur vispār nav pieņemts (tikai ar auto vai taxi), tam pievienojās vēl valodas barjera un tamlīdzīgi. Labi, ka man nebija jadomā par dzīvesvietu un ēdienu, ka manas bāzes vajadzības pēc Maslova bija apmierinātas, jo es nebraucu uz tukšu vietu.

Taču pat tādos siltumnīcas apstākļos, es nevarēju pat iedomāties par kaut kādu pašrealizāciju. Par to es sāku domāt pēc pāris mēnešiem. Kad mana ideja, kas saistīta ar darbu – pasākumu organizēšanu, psiholoģisko un intelektuālo spēļu organizēšanu realizējās, pēc kāda laika es apzinājos, ka tā ir vairāk piespiedus nodarbošanās, nevis mans sapnis.

Pēc šī atklājuma, pār mani pārvēlās manas tasinības pieradījumi, un smilšu pilis pamazām sagruva. Attiecības izjuka, konkurenti sāka presēt manu biznesu, manī iekšā izveidojās tads tukšums, kuru nespēja kliedēt pat pastaigas gar okeānu, kas agrāk strādāja brīnišķīgi un terapeitiski..Es nespēju pieķerties nevienai idejai vai darbam, man negribējās neko, izņemot vienu – atgriezties mājās.

Taču, lai jūs labāk saprastu, pirms aizbraukšanas uz Ameriku, es tā iznīcināju savu komforta zonu, nodedzināju visus tiltus, ka man dzimtenē vairs nebija ne dzīvokļa, ne lietu, nekā!

Un, lūk, kad es pieņēmu lēmumu atgriezties, un līdz aizlidošanai man atlika mēnesis, es vairs neko nedarīju, vienkārši tērēju agrāk nopelnīto naudu, un katru nodzīvoto šeit dienu, nosvītroju kalendarā. Atceros, kā guļot pie baseina ļoti skaistā vietā, maigos saules staros, es skatījos debesīs un domāju, kāpēc mana dvēsele cieš, kas to neapmierina? Es centos atcerēties katru nodzīvotās dienas sekundi, ķert katru domu, kas mani darīja nemierīgu. No zemapziņas dzīlēm, kas krasi kontrastēja ar ārējo harmonisko un brīnisķīgo pasauli, izpeldēja viens un tas pats jautājums:  «Ko es te daru? Tā nav mana dzīve un nav mana vieta!» Šis jautājums jau agrāk, kad šeit abraucu, klusiņām mani bija urdījis, tomēr visu laiku es biju to atgaiņājusi, mierinot sevi, ka tas ir tikai tāpēc, ka esmu izgājusi no komforta zonas. Pagājuši ir vairāki gadi, un es droši varu teikt, ka mēs ļoti bieži jaucam savus paša mērķus un sapņus, ar miljoniem citu cilvēku mērķiem un sapņiem. Daudzi vēlētos būt manā vietā, un būt pasakainajā Losandželosā, iekarot Holivudu, taču, katrs sajustu šeit kaut ko savu, personīgu.

Un tā, apkopojot visu augstāk minēto, ja reiz esat nolēmuši pamest savu komforta zonu:. 

  • Nav vērts sagraut visu, jau esošo, atstājiet kaut pirmo savu bāzes vajadzību stāvu;
  • Ir skaidri jāapzinās, kā dēļ jūs uzsākat jaunu ceļu, kāda mērķa labad jūs to darat, un cik šis mērķis ir jūsu;
  • Godīgi sev atzīties, vai būsiet laimīgi ne tikai tad, kad sasniegsiet savu mērķi, bet arī tā realizācijas laikā – ceļā uz to;
  • Ir jāparūpējas, lai būtu arī plāns “B”, gadījumā, ja viss notiks ne tā, kā ieplānots;
  • Būt gataviem zaudējumiem un upuriem, psiholoģiskām traumām, vilšanām un sāpēm – uzņemties pilnu atbildību par sevi, nepārlikt to uz treneri-kouču vai Lidas tanti, kurai kaut kad tas viss izdevās;
  • Nesalīdzināt sevi ar kādu citu, jo jums būs savs individuāls ceļš, iespējams – vieglāks, bet, iespējams – grūtāks;
  • Gadījumā, ja sapņi neralizēsies, mierīgi prast pieņemt visu notikušo kā dzīves skolu un jaunu pieredzi;
  • Paslavēt sevi par uzvarām un nevainot par zaudējumiem;

Un atcerieties, ka pārmaiņas mūsos, iekšpusē ir neizbēgamas, neskatoties uz to, vai pametam komforta zonu, vai paliekam tajā. Galvenais ir tas, ka katram no mums ir tikai viens mērķis un tikai viens ceļš – CEĻŠ PIE SEVIS. Un nav vērts padoties klonēšanai no ārpuses – šķietami, iluzorās SVEŠAS DZĪVES dzīvošanai. Taču attīstot sevī apzinātību un uztveres tīrību, ir vērts atrast savu unikalitāti un savu likteni.

Autors: ©Aļona Lumer – eksistenciālā psiholoģe, pozitīvās psiholoģijas konsultante, art un MAK-terapeite, psiholoģijas maģistsre (in progress)

Avots: © psy-practice.com

Tulkoja: Ginta FS

Sievietei: nelauzt sevi

anna-razumovskaya
Atkal par sāpīgo! Par sievišķību. Par to, ko tik visu mēs darām, kad cenšamies kļūt sievišķīgākas. Gribās nedaudz pakliedēt mītus un salikt akcentus.
Bieži gadās, ka fanātisma un ideālisma dēļ, izdzirdot sievietes aprakstu “pēc Torsunova”, mēs krītam ģībonī – šausmas, es galīgi neesmu tāda! Es vispār neesmu sieviete! Dabas kļūda! Briesmas! Apmēram tādas emocijas man bija sākumā, kad noklausījos Torsunova lekcijas. Un, protams, tas bija īstākais laiks mesties cīņā ar sevi – pārkārtoties, pārtaisīt, lauzt!
Šajā vietā man paveicās. Fanātisma manī jau no paša sākuma bija maz. Mainīties gribējās, bet īpašas ticības nebija. Un par cik es esmu stūrgalvīga un nepaklausīga, tad uzreiz visu filtrēju, pielietoju pēc kārtas – dienas režīma maiņu atliku līdz pēdējam. Ļoti sāpīgas krīzes un atpakaļkritienu man nebija – paldies Dievam! Tajā laikā par sievišķību maz runāja. Kad es Meistarklasēs runāju par to, ka vēlos palīdzēt sievietēm kļūt par sievietēm – daudzi smaidīja. No divdesmit sievietēm smaidīja vairāk kā puse – kam gan to varētu vajadzēt?!
Bet tagad par sievišķību runā visi, kam nav slinkums, un runā visur. Tiek propogandēts etalons “vēdiskā sieviete” (personīgi man tāds vārdu salikums nepatīk un neiedvesmo, pat modina aizdomas). Un fanātisma ir vairāk kā piesardzības. Var izlasīt vienu rakstu un mesties to pielietot, pat nelasot neko vairāk. Tā arī meitenes ar paaugstinātu vēlmi ticēt visam, ko raksta, dara – metas praktizēt, neiedziļinoties un nepārbaudot. Pēc tam jūtas briesmīgi, jo sākas problēmas tur, kur agrāk viss bija kārtībā.
Problēma ir tajā, ka agrāk katrai meitenei bija savs skolotājs un meistars blakus – māte, vecmāmiņa, skolotāja. Pieaugusi, pieredzējusi sieviete, kura ne tikai varēja mācīt, bet arī pielabot kļūdas. Kā jogas instruktors, kuram no malas labāk redzamas jūsu asanas kļūdas, šī sieviete ar trenētu aci visu uzreiz ievēroja. Vēl bez tā visa, bija svarīgi, lai viņai būtu mīksta sirds, mīloša un labestīga, lai visu pateiktu tādā formā, lai meitene neapvainotos. Mūsu laikos šādas apmācību sistēmas nav.
Diemžēl. Mums nākas visu iemācīties pašām. Bieži es saņemu vēstules no sievietēm, kurām šīs zināšanas iedevušas viņu meitas. Tātad šobrīd ir mainījusies pat zināšanu nodošanas sistēmas kārtība. Un ir skaidrs, ka darot un kļūdoties šajā procesā, no kritieniem neizbēgt. Var aiziet pa nepareizo ceļu, var apmaldīties. Labi, ja blakus ir domubiedri. Mans vīrs šobrīd aktīvi domā par to, kā izveidot ģimeņu un sieviešu klubu tīklu, lai meitenēm būtu ne tikai kur saņemt zināšanas, bet arī vieta, kur griezties pēc palīdzības.
Bet pagaidām es varu jums atkal pastāstīt kādus drošības noteikumus, un salikt akcentus uz svarīgiem sievisķības attīstības postulātiem.
Šos postulātus man gribētos piekārt kaut kur – redzamā vietā, lai pēc iespējas mazāk meiteņu uzsistu sev punus:
  • Nemēdz būt ideāli. Tas ir pirmais punkts. Tu studē rakstus un redzi svētas sievietes. Tās ir ideālas. Un tu vari sanervozēties par to, ka ne tuvu neesi tāda. Nevajag! Svētas sievietes ir īpašas dvēseles, kas atnākušas šeit, lai parādītu mums piemēru, uz ko ir vērts tiekties. Taču to atkārtot mums neizdosies. Mums ir citi uzdevumi un citi apstākļi. Ideāls ir tikai Dievs. Bet mūsu uzdevums ir kļūt laimīgām.
  • Jebkuras attīstības mērķis, tajā skaitā sievietes – ir laime. Laime un mīlestība. Mērķi nosaka kritēriji. Ja tu nekļūsti laimīgāks (orientējošais ir tieši iekšējais stāvoklis ne ārējais), tad tu kaut ko dari nepareizi vai arī neīstajā vietā. Tavs mērķis nav kļūt par supersievieti vai otro Māti Terēzi. Bet būt laimīgai – un šajā laimē dalīties ar saviem mīļajiem.
  • Mēs visas JAU esam dzimušas sievietes. Tāpēc sievišķais mūsos JAU IR. Ar to pietiek. Un tas ir harmonisks. Tieši mums. Dažkārt tas guļ. Dažkārt mēs to neizmantojam. Taču tas ir. Mūsu dvēsele atrodas sievietes ķermenī, un tas nosaka tas vajdzības un īpatnības. Mēs zinām, kāds ir mūsu dzimums. bet ne vienmēr saprotam, ko tas nozīmē smalkākajā līmenī. To arī varam mācīties dažādās skolās un lekcijās.
  • Mēs dzīvojam pasaulē, kur vairāk tiek atbalstīta vīrišķā uzvedība. Un tā kā mēs piemērojamies sociumam, tad izstrādājam ieradumus, kas vairāk der vīriešiem kā sievietēm. Taču no tā sievišķīgais no mums nekur neaiziet. Tas paliek savā vietā un gaida, gaida, kad mēs atkal to ievērosim.
  • Ievērot savu sievišķo būtību mums nāksies agri vai vēlu. Dažkārt grutniecības laikā un pēc bērnu dzimšanas (palīdz hormoni). Dažkart pēc laulībām. Dažkārt metodes mēdz būt ne tās priecīgākās – piemēram, slimība vai konflikti.
Dzīve uz mums var iedarboties trijos veidos: ar mīlestības čukstiem, sirdsapziņas balsi un ciešanu ruporu. Labi būtu iemācīties dzirdēt čukstus, vai ne? Ja nepaspējām, nekas. Ciešanas attīra.

 

  • Kad mēs sākam apzināties, ka esam sievietes un mums ir jāiet nedaudz cits ceļš – ko tālāk? Mūsu ķermeņa tips nosaka mūsu vajadzības un uzdevumus. Tas nosaka kādos mācību priekšmetos mums būs jāliek eksāmeni. Ja vēlamies, varam paņemt klāt vēl kādus papildus, fakultatīvos priekšmetus. Jebkurā gadījumā, sākumā būs janokārto eksāmeni obligātajos priekšmetos. Pacenties noskaidrot, kādas īpašības tev izskatās obligātās un kādas – fakultatīvās. un pamazām apgūsti tās.
  • Sākumā vienkārši studē. Lasi grāmatas, runājies ar tiem, kuri praktizē to, ko tu mācies. Piemēri sev. Kaut ko tu varēsi atzīmēt kā jau apgūtu. Kaut kas būs pilnīgi jauns. Pirms mesties ar galvu visā tajā iekšā, pastudē. Pat Bhagavad-gītā Krišna dod Ardžunam izvēles iespēju. Viņš stāsta par pasaules uzbūvi un visiem likumiem. Un pēc tam piedāvā tam pašam pieņemt lēmumu. Mums vienmēr ir izvēles iespēja. No kaut kā atteiksies uzreiz – nekā briesmīga. Iespējams, atgriezīsies pie tā pēc gadiem, bet varbut arī nē. Katrai no mums ir savs ceļš uz laimi.
  • Kad jau vēlies kaut ko mēģināt, zini, ka uzreiz neizdosies pārkārtoties. Un to arī nevajag. dari visu pakāpeniski. Un virzies no vienkāršā uz sarežģīto. Atrodi tās rekomendācijas, kuras tev ir visvienkāršāk atkārtot un mēģini. Saņem savus rezultātus, iedvesmojies. Pēc tam studē tālāk. Sākumā aritmētika un tikai pēc tam augstākā matemātika.. ja, nezinot ciparus, tu centīsies saprast integrāļus, matemātiku nekad neiemīlēsi. Un, lai arī sākums tev var šķist pārāk vienkāršs, bez tā nebūs pamata tālākai attīstībai..
  • Necenties uzreiz izmainīt visus savus ieradumus. Ne visi ieradumi mums traucē dzīvot. Daži pat palīdz. Daži ar laiku atmirst paši no sevis. Ir tādi, kuri patiesi “jāizravē kopā ar visām saknēm”. Vēlme lamāties, smēķēšana, liderīgs dzīvesveids u.t.t. Te nu vietā būs stingrība un kategoriskums.. Pārējais – vadoties no apstākļiem.
 Vieta, laiks, apstākļi. Vienmēr ņem tos vērā, pirms sāc kaut ko mainīt savā dzīvē.
  • Sievietei, kurai ar vīru ir labas attiecības, frāze «Jā, mans mīļais!» var kļūt par burvju frāzi. Bet, ja attiecības ar vīru jau ir sabojātas, viņa ar šīs frāzes palīdzību var tikai pieliet elļu ugunij. Ņem vērā visus faktorus – kādā attīstības līmenī esi tu, kādā ir tavs vīrs, kādā vidē jūs dzīvojat. Piemēram, daudzas meitenes negrib strādāt. Bet ir hipotekārais kredīts un vīrs, kurš lūdz palīdzēt. Pamest vīru, lai pats kārpās, kā prot? Vai arī pakāpeniski pāriet pie kā cita – varbūt sava sirds darba?
  • Sievišķība sievišķības dēļ – tas nav mērķis. Tas ir tas pats, kas «gribu iemācīties lasīt, lai lasītu». Svarīgi ir ne tikai prast, bet arī pielietot. Tātad pamēģini saprast, kam tev sievišķība? Kas tavā dzīvē un pasaules uztverē mainīsies, ja kļūsi sievišķīgāka? Pats galvenais ir sajūtas. Kā tu gribi justies? Ko tu varēsi dot šai pasaulei, ja būsi sievišķīgāka?
  • Sievišķība – tas nav tas, kam kaut kas tev jādod – princi, bērnus, naudu u.t.t. Sievišķība patiesībā ir pavisam normāls un ikdienišķs sievietes stāvoklis, kurā viņa var atrasties pastavīgi. Vienkārši mēs to esam aizmirsušas. Tas ir domāšanas veids, dzīves veids, spēja just un mīlēt. Cits dzīves virziens, mērķa virziens… Negaidi konkrētus un ātrus rezultātus. Vispār negaidi nekādus rezultātus ārpusē, izņemot savu iekšējo sajūtu izmaiņas. Lai ir pārsteigums!
  • Sievišķība – tas ir tas, ar ko jādalās. Ar pasauli, ar tuvajiem cilvekiem. Tas ir tas, ko nevar attīstīt tikai sev, tad tā patiešām nebūs tāda, kādai tai jābūt. Sievišķība, ko attīsta tikai “priekš sevis” – ir kā piens, kuru glabā pudelē. Agri vai vēlu saskābs un nevienam no tā nebūs nekāda labuma. Tāpēc biežāk padomā, ko vari dot saviem mīļajiem un pasaulei, ja tevī sievišķības būs vairāk?
  • Jāsāk mācīties konkrētas lietas, Sākumā pielietot pašus praktiskākos un pieejamākos risinājumus. Piemēram, sākt var no kleitām. Biežāk nēsā sievišķīgu apģērbu. Vēro, kā mainās tavas sajūtas un veselība. Tālāk, ja tev patīk šis process, izvēlies atkal ko sev patīkamu un izdari to, kam tu jau esi gatava šobrīd un ar ko iekšēji esi mierā.
  •  Ķeries pie tā, kas pagaidām tev vēl ir grūti. Bet – ne paša grūtākā. Pie tā, kas grūti, bet šad un tad izdodas. Bet pēc tam pie tā, kas grūti un neizdodas. Esi pret sevi līdzcietīga. Kad tu atnāc pirmo reizi uz jogas nodarbību, pasniedzējs uzreiz tevi nenoliks stājā uz galvas vai nesēdinās špagatā. Viņš sāks ar vienkāršāko – un pakāpeniski palielinās grūtības pakāpi. Galvenais, lai šajā praksē tu sajustu garšu.
  • Kategoriskumam un fanātismam nav nekā kopīga ar zināšanām un labestīgumu. Tāpēc nevajag tā pret sevi un citiem izturēties. Bakstīt un pieprasīt maksimālo rezultātu. Pēkšņi pāriet tikai uz kleitām vai pat mūķenes apģērbu. Pēkšņi pārstāt ēst gaļu un to pieprasīt darīt arī tuviniekiem. Nedzen zirgus! Viss lai notiek pakāpeniski.
  • Visas zināšanas pirmkārt pielieto pati. Vari klausīties pat lekcijas par vīrieša pienākumiem un gūt no tām sev labumu, Par to, ko vīrs var tev dot, ja vien dosi viņam tādu iespēju. Pēc katras lekcijas uzdod sev jautājumu – kas te bija par mani? Un, kas ir pats interesantākais, ka pat, klausoties vienu un to pašu lekciju, tu uzzināsi kaut ko vairāk par sevi. Kā tikko atstrādāsies viena lieta, parādīsies nākamā un nākamā… Un pēc tam izrādīsies, ka tieši tā tu arī dzīvo. Bet, ja tikai bakstīsi citus – rezultāti būs gluži pretēji.
  • Mācies no tiem, kuru dzīve tev patīk. Kuru rezultāti tevi iedvesmo. Ir daudz vientuļu sieviešu, kuras māca, sievietes bez bērniem, sievietes, kurām vienlaicīgi ir vairāki vīrieši. Skaties uz cilvēku, uz to, kā viņš dzīvo un domā par to, kā vēlies dzīvot tu? Vai man tas patīk? Vai es tā gribu? Vai mani tāda dzīve iedvesmo?
  • Paies vairāki mēneši vai gadi – un tu varēsi salīdzināt. Sevi var salīdzināt tikai ar sevi. Pagātnē. Atceries, ka visiem ir atšķirīgas starta pozīcijas. Kādam jāpaveic lielāks darbs, kādam – mazāks. Ir svarīgi redzēt savas personīgās izmaiņas.
  • Lai kā tu viltos manī vai Torsunovā, vai Ruslanā Naruševičā, vai citos cilvēkos, kas nes kādas zināšanas, lūdzu, nevilies pašās zināšanās! Es izlasīju šo domu žurnālā «Благодарение», un man tā šķita ļoti pareiza. Mēs visi esam neideāli. Mēs visi esam cilvēki. Un, iespējams, iztēlojoties ideālu, tu vilsies cilvēkā. Taču, es tevi lūdzu, neatsakies kaut kā dēļ no zināšanām.

 

Un pats galvenais – nelauz sevi. Daži cilvēki, kuri praktizē personības izaugsmi, visā nopietnībā uzskata, ka vajag vispirms salauzt un pēc tam no jauna uzcelt. Tas ir labs izaugsmes veids vīrietim. Vīrišķīgi ir visu nolīdzināt līdz ar zemi un pēc tam uzcelt. taču tas pilnībā neder sievietei.
Mūsu enerģija ir kā ūdens. Mēs pašas esam elastīgas un plūstošas. Un mūsu uzdevums ir tādā pat veidā mainīties – ielejot mūsu ikdienas dzīvē vairāk labestības, zināšanu, vairāk sievišķīgo nodarbju, vairāk mīlestības. Un galarezultātā saņemt pavisam citu upi, citu jūru, citu okeānu.
Pamazām attīsties, salīdzini sevi tikai ar sevi, izzini. maini savu dzīves garšu, tad izmainīsies tavi ieradumi.

 

Atceries, galvenais ir laime. Kad sieviete ir laimīga, viņa var savā laimē dalīties. Bet, kad viņai viss ir pareizi, viņa visa ir tāda – vēdiska, bet tajā pat laikā iekšā ir izžuvis tuksnesis – ko gan viņa varēs piepildīt ar dzīvu ūdeni?
Autors: Olga Vaļajeva
Avots:valyaeva.ru
Tulkoja: Ginta FS

Izvēles brīvība

berni-vecaki
Šī ir viena nodaļa no grāmatas «Sievietes dvēseles dziedināšana».
Katram no mums pieder izvēles brīvība. Tā ir viena no pamattiesībām šajā pasaulē. Mums ir tiesības izvēlēties, kur, kā un ar ko mēs vēlamies dzīvot.
Visgrūtāk mums ir būvēt attiecības ar tiem cilvēkiem, kuri šo brīvību mums atņem vai vēlas atņemt. Vai arī cenšas mums iestāstīt, ka šādas brīvības nemaz nav.
Līdz zināmam vecumam vecāki mierīgi pieņem lēmumus savu bērnu vietā un tas ir normāli līdz brīdim, kad bērns pats sāks vēlēties pieņemt savus lēmumus.. Par to arī vēstī gada, divu gadu, septiņu gadu u.t.t. krīzes. Bērns pats grib lemt, ko viņam ēst, ko ģērbt, ar ko nodarboties, kad gulēt, kad spēlēties, kur iet un tā tālāk.Jo ilgāk turpinam visu lemt bērna vietā, jo spēcīgāka krīze bērnam.
Dažkārt vecāki to nesaprot un turpina ar savu pusaudzi apieties tāpat kā ar mazu bērnu: uzvelc cepuri, astoņos esi mājās, ar Pašu nedraudzējies, izmācies, nomazgā traukus, sākumā apēd zupu… Kaut gan, ja mēs paši esam gājuši tam cauri, mums vajadzētu atcerēties tās emocijas.
Tāpēc bērni ir spiesti pretoties. Spiesti uzvesties agresīvi, strīdēties. Un šādas attiecības labas saglabāt nav iespējams. Par to arī tik daudz pieaugušo pārdzīvojumu, kuri nespēj uzturēt labas attiecības ar saviem vecākiem, kaut arī ļoti vēlas tās uzlabot, sakārtot un salabot. Grib, bet nevar.
Kā var salabot to, kas jau sākotnēji ir salikts nepareizi?
Tā ir abu pušu atbildība. Tajā skaitā arī vecāku, kuri nesaprot, ka bērns ir izaudzis un viņam ir tiesības pašam izlemt, kā dzīvot – vecākiem taču ir sava pieredze un  ir skaidrs, kā vajadzētu dzīvot, un tāpēc viņi vēlas savu dārgumu pasargāt no kļūdām. Taču, diemžēl, tā ir ilūzija, ka vecāki patiešām zin, kas viņu bērnam vajadzīgs.
Pats labākais, ko mēs varam viņiem iemācit ir IZDARĪT IZVĒLI. Patstāvīgi. Saprotot iespējamās sekas. Un, lai tas notiku, mums jāatlaiž viņi pasaulē un jādod viņiem iespēja pašiem iziet savas dzīves mācību stundas.
Tā ir arī pieaugušu bērnu problēma, ka tie nevar beidzot kļūt pieauguši, un turpina atļaut vecākiem un citiem cilvēkiem pieņemt lēmumus viņu vietā. Pateikt “nē” jau pašā sākumā un nenovest visu līdz absurdam.
Atteikties stāties mammas izvēlētajā augstskolā, lai pēc tam, pēc pieciem gadiem nemestu viņai sejā diplomu.
Atteikties no iespējas dzīvot kopā ar vecākiem savas ģimenes dzīves sākumā, lai pēc tam nevainotu tos par jaukšanos jaunāš ģimenes dzīvē un par to, ka jāšķiras.
Atteikties atdot mammai audzināšanā savu bērnu, lai pēc tam nebūtu viņa jāvaino par to, ka pazudis kontakts ar paša bērnu.
Atteikties ēst to, ko nemīli ēst un neēd, bet viņa vienalga turpina gatavot.
Atteikties valkāt to, kas tev nepiestāv un nepatīk, kaut arī tāds tu mammai patīc vislabāk.
Tev ir tādas tiesības, jo tu taču esi cilvēks, personība, bet ne mammas īpašums.
Sirds vājuma dēļ vieni nevar atlaist, bet otri – baidās aiziet un pieaugt, lai neievainotu. Bet pēc tam gan vieniem, gan otriem ir grūti. Gan vieniem gan otriem ir sāpīgi.
Izvēles brīvība – ir katras personības galvenā tiesība. Un tieši tāpēc mēs dzīvojam šeit – uz Zemes.
Un, starp citu, arī Bībelē rakstīts tieši par to. Par to, kā mīlošais Radītājs deva saviem bērniem izvēles iespēju un pieņēma to, kā tas ir. Un to lasot, es domāju par to, cik ļoti liela sirds ir Viņam, un cik ļoti Viņam mēdz būt sāpīgi skatīties uz mums.
Neviens tev nevar atņemt Dieva doto izvēles brīvību. Un  pat tad, kad tev šķiet, ka neko neizvēlies, arī tā ir izvēle. Pati galvenā tava tiesība no dzimšanas – izdarīt izvēli un skatīties, kur aizvedīs tevi tavs izvelētais ceļš. Maksāt reķinus, kas tev pēc tam pienāk un mainīt savu uzvedību, kad nepieciešams. Un tāpat no malas vērot savu bērnu, vecāku, brāļu, māsu, draugu izvēles, nespējot neko mainīt. Vienīgais, ko mēs varam, iedvesmot ar savu piemēru, darot savas pesronīgās izvēles – tieši tajā virzienā, kurā mums nepieciešams.

 

Autors: Olga Vaļajeva
Tulkoja: Ginta FS

Mūsu sievišķības laupītāji

milet-sevi89

1. Pārlieka sociālā aktivitāte 
Pārlieka sociālā aktivitāte sievietei – gandrīz vienmēr tā ir cenšanās kompensēt mīlestības trūkumu. Sievietei vērtīgi ir atrast darbu, kas palīdzēs nedaudz atpūsties no pienākumiem ģimenē, paplašinās pozitīvās komunikācijas loku un kas būs darbs dvēselei.

2. Augstprātība
Augstprātība un apmierinātība ir divas nesavienojamas lietas. Tā rada sasprindzinājumu gan ķermenī gan prātā un emocionālajā stāvoklī. Tās dēļ cieš gan nervu gan hormonālā sistēmas.

3. Ārējās komunikācijas pārsvars pār komunikāciju ģimenē
Ja vīrietis attīstās, pārvarot grūtības un konkurējot, komunicējot ar tiem, ar kuriem grūti to darīt, esot vidē, kur nav mīlestības, tad sievietei atrasties šādā vidē nav veselīgi. Tas izjauc viņas psihisko un sievišķo enerģētiku. Sievietes spēks aug tad, kad tā atrodas pozitīvā vidē, kurā valda mīlestība.

4. Darbs, kas nesagādā labsajūtu un prieku
Viena no mūsdienu sievietes galvenajām kļūdām ir nodarboties ar to, kas nepatīk. Kāpēc? Šajā gadījumā sievietei jāpārvar milzu grūtības. Pat tad, ja darbs ir sievišķīgs, bet aizņem ļoti daudz laika – tas jau patērē milzums daudz enerģijas. Ja darbs nepatīk bet, neskatoties uz to, viņa katru rītu piespiež sevi celties un doties turp, tātad viņa iztērē savu sievišķīgo enerģiju.

5. Bikses
Sieviete uzkrāj enerģiju, kas nāk no zemes. Tajā viņai palīdz gari svārki vai kleitas. Ja sieviete nēsā bikses – no zemes nākošā auglības enerģija nenonāk, kur tai vajadzētu nonākt. Sievišķība cieš, ja sievietes garderobe ir garlaicīga, pelēcīga, neinteresanta, novalkāti apavi, vecas mēbeles. Ja skapis, kur glabā drēbes vīrietim neko nenozīmē, tad sievietei tā ir vesela pasaule, kurā jābūt būtu visam, kas viņai patīk.

6. Nesievišķīgas frizūras
Matos, līdzīgi kā akumulatorā, sieviete uzkrāj psihisko enerģiju. Tapēc ir labi, ja rūpējamies par saviem matiem. Īsi, puiciski matu griezumi nevairo sievišķību. Protams, tie ir praktiski – taču vārds “praktiskums” ir vairāk no vīriešu leksikas.

7. Aksesuāru un greznumlietu trūkums
Katra sieviete zin, kā jaunas greznumlietas – krelles, auskari, rokassprādzes, somiņas u.t.t. uzlabo garastāvokli. Nav nozīmes – ir tie briljanti vai vienkārša bižutērija.

8. Pavirša attieksme pret savu ķermeni
Sievietes dažādus notikumus izdzīvo ar savu ķermeni, caur tā sajūtām. Saspringts ķermenis nevairo laimes sajūtu. Svēta lieta – rupēties par savu ķermeni.

9. Emocionālā stagnācija
Ja pati sieviete un tās tuvākie cilvēki neļauj izpaust savas emocijas, tas var kļūt par depresijas cēloni. Dažkārt sievietes uzskata, ka viņām ir tiesības tikai uz pozitīvām emocijām. Tas tā nav – mēs neesam roboti.
Labi, ja blakus ir cilvēks, kura klātbūtnē sieviete var izrādīt jebkuras emocijas. Bieži vien paši vīrieši provocē sievieti uz histērijām, kad nedzird, ko viņas vēlas – līdz brīdim, kad sasniegts “vārīšanās punkts”

10. Hobija trūkums
Sievietei svarīgi ir nodarboties ar lietām, kas silda dvēseli. Varbūt tās nenes naudu, toties dod emocionālu piepildījumu. Labi, ja vīrietis atbalsta savu sievieti šajās nodarbēs, ļauj viņai darīt to, ko viņa vēlas.

11. Radošuma trūkums
Sievietes dabā ir uzlabot vidi, kurā dzīvo viņa un viņas mīļie, rūpēties par komfortu. Ziedi, aizkari, burvīgs interjers – tas viss rada neatkārtojamu baudu. Labi, ja sievietei ir Visuma gabaliņš, kur viņa var izpaust savu radošo pirmsākumu.

12. Vēlme vadīt
Sieviete ļoti labi var un prot vadīt, taču viņai to labāk nedarīt. Tā nav viņas daba. Sievietes uzdevums un sūtība ir iedvesmot. Vada vīrietis. Piemēram: sieviete pati paņēma kredītu un tad jūk prātā, kā to nomaksāt. To parasti risina vīrietis un sievietei labāk par to vispār nezināt.

13. Sievietes slodzes trūkums
Mājas rūpes sievietei nav nekāds slogs. Gluži otrādi – tās attīsta viņas dabu, parāda viņas vēlmi rūpēties par apkārtējiem. Protams, dažkārt ir vajadzīga palīdzība un tad var griezties pie sava vīrieša.
Ja sieviete visus mājas darbus pārceļ uz mājkalpotājas pleciem, tā ir milzīga kļūda. Katrā gadījumā – gatavot ēst saviem mīļajiem, ir viņas uzdevums un sūtība. Pie sievišķajām slodzēm pieder arī joga un dejas.

14. Konflikti
Konfliktos sieviete kļūst asa. It īpaši, ja tie skar vīriešus. Ja konfliktējam ar vīriešiem, mēs kļūstam rupjas. Gudras sievietes zin, ka caur samierināšanos, mīlestību un rāmumu, no vīrieša panākt var daudz vairāk.

15. Vīriešu pienākumi
Skrūvīšu ieskrūvēšana, santehnikas maiņa, mēbeļu salikšana un pārbīdīšana, uzņēmuma vadīšana, rotas komandēšana, ģimenes apgādāšana, kredīti, hipotēkas…. tās visas ir vīriešu lietas un sievietei tajās labāk nepiedalīties.

16. Konkurence
Sievietes daba iet bojā konkurences cīņā. Nav vajadzības cīnīties un pierādīt to, ka Tu vari, jo tas viss tērē sievišķo enerģiju.

17. Neatkarība
Patstāvība, spēks, stingra kontrole, disciplīna – tā nav sievišķība.

18. Lepnība
Princips “es pati visu varu un izdarīšu, nav manā dabā zemoties un lūgties” vai arī, kad sieviete jebkurā situācijā domā: “es varu labāk, ātrāk, kvalitatīvāk” – tas viss ir lepnība un atkal tērē sievišķo enerģiju.

19. Turēšanās pie rezultāta
Kad sieviete turas pie rezultāta un domā: “Ja tas nenotiks, man būs slikti”. Gudra sieviete ir apmierināta ar to, kas ir. Un apmierinātības sajūta apdāvina sievieti ar daudz lielāku labklājību. Un tās ir sekas psiholoģiskajai pārpilnības sajūtai.

Kad sieviete piesaista sevi baudas objektiem un sāk ciest dēļ to trūkuma, viņā attīstās trūkuma domāšana, kas, savukārt, noved pie negatīvām emocijām, naida, dusmām un skaudības. Tas viss sagrauj sievietes psihi.

Dažkārt šīs sajūtas noved pie tā, ka, lai sasniegtu rezultātu, sieviete iet pati pelnīt. Taču īstas laimes sajūtas, tērējot savu naudu, nav. Ir patīkamāk, kad viņas vietā pelna viņas vīrietis.

20. Mehāniska dzīve
Stereotipos “ietīta” dzīve, pēc principa: “kā visiem” vai “tā man mācīja”, nogalina sievietē radošo garu. Sieviete visā, ko dara, ieliek mīlestību. Tā tam būtu jābūt. Un mīlestība pēc savas dabas ir spontāna – radoša.

21. Žēlabas
Žēlabas – tā vienmēr ir vēlme izbēgt no atbildības. Ļoti vienkārši ir nogrūst atbildību uz kādu citu, savās problēmā vainot kādu citu. Sievietei ir vērtīgi izrunāt to, ko viņa jūt un lūgt palīdzību.

Atšķirība starp lūgumu un žēlošanos ir noskaņojumā – intonācijā. Sieviete konsultējas ar vīrieti, nevis noliek to fakta priekšā.

22. Vīrišķīgi sporta un atpūtas veidi
Vīrišķīgie sporta veidi sievietē attīsta cīņas un konkurences garu, tai laikā, kad sievietes dabā ir sadarbība un rūpes.

23. Draudzeņu trūkums
Sievietei intīmām sarunām ir vajadzīgas tieši sievietes – draudzenes.

24. Personīgā laika trūkums (laika sev trūkums)
Vienkārši sev – sievišķīgajiem niekiem. Sievietei noteikti vajag tērēt laiku niekiem, dažkārt arī naudu.

25. Pilnvērtīga miega trūkums – ja sieviete vēlu iet gulēt un vēlu ceļās

Avots: http://top.thepo.st

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Arī šoreiz droši vien daudzas Meitenes teiks: tā nav! Varbūt arī nav, taču es, balstoties uz savu dzīves pieredzi, esmu sapratusi to, ka tas, ka es visu varu, nenozīmē to, ka man tas viss ir jādara. Mēs taču mācamies un mērķis visām viens – būt laimīgām. Un ceru, ka šie padomi kādai noderēs laimīgākai dzīvei. Man tie noteikti jau noder

Ginta

Tiesības būt priecīgam

tiesibas-but-priecigam

Šodien man bija saruna par to, ka viss šajā pasaulē ir “jānopelna”. Bet, ja tev kaut kas atnāk bez īpaša uz to iemesla, tad droši vien tu to esi saņēmis netaisnīgi un esi krāpnieks un blēdis. Kurš tad spriež, vai esi to pelnījis, vai nē? Vienalga kurš, tikai – ne tu pats.

Pats gan esi pārliecināts, ka neesi pelnījis ne cieņu pret sevi, ne amatu, ko ieņem, ne naudu, ko tev maksā. Pietiek vien kādam pavērot uzmanīgāk un visi ātri sapratīs, ka tev nav tādu tiesību.

Doma par to, ka gandrīz visu šajā dzīvē ir “jānopelna” un nekas nevar būt “tāpat vien”, ir vērojama praktiski visās dzīves jomās.

Mīlestība ir jānopelna, tiesības saukties par psihologu vai žurnālistu ir jānopelna, nevis vienkārši jāsaņem tāpēc, ka tev ir profesionālā izglītība un tāpēc, ka profesionāli darbojies šajā nozarē.

Idejā “jānopelna”, kā matrjoškā slēpjas doma par to, ka “nekas nedrīkst būt viegli, par visu ir jāmaksā ar smagu darbu – sviedriem un asinīm”. “Nopelni!” = “izciet”..

Ja šāda doma kaut kur dziļi sēž, tad, jo vieglāk kaut kas padodas, jo mazāk mēs izjūtam tiesības priecāties par to.

Ļoti trāpīgi par šo tēmu runā pazīstamais rakstnieks Nīls Heimans:

“Man bija uzmācīga fantāzija. Kāds klauvē pie durvīm, es eju tās atvērt un tur stāv cilvēks uzvalkā – parastā, lētā vīriešu uzvalkā, kādā parasti cilvēki dodas uz darbu ofisā. Viņam rokā ir papīra lapa. Viņš saka: “Labdien. Es nāku pie jums oficiālā lietā. Jūs esat Nīls Heimans?”
Es atbildu: “Jā”.
Viņš: “Lūk, man šeit rakstīts, ka jūs esat rakstnieks un jums nevajag celties noteiktā laikā, jūs vienkārši sēžaties un rakstat – tik, cik jums gribās.”
Es atbildu: “Jā, tā tas ir”.
“Un no tā jūs gūstat labsajūtu. Un vēl te rakstīts, ka jebkuru grāmatu, kuru jūs vēlēsieties izlasīt, jums sūta par brīvu. Un vēl te rakstīts, ka jūs par brīvu varat skatīties jebkuru kino. Kādu vien vēlaties – jums tikai jāpiezvana galvenajam kino speciālistam”
Es atbildu: “Jā”.
Un tad vinš saka: “Nu, ko, diemžēl man jāsaka, ka jūs ir atmaskojuši. Tagad mēs visu par jums zinām. Un tagad jums nāksies iekārtoties īstā darbā.”
Šajā vietā vienmēr man palika slikti ar sirdi. Es teicu: “Labi”. un devos pirkt lētu uzvalku un sāku iesniegt darba skludinājumus, meklējot īstu darbu. Jo, ja reiz tevi ir atmaskojuši, neko tur nepadarīsi.”
Lūk, šīs pārliecības, kas nedod iespēju atļauties sev ko labu un identificēties ar to:

  • Ja tu gūsti labsajūtu no sava darba – tas nav godīgi, tev jāmokās. Tikai mokas dod tiesības gūt darba augļus.
  • Ja tev kaut kas izdodas viegli – tas arī nav godīgi, ir jābūt smagi. Tas, kas nāk viegli, to nedrīkst pieņemt. Tev ir talants un tev kaut kas sanāk vienkāršāk kā citiem cilvēkiem, kuriem nav šī talanta? Kaunies! Tu esi skaists vīrietis, vai skaista sieviete, un tev daudz kas sanāk viegli? Kaunies par šo savu priekšrocību, nožēlo, taisnojies – atceries, tu neesi to pelnījis. Vēl labāk – sakropļo sevi un saņemsi tiesības uz žēlastību.
  • Ja tu ātri esi ieguvis atzinību – nav svarīgi kadā jomā – tas arī nav pareizi. Atzīnību var iegūt mūža beigās, vai vēl labāk – pēc nāves. Bet, ja nu gadījumā cilvēki ir sākusi tevi cienīt agrāk, kā esi paspējis nomirt – tas ir tikai tāpēc, ka tu visus esi piemānījis. Tu esi ģēnijs apmānīšanā. Tev patiesībā nav nekā ko cilvēkiem dot, tu vienkārši aizmālē tiem acis.

Ar to, protams, viltvārža  sindroms nebeidzas. Bet, lūk, ko es domāju. cik ļoti nelaimīgam un skaudīgam un naida pilnam jābūt tam iekšējam subjektam, kurš dvēselei čukst šīs “brīnisķīgās” idejas par to, ka tikai sviedri un asinis ir attaisnojums tam, ka tu vispār dzīvo uz šīs Zemes. Viņa pat ir žēl. Ja vari – pažēlo. Tad arī viņā vairs klausīties negribēsies. Jā, un galu galā viņš var sākt runāt par pavisam ko citu.

Avots: econet.ru

Autors: Iļja Latipovs

Tulkoja: Ginta FS

 

7 svarīgi iemesli, kāpēc lolot savas attiecības ar māti

mamma_meita7

Slikta māte: kāpēc viņu mīlēt? Mīlēt ideālu, labsirdīgu, maigu, veiksmīgu māti ir viegli. Bet tādu – reālu – māti-alkoholiķi, māti, kura pēra ar siksnu – grūti un pat, šķiet – neiespējami. Vai tiešām tādu sliktu māti varētu mīlēt – būt viņai pateicīgam, cienīt?

Es atbildēšu: “Ne tikai var, bet tas ir ļoti svarīgi mīlēt!” Un tas vajadzīgs, pirmkārt, nevis viņai, bet mums pašiem. Tāpēc, ka tad, kad mēs nemīlam un necienam savu māti, tad daram sliktu nevis viņai, bet sev.

Atstumjot savu neideālo māti, savu pašu tuvāko cilvēku, mēs aizgriežamies no mīlestības, no visiem dzīves labumiem un pašas dzīves. Mēs nogriežam sev iespēju būt veseliem, laimīgiem, harmoniskiem. Īpaši svarīgi tas ir sievietēm – jo labas, mīļas, sirsnīgas, uzticamas attiecības ar māti ir laimes un harmonijas pamats.

Lūk 7 svarīgi iemesli, kāpēc lolot un saudzēt attiecības ar savu māti:

 1. Taisnākais ceļš uz sievietes laimi!

Pasaki man, kādas ir tavas attiecības ar māti un es tev pateikšu, cik laimīga kā sieviete tu esi. Par to esmu pārliecinājusies, konsultējot visdažādākās sievietes un arī mana personīgā pieredze saka to pašu. Tagad ir ļoti daudz treniņu sievišķības attīstīšanai, taču esmu pārliecināta, ka jāsāk ir ar savu svarīgāko attiecību sakārtošanu – attiecībām ar mammu. Kāpēc ar mammu un nevis vīru vai kādu citu? Tāpēc, ka māte – tas ir reāls sievišķīguma pirmsākums. Cienot un augsti vērtējot savu māti, mēs arī sev atgriežam sievišķīguma vērtību un mieru. Caur savu māti mēs savienojamies ar mūsu dzimtas pirmsākumu. Mēs sākam novērtēt sajūtas, emocijas, mieru un mūsu apziņa atver mums to, kas agrāk bija slēpts.

2. Skaists un vesels ķermenis

Vesels ķermenis ir drošs apliecinājums mīlestībai pret sevi, skaists ķermenis – ir sirdsmiera un mīlestības apliecinājums. Visas “sieviešu kaites” – ir nopietns apliecinājums tam, ka nav sakārtotas attiecības ar māti, kuru mēs atstumjam, nepieņemam, uz kuru mēs apvainojamies. Ja vainojam vecākus par to, ka viņi mūs nepareizi audzinājuši – nav ieaudzinājuši pareizu attieksmi pret sievišķību, tad rezultāts būs bēdīgs. Vecāku izpausme šajā dzīvē ir karma un liktenis, bet tava karma ir tava reakcija uz viņu darbībām, tās ir tavas domas un reakcijas.

Jo ātrāk sāksi uzņemties atbildību par to, kas ar tevi notiek, jo ātrāk sāksi dzīvot pilnvērtīgu pieauguša cilvēka dzīvi.

3. Labas un tuvas attiecības ar vīra māti

Iedomājies gudru, nobriedušu sievieti. Viņa ir pati mīlestība un miers. Viņa vienmēr ir pozitīvi noskaņota, uzticas pasaulei un pasaule viņai nes mieru un mīlestību. Protams, ceļā nākas sastapties ar agresiju, aizvainojumu, taču viņa vienmēr otrā cilvēkā spēj saskatīt labāko un arī viņa sāpes un bēdas. Spēj saprast un spēj būt iecietīga. Redzot tādu sievieti, mums ir skaidrs, ka viņai nevar būt sliktas attiecības ar vīra māti. Galvenais sievietes muskulis ir Sirds un ir svarīgi prast to atvērt, vienlaicīgi cienot sevi un savus tuvos.

4. Materiāla labklājība ģimenē

Visas mēs ceram, ka vīrs labi pelnīs un nodrošinās ģimeni. Bet ko mēs darām, lai tā arī būtu? Zāģējam, dodam padomus, kritizējam, kā piemēru minot kaimiņu Lexusā. Un tas nestrādā, vēl vairāk – tas atņem mums sirdsmieru un laimi. Ir cits ceļš – mīlestības ceļš.

Izveidojot sevī ieradumu augstu vērtēt savu sievišķību, atrodoties mīlestībā un mierā ar sevi, sieviete pārstāj kritizēt, vairs neuztraucas par naudu un uzticas sava vīra veiksmei.

Tāda viņa spēj iedvesmot savu vīru lieliem datbiem. Atver savu sirdi savai mātei un sajutīsi, kā pasaule kļūst labestīgāka un labklājība ienāks tavās mājās.

5. Mājīga dzīvesvieta un laimīga ģimene

Kas ir atpūta? Ta nav ekskursija kalnos vai brauciens pie jūras – tā ir sajūta, ka tevi pieņem un tu esi īsts gan dvēselē gan miesā. Par to sapņo mūsu tuvinieki.

Kur atrast spēkus lai pieņemtu savu tuvo cilvēku vājības – sava vīra un bērnu? Zinu tikai vienu atbildi – caur savas mātes pieņemšanu un cienīšanu.

Paklanies savai mātei – viņa ir vecāka un viedāka, lai arī dažkārt tev tā nešķiet.

Caur viņas vājību saprašanu un pieņemšanu ar mīlestību, bez nosodījuma un augstprātības. Tieši attiecībās ar savu māti mēs mācāmies mīlēt, atvērt savu sirdi, mācamies pieņemt citu cilvēku nepilnības – mierīgi un ar mīlestību. Šīs sievišķīgās īpašības ir stipras un laimīgas ģimenes pamats. Ģimenes, kur sieva ciena savu vīru un viņš ar prieku uzņemas atbildību, kur bērni ciena savus vecākus.

6. Veiksme sievišķīgi

Mīlestība pret savu māti dara mūs maigākus, atslābina mūs, piepilda ar mīlestību un mēs sākam dzirdēt savu ķermeni, savu intuīciju. Un šādā sievišķīgā stāvoklī mums vieglāk pieņemt lēmumus, kā strādāt, vai strādāt, ar ko nodarboties. Un tāpēc sāc ar mazu mazītiņu solīti – uzlabojot savas attiecības ar mammu – nav svarīgi, cik tev gadu, tas nekad nebūs par vēlu. Tuvība ar mammu sievieti iedvesmo un parādās spēki, kuri agrāk nav bijuši, par kuriem agrāk viņa, iespējams, vispār neiedomājās.

7. Ilgstošas attiecības

Daudzas sievietes prot apžilbināt vīrieti, savaldzināt to, taču noturēt šo stāvokli uz daudziem gadiem, spējīga ir retā. Un tas ir pats galvenais sievišķības rādītājs.Jo vairāk mūsos ir sievišķās – mēness enerģijas, jo labākas un ilgstošākas ir mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem. Lai kvalitatīvi uzlabotu šo enerģiju, ir vairāk jārūpējas par sevi, jāseko savam ķermenim, jārūpējas par to, var dejot, var dziedāt – variantu ir daudz, kā saņemt enerģiju. taču jāiemācās to nosargāt savā ķermenī. Labas, uzticamas attiecības ar savu mammu, palīdz to izdarīt vislabāk.
Ja, domājot par savu mammu, tev ir nepatīkamas sajūtas – dusmas, aizvainojums, tad uzkrātā enerģija momentā no jūsu ķermeņa pazūd. Paliek tukšums un aizkaitinājums.

Un otrādi: pat viens mīlestības stariņš, aizsūtīts savai mātei, stabilizē un saglabā sievišķās enerģijas ķermenī.

Ja gribat uzlabot savas attiecības ar māti, pamēģini sākt ar mazumiņu – parunā ar viņu par viņas lietām, par viņas veselību, par dzīvi. Pirms sarunas nedaudz pameditē, lai sajūtas ir tuvākas, tas noņems saspringumu jūsu attiecībās, atbrīvos sirdi seno dienu aizvainojuma un no smaguma sajūtas. Tas palīdzēs pieņemt viņas vājības un neredzēt nepilnības.

Aizver acis un iedomājies savas mammas tēlu. Paskaties viņai acīs un iedomājies, ka lēnītēm tuvojies viņai. Tuvojoties, tu kļūsti arvien mazāka, mazāka līdz pavisam tuvu esi kļuvusi viņas sirds lielumā. Iedomājies, kā viņa tevi tādu maziņu maigi un mīlot liek savā sirdī. Sajūties savas mātes sirdī un sajūti, cik labi būt ar savu mammu. Tagad iedomājies, ka tava mamma iet pietevis, tuvojas un kļūst arvien mazāka, mazāka un tādu maziņu figūriņu tu liec savā sirdī un sajūti, cik labi un silti tā turēt savu mammu un mīlēt viņu. Tā augstā siena, kas agrāk bija starp jums, kļūst arvien mazāka un pazūd, visam, kas bija, vairs nav nekādas nozīmes – ir jūsu tuvība un vienotība.

Pat tad, ja tu jau cieni un mīli savu mammu, mīlestībai vienmēr ir vēl augstāks līmenis, kas dod vēl vairāk laimes, pārpilnības un brīnumu! Izvēle ir tava!

Avots: econet.ru

Autors: Jeļena Kondrašuk

Tulkoja: Ginta FS