
Pats ļaunākais priekš ego ir mainīt vērtību sistēmu. Tas nozīmē mainīt pasaules redzējumu.
Ego ļoti mīl stabilitāti un tiecas pēc mierpilnas dzīves.
Savukārt Gars to virza uz jauniem atklājumiem un drosmīgām pārmaiņām. Un te arī problēma – nevēlēšanās mainīties.
Ja Gars pacelsies virs personības un sāks to vadīt, tai nāksies pakļauties. Mainīt ēšanas paradumus, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, pārskatīt savus stereotipus.
Ja cilvēks nav gatavs pārmaiņām, sākas garš un mokošs piespiedu apzināšanās periods.
Nevēlies mainīt savus ieradumus?
Paguli, paslimo un dari to tā, ka pats ar prieku visu izmainīsi, lai tikai izdzīvotu. Vai arī – tev ir savs pasaules redzējums un tu nevēlies no tā šķirties?
Bet realitāte rāda to, ka viss jau ir tik ļoti izpleties, ka vairs neietilpst tevis radītajos rāmjos.
Bet tu tik ļoti izmisīgi centies to aizstāvēt, centies aizsargāt savu komforta zonu. Vairs nevar balstīties uz kaut ko ārēju, viss ir tik trausls un nestabils.
Viss, ko tev mācīja, pazūd zem kājām kā novecojis globuss.
Noguris un izmocīts cīņā par saviem principiem, tu visu izlaid no rokām un tev jau ir vienalga, tu vairs nevēlies neko aizstāvēt.
Un tad būtnes dziļākajā klusumā pēkšņi parādās šis jaunais, kaut kas, kas dabiski izaug no mūžīgā Gara.
Tas aug pats par sevi, un nav nepieciešams to apgūt, saprast. Pasaules uzskats sākumā šķiet tukšs un piepildīts ar neko. Bet pa vecam tu vairs nevari, un tev nākas gaidīt, kas atvērsies šajā piena baltuma pasakainās gaismas plīvurā.
Dzīvot katru dienu kā pirmo reizi – tas ir mūsu ceļš tuvākajiem gadiem.
Nekam nepieķerties, neko skaidri nezināt, iet, vadoties pēc sajūtām un orientējoties intuitīvi…
Avots: МАГИЯ СЛОВА
Tulkoja: Ginta Filia Solis