Domāšanas maiņa noved pie pamatīgām izmaiņām fiziskajā ķermenī

Galvenais Džo Dispenzas atklājums ir sekojošs: smadzenes neatšķir fizisko un garīgo pieredzi. Vienkāršāk sakot “pelēkās vielas” šūnas absolūti neatšķir reālo, t.i. materiālo, no iedomātā, t.i. no domām!
Vairums cilvēku nezina, ka ārsta pētījumi apziņas un neirofizioloģijas jomā sākās ar traģisku pieredzi. Pēc tam, kad Džo Dispenzu notrieca automašīna, ārsti piedāvāja viņa bojātos skriemeļus sastiprināt ar implantu, kas vēlāk varēja izraisīt sāpes mūža garumā. Tikai šādā veidā, pēc ārstu domām, viņš varēja atkal staigāt.

Bet Dispenza nolēma atteikties no tradicionālās medicīnas pakalpojumiem un ar domu spēku atjaunot savu veselību. Jau pēc 9 mēnešu terapijas Dispenza atkal varēja staigāt. Un tas bija stimuls viņa apziņas iespēju izpētei.
Pirmais solis šajā ceļā bija komunikācija ar cilvēkiem, kuri bija piedzīvojuši “spontānas remisijas” pieredzi. Tā ir spontāna un neiespējama, no ārstu viedokļa, cilvēka atveseļošanās no smagas slimības, neizmantojot tradicionālo ārstēšanu.
Aptaujas laikā Dispenza atklāja, ka visi cilvēki, kas piedzīvojuši šādu pieredzi, bija pārliecināti, ka doma ir primāra attiecībā uz matēriju un var izārstēt jebkuru slimību.

NEIRONU TĪKLI

Doktora Dispenzas teorija apgalvo, ka katru reizi, kad mēs piedzīvojam kaut kādu nebūt pieredzi, mēs “aktivizējam” mūsu smadzenēs milzīgu skaitu neironu, kas savukārt ietekmē mūsu fizisko stāvokli.
Tieši apziņas fenomenālais spēks, pateicoties spējai koncentrēties, rada tā sauktos sinaptiskos savienojumus – savienojumus starp neironiem. Atkārtota pieredze (situācijas, domas, sajūtas) rada stabilus neironu savienojumus, ko sauc par neironu tīkliem. Katrs tīkls patiesībā ir noteikta atmiņa, uz kuras pamata mūsu ķermenis reaģē uz līdzīgiem objektiem un situācijām nākotnē.

Saskaņā ar Dispenza teikto, visa mūsu pagātne ir “ierakstīta” smadzeņu neironu tīklos, kas veido to, kā mēs uztveram un jūtam pasauli kopumā un jo īpaši tās īpašos objektus. Tādējādi mums tikai šķiet, ka mūsu reakcijas ir spontānas. Patiesībā lielākā daļa no tām ir ieprogrammētas ar stabiliem neironu savienojumiem. Katrs objekts (stimuls) aktivizē vienu vai citu neironu tīklu, kas savukārt izraisa noteiktu ķīmisko reakciju kopumu organismā.

Šīs ķīmiskās reakcijas liek mums rīkoties vai justies noteiktā veidā – skriet vai sastingt, būt priecīgiem vai skumjiem, satrauktiem vai letarģiskiem utt. Visas mūsu emocionālās reakcijas nav nekas vairāk kā ķīmisko procesu rezultāts esošo neironu tīklu dēļ, un to pamatā ir pagātnes pieredze.

Citiem vārdiem sakot, 99% gadījumu mēs uztveram realitāti nevis tādu, kāda tā ir, bet interpretējam to, pamatojoties uz gataviem pagātnes tēliem.

Neirofizioloģijas pamatnoteikums ir šāds: neironi kas tiek izmantoti kopā, savienojas. Tas nozīmē, ka neironu tīkli veidojas pieredzes atkārtošanās un nostiprināšanas rezultātā. Ja pieredze netiek reproducēta ilgu laiku, neironu tīkli sadalās. Tādējādi ieradums veidojas regulāras vienas un tās pašas neironu tīkla pogas “spiešanas” rezultātā. Tā veidojas automātiskās reakcijas un nosacīti refleksi – tu vēl neesi paspējis domāt un apzināties notiekošo, bet tavs ķermenis jau reaģē noteiktā veidā.

UZMANĪBAS SPĒKS

Tu tikai iedomājies: mūsu raksturs, mūsu ieradumi, mūsu personība ir tikai stabilu neironu tīklu kopums, ko mēs jebkurā brīdī varam vājināt vai nostiprināt, pateicoties savai apzinātai realitātes uztverei! Apzināti un selektīvi koncentrējoties uz to, ko vēlamies sasniegt, mēs veidojam jaunus neironu tīklus.
Agrāk zinātnieki uzskatīja, ka smadzenes ir statiskas, taču neirofiziologu pētījumi liecina, ka absolūti katra mazākā pieredze tajās rada tūkstošiem un miljoniem neironu izmaiņu, kas atspoguļojas organismā kopumā.

Savā grāmatā “The Evolution of Our Brain, The Science of Changing Our Mind” , Džo Dispenza uzdod loģisku jautājumu: ja mēs izmantojam savu domāšanu, lai izraisītu noteiktus negatīvus stāvokļus organismā, vai šis anormālais stāvoklis galu galā nekļūs par normu?
Dispenza veica īpašu eksperimentu, lai apstiprinātu mūsu apziņas iespējas.

Vienas grupas cilvēki katru dienu vienu stundu spieda atsperes mehānismu ar vienu un to pašu pirkstu. Cilvēkiem no otras grupas vajadzēja tikai iedomāties, ka viņi spiež. Rezultātā pirmās grupas cilvēku pirksti kļuva stiprāki par 30%, bet no otrās – par 22%.
Šāda tīri domāšanas prakses ietekme uz fiziskajiem parametriem ir neironu tīklu darbības rezultāts. Tātad Džo Dispenza pierādīja, ka smadzenēm un neironiem nav atšķirības starp reālo un domāšanas pieredzi. Tātad, ja mēs pievēršam uzmanību negatīvajām domām, mūsu smadzenes tās uztver kā realitāti un izraisa atbilstošas ​​izmaiņas organismā. Piemēram, slimības, bailes, depresija, agresijas uzliesmojums utt.

NO KURIENES “GRĀBEKĻI”?

Vēl viens secinājums no Dispenzas pētījumiem attiecas uz mūsu emocijām. Stabili neironu tīkli veido neapzinātus emocionālās uzvedības modeļus, t.i. nosliece uz kādu emocionālu reakciju. Tas savukārt noved pie atkārtotas pieredzes dzīvē.

Mēs “kāpjam uz viena un tā paša grābekļa” tikai tāpēc, ka neapzināmies tā parādīšanās iemeslus! Bet iemesls ir gaužām vienkāršs – katra emocija tiek “izjusta”, jo ķermenī izdalās noteikts ķīmisko vielu komplekts, un mūsu ķermenis vienkārši kļūst kaut kādā veidā “atkarīgs” no šīm ķīmiskajām kombinācijām. Atzīstot šo atkarību tieši par fizioloģisku atkarību no ķīmiskām vielām, mēs varam no tās atbrīvoties.

Ir vajadzīga tikai apzināta pieeja.

Bioķīmiķis, neirofiziologs, neiropsihologs, manuālais terapeits, trīs bērnu tēvs (divi no kuriem pēc Dispenzas iniciatīvas dzimuši zem ūdens, lai gan pirms 23 gadiem ASV šī metode tika uzskatīta par pilnīgu vājprātu) un ļoti apburošs cilvēks saskarsmē.

Viņš savas lekcijas lasa ar tik dzirkstošu humoru, runā par neirofizioloģiju tik vienkāršā un saprotamā valodā – īsts zinātnes entuziasts, izglīto vienkāršus cilvēkus, dāsni daloties savā 20 gadu zinātniskajā pieredzē.

Savos skaidrojumos viņš izmanto jaunākos kvantu fizikas sasniegumus un runā par to, ka jau pienācis tas laiks, ka cilvēkiem šobrīd nepietiek tikai kaut ko uzzināt, bet tagad ir pienākums savas zināšanas likt lietā:

“Kāpēc gaidīt kādu īpašu brīdi vai jauna gada sākumu, lai sāktu radikāli mainīt savu domāšanu un dzīvi uz labo pusi? Vienkārši sāc to darīt tūlīt: pārtrauc atkārtot ikdienas negatīvās uzvedības izpausmes, no kurām vēlies atbrīvoties. Piemēram, no rīta saki sev: “Šodien es nodzīvošu dienu, nevienu netiesājot” vai “Šodien es nežēlošos un nesūdzēšos.” vai “Es šodien neuzvilkšos”….

Pamēģini darīt lietas citā secībā, piemēram, ja vispirms nomazgāji seju un pēc tam iztīrīji zobus, tagad rīkojies pretēji. Vai arī saņemies un piedod kādam. Vienkārši. Izjauc ierastās struktūras! Un tu sajutīsi neparastas un ļoti patīkamas sajūtas, tev tas patiks, nemaz nerunājot par tiem globālajiem procesiem tavā ķermenī un prātā, kurus līdz ar šo uzsāksi.

Iemācies domāt par sevi un runāt ar sevi kā ar labāko draugu. Domāšanas maiņa noved pie pamatīgām izmaiņām fiziskajā ķermenī.

Ja cilvēks objektīvi uz sevi no malas paskatītos un sev pajautātu: “Kas es esmu? Kāpēc es jūtos slikti? Kāpēc es dzīvoju tā, kā es negribu? Kas man ir jāmaina sevī? Kas tieši mani attur? No kā es gribu atbrīvoties? utt., viņš izjustu spēcīgu vēlmi nereaģēt kā iepriekš, vai nedarīt kaut ko kā agrāk – tas nozīmē, ka viņš ir izgājis cauri “apzināšanās” procesam.

Tā ir iekšējā evolūcija. Un šajā mirklī cilvēks veic lēcienu. Atbilstoši sāk mainīties personība, bet jaunai personībai ir vajadzīgs jauns ķermenis.

Tieši tā notiek spontānas dziedināšanās: ar jaunu apziņu slimība vairs nevar palikt ķermenī, jo mainās visa ķermeņa bioķīmija (mēs mainām savas domas, un tas maina procesos iesaistīto ķīmisko elementu kopumu, mūsu iekšējā vide kļūst slimībai toksiska), un cilvēks atveseļojas.

Atkarību izraisošu uzvedību (t.i., atkarību no jebkā, sākot no videospēlēm līdz aizkaitināmībai) var definēt ļoti vienkārši: to ir grūti apturēt, kad vēlies.

Ja nevari izlīst no datora un ik pēc 5 minūtēm nepārbaudīt savu sociālo tīklu lapu vai arī saproti, piemēram, ka aizkaitināmība traucē tavām attiecībām, bet nevari beigt kaitināt, tad zini, ka esi atkarīgs, nevis tikai garīgajā līmenī, bet arī bioķīmiskajā līmenī (tavs ķermenis pieprasa par šo stāvokli atbildīgo hormonu injekciju).

Zinātniski ir pierādīts, ka ķīmisko elementu darbība ilgst no 30 sekundēm līdz 2 minūtēm, un, ja tu turpini piedzīvot to vai citu stāvokli ilgāk, zini, ka pārējā laikā tu to mākslīgi uzturi sevī, ar savām domām provocējot cikliska neironu tīkla ierosināšanu un atkārtotu nevēlamu hormonu izdalīšanos, kas izraisa negatīvas emocijas, t.i. tu pats saglabā šo stāvokli sevī!

Kopumā tu brīvprātīgi izvēlies to, kā tu jūties. Labākais padoms šādās situācijās ir iemācīties pārslēgt savu uzmanību uz kaut ko citu: dabu, sportu, komēdijas skatīšanos, jebko, kas var novērst un mainīt tavu uzmanību. Asa uzmanības pārorientēšana vājinās un “izdzēsīs” hormonu darbību, kas reaģē uz negatīvu stāvokli. Šo spēju sauc par neiroplastiskumu.

Un, jo labāk tu sevī attīstīsi šo īpašību, jo vieglāk tev būs kontrolēt savas reakcijas, kas novedīs pie ļoti daudzām izmaiņām tavā ārējās pasaules uztverē un tavā iekšējā stāvoklī. Šo procesu sauc par evolūciju.

Tāpēc, ka jaunas domas noved pie jaunām izvēlēm, jaunas izvēles rada jaunu uzvedību, jauna uzvedība rada jaunu pieredzi, jauna pieredze rada jaunas emocijas, kas kopā ar jaunu informāciju no ārpasaules sāk epiģenētiski (t.i. sekundāri) mainīt tavus gēnus. Un tad tās jaunās emocijas, savukārt, sāk rosināt jaunas domas, un tādā veidā veidojas pašcieņa, pašapziņa utt. Tā mēs varam uzlabot sevi un līdz ar to arī savu dzīvi.

Arī depresija ir spilgts atkarības piemērs. Jebkurš atkarības stāvoklis liecina par bioķīmisko nelīdzsvarotību organismā, kā arī par nelīdzsvarotību prāta un ķermeņa savienojumā.

Lielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, ir tā, ka viņi savas emocijas un uzvedību saista ar savu personību: mēs sakām: “Es esmu nervozs”, “Es esmu vājprātīgs”, “Es esmu slims”, “Es esmu nelaimīgs” utt. Cilvēki uzskata, ka noteiktu emociju izpausme identificē viņu personību, tāpēc viņi pastāvīgi zemapziņā cenšas atkārtot atbildes modeli vai stāvokli (piemēram, fiziska slimība vai depresija), it kā katru reizi apliecinot sev, kas viņi ir. Pat ja viņi paši tajā pašā laikā ļoti cieš! Un tie ir ļoti lieli maldi.

Jebkuru nevēlamu stāvokli pie vēlēšanās var noņemt, un katra cilvēka iespējas ierobežo tikai viņa iztēle. Un, kad tu vēlies pārmaiņas savā dzīvē, tev jābūt skaidrībai par to, ko tieši tu vēlies, taču tev nevajag savā prātā izstrādāt “grūto plānu”, KĀ TIEŠI tas notiks, lai varētu “izvēlēties” sev labāko variantu, kas var izrādīties pilnīgi negaidīts.

Pietiks, ja tu vienkārši atslābināsies un no sirds nopriecāsies par to, ka tas vēl nav noticis, bet noteikti notiks. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka kvantu realitātes līmenī tas JAU ir noticis, ar noteikumu, ja tu skaidri to iedomājies un no sirds nopriecājies. Tieši kvantu līmenī sākas notikumu materializācijas rašanās.

Tad sākumā sāc rīkoties tieši tur. Cilvēki ir pieraduši priecāties tikai par to, ko var “aptaustīt”, par to, kas jau ir realizējies. Taču mēs neesam raduši uzticēties paši sev un savām spējām LĪDZ-RADĪT realitāti, kaut gan ar to nodarbojamies ik dienu, tikai parsvarā to darām uz negatīvā viļņa.

Pietiek vien atcerēties, cik bieži realizējas mūsu bailes, lai gan arī šos notikumus veidojam mēs paši, tikai bez kontroles… Bet, kad attīstīsi spēju kontrolēt domāšanu un emocijas, sāks notikt īsti brīnumi. Tici man, es varu pastāstīt tūkstošiem skaistu un iedvesmojošu piemēru.

Vai zini, kad kāds smaida un saka, ka kaut kas notiks, un viņam jautā: “Kā tu to zini?”, Un viņš mierīgi atbild: “Es vienkārši zinu …”. Šis ir spilgts piemērs kontrolētai notikumu īstenošanai… Esmu pārliecināts, ka pilnīgi katrs kaut reizi ir piedzīvojis šo īpašo stāvokli.

“Mūsu vissvarīgākajam ieradumam vajadzētu būt ieradumam būt pašiem.” / Džo Dispenza /

Dispenza arī iesaka: nekad nepārstāt mācīties. Informācija vislabāk tiek absorbēta, kad cilvēks ir pārsteigts. Tāpēc mēģini katru dienu iemācīties kaut ko jaunu – tas attīsta un trenē tavas smadzenes, radot jaunas neironu saites, kas savukārt mainīs un attīstīs tavu spēju apzināti domāt, kas savukārt palīdzēs tev modelēt savu laimīgo un piepildīto realitāti.

Avots: МАГИЯ СЛОВА
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Šovakar sākas Pavasara studijas 4 mēnešu kurss par BRĪVĪBU no ATKARĪBĀm.

Pievienojies ŠEIT, tā būs iespēja mainīt savu neironu tīklu un savu tagadni un nākotni

2 thoughts on “Domāšanas maiņa noved pie pamatīgām izmaiņām fiziskajā ķermenī

    • Šobrīd tas ir sācies un ies četrus mēnešus, ja dalībnieki vēlēsies turpināt un mums tas liksies lietderīgi, tad turpināsim, taču šobrīd ieliksim pamatus un turpinājumā jau droši vien iesim vēl dziļāk, bet nu tā, ka atkārtojums tam, ko jau izrunāsim, diez vai. Katrai dienai ir video un pieredzes stāsti. Kursu vada Laimes terapijas pasniedzēja un 12 grāmatu autore Inese Prisjolkova.

      Patīk

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s