1. Nekrāj aizvainojumus – tas tev pārāk dārgi maksās. Ir jāiemācās piedot un pieņemt. Un tas vajadzīgs, pirmkārt, tev, nevis otram. Bet tas nenozīmē, ka tev jāturpina komunicēt ar savu pāridarītāju.
2. Neapvainojies uz bērniem par to, ka viņi tevi nesaprot. Lai saprastu, ir jānoiet tāds pats dzīves ceļš. Starp jums ir ļoti liela laika distance. Tā ir, bija un būs. Un vecāku – bērnu “problēma” ir mūžīga.
3. Darot labu, negaidi labu. Negaidi, ka apkārtējie tevi mīlēs, cienīs. Iemācies būt laimīgs ar to, ka esi dodošs un dari labu, kad tas ir dvēseles aicinājums, nevis tad, kad tev to piespiež darīt.
“Svētīts tas, kurš neko negaida, jo viņš nekad nejutīsies vīlies”
© Aleksandrs Poups
4. Nekritizē!
“Kritika ir bezjēdzīga, jo liek cilvēkam aizstāvēties un, kā likums, – censties sevi attaisnot. Kritika ir bīstama, jo tā sit pa cilvēka lepnību, aizskar pašlepnumu un izsauc aizvainojumu”
© Deils Kārnegī
5. Nestrīdies. Tu vienalga nevienam neko nepierādīsi. Katrs tāpat paliks pie sava. Un vienalga otrs tevi nesapratīs, jo viņam ir cita dzīves pieredze.
“Pasaulē ir tikai viens veids, kā uzvarēt strīdā – izvairīties no tā”
© Deils Kārnegī
6. Necenties uzspiest savu pagāti citiem, ja viņi tev to nelūdz. Ikviena uzspiesta lieta, pat tad, ja tā ir mīlestība – ir agresija.
7. Vērtējot otra cilvēka rīcību, pacenties ņemt vērā situāciju un apstākļus. Mūsu pozitīvais “es” tēls lielā mērā ir saistīts ar to, ka mēs varam piedot sev neadekvātu uzvedību, atsaucoties uz nelabvēlīgu situāciju un apstākļiem, bet nepiedodam to citam.
8. Nepieprasi un negaidi, kad citi būs līdzīgi tev. Ir dažādi cilvēku “veidi”, kuriem ir atšķirīgi apziņas un pašapziņas līmeņi. Šīs atšķirības starp cilvēkiem ir tādas pašas, kā atšķirības starp dažādām dzīvnieku sugām (skudras, ziloņi, pērtiķi u.c.). Un pat starp viena veida cilvēkiem ir individuālas atšķirības. Tāpēc nav jābrīnās par to, ka ir atšķirīgas domas, rīcība, motīvi un vērtības.
Avots: Самоисцеление
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ginta Filia Solis 