Meklē savējos, mīli līdzīgos

Mani mīļie, nekādi pretpoli nepievelkas…
Varbūt vien uz kādām trīs eiforijas dienām…
Bet no ceturtās dienas, kad vienam par agru, bet otram par vēlu…
Vienam vajag, otram – nevajag…
Vienam zaļu, otram – oranžu…
Vienam pareizi, otram – nepareizi…
Vienam pie mammas, otram – pie savējās…
Vienam pa labi, otram – pa kreisi….
Vienam slikti, otram – labi…
Vienam tur, otram – šeit…
Vienam gulēt, otram – iet…
Vienam mīlēt, otram – apnicis…
Un vēl garu garais saraksts ar neatbilstībām –
Neviens kompromiss neizturēs…

Un ir vērts atcerēties, ka reālā nevis teorētiskā kompromisa būtība tomēr ir tajā, ka mēs dēļ sava trauslā miera, darām pavisam ne to, ko gribētos darīt…
Un, ja tas notiek pa retam, tad to vēl kaut kā var pieciest…
Bet, ja sistemātiski, mēs noteikti attapsimies niknumā un pretestībā…

Vislabākās savienības, kuras esmu novērojusi tuvu esot, ir
LĪDZĪGI DOMĀJOŠO SAVIENĪBAS.
Kā mana vecmāmiņa teica: “kā viena dvēsele…”

Tas ir tad, kad viens cīsiņš uz divām dakšiņām…
Kad ikvienā nepatīkamā situācijā “uz aklo”, bet rokās sadevušies…
Kad neideālums nesit otru un nepieprasa to, uz ko pats neesi spējīgs…
Kad gultā nesacenšas, lai 6:0 par “tehniku”, un skaistums no jebkura skatu punkta, kad blakus tas, no kura zvaigznes uzmirdz un gribas to ieelpot un labpatikā murrāt…
Tas ir tad, kad nožagojas un abi reizē iesmejas…
Kad tusiņš līdz pēdējam viesim….
Kad sagaidi un ilgojies, un pavadi – tāpat…
Kad mīli vienu un to pašu un nevajag ne motivēt, ne manipulēt, ne orientēt…
Kad vienkārši ir labi…
Un, kad blakus, būtībā, esi tu pats….
Tikai nedaudz citā ķermenī…
Bet ar tām pašām nedaudz nobīdītajām smadzenēm…
Nobīdītajām Mīlestības virzienā…

Mēs taču sevi un citus mīlam ar to Mīlestību, kura bez viņiem nesanāk…
CAUR PIEŅEMŠANU…
Mūs pieņem, un mēs pārstājam rakņāties sevī…
Smaidām spogulī un domājam, ka tīri tā neko…

Bet pretpoli atnāk tāpēc, lai kārtējo reizi iespertu pa to vietu, kur mēs paši sev speram…
Un pēc tam par to neieredzam…
Un atriebjamies…

Mīļie, meklējat savējos
Mīliet līdzīgos!

Ļiļa Grad
FOTO: Artūras Kokorevas
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s