
Dīvaini, taču ļoti bieži cilvēkus, kuri iemīlējuši klusumu un nemīl tukšas runas, dēvē par vientuļniekiem. Es tos dēvēju par apcerētājiem un radītājiem. Es pati tāda esmu. Man tīk klusums. Un es esmu pārliecināta, ka visi mani ceļi ved pie miera un harmonijas. Lai ko es darītu un lai kur es būtu, šī miera sajūta ir rādītājs tam, ka esmu vajadzīgajā vietā.
Un, ja nu pēkšņi gadās nogriezties ne tur – visa būtība saspringst kā pie indikatora – “stop” zīmes.
Katram sava “navigācijas sistēma”. Uzmanīgi klausies sevī!
Un vēl, es esmu pārliecināta, ka nav viegli sastapt apcerību un savu harmoniju sasniegušu spēcīgu cilvēku, jo viņš ir neredzams. Viņš ir oriģināls un viņam nav vajadzīgs apstiprinājums par tā īstumu.
Tas ir tas, uz ko mums jātiecas, ja vēlamies laimīgu dzīvi.
Anželika Hoffman
Tulkoja: Ginta Filia Solis