Par īstenu skolotāju

Reiz kāds jauns cilvēks uz ielas atpazina savu skolotāju, kurš viņu mācīja jaunākajās klasēs. Viņš pasveicināja veco vīru un jautāja:
– Skolotāj, vai jūs mani atceraties? Es biju jūsu skolnieks.
– Jā, atceros gan, atceros tevi trešajā klasē. Un ar ko tu šobrīd nodarbojies?
– Es esmu skolotājs. Jūs mani skolas laikā tik ļoti iedvesmojāt, ka man radās vēlēšanās apgūt šo profesiju.
– Tiešām? Vai pastāstīsi, kas tieši mudināja tevi kļūt par skolotāju?
– Jūs tiešām neatceraties? Labi, es jums atgādināšu.

Reiz kāds no maniem klasesbiedriem atnāca uz skolu ar skaistu rokaspulksteni. Viņam vecāki to bija uzdāvinājuši. Viņš pirms stundām to noņēma un ielika rakstāmgalda atvilknē. Es vienmēr biju sapņojis par tadu pulksteni. Es nenoturējos un starpbrīdī paņēmu to no atvilknes. Pēc stundām klasesbiedrs asarām acīs piegāja pie jums un sūdzējās, ka viņam nozagts pulkstenis. Jūs paskatījāties uz klasi un stingri teicāt: “Tas, kurš paņēma pulksteni, kas pieder šim zēnam, esi tik laipns un atdod to viņam”.

Man bija nenormāls kauns un es neatzinos. Jūs aizgājāt līdz klases durvīm, aizslēdzāt tās un likāt mums nostāties rindā. Tad teicāt: “Man nāksies pārbaudīt jūsu kabatas, ar vienu nosacījumu, jūs visi aizvērsiet acis”.
Mums nebija izvēles un tajā brīdī es sajutu, ka šis ir visbriesmīgākais brīdis manā mūžā.

Jūs gājāt no viena skolnieka pie otra, no kabatas uz kabatu. Kad izvilkāt pulksteni no manas kabatas, jūs turpinājāt virzīties līdz pat rindas galam. Pēc tam teicāt: bērni, viss kartībā. Varat atvērt acis un atgriezties pie mācībām. Jūs atdevāt zēnam pulksteni un vairs nekad neatgādinājāt par šo incidentu.

Tad, lūk, tajā dienā jūs izglābāt manu godu un dvēseli. Jūs nenosaucāt mani par zagli, meli, sliktu bērnu. Jūs man pat neatgādinājāt par to, kas notika. Ar laiku es sapratu, kāpēc. Tāpēc, ka jūs kā īstens skolotājs un nevēlējāties sabojāt dzīvi jaunam, vēl nenobriedušam cilvēkam. Un tāpēc es kļuvu par pedagogu.

Abi aizdomājušies klusēja. Pēc tam jaunais skolotājs jautāja:
– Vai tad, kad šodien mēs satikāmies, jūs neatcerējāties šo epizodi?

Un vecais skolotājs atbildēja:
— Lieta tāda, ka arī es kabatas pārbaudīju ar aizvērtām acīm.

Avots: МАГИЯ СЛОВА
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s