Par spoguļiem, skaudību un neattaisnotām cerībām

Man ļoti patīk Svetlana Kazina, patīk viņas uzdrīkstēšanās, tiešums. Mani netracina tas, ka viņa brīžam runā rupjības. Un es viņai pārsvarā gadījumu piekrītu. 🙂

“Salda mēle”” nav nekāds kapitāls 🙂

Es jums pateikšu, KAS MANĪ IR TĀDS, KAS JŪS TIK BRIESMĪGI TRACINA 🙂

Kad tu redzi, ka kāds atļaujas domāt, runāt un darīt to, ko tu sev neatļauj, tas tevi tracina un sanikno.
Tevi tracina spogulis, kuru tu redzi otrā cilvēkā un kas tevi atspoguļo.
Iedomājies: tu visu dzīvi kaut ko ļoti rūpīgi esi slēpis no apkārtējiem, un arī pats no sevis, un pēkšņi obanā! – kaut kāda tur kaza, kaut kāda maita nēsā sevī spoguli, kurā tu redzi to pašu noslēpumu-noslēpumu, kuru tu tik prasmīgi, cītīgi un it kā droši esi visus šos gadus slēpis!!! Tu biji pilnībā pārliecināts, ka tevī tas nav! Ka tu visus tos mēslus esi noracis vismaz līdz pašam zemes kodolam. Ka neviens pats arheologs vai ogļracis neatraks tavus sen pārakmeņojušos s…dus! Un, še tev! – “Ko es redzu??! Tas esmu es?! Tiešām, spoguļo?! Nē!!!! Tas nav spogulis!!! Tas vienkārši ir cilvēks – s..ds. Kāda velna pēc kāds atļaujas darīt to, ko es sev neatļauju?!
Kāda velna pēc kāds sev atļauj staigāt brīvībā, kad es sēžu cietumā, kurā pats sevi esmu iesēdinājis? Un lai arī šis cilvēks-spogulis nedara neko īpašu, lai arī viņš nav nekāds miljonārs, vai kaitinošs dziedātājs, aktieris vai politiķis, lai arī viņš ir tikai kaut kāds sīks blogeris ar fotokameru, taču viņš, maita, tracina tevi ar to vien, ka atļaujas parādīties internetā!!! Un, kas ir pats briesmīgākais, ka viņam “pieseko” cilvēki!!! Un šie cilvēki viņu atbalsta!!!! Vai tad tā drīkstēja???!

Ļoti svarīgi:
Lūdzu, neapkariniet mani ar savām projekcijām!
Savādāk jūs nekad neredzēsiet mani-īsto.
Tam, ar ko es jūs trigerēju, nav nekāda sakara ar mani.
Es neesmu atbildīga par to, kas ar jums notiek.
Un es pat nezinu – KAS ar jums notiek tajā laikā, kad esat man uzkarinājuši simtiem savas projekcijas.
Jūs vērsiet uz mani savas cerības un tās vai nu attaisnojas vai neattaisnojas, ja ne, tad jūs apvainojaties, ja – jā, priecājaties.
Taču, ticiet man: ne tur, ne tur, manis, Svetlanas Kazinas nav.

Un tagad pamēģiniet uz mani paskatīties bez cerībām un bez apbrīnas. Iespējams, jums izdosies uz sekundi ieraudzīt Garu cilvēka veidolā, kurš tagad stāv augstu virs upes pie loga un domā: “Kā man atdzīvināt upi un kā iestūķēt vakar uzdāvināto šokolādi un vīna pudeli jau tā pilnajā čemodānā?! …. Nekas, ja es tos atdāvināšu? Nevienam ego nesāks smaržot?

Aizvainotais cenšas aizvainot, laimīgais – aplaimot.

Teksts un Foto © Светлана Казина

“Es dzirdēju par jums tik daudz nepatīkamu lietu, ka uzreiz sapratu, ka jūs esat brīnišķīgs cilvēks!”
Raņevska

Tulkoja un piekrita: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s