Par spēju būt delikātam

Uz dažiem jautājumiem atbilžu nav…
Vai arī to ir daudz, bet nav neviena, kas apmierinātu nenoteiktības trauksmi vai taisnīguma slāpes.

Un tāpēc iemācīties dzīvot bez atbildes, nebūt nenozīmē būt ārkartīgi pacietīgam to gaidot.

Tas nozīmē pieņemt kā atbildi tās neesamību un ļaut sev turpināt dzīvot savu dzīvi.
Reizēm uz dzīvi ir vērts skatīties tieši tāpat, kā skaties no jumta uz savu mīļo pilsētu: pēkšņi saprotot, cik daudz tajā ir tā, ko nekad neuzzināsi, kur nekad neieiesi, ko nekad nesakārtosi, ko tu vairs jau nekad neredzēsi, kam nekad nepieskarsies…

Tomēr tas viss atmaksājas ar kaut ko nenovērtējamu, pazīstamu, tuvu, mīļu, pieņemtu un pieejamu, iespējams, kaut kad nākotnē.

Mani mīļie, patiesas mīlestības pret cilvēku noslēpums ir tieši tāds pats…

Vēlēties preparēt katru viņas dvēseles daļu, sajaukt dziļu tuvību ar vulgāru izklaidi, uzstājīgi okupēt pašas viņa personīgākās teritorijas un pārvērst vieglas sarunas smagā pratināšanā – tas ir drošs veids kā nogalināt pat to, kas varēja būt.

Viss ir brīnišķīgi, kamēr ir spēja būt delikātam un nepieprasīt visu uzreiz.

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s