Televizorā teica, tātad tā ir taisnība…

Man agrāk vienmēr šķita dīvaini tas, ka cilvēks bez ierunām tic kaut kādām teorijām: tam pašam horoskopam, domādams, ka, ja viņa dzimšanas datums sakrīt ar zodiaka zīmes datumu, tad tur viss par viņu ir rakstīts, bet spītīgi noliedz reālu iespēju veidot veselīgas attiecības, kurās neviens nevienu nepazemo, nenodod un nespiež vienam vilkt smagu pienākumu vezumu…

Bet pēc tam es pārstāju brīnīties.

Pārstāju, kad biju atskatījusies uz hronisku nespēju uzņemties atbildību par paša dzīvi, kuru diktēja ne jau hronisks slinkums, bet gan reiz iegūtais sevis uztveres trūkums indivīda līmenī.

Tieši šī, sevis kā atsevišķas personības, uztvere ļauj cilvēkam atpazīt sevi nevis lielā kolektīvajā masā ar apmēram līdzīgu dzīvesveidu un scenārijiem, bet kā personību, kuras pienākums ir iepazīt sevi un ir tiesības izmantot savas zināšanas, lai izvēlētos to, kas der tieši viņam.
Ja šis atsevišķas personības stāsts nav izveidots un blakus nav neviena, kurš spētu pavēstīt par tāda esamību, tad cilvēks sāk balstīties tikai uz jau gatavo: viņam grūti ir saprast, ko viņš pats vēlas, un ikviens jautājums par to viņu iedzen stūrī, taču viņš pilnīgi noteikti zin, kā ir citiem un, ka vajag būt ne sliktākam kā citi.
– Viņam apprecēties ir daudz svarīgāk kā atrast patiesi tuvu cilvēku.
– Atzīmēt ar ķeksīti to, ka viņš bijis kadā nozīmīgā vietā, ir daudz svarīgāk kā vēlme pieskarties citai kultūrai.
– Sajusties krutākam ar to, ka nodarbojas ar šobrīd modernajām garīgajām praksēm un kļuvis par to adeptu, ir svarīgāk nekā iegūt dziļas zināšanas, lasīt un pašam domāt.

Mani kolēģi zina, ka pirmie no terapijas izlido tieši tie, kuriem ir zems vai pilnīgi neesošs atbildības līmenis par savu dzīvi: viņi neiztur šo procesu, kurā viņiem netiek doti kaut kādi konkrēti norādījumi un gatavas instrukcijas, kur piedāvā domāt, atrast savu negatīvo scenāriju cēloņus un nemeklēt vainīgos, izdarīt izvēles un atbildēt par tām.
Un tikpat viegli un ātri viņi kļūst par viltus guru upuriem, kuri mētājas ar garantijām par pasakainu citu dzīves pārtapšanu, pietiek vien samaksāt un nekas nav jādara.
Sanāk, ka nekā patiesi sava tādam cilvēkam nav.
– Mamma bija nelaimīga, tātad arī viņam nekas cits nespīd.
– Citi kaut ko nopirka, tātad arī viņam vajag.
– Televizorā teica, tātad tā ir taisnība.
– Horoskops apsolīja veiksmi augustā, tātad jāgaida.
– Kaimiņi caurām dienām skandalējas un plūcas, tātad arī tas ir normāli, un nav ko ticēt tam, ka var arī savādāk.

Mani mīļie, es te neaprakstu vienšūņus….
Es stāstu par salauztiem cilvēkiem, kuri neprot patstāvīgi domāt, kuri nav saņēmuši sevis atzīšanas pieredzi, traģiski nespējīgiem uzskatīt sevi par cilvēkiem, kuri pelnījuši labāko, un, ak vai, kuri kā no uguns baidās, ka nāksies izvēlēties un uzņemties atbildību.
Taču tieši izvēle un atbildība ir spējīgas padarīt mūsu dzīvi tieši par mūsu.
Bet pretstatā ir tikai šabloni.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis