Kad tev ir savs aicinājums…

PIRMDIENA

Atradu šķēres. Visām lellēm nogriezu matus pa pliko. Un trīs lāčus safrizēju. Zaķim nogriezu asti un ausis. Aizkaros izgriezu sniegpārsliņas. Piekusu.
Ehh, savos divos gados varēju 24 stundas diennaktī visu dzīvokli apgriezt otrādi. Laikam palieku veca.

OTRDIENA

Bērnu dārzā nočiepu audzinātājai šķēres. Klusajā stundā visiem apgriezu “čolkas”, izņemot Ļudku. Ciest viņu nevaru, lai tik turpina staigāt briesmīgā paskatā.

TREŠDIENA

Tēvs auroja, mamma auroja, vecmāmiņa kliedza uz viņiem, vectētiņš smējās līdz sāka žagoties. Paši vainīgi, vajag audzināt normāli.

Kamēr vectētiņš snauda pie televizora, pielīdzināju viņam ūsas. Tiesa, vienā pusē nogriezu gandrīz pilnībā, pats vainīgs, nevajadzēja tik briesmīgi krākt, tāpat jau bērns nervozē.

CETURTDIENA

Bērnu laukumiņā ar pieejamajiem instrumentiem noskuvu kādam tur brālim deniņus. Arī uzacis un skropstas.
Brālis bija laimīgs.

Žēl, ka man nav brāļa. Atņēma man svešo puiku un atņēma instrumentus. Mamma auroja, tētis auroja, vecmāmiņa uz viņiem kliedza, vectētiņš jau trešo dienu smejas kā kutināts, skatoties uz sevi spogulī.

PIEKTDIENA

No manis ne minūti nenolaiž acis. Sagaidīju, kad no rīta man uzvilks kombinezonu, teicu, ka man vajag uz poda. No tualetes iznācu pilnīgi bez matiem.

Mamma taksometra vietā pasūtīja kasti vīna, tētis uz nakti uzvilka peldcepuri un aptina galvu ar skoču, noslēpa visas šķēres un aizslēdza guļamistabas durvis, bet no rīta vienalga pamodās pliku pauri.
Hehehe, paldies vectētiņam, kurš dienēja specvienībā 🙂

SETDIENA

Mājās visi plikpauraini. Vectēvs smejas pilnā balsī, es nedaudz par viņu pārdzīvoju. Paņēma mani aiz kājām un rokām un aizvilka līdz taksometram, veda pie bērnu psihologa. Paspēju drusciņ pačikināt taksistu.

Nezin kāpēc psiholoģe palūdza, lai es ar flomasteru uzzīmēju savu ģimeni, bet es viņai uzzīmēju jaunu frizūru. Tieši uz psiholoģes.

SVĒTDIENA

Man nopirka jaunas lelles un lāčus. Nopirka friziera komplektu un parūkas.
Mana mīļā plikpaurainā ģimene, es tik ļoti jūs mīlu!  
Nogriezu vectētiņam otro ūsu. Piedod, vectētiņ, tie man tādi refleksi, gluži kā specvienībā. 

Zoja Arefjeva “No Maigās Raganas piezīmēm”
Paldies frizierei Irinai Davidovai

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s