Meklēju radniecīgu dvēseli

Bērnībā es lasīju stāstu par to, kā viens mazs puisēns iemainīja savu jauno rotaļu mašīnīti pret jāņtārpiņu. Ielika to sērkociņu kastītē un atnesa mājās kā milzīgu dārgumu. Kad viņam jautāja: kā gan tu varēji jaunu rotaļlietu apmainīt pret tārpu? Viņš atbildēja: viņš taču ir dzīvs un spīd!

Un man bija žēl mazā zēna, jo es sapratu, ka viņš, runājot tautas valodā, ir “ieberzies”.
Arguments par to, ka jāņtārpiņš ir “dzīvs un spīd” man šķita muļķīgs. Un es padomāju, ka es negribētu dzīvē pieļaut tādu kļūdu. Tad es vēl nezināju, ka pieaugušo dzīve ir milzīgs apmaiņas punkts, kurā tiek iemainīts laiks pret naudu, personīgā dzīve pret karjeru un bezjēdzīgais pret vēl bezjēdzīgāko.

Cik gan viegli cilvēkam uzspiest svešas vērtības. Un mēs noticējām, ka sausais piens ir labāks par govs pienu, ka hot-dogs garšīgāks par sviestmaizi, ka laulību līgums ir drošāks par precībām, bet aborts ir tikai ģimenes plānošana.

Mēs apmainījām bērzlapes pret šampinjoniem, piknikus pret furšetiem, grāmatu lasīšanu pret šopingu, sarunas pret pārrunām. Un, lūk, jau draugu vietā mums ir partneri, mīļoto vietā boifrendi, bet laimes vietā kaifs.

Mēs vairs neraudam, skatoties sirsnīgas filmas un nedziedam galda dziesmas. Esam aizmirsuši no sirds parunāties un kopā sapņot. Esam kļuvuši ieturēti un aizvērti. Mācāmies spēlet golfu un vadīt jahtu. Pīpējam ūdenspīpes un cigārus, dēvējam viens otru par kungiem un kundzēm, un cenšamies viens otru pārliecināt par to, ka dzīve ir izdevusies.

Reiz man tika uzdots uzrakstīt rakstu par īpašajiem cigāru kūpinātāju aksesuāriem. Es devos uz veikalu, kas domāts VIP klientiem. Tas drīzāk atgādināja muzeju. Stikla vitrīnās gulēja dīvaini mirdzoši sudraba priekšmeti, līdzīgi spīdzināšanas instrumentiem gestapo pagrabos. Arī nosaukumi tiem bija atbilstoši: giljotīna, hjumidors (mitrinātājs). Šie “instrumenti” bija domāti tam, lai graciozi nocirstu galvu cigāram…

Es ilgi un uzmanīgi aplūkoju visus šos krāmus, pie kuru radīšanas cilvēki bija tā pūlējušies. Pēc tam ilgi klausījos pārdevējos, kuri pavisam nopietni man stāstīja par to, ka katram sevi cienošam cilvēkam nav iespējams iztikt bez šīm giljotīnām un hjumidoriem.

Pirms rakstīt pasūtījuma rakstu, es ļoti centos iemīlēt un atzīt mazo lietu nepieciešamību lielajā dzīvē. Man interesēja paskatīties uz cilvēkiem, kas šo visu pērk? Jāteic, ka ikviens no šiem niekiem maksāja daudz vairāk, kā vidusmēra iedzīvotāja mēneša alga.

Un reiz es noskatījos raidījumu par bijušo elku, bijušo raidījumu vadītāju, bijušo izskatīgo vīrieti. Rādīja viņa māju, kas atgādināja to pašu veikalu ar nevajadzīgiem suvenīriem. Mājas saimnieks ar giljotīnu prasmīgi nocirta kubas cigāram galvu, cienīgi apsēdās lielajā krēslā, uzlika kājas uz galda un aizkūpināja cigāru. Es neatceros, ko viņš stāstīja, patiesībā tas vispār nebija svarīgi. Kamera slīdēja pāri ieroču kolekcijām, fotogrāfijām ar slavenībām, ar kurām kungs lepojās, un pa milzīgo māju, kurā nekad nebija skanējušas bērnu balsis.

Reportieris kaut ko stāstīja par labklājību un varenību. Bet es redzēju tikai antikvāru lietu ieskautu vecumu un vientulību. Apkārt esošās lietas šo iespaidu vēl vairāk pastiprināja. Un tie paši hjumidori man atgādināja bezjēdzības un nederīguma simbolus dzīvei, kas tik ātri paiet…

Un es, nezin kāpēc atcerējos to mazo zēnu no manas bērnības, kurš savu izvēli izdarīja par labu dzīvam spīdošam tārpiņam nevis plastmasas mašīnai.

Reiz es ieraudzīju kādu reklāmu: “Meklēju radniecīgu dvēseli” un apakšā telefona numuru. Un vērojot automašīnu plūsmu, es pēkšņi skaidri sapratu, ka ļoti daudzi vēlētos iemainīt savas īstās mašīnas pret radniecīgu dvēseli, kā tas puisēns no manas bērnības.

Jeļena Rog “Jāntārpiņš un hjumidors”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s