Neatsakies no sevis, kad jūties citu atraidīta

Jā, tu vari justies pamesta. Tu vari justies vientuļa, tālu no dzīves, mīlestības un siltuma. Jā, citi var tevī izraisīt spēcīgas jūtas.

Taču atmet vārdus, jēdzienus, savu vēsturi un atgriezies dzīva ķermeņa realitātē. Vai gan tā ir tava pamestība? Kā tu sajūti šo vientulību?

Pievērs uzmanību sajūtām, kas šobrīd bango tavā vēderā, krūtīs, kaklā. Sajūti plandošus, pulsējošus, dedzinošus impulsus. Lai tie aug no intensitātes vai izplēn un kustās. Piepildi tos ar ziņkārīgu, mīlošu uzmanību. Dod tiem telpu; dari tos maigākus. Mīļā draudzene, tu vari šobrīd ieelpot, jo šeit nav neviena, izņemot tevi, kas varētu elpot.

Sapnis par mīlestību ir miris; tu pamosties mīlestības realitātei.

Mīlestība nenāk no ārpuses. Nekad. Tā vienmēr ir tevī. Tā bija un ir tavs spēks. Tu redzi, ka tā vienmēr ir bijusi tava darīšana – mīlēt sevi, lai nelūgtos mīlestību un nemeklētu to ārpusē, lai negaidītu to vai nemēģinātu noturēt; bet piepildītu sevi ar to, no viena vērtīga brīža uz nākamo.

Neatsakies no sevis, kad tu jūties citu atraidīta, jo ir sāpes daudz sliktākas kā atraidīšana: sevis atraidīšana, bēgšana no savas klātesamības. Un nav te neviena, ko vainot… Fokusējies uz to, “kurš tevi pameta”, un tu jau būsi bez spēka. Bet pēc tam sarauj vientulības valgus. 

Koncentrējies uz “novārtā atstāto” sirdij dārgo iekšējo bērnu. Uzaicini mīlošo uzmanību dziļi vēdera, sirds, galvas iekšienē. Elpo zemē. Sajūti savu pašas dzīvīgumu.

Tu neesi pamesta. Dzīve ir šeit. Mīlestība ir šeit. Tu esi šeit. Un no šejienes aug jauna dzīve. Un kā tikko tu iemācīsies neatteikties no sevis, ar laiku tev pievilksies citi cilvēki, kuri neatraida sevi un tevi.

Šobrīd tu neesi pamesta. Tu neatsakies no sevis. Vientulība tev šobrīd ir sens vārds. Pārāk dramatisks tavam ķermenim. Neviens nevar atteikties no tevis: viņi var tikai doties uz citu vietu, ar savu sāpi.

Vientulība – ir stāsts par zaudētu mīlestību, sens stāsts, tāpēc, ka mīlestība nevar tikt pazaudēta, tā var tikai tikt atklāta no jauna dziļi sevī.

Tu esi gana stipra, lai dzīvotu klātesamībā. Un tu pārtrauci šo mūžatkarību – “būt vienai”: tu atklāji dziļu prieku iespējā būt vienai ar sevi.

Džeffs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s