Savas mazās pasaules dāsnumā

Kamēr diena vēl aust, galvā iešaujas senas kā pasaule domas par to, ka lielā pasaule nesit tevi tik skarbi, ja neesi skopojies, iekārtojot savu mazo pasauli…
Neesi skopojies dāsni to piepildīt, neesi skopojies ar mīlestību pret visiem tās iemītniekiem un neesi skopojies būt nesavtīgs jūtās un rīcībā.
Un arī pats pret sevi neesi bijis skops: neesi dzīvojis sīkstulīgā askēzē, atliekot visu uz nenoteiktu nākotni un pēc tam uzskatījis ikvienu pieejamu sīkumu, kas ienes prieku pelēkajā ikdienībā, par nepieļaujamām blēņām.
Skopums jau nav stāsts par naudu. Materiālais ir tikai sekas, nevis cēlonis.
Tas ir stāsts par nepamatotiem aizliegumiem, par bailēm nesaņemt atdevi, par neprasmi piepildīt sevi.
Skopumam ir žēl pat labu vārdus, žēl maiguma, palīdzības, siltuma, visa, kas izejošs…. varbūt tas ir tāpēc, ka skopums netic atbildībai vai neprot saprast savus resursus, kas zina.
Skopums nav taupīgums, kad velti izšķērdē, skopums ir stāsts par biezām neuzticēšanās un aizvainojuma bruņām. Tām cauri nespēj izlauzties pat neliela vēlme nevis ņemt, bet dot.
Skopā mazā pasaulīte vienmēr atrodas iekšējā kara stavoklī ar lielo pasauli, tāpēc, ka neprot ar to mijiedarboties… ja nu pēkšņi nāksies tērēties?
Kamēr pirmā siltā saule mācās smaidīt, skūpstoties ar aukstajiem un vēl tīri nenomazgātajiem logiem, es dzeru savu stipro rīta tēju un gatavojos iziet no savas dāsnās mazās pasaules lielajā.
Bez naidīguma.
Ar vēlmi mijiedarboties.
Ar lēmumu darīt tikai to, ko vislabāk protu un par ko varu atbildēt.
Tā ir mana izvēle.
Mīļie, lai gaiša jums diena…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s